LATVIJAS REPUBLIKAS AIZSARDZĪBAS MINISTRIJA

Transcription

1 LATVIJAS REPUBLIKAS AIZSARDZĪBAS MINISTRIJA Kr.Valdemāra /2, Rīga, LV 473, tālr. 7224, fakss 72237, e-pasts: 27. gada 2.augustā Rīgā Noteikumi Nr.63-NOT Kārtība, kādā veic medicīnisko pārbaudi miera un mobilizācijas gadījumā personām, kuras pretendē uz karavīru amatiem Nacionālajos bruņotajos spēkos, karavīriem, militārajiem darbiniekiem, zemessargiem, rezerves karavīriem un rezervistiem Izdoti saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 72. panta pirmās daļas 2. punktu. Vispārīgie noteikumi. Noteikumi nosaka personu, kuras pretendē uz karavīru amatiem Nacionālajos bruņotajos spēkos (turpmāk - NBS), karavīru, militāro darbinieku, zemessargu, rezerves karavīru un rezervistu medicīniskās pārbaudes komisiju veidošanas kārtību, uzdevumus, tiesības un pienākumus, medicīnisko pārbaužu organizēšanu, lēmumu pieņemšanas un noformēšanas kārtību miera un mobilizācijas gadījumā. 2. Medicīnisko pārbaudi saskaņā ar šiem noteikumiem veic, lai: 2.. novērtētu pilsoņu veselības stāvokli un fizisko attīstību un noteiktu derīgumu dienestam vai ieskaitot rezervē pēc profesionālā dienesta vai mobilizācijas gadījumā; 2.2. novērtētu karavīru un militāro darbinieku veselības stāvokļa kapacitāti un kategoriju; 2.3. novērtētu karavīru un reflektantu veselības stāvokļa kapacitāti un noteiktu derīgumu mācībām militārajās izglītības iestādēs; 2.4. novērtētu pilsoņu veselības stāvokli un derīgumu dienestam Zemessardzē;

2 2.5. noteiktu karavīru, militāro un civilo darbinieku derīgumu darbam, kas saistīts ar kaitīgiem darba vides faktoriem; 2.6. noteiktu attiecīgu ārstnieciski profilaktisku pasākumu nepieciešamību personām, kuras veic darbu, kas saistīts ar kaitīgiem darba vides faktoriem; 2.7. novērtētu karavīru veselības stāvokļa kapacitāti un derīgumu ūdenslīdēju, lidotāju, bortinženieru un aviodispečeru darbam; 2.8. novērtētu karavīru, militāro darbinieku veselības stāvokli un derīgumu dalībai starptautiskās operācijās, ārvalstu komandējumos; 2.9. noteiktu slimību, ievainojumu, kontūziju, traumu vai sakropļojumu cēlonisko sakarību ar kaujas uzdevumu veikšanu, dienesta pienākumu pildīšanu un atrašanos dienestā karavīriem, militārajiem darbiniekiem, rezerves karavīriem un zemessargiem, kuri veselības stāvokļa dēļ atzīti par militārajam dienestam nederīgiem, kuriem ierobežota derīguma pakāpe, nepieciešams atvaļinājums vai atbrīvojums no dienesta pienākumu pildīšanas uz noteiktu laiku; 2.. noteiktu karavīru, militāro darbinieku, zemessargu un rezerves karavīru slimību, ievainojumu, kontūziju, traumu vai sakropļojumu cēlonisko sakarību ar dienesta pienākumu pildīšanu nāves gadījumā. 3. Medicīniskās komisijas pieņem lēmumu, pamatojoties uz attiecīgajiem Slimību un fizisko trūkumu saraksta (turpmāk - Slimību saraksts) pantiem (pielikums Nr.), ņemot vērā paskaidrojumus par Slimību saraksta atsevišķu pantu lietošanu (pielikums Nr. 2) un papildprasībām atsevišķu dienestu karavīru veselības stāvoklim un fiziskajai attīstībai. 2

3 4. Medicīniskās pārbaudes veic:. Pretendentiem uz karavīru amatiem un militārajiem darbiniekiem Nodrošinājuma pavēlniecības Medicīnas nodrošinājuma centra ambulatorā medicīniskā komisija 2. Karavīriem Centrālā medicīniskās ekspertīzes komisija, Nodrošinājuma pavēlniecības Medicīnas nodrošinājuma centra ambulatorā medicīniskā komisija, stacionārā medicīniskā komisija, garnizona medicīniskā komisija 3. Reflektantiem, kuri stājas militārajās izglītības iestādēs 4. Karavīriem, militārajiem un civilajiem darbiniekiem, kuri norīkoti vai strādā darbu, kas saistīts ar kaitīgiem darba vides faktoriem Nodrošinājuma pavēlniecības Medicīnas nodrošinājuma centra ambulatorā medicīniskā komisija Nodrošinājuma pavēlniecības Medicīnas nodrošinājuma centra ambulatorā medicīniskā komisija, garnizona medicīniskā komisija 5. Zemessargiem un rezerves karavīriem Centrālā medicīniskās ekspertīzes komisija, Zemessardzes bataljona ārsts, Nodrošinājuma pavēlniecības Medicīnas nodrošinājuma centra ambulatorā medicīniskā komisija 6. Kandidātiem dalībai starptautiskās operācijās, ārvalstu komandējumiem Centrālā medicīniskās ekspertīzes komisija, Nodrošinājuma pavēlniecības Medicīnas nodrošinājuma centra ambulatorā medicīniskā komisija 4.. lidotājiem, bortinženieriem un aviodispečeriem papildu medicīnisko pārbaudi veic specializēta medicīniskās pārbaudes komisija, 4.2. ūdenslīdējiem medicīnisko pārbaudi veic ūdenslīdēju medicīniskās pārbaudes komisija. 2. Medicīniskās pārbaudes komisijas 2.. Vispārīgā kārtība 5. Medicīnisko pārbaudi organizē un veic štata un ārštata medicīniskās pārbaudes komisijas (pastāvīgās, pagaidu un speciālās nozīmes) un NBS vienību ārsti: 5.. štata medicīniskās komisijas un ārsti: 5... NBS Centrālā medicīniskās ekspertīzes komisija (turpmāk - CMEK); NBS vienību ārsti, 5.2. ārštata medicīniskās pārbaudes komisijas: pastāvīgās medicīniskās pārbaudes komisijas: 3

4 NBS Nodrošinājuma pavēlniecības Medicīnas nodrošinājuma centra (turpmāk - NP MNC) ambulatorā medicīniskā komisija; stacionārā medicīniskā komisija; garnizona medicīniskā komisija; medicīniskās rehabilitācijas komisija, pagaidu medicīniskās pārbaudes komisijas: ūdenslīdēju medicīniskās pārbaudes komisija; gaisa desanta medicīniskās pārbaudes komisija; lidotāju medicīniskās pārbaudes komisija. 6. Citu medicīniskās pārbaudes komisiju sarakstu, to sastāvu, uzdevumus un darba kārtību katrā konkrētā gadījumā apstiprina NBS komandieris uz vienu gadu vai laiku, kas nepieciešams konkrēto uzdevumu veikšanai. 7. Medicīniskās komisijas un ārsti strādā saskaņā ar šiem noteikumiem un citiem medicīniskās pārbaudes regulējošiem tiesību aktiem. 8. Medicīniskās komisijas personālu komplektē no sertificētiem ārstiem ar praktiskā darba pieredzi attiecīgā specialitātē. 9. Derīgumu dienestam medicīniskās komisijas nosaka, vērtējot individuāli.. Ja kāda komisijas locekļa viedoklis atšķiras no pārējo komisijas locekļu viedokļa, to ieraksta atsevišķi komisijas sēžu protokolu grāmatā.. Visu NBS medicīnisko komisiju un vienību ārstu lēmumus persona, par kuru lēmums pieņemts, var apstrīdēt, iesniedzot iesniegumu CMEK. CMEK, pārskatot lēmumu, pārbaudāmo personu pārbauda atkārtoti. 2. Ārštata medicīniskās pārbaudes komisijas dokumentus apstiprina ar tās NBS vienības ģerboņzīmogu, kurā šī komisija organizēta, vai ar komisijas zīmogu, ja tāds ir. 3. Ārštata medicīnisko komisiju ar medicīnisko tehniku, aparatūru, instrumentiem, medicīniskajiem līdzekļiem, kancelejas un saimniecības līdzekļiem, kā arī ar telpām un komunālajiem pakalpojumiem nodrošina tā NBS vienība, kurā komisija izveidota. 4

5 2.2. Nacionālo bruņoto spēku Centrālā medicīniskās ekspertīzes komisija 4. CMEK ir NBS izveidota komisija, kurai ir mazais ģerboņzīmogs un kura tieši pakļauta NBS komandierim. CMEK darbu vada komisijas priekšsēdētājs. 5. Komisijas sastāvs: 5.. NBS CMEK priekšsēdētājs ārsts eksperts; 5.2. NBS CMEK galvenais ārsts ārsts eksperts; 5.3. NBS CMEK vecākais ārsts ārsts eksperts; 5.4. NBS CMEK sekretāre medicīnas māsa. 6. Komisijas uzdevumi: 6.. organizēt un veikt neatkarīgu medicīnisko pārbaudi karavīriem, zemessargiem un rezerves karavīriem; 6.2. noteikt slimību, ievainojumu, kontūziju, traumu vai sakropļojumu cēlonisko sakarību ar kaujas uzdevumu veikšanu, dienesta pienākumu pildīšanu vai atrašanos dienestā karavīriem, zemessargiem, rezerves karavīriem un militārajiem darbiniekiem, kuri piedalījušies starptautiskās operācijās; 6.3. noteikt karavīra un militārā darbinieka, kurš piedalījies starptautiskā operācijā, slimības, ievainojuma, kontūzijas, traumas vai sakropļojuma cēlonisko sakarību ar dienesta pienākumu pildīšanu nāves gadījumā; 6.4. vadīt un kontrolēt NBS sastāvā esošo vai ar līgumu saistīto ārstniecības iestāžu medicīnisko komisiju darbu un sniegt tām metodisko un praktisko palīdzību; 6.5. kontrolēt NBS vienību medicīnas dienestu un ar līgumu saistīto ārstniecības iestāžu profilaktisko un ārstnieciski diagnostisko, ar medicīnas pārbaudēm saistīto darba organizāciju NBS karavīriem; 6.6. kontrolēt medicīnisko pārbaužu organizāciju un to veikšanu personām, kuras norīkotas darbam vai strādā kaitīgos darba vides apstākļos; 6.7. izskatīt NBS pakļautībā esošo vai ar līgumu saistīto ārstniecības iestāžu medicīnisko komisiju lēmumu atbilstību šiem noteikumiem un citiem medicīniskās pārbaudes regulējošiem tiesību aktiem; 6.8. pārskatīt NBS medicīnisko komisiju lēmumus (pēc NBS vienības komandiera vai pārbaudītās personas pieprasījuma vai veicot kontroli); 6.9. izskatīt ziņojumus un sūdzības un pieņemt pilsoņus medicīniskās pārbaudes jautājumos, apkopot un analizēt šo informāciju; 6.. pārbaudīt, apkopot un analizēt citu NBS medicīnisko komisiju darbu; 6.. kopā ar NP MNC un citiem speciālistiem izstrādāt un ieviest: 6... medicīniskās pārbaudes reglamentējošus dokumentus; 5

6 6..2. medicīniskajām pārbaudēm pakļauto personu medicīniskās izmeklēšanas metodiku; medicīniskos kritērijus racionālai personu sadalei pa NBS spēku veidiem un militārajām specialitātēm; 6.2. organizēt un pārraudzīt no profesionālā un obligātā militārā dienesta veselības stāvokļa dēļ atvaļināto karavīru ārstēšanu un rehabilitāciju Ministru kabineta noteiktajā kārtība. 7. Komisijas tiesības: 7.. pieņemt lēmumus, izskatīt un apstiprināt vai atcelt tai pakļauto medicīnisko komisiju lēmumus saskaņā ar šiem noteikumiem un citiem medicīniskās pārbaudes regulējošiem tiesību aktiem; 7.2. pieņemt vai pārskatīt savus un NBS sastāvā esošo vai ar līgumu saistīto ārstniecības iestāžu medicīnisko komisiju lēmumus; 7.3. noteikt traumas (ievainojuma, kontūzijas, sakropļojuma) smaguma pakāpi; 7.4. kontrolēt NBS pakļautībā esošo vai ar līgumu saistīto medicīnisko komisiju darbu; 7.5. dot NBS pakļautībā esošajām vai ar līgumu saistītajām medicīniskajām komisijām norādījumus medicīniskās pārbaudes jautājumos; 7.6. medicīniskās pārbaudes lēmuma pamatošanai, savas kompetences ietvaros, pieprasīt no organizācijām un iestādēm medicīniskos un citus dokumentus; 7.7. sarežģītos medicīniskās pārbaudes gadījumos pieaicināt kvalificētus speciālistus no civilajām veselības aprūpes iestādēm; 7.8. sniegt augstākām amatpersonām un NBS Apvienotajam štābam informāciju par medicīniskās pārbaudes darbu NBS Stacionārā medicīniskā komisija 8. Stacionāro medicīnisko komisiju izveido ar ārstniecības iestādes vadītāja pavēli, un tās sastāvā ir priekšsēdētājs, ne mazāk kā divi speciālisti un sekretārs. 9. Stacionārā var izveidot divas un vairākas ārstu komisijas terapeitiskā, ķirurģiskā profila u.c., par šo komisiju priekšsēdētājiem norīko stacionāra galveno terapeitu, galveno ķirurgu vai attiecīgo nodaļu vadītājus. 2. Stacionārās medicīniskās komisijas priekšsēdētājs medicīniskās ekspertīzes jautājumos pilda CMEK priekšsēdētāja norādījumus. 6

7 2. Stacionārā medicīniskā komisija veic karavīru medicīnisko pārbaudi (ekspertīzi) un pieņem lēmumus saskaņā ar šiem noteikumiem un citiem medicīniskās pārbaudes regulējošiem tiesību aktiem. 22. Stacionārās medicīniskās komisijas lēmumus apstiprina CMEK. 23. Stacionārās medicīniskās komisijas pienākumi: 23..kontrolēt medicīniskās ekspertīzes organizāciju un izmeklēšanas darba kvalitāti; kontrolēt medicīnisko dokumentu noformēšanu; izvērtēt karavīru ārstēšanas rezultātus; apkopot un analizēt stacionārās medicīniskās komisijas darbu; regulāri sniegt iestādes vadītājam un CMEK priekšsēdētājam ziņas par atklātajiem izmeklēšanas un ārstēšanas trūkumiem stacionārā; pēc CMEK priekšsēdētāja pieprasījuma sniegt informāciju par stacionārās medicīniskās komisijas darbu; regulāri plānot un organizēt pasākumus stacionāra ārstu kvalifikācijas paaugstināšanai medicīniskās pārbaudes jautājumos Nacionālo bruņoto spēku Nodrošinājuma pavēlniecības Medicīnas nodrošinājuma centra ambulatorā medicīniskā komisija 24. NP MNC ambulatoro medicīnisko komisiju izveido ar NP MNC komandiera pavēli. Komisijas sastāvā ir priekšsēdētājs, ārsti speciālisti (ķirurgs, internists, neirologs, otorinolaringologs, oftalmologs, dermatologs, stomatologs, ginekologs, psihiatrs, narkologs), sekretārs. 25. NP MNC ambulatorās medicīniskās komisijas priekšsēdētājs darba organizācijas jautājumos pakļauts NP MNC komandierim, bet medicīniskās ekspertīzes jautājumos CMEK priekšsēdētājam. 26. NP MNC ambulatorajai medicīniskajai komisijai saskaņā ar šiem noteikumiem un citiem medicīniskās pārbaudes regulējošiem tiesību aktiem ir šādas tiesības: 26.. veikt pretendentu uz karavīru amatiem, kā arī karavīru, militāro darbinieku, zemessargu un rezerves karavīru medicīnisko pārbaudi, noteikt veselības stāvokļa kapacitāti un kategoriju; veikt medicīnisko pārbaudi militāro izglītības iestāžu reflektantiem un kandidātiem dalībai starptautiskās misijās, komandējumiem ārvalstīs; kontrolēt medicīniskās pārbaudes darba organizācijas un izmeklēšanas kvalitāti; 7

8 26.4. kontrolēt medicīnisko dokumentu noformēšanu; izvērtēt karavīru ārstēšanas rezultātus; veikt karavīru, militāro darbinieku un zemessargu ikgadējās pārbaudes; 26.7.noteikt derīgumu dienestam (darbam) personām, kurām veselības stāvokli ietekmē vai var ietekmēt veselībai kaitīgie darba vides faktori. 27. NP MNC ambulatorās medicīniskās komisijas pienākumi: 27.. apkopot un analizēt ambulatorās medicīniskās komisijas darbu; iesniegt NP MNC komandierim ziņojumus par atklātajiem trūkumiem karavīru izmeklēšanā un ārstēšanā; sniegt CMEK priekšsēdētājam informāciju par ambulatorās medicīniskās komisijas darbu; regulāri paaugstināt profesionālo kvalifikāciju, apmeklējot nodarbības, seminārus, ko organizē NBS Apvienotā štāba Nodrošinājuma departamenta Medicīnas pārvalde, un kvalifikācijas celšanas kursus Garnizona medicīniskā komisija 28. Garnizona medicīnisko komisiju izveido ar garnizona priekšnieka pavēli pēc NBS Apvienotā štāba Nodrošinājuma departamenta Medicīnas pārvaldes priekšnieka ieteikuma. 29. Garnizona medicīniskajā komisijā ir komisijas priekšsēdētājs, divi komisijas locekļi un sekretārs. 3. Garnizona medicīniskās komisijas priekšsēdētājs medicīniskās pārbaudes jautājumos pakļauts CMEK priekšsēdētājam. 3. Garnizona medicīniskās komisijas tiesības: 3.. noteikt veselības stāvokļa kapacitāti un kategoriju; 3.2. veikt medicīnisko pārbaudi personām, kuras norīkotas darbam vai veic darbu, kas saistīts ar kaitīgiem darba vides faktoriem; 3.3. medicīniskās pārbaudes interesēs kontrolēt garnizonā dislocētajās NBS vienībās ārstnieciski diagnostisko darba organizāciju; 3.4. pieņemt lēmumus saskaņā ar šiem noteikumiem un citiem medicīniskās pārbaudes regulējošiem tiesību aktiem. 32. Garnizona medicīniskās komisijas pienākumi: 32.. veikt karavīru medicīnisko pārbaudi pēc ārstēšanas kursa lazaretē vai slimnīcā; 8

9 32.2. apkopot un analizēt garnizona medicīniskās komisijas darba rezultātus; sniegt CMEK priekšsēdētājam informāciju par garnizona medicīniskās komisijas darbu Medicīniskās rehabilitācijas komisija 33. Medicīniskās rehabilitācijas komisijas funkcijas veic CMEK. 34. Pamatojoties uz NBS vienības ārsta un ārsta speciālista rekomendācijām, medicīniskās rehabilitācijas komisija lemj par rehabilitācijas nepieciešamību un sniedz par to atzinumu NBS Apvienotā štāba Nodrošinājuma departamenta Medicīnas pārvaldes priekšniekam (par karavīriem un militārajiem darbiniekiem) vai Aizsardzības ministrijas Sociālo lietu nodaļai (par atvaļinātajiem karavīriem) Ūdenslīdēju medicīniskās pārbaudes komisija 35. Ūdenslīdēju medicīnisko pārbaudi veic NP MNC ambulatorā medicīniskā komisija, pieaicinot ārstu fiziologu. 36. Ūdenslīdēju medicīniskās pārbaudes komisijas priekšsēdētājs medicīniskās pārbaudes jautājumos pakļauts CMEK priekšsēdētājam. 37. Ūdenslīdēju medicīniskās pārbaudes komisija pieņem lēmumu, vai pretendents ir derīgs specialitātes apgūšanai un vai karavīrs ir derīgs ūdenslīdēja darbam. 38. Medicīniskās pārbaudes veic atbilstoši šo noteikumu papildprasībām (pielikums Nr.7) Lidotāju medicīniskās pārbaudes komisija 39. Lidotāju, bortinženieru un aviodispečeru medicīnisko pārbaudi veic NP MNC ambulatorā medicīniskā komisija, pieaicinot sertificētu aviācijas medicīnas ārstu. 4. Lidotāju medicīniskās pārbaudes komisija pieņem lēmumu par karavīra derīgumu lidotāja, bortinženiera un aviodispečera darbam. 9

10 4. Medicīniskās pārbaudes veic atbilstoši šo noteikumu prasībām un citiem lidotāju medicīniskās pārbaudes regulējošiem tiesību aktiem. 3. Medicīniskās pārbaudes komisiju darba kārtība 3.. Pretendentu uz karavīru amatiem medicīniskā pārbaude 42. Pretendentu uz karavīru amatiem medicīnisko pārbaudi veic NBS NP MNC ambulatorā medicīniskā komisija. Komisijas locekļi, veicot medicīnisko pārbaudi, pieņem lēmumus saskaņā ar Militārā dienesta likumu (turpmāk - MDL), šiem noteikumiem un citiem medicīniskās pārbaudes regulējošiem tiesību aktiem. 43. Medicīnisko pārbaudi veic sertificēti speciālisti: ķirurgs, internists, neirologs, oftalmologs, otorinolaringologs, stomatologs, dermatologs, ginekologs, psihiatrs, narkologs un vajadzības gadījumā arī citi nepieciešamie speciālisti (pielikums Nr. 5). 44. Pārbaudāmo personu skaits vienā dienā miera laikā nedrīkst pārsniegt 3, bet mobilizācijas gadījumā. 45. Uz medicīnisko pārbaudi profesionālā dienesta (turpmāk PD) pretendentus nosūta Rekrutēšanas un atlases centrs (turpmāk - RAC) ar noformētiem dokumentiem (veselības aptaujas anketa (pielikums Nr.6), izziņa no ģimenes ārsta, psihiatra un narkologa vai izdruka no elektroniskās datu bāzes, ja izmantota integrētā valsts informācijas sistēma). Uz medicīnisko pārbaudi militārā darbinieka pretendentus nosūta NBS vienības personālsastāva daļa. 46. Pretendentiem veic asins un urīna analīzes, EKG, krūškurvja rentgenoloģisko izmeklēšanu, nosaka auguma, fiziskā spēka un slodzes spējas, redzes asuma, dzirdes un trokšņu jūtības kapacitāti, krāsu redzi un iegūtos datus ieraksta veselības pārbaudes kartē (pielikums Nr.7). 47. Ārsts novērtē veselības stāvokli pēc individuālas vērtēšanas metodes, ņemot vērā slimības vai traumas raksturu, gaitu, funkciju traucējumu pakāpi. Pēc medicīniskās pārbaudes ārsts - speciālists veselības pārbaudes lapā ieraksta diagnozi, Slimību saraksta pantu, veselības stāvokļa kapacitāti, pārbaudes datumu, paraksta to un apzīmogo ar personisko zīmogu.

11 48. Medicīniskās komisijas priekšsēdētājs izvērtē ārstu - speciālistu atzinumus, norāda Slimības saraksta pantus, veselības stāvokļa kapacitāti, veselības kategoriju un pieņem vienu no šādiem lēmumiem: 48.. attiecībā uz PD kandidātiem: derīgs militārajam dienestam bez ierobežojumiem, derīgs militārajam dienestam; speciālā kontingenta, gaisa desanta vai jūras dienestam nederīgs, derīgs ierobežoti militārajam dienestam miera laikā, militārajam dienestam nederīgs miera laikā, derīgs ierobežoti militārajam dienestam mobilizācijas gadījumā, militārajam dienestam nederīgs, noņemt no uzskaites; attiecībā uz militāro darbinieku kandidātiem: derīgs militārā darbinieka statusā; nederīgs militārā darbinieka statusā. 49. PD miera laikā pieņem pilsoņus ar veselības stāvokļa kapacitāti, ne zemāku kā 5, karavīru speciālistu amatos, vērtējot individuāli, pieņem ar veselības kapacitāti 4. Militārā darbinieka statusā pieņem speciālistus ar veselības kapacitāti, ne zemāku kā NP MNC ambulatorās medicīniskās komisijas lēmumu var apstrīdēt CMEK Militāro mācību iestāžu reflektantu medicīniskā pārbaude 5. Reflektantiem, kuri stājas militārās izglītības iestādēs, medicīnisko pārbaudi veic NP MNC ambulatorā medicīniskā komisija. 52. Reflektantiem veic asins un urīna analīzes, EKG, krūškurvja rentgenoloģisko izmeklēšanu, nosaka auguma, fiziskā spēka un slodzes spējas, redzes asuma, dzirdes un trokšņu jūtības kapacitāti, krāsu redzi. Jūras un gaisa desanta militāro izglītības iestāžu reflektantiem papildus veic deguna blakusdobumu rentgenogrāfiju. 53. Militāro izglītības iestāžu reflektantus pārbauda speciālisti: ķirurgs, internists, neirologs, otorinolaringologs, oftalmologs, dermatologs, stomatologs, ginekologs, psihiatrs, narkologs. 54. Uz medicīnisko pārbaudi reflektantus nosūtīta RAC ar noformētiem dokumentiem (veselības aptaujas anketa (pielikums Nr.6), izziņa no ģimenes

12 ārsta, psihiatra un narkologa vai izdruka no elektroniskās datu bāzes, ja izmantota integrētā valsts informācijas sistēma). 55. Medicīniskās pārbaudes rezultātā NP MNC ambulatorā komisija attiecībā uz reflektantiem nosaka veselības stāvokļa kapacitāti un pieņem vienu no šādiem lēmumiem: 55.. derīgs mācībām (norādot militāro izglītības iestādi, specialitāti); nederīgs mācībām militārā izglītības iestādē. 56. Mācībām militārajās izglītības iestādēs reflektanti derīgi ar veselības kapacitāti 6 (profesionālā dienesta karavīri ar veselības kapacitāti ne zemāku kā 5). 57. NP MNC ambulatorās medicīniskās komisijas atzinumu apstiprina CMEK 3.3. Karavīru un militāro darbinieku medicīniskā pārbaude 58. Ikgadējās medicīniskās pārbaudes (dispanserizāciju) karavīriem un militārajiem darbiniekiem veic NP MNC ambulatorā un garnizona medicīniskā komisija. Medicīnisko pārbaužu apjoms noteikts šo noteikumu pielikumā Nr.5. Ikgadējās medicīniskās pārbaudes (dispanserizācijas) kārtību nosaka Apvienotā štāba Nodrošinājuma departamenta Medicīnas pārvalde. 59. Ārpuskārtas medicīnisko pārbaudi veic slimības vai traumas gadījumā pēc ārstēšanas pabeigšanas. 6. Vienā dienā miera laikā medicīnisko pārbaudi veic ne vairāk kā 3 karavīriem, bet mobilizācijas gadījumā karavīriem. 6. Medicīnisko pārbaudi (ekspertīzi) veic pēc ārstēšanas vai kad ir noskaidrojies slimības vai traumas galīgais iznākums, lai noteiktu derīgumu militārajam dienestam un slimības vai traumas saistību ar dienesta pienākumu pildīšanu. Ja komisija nolemj, ka galīgā lēmuma pieņemšanai nepieciešams turpināt ārstēšanos vai veikt papildu izmeklēšanu, tiek pieņemts atbilstošs lēmums. 62. Nosūtīt uz medicīnisko pārbaudi (ekspertīzi) ir tiesības: 62.. vienības komandierim (priekšniekam) ar vienības ārsta, NP MNC ambulatorās medicīniskās komisijas vai CMEK ieteikumu vai bez tā; tiesībsargājošām iestādēm. 2

13 63. Miera laikā nosūtot karavīrus uz medicīnisko pārbaudi (ekspertīzi), iesniedz: 63.. norīkojumu (pielikums Nr. 8), kurā norāda karavīra dienesta pakāpi, vārdu, uzvārdu, personas kodu, NBS vienību, datumu, kad iesaukts vai pieņemts militārajā dienestā, diagnozes šifru; to paraksta vienības komandieris un ārsts un apstiprina ar vienības zīmogu; dienesta raksturojumu, kurā norādīts: karavīra ieņemamais amats militārā dienesta laikā, dienesta apstākļu negatīvā ietekme uz karavīra organismu dienesta pildīšanas laikā (kaitīgie darba vides faktori); iemesls, kāpēc karavīrs nosūtīts medicīniskās pārbaudes (ekspertīzes) veikšanai; komandiera viedoklis par iespējamo karavīra turpmāko dienestu; medicīnisko raksturojumu, kurā norāda: sūdzības, anamnēzi par karavīra slimībām dienesta pildīšanas gaitā (kad saslimis, veiktie ārstnieciskie pasākumi, to efektivitāte, piešķirtie atvaļinājumi veselības stāvokļa dēļ, darba nespējas ilgums, rehabilitācija u.c.); veselības stāvokļa kapacitāti un kategoriju, pieņemot PD, un ikgadējās medicīniskās pārbaudes (dispanserizācijas) rezultātus; slimības, kurām jāpievērš īpaša uzmanība, veicot medicīnisko pārbaudi (ekspertīzi); traumu gūšanas apstākļus; iespējamo negatīvo dienesta apstākļu ietekmi uz karavīra veselības stāvokli un gūtajām slimībām; vienības ārsta viedokli par iespējamo karavīra turpmāko dienestu. 64. Vienības ārstam (ārstējošam ārstam) ir tiesības piedalīties medicīniskās komisijas sēdēs, sniegt savu ziņojumu par karavīra veselības stāvokli, tā ietekmi uz dienesta pienākumu pildīšanu, izteikt savu viedokli par iespējamo lēmumu. 65. Karavīriem, militārajiem un civilajiem darbiniekiem, kas strādā veselībai kaitīgos apstākļos, papildu veselības pārbaudes veic, ievērojot Ministru kabineta noteikumu Nr.527 Kārtība, kādā veicama obligātā veselības pārbaude.un 2. pielikuma prasības. 66. Grūtniecēm NP MNC ambulatorā vai garnizona medicīniskā komisija pieņem lēmumu par normatīvajos aktos paredzēto atvieglojumu piešķiršanu un noformē izziņu (pielikums Nr.9). 3

14 67. Medicīniskās pārbaudes rezultātā medicīniskā komisija nosaka veselības stāvokļa kapacitāti un pieņem vienu no šādiem lēmumiem: 67.. attiecībā uz karavīriem: derīgs militārajam dienestam bez ierobežojumiem; derīgs militārajam dienestam; speciālā kontingenta, gaisa desanta vai jūras dienestam nederīgs; derīgs ierobežoti militārajam dienestam miera laikā; militārajam dienestam nederīgs miera laikā, derīgs ierobežoti militārajam dienestam mobilizācijas gadījumā; militārajam dienestam nederīgs, noņemt no uzskaites; nepieciešams turpināt ārstēšanu (izmeklēšanu), 67.2.attiecībā uz militārajiem darbiniekiem: derīgs militārā darbinieka statusā; nederīgs militārā darbinieka statusā, attiecībā uz civilpersonām, kuras nodarbinātas veselībai kaitīgos darba apstākļos: veselības stāvoklis atbilst veicamajam darbam; veselības stāvoklis neatbilst veicamajam darbam. 68. Karavīriem, kurus atvaļina no dienesta, ir tiesības iziet stacionāro vai ambulatoro medicīnisko pārbaudi (ekspertīzi). 69. Veicot medicīnisko pārbaudi (ekspertīzi), medicīniskā komisija lēmumu par slimības vai traumas cēlonisko sakarību ar dienesta pienākumu pildīšanu pieņem, pamatojoties uz dokumentiem (vienības komandiera izziņu, dienesta un medicīnisko raksturojumu, dienesta izmeklēšanas dokumentiem, slimības apliecību, vienības ārsta, NP MNC, ģimenes ārsta izziņu, izziņu no arhīva), kuri sniedz informāciju par tās gūšanas apstākļiem. 7. Slimības gadījumā medicīniskā komisija pieņem šādus lēmumus: 7.. slimība, jā, gūta militārā dienesta laikā, pildot militārā dienesta pienākumus. Lēmumu pieņem, ja ir dokumentāli pierādījumi par negatīvu militārā dienesta ietekmi uz karavīra veselības stāvokli; 7.2. slimība gūta militārā dienesta laikā, nē, nav saistīta ar militārā dienesta pildīšanu. Lēmumu pieņem, ja nav dokumentālu pierādījumu par negatīvu militārā dienesta ietekmi uz karavīra veselības stāvokli, saslimšanai ir iedzimts, organisma attīstības, fizioloģisks cēlonis un dienesta pienākumu pildīšana nav tieši ietekmējusi saslimšanas gaitu; 7.3. slimība, nē, nav saistīta ar militārā dienesta pildīšanu. 4

15 Lēmumu pieņem, ja saslimšana vai trauma bijusi pirms dienesta uzsākšanas vai karavīrs nav sniedzis informāciju par to. 7. Traumas (ievainojuma, sakropļojuma) gadījumā komisija, pamatojoties uz nelaimes gadījuma izmeklēšanas aktu, pieņem šādus lēmumus: 7.. trauma, jā, gūta, pildot militārā dienesta pienākumus; 7.2. trauma gūta nelaimes gadījuma rezultātā, nē, nav saistīta ar militārā dienesta pienākumu izpildi. 72. Medicīniskās komisijas lēmumu par slimības vai traumas cēlonisko sakarību ar dienesta pienākumu izpildi ieraksta slimības apliecībā (pielikums Nr.), izziņā (pielikums Nr.9) norādot dokumentus, kas apstiprina slimības vai traumas gūšanas apstākļus. 73. Ja karavīram atklāj vairākas slimības vai traumas, kuras radušās (gūtas) dažādos apstākļos, lēmumu par cēlonisko sakarību medicīniskā komisija pieņem par katru atsevišķi. 74. Karavīriem, kurus atvaļina no militārā dienesta sakarā ar disciplīnas pārkāpumiem, medicīnisko pārbaudi neveic Zemessargu kandidātu, zemessargu, rezerves karavīru un rezervistu medicīniskā pārbaude 75. Zemessargu kandidātu, zemessargu, rezerves karavīru un rezervistu medicīnisko pārbaudi veic saskaņā ar Zemessardzes bataljona komandiera rīkojumu Zemessardzes bataljona ārsts vai NP MNC ambulatorā medicīniskā komisija. 76. Veicot medicīnisko pārbaudi: 76.. aizpilda veselības pārbaudes karti, kurā atzīmē objektīvās izmeklēšanas datus, tālākās izmeklēšanas plānu; norāda izmeklēšanas apjomu: asins analīze, urīna analīze, krūškurvja orgānu rentgenoloģiskā izmeklēšana, bet personām, vecākām par 4 gadiem: EKG, rektālā izmeklēšana; obligāti nepieciešams psihiatra, narkologa, oftalmologa, otorinolaringologa un ģimenes ārsta atzinums. 77. Pamatojoties uz izmeklēšanas un speciālistu apskates rezultātiem, Zemessardzes bataljona ārsts vai NP MNC ambulatorā medicīniskā komisija 5

16 sniedz atzinumu par derīgumu dienestam, nosakot veselības stāvokļa kapacitāti un veselības kategoriju. 78. Medicīniskās pārbaudes rezultātā Zemessardzes bataljona ārsts vai NP MNC ambulatorā medicīniskā komisija zemessargu kandidātiem un zemessargiem nosaka veselības stāvokļa kapacitāti un pieņem vienu no šādiem lēmumiem: 78.. derīgs dienestam Zemessardzē ar vai bez ieroču nēsāšanas un lietošanas tiesībām; nederīgs dienestam Zemessardzē. 79. Dienestā Zemessardzē miera laikā pieņem pilsoņus, kuru veselības stāvokļa kapacitāte nav zemāka par 3. Iesaucot uz mācībām, rezerves karavīriem veic medicīnisko pārbaudi šo noteikumu 3.. apakšnodaļā noteiktā kārtībā un pieņem lēmumu atbilstoši 48.. apakšpunktam. Mobilizācijas gadījumā rezerves karavīri un rezervisti derīgi ar veselības stāvokļa kapacitāti, ne zemāku par Medicīniskā pārbaude dalībai starptautiskās operācijās un ārvalstu komandējumos 8. Kandidātiem ārvalstu dienesta komandējumiem un dalībai starptautiskās operācijās medicīnisko pārbaudi veic NP MNC ambulatorā medicīniskā komisija pēc NBS Apvienotā štāba priekšnieka rīkojuma. 8. NP MNC komandieris organizē medicīnisko pārbaudi saskaņā ar šo noteikumu prasībām. Starptautiskām operācijām derīgi kandidāti ar veselības kapacitāti, ne zemāku kā NBS Apvienotā štāba Nodrošinājuma departamenta Medicīnas pārvaldes priekšnieks organizē nepieciešamo vakcīnu iegādi kandidātu vakcinācijai. 83. Pirms medicīniskās pārbaudes kandidāts aizpilda veselības aptaujas anketu (pielikums Nr.6). 84. Kandidātiem: 84.. kuru ārvalstu dienesta komandējums plānots līdz 6 dienām, ja medicīniskās izmeklēšanas sertifikātu (pielikums Nr.3) pieprasa attiecīgā uzņēmējvalsts, veic: 6

17 84... speciālistu - ķirurga, internista, neirologa, dermatovenerologa, oftalmologa, otorinolaringologa, stomatologa, sievietēm ginekologa apskates; laboratoriskos izmeklējumus: asins un urīna analīzi, SED, HIV, krūškurvja rentgenogrāfiju, kuru ārvalstu dienesta komandējums plānots ilgāk par 6 dienām un dalībai starptautiskās operācijās, veic: speciālistu ķirurga, internista, neirologa, dermatovenerologa, oftalmologa, otorinolaringologa, stomatologa, sievietēm ginekologa apskates; laboratoriskos izmeklējumus: asins un urīna analīzi, SED, HIV, krūškurvja rentgenogrāfiju, sievietēm eksprestestu grūtniecības noteikšanai; profilaktisko vakcināciju atbilstoši valsts aģentūras Sabiedrības veselības aģentūra un valsts aģentūras Latvijas Infektoloģijas centrs norādījumiem, ko atzīmē potēšanas pasēs. 85. NP MNC ambulatorā medicīniskā komisija, veicot medicīnisko pārbaudi, ņem vērā ikgadējās medicīniskās pārbaudes (dispanserizācijas) rezultātus, ja tā veikta pēdējo 9 mēnešu laikā un nav konstatētas veselības stāvokļa izmaiņas. 86. CMEK priekšsēdētājs apstiprina NP MNC ambulatorās medicīniskās komisijas atzinumu un izsniedz medicīniskās izmeklēšanas sertifikātu. Sertifikāts derīgs 3 mēnešus no tā izsniegšanas dienas. 87. Ja CMEK izsniegtā veselības sertifikāta derīguma laikā karavīrs vai militārais darbinieks saslimst vai rodas veselības stāvokļa izmaiņas, viņš nekavējoties ziņo CMEK. 88. Par karavīru un militāro darbinieku medicīniskās pārbaudes rezultātiem CMEK priekšsēdētājs ziņo NBS Apvienotā štāba priekšniekam. 89. Par medicīniskajām pārbaudēm pakļauto karavīru un militāro darbinieku laicīgu nosūtīšanu uz NP MNC atbild vienību komandieri Medicīniskās komisijas lēmuma noformēšana 9. Karavīru, militāro darbinieku ikgadējās, zemessargu un rezerves karavīru periodiskās medicīniskās pārbaudes rezultātus un lēmumu ieraksta veselības pārbaudes kartē (pielikums Nr.7). 7

18 9. Pretendentiem uz karavīru amatu veselības pārbaudes rezultātus un komisijas lēmumu ieraksta veselības pārbaudes kartē (pielikums Nr.7). 92. Militārās izglītības iestādes reflektantam veselības pārbaudes rezultātus un komisijas lēmumu ieraksta reflektanta medicīniskās pārbaudes kartē (pielikums Nr.4) un medicīniskās komisijas sēžu protokolu grāmatā (pielikums Nr.6). 93. Kandidātiem dalībai starptautiskās operācijās un ārvalstu komandējumiem veselības pārbaudes rezultātus un komisijas lēmumu ieraksta medicīniskās izmeklēšanas kartē (pielikums Nr.2). 94. Medicīniskās pārbaudes (ekspertīzes) rezultātus un komisijas lēmumu ieraksta slimības apliecībā (pielikums Nr.) vai izziņā (pielikums Nr. 9) un medicīniskās komisijas sēžu protokolu grāmatā (pielikums Nr. 6). 95. Medicīniskās komisijas sēžu protokolu grāmatai jābūt visās komisijās, un to aizpilda komisijas sekretārs. Medicīniskās komisijas sēdes dienā protokolu paraksta komisijas priekšsēdētājs. Medicīniskās komisijas sēžu protokolu grāmatā ieraksta personas datus, diagnozi un lēmumu, bet attiecībā uz karavīriem lēmumu par slimības vai traumas gūšanas cēlonisko sakarību ar dienesta pienākumu pildīšanu. Traumu gadījumā norāda apstiprinoša dokumenta numuru, datumu un to, kas dokumentu izsniedzis. 96. Uz laiku izveidotas medicīniskās pārbaudes komisijas sēžu protokolu grāmatā veic ierakstus tikai par veselības stāvokļa dēļ dienestam nederīgām personām. Šīs medicīniskās komisijas sēžu protokolu grāmatu, kā arī pārbaudāmo personu sarakstu uzglabā divus gadus, bet pēc tam iznīcina noteiktā kārtībā. Pārējos gadījumos medicīniskās komisijas lēmumu ieraksta tikai veselības pārbaudes kartē (pielikums Nr.7), to paraksta komisijas priekšsēdētājs un apstiprina ar tās vienības zīmogu, kurā izveidota komisija, vai komisijas zīmogu, ja tāds ir. 97. Slimības apliecību (3 eksemplāros) vai izziņu (3 eksemplāros) ar lēmumu, kas jāapstiprina, iesniedz CMEK ne vēlāk kā 3 darbdienu laikā pēc medicīniskās pārbaudes veikšanas. 98. Viens slimības apliecības un izziņas, kas saņemtas kontrolei vai apstiprināšanai, eksemplārs paliek CMEK. Slimības apliecības un izziņas glabājas CMEK 5 gadus, bet pēc tam tās nodod NBS Apvienotā štāba arhīvā. CMEK kārto gada laikā izskatīto slimības apliecību un izziņu uzskaiti alfabēta kārtībā. 8

19 99. Vienu slimības apliecības vai izziņas eksemplāru ne vēlāk kā 3 darbdienu laikā pēc tās apstiprināšanas CMEK nosūta tās NBS vienības medicīnas dienestam, kurā dien pārbaudāmā persona, otru eksemplāru izsniedz pārbaudāmajam, izrakstu no slimības apliecības (pielikums Nr.) nosūta NBS vienības personālsastāva daļai.. Medicīniskās komisijas lēmumu, kurš nav jāapstiprina CMEK, noformē medicīniskās pārbaudes dienā, to izsniedz pārbaudāmajam vai nosūta NBS vienības medicīnas dienestam.. Miera laikā CMEK apstiprina visu medicīnisko komisiju izsniegtās slimības apliecības un izziņas. 2. Mobilizācijas gadījumā CMEK apstiprina slimības apliecības: 2.. karavīriem, kuri dienestam nederīgi, noņemot no uzskaites; 2.2. rezerves karavīriem un rezervistiem, kuri dienestam nederīgi, noņemot no uzskaites. 3. Mobilizācijas gadījumā slimības apliecības visiem pārbaudāmajiem noformē divos eksemplāros. Pēc lēmuma apstiprināšanas pirmo eksemplāru nosūta NBS vienības medicīnas dienestam, bet otrs eksemplārs paliek CMEK. 4. Mobilizācijas gadījumā izziņu uz CMEK nesūta. 5. Neapstiprinātās slimības apliecības un izziņas CMEK nosūta atpakaļ tai medicīniskajai komisijai, kura tās noformējusi, norādot neapstiprināšanas iemeslus un sniedzot skaidrojumus. 6. Atkārtoti sastādītas slimības apliecības reģistrē medicīniskās komisijas sēžu protokolu grāmatā ar jaunu reģistrācijas numuru. 7. Karavīriem medicīniskās komisijas lēmums ir spēkā vienu gadu (ja nav noteikts citādi) no tā apstiprināšanas dienas CMEK. Ja šajā laikā medicīniskās komisijas lēmums nav realizēts un ja pārbaudāmā veselības stāvoklis, pēc viņa domām vai ārstniecības iestāžu ārstu atzinuma, pasliktinājies, medicīnisko pārbaudi atkārto. 9

20 4. Pārejas noteikums 8. Ar šo noteikumu spēkā stāšanos spēku zaudē ar aizsardzības ministra pavēli Nr. 27 apstiprinātais Nolikums par Latvijas Republikas Nacionālo bruņoto spēku militārā dienestā iesaucamo karavīru un zemessargu medicīnisko pārbaudi miera, ārkārtējā stāvokļa un vispārējās mobilizācijas gadījumos un NBS komandiera..25. pavēle Nr. 277 Par ārzemju mācību komandējumos un dalībai starptautiskajās operācijās nosūtīto NBS militārpersonu medicīnisko pārbaudi. Ministrs A. Slakteris Zemmers,

21 Pielikums Nr. Slimību un fizisko trūkumu saraksts Aizsardzības ministrijas 27.gada 2.augusta noteikumiem Nr.63-NOT Pants SSK. Slimību un fizisko Kapa- Veselības kategorija redakcija trūkumu nosaukums citāte A B C D E F A - B 99 I. Infekcijas un parazitārās slimības. A B 99 Akūtas un hroniskas infekcijas, parazitārās slimības un to sekas.. ar progresējošu gaitu un krasi izteiktiem orgānu un sistēmu.2. bieži recidivējošas vai 2 ar stabiliem, izteiktiem orgānu un.3. ar stabiliem, mēreni izteiktiem orgānu un 3 derīgs.4. ar stabiliem, nenozīmīgiem orgānu un 4 derīgs derīgs.5. ar stabilām anatomiskām izmaiņām, bez orgānu un 5 derīgs derīgs derīgs.6. īslaicīgi, pārejoši orgānu un sistēmu funkciju 2. A 5 A 9; B 9 Tuberkuloze un tās sekas 2.. hroniski noritoša, ar progresējošu gaitu, krasi izteiktiem orgānu un sistēmu 2.2. ar stabiliem, izteiktiem orgānu un, 2 2

22 nepieciešama ilgstoša specifiska ārstēšanās 2.3. klīniski izārstēta ar posttuberkulozām izmaiņām un mēreniem orgānu un 2.4. klīniski izārstēta ar nenozīmīgiem orgānu un sistēmas funkciju 2.5. ar stabilām orgānu un sistēmu izmaiņām bez 2.6. pārejoši orgānu un 3. A 5 A 64 Akūtas un hroniskas seksuāli transmisīvas infekcijas slimības un to sekas ar krasi izteiktiem 3.. orgānu un sistēmu ar stabili izteiktiem 3.2. orgānu un sistēmu 3.3. ar mēreniem orgānu un 3.4. ar nenozīmīgiem orgānu un sistēmu 3.5. bez orgānu un sistēmu 3.6. pārejoši orgānu un 4. B 2 B 24 Humānā imūndeficīta vīrusinfekcija (HIV) 4.. HIV slimnieki 4.2. HIV nēsātāji 2 C D 48 II. Audzēji 5. C D 9 Ļaundabīgi audzēji 5.. ar krasi izteiktiem orgānu un sistēmu funkciju, nelabvēlīga prognoze 5.2. ar stabili izteiktiem 2 3 derīgs 4 derīgs derīgs 5 derīgs derīgs derīgs 2 3 derīgs 4 derīgs derīgs 5 derīgs derīgs derīgs 22

23 orgānu un sistēmu funkciju, šaubīga prognoze 5.3. ar mēreniem orgānu un 5.4. ar nenozīmīgiem orgānu un sistēmu funkciju, labvēlīga prognoze 5.5. bez orgānu un sistēmu pārejoši orgānu un 6. D D 48 Labdabīgi audzēji 6.. ar krasi izteiktiem orgānu un sistēmu 6.2. ar stabili izteiktiem orgānu un sistēmu 6.3. ar mēreniem orgānu un 6.4. ar nenozīmīgiem orgānu un sistēmu 6.5. bez orgānu un sistēmu 6.6. pārejoši orgānu un 7. D 5 D 89 D 5 D 89 III. Asins un asinsrades orgānu slimības un imūnsistēmas Asins un asinsrades orgānu slimības un noteikti imūnsistēmas 7.. ar krasi izteiktiem orgānu un sistēmu 7.2. ar stabili izteiktiem orgānu un sistēmu 3 derīgs 4 derīgs derīgs 2 derīgs derīgs derīgs 3 derīgs 4 derīgs derīgs 5 derīgs derīgs derīgs 7.3. ar mēreniem orgānu un 3 derīgs 2 23

24 7.4. ar nenozīmīgiem orgānu un sistēmu 7.5. bez orgānu un sistēmu 7.6. pārejoši orgānu un E E 9 IV. Endokrīnās, uztures un vielmaiņas slimības 8. E E 9 Endokrīnās, uztures un vielmaiņas slimības ar krasi izteiktiem orgānu un sistēmu ar stabili izteiktiem orgānu un sistēmu ar mēreniem orgānu un ar nenozīmīgiem orgānu un sistēmu 8.5. bez orgānu un sistēmu 8.6. pārejoši orgānu un 9. F F 99 F F 9 V. Psihiski un uzvedības Organiski psihiski, ieskaitot simptomātiskos 9. izteikti, stabili psihiskie 9.2 mēreni un viegli izteikti ilgstoši psihiskie 9.3 viegli pārejoši psihiskie 4. F F 9 Psihiski uzvedības psihoaktīvu vielu lietošanas dēļ. izteikti un noturīgi psihiskie ar personības derīgs derīgs derīgs derīgs derīgs 3 derīgs 4 derīgs derīgs 5 derīgs derīgs derīgs 2-3 derīgs derīgs derīgs 24

25 degradāciju.2 mēreni izteikts un ilgs astēnisks stāvoklis, patoloģiskas personības pārmaiņas, organiski nervu sistēmas bojājumi, stabils atkarības sindroms.3 viegli izteikts astēnisks stāvoklis bez organiskiem nervu sistēmas bojājumiem, pārejoša rakstura atkarības sindroms.4 anamnēzē, bez slimības izpausmēm pēdējo 2 gadu laikā. F 2 F 29 Šizofrēnija, šizotipiskie un murgi 2. F 3 F 39 Garastāvokļa (afektīvie) 2. izteiktas formas, biežas slimības izpausmes vai ieilgusi slimības gaita 2.2 retas slimības izpausmes, ir ilgstoši pilnīgas remisijas periodi 3. F 4 F 48 Neirotiski, ar stresu saistīti un somatoformi smagas gaitas 3. slimības izpausmes, biežas dekompensācijas 3.2 vidēji smagas gaitas un ilgstošas slimības izpausmes 3.3 vieglas gaitas un īslaicīgas slimības izpausmes 3.4 viegli, pārejoši, situācijas noteikti F 5 F 59 Uzvedības sindromi, 4. kas saistīti ar fizioloģiskiem un 2 4 derīgs derīgs 5 derīgs derīgs derīgs derīgs derīgs 5 derīgs derīgs derīgs 25

26 somatiskiem faktoriem 4. krasi izteikti uzvedības sindromi 4.2 mēreni izteikti uzvedības sindromi 4.3 viegli, pārejoši 5 F 6 F 69; F 9 F 99 uzvedības sindromi Personības un uzvedības emocionāli 5. krasi izteikti personības un uzvedības 5.2 mēreni izteikti personības un uzvedības 2 3 derīgs 5.3 viegli izteikti personības un 3 derīgs uzvedības 5.4 nenozīmīgi personības un uzvedības 4 derīgs derīgs 5.5 pārejoši personības un uzvedības 5 derīgs derīgs derīgs 6 F 7 F 89 Garīga atpalicība un psihiskās attīstības 6. jebkura veida garīga atpalicība G G 99 VI. Nervu sistēmas slimības 7. G G 9 Iekaisīgas centrālās nervu sistēmas slimības un to sekas 7.. ar krasi izteiktiem vai progresējošu gaitu 7.2. ar mēreniem funkciju ar nenozīmīgām, stabilām atlieku parādībām 7.4. atsevišķu izkliedētu organisku neiroloģisku simptomu gadījumi bez funkciju 7.5. pārejoši orgānu un 2 derīgs 4 derīgs derīgs 5 derīgs derīgs derīgs 26

27 8. G G 37 Centrālās nervu sistēmas atrofijas, ekstrapiramidāli un kustību, demielinizējošas un citas deģeneratīvas nervu slimības un to sekas 8.. ar krasi izteiktiem, progresējošiem 8.2. ar izteikti stabiliem, lēni progresējošiem 8.3. ar nenozīmīgiem 9. G 4 G 44; G Epizodiski un paroksizmāli 9.. biežas lēkmes, ir lēkmju psihiski ekvivalenti un krasi izteikti funkciju 9.2. retas lēkmes, nav lēkmju psihiski ekvivalenti un mēreni izteikti funkciju 9.3. ļoti reti paroksizmi, kuru etioloģija nav skaidra, migrēna, miega 2. G 45 G 46; I 6 I 69 Galvas un muguras smadzeņu asinsvadu slimības un asinsrites 2.. ar krasi izteiktiem 2.2. ar izteiktiem, stabiliem smadzeņu bojājuma simptomiem un labdabīgu gaitu 2.3. ar pārejošiem asinsrites un nenozīmīgiem 2.4. bez organiska centrālās nervu sistēmas bojājuma pazīmēm un funkciju 2 derīgs derīgs derīgs 4 derīgs derīgs 2-3 derīgs 4 derīgs derīgs 5 derīgs derīgs derīgs 27

28 2.5. pārejoši orgānu un 2. G 5 G 99 Nervu saknīšu, neiromuskulārās sinapses, cerebrāla trieka un citi paralītiski sindromi un to sekas 2.. ar krasi izteiktiem 2.2. ar izteikti stabiliem, mēreniem funkciju 2-3 derīgs 2.3. ar nenozīmīgiem 4 derīgs derīgs 2.4. palieku izpausmes bez 5 derīgs derīgs derīgs 2.5. pārejoši orgānu un H H 59 VII. Acu un to palīgorgānu slimības 22. H H 3 Plakstiņu slimības, defekti un to sekas 22.. krasi izteikti abu acu plakstiņu defekti mēreni izteikti abu acu plakstiņu noslīdējumi vai krasi izteikts vienas acs plakstiņa defekts izteikts vienas acs plakstiņa noslīdējums vai citi vienas acs plakstiņa nenozīmīgi defekti pārejoši orgānu un 23. H 4 H 6 Asaru aparāta slimības, bojājumi un to sekas 23.. ar izteiktiem funkciju 2-3 derīgs 4 derīgs derīgs ar mēreniem funkciju 2-3 derīgs ar nenozīmīgiem 4 derīgs derīgs anatomiskas izmaiņas bez funkciju 5 derīgs derīgs derīgs 28

29 23.5. pārejoši orgānu un 24. H H 3 Konjunktīvas slimības un to sekas 24.. hroniskas, bieži recidivējošas, ar izteiktiem funkciju 2-3 derīgs ar retiem recidīviem un efektīvu ārstēšanu 5 derīgs derīgs derīgs pārejoši orgānu un 25. H 5 H 22 Saistenes, radzenes, varavīksnenes un ciliārķermeņa slimības 25.. krasi izteiktas abu acu slimības ar progresējošu redzes pasliktināšanos un biežiem paasinājumiem mērenas patoloģiskas pārmaiņas vienā vai abās acīs, kas recidivē ne biežāk kā 2 x gadā 2-3 derīgs neprogresējošas, reti recidivējošas vienas vai abu acu slimības 4 derīgs derīgs stabilas anatomiskas izmaiņas vienā vai abās acīs bez funkciju 5 derīgs derīgs derīgs pārejoši orgānu un 26. H 25 H 28 Stiklķermeņa un acs H 43 H 45 ābola slimības 26.. ar krasi izteiktiem ar izteikti stabiliem, mēreniem funkciju 2-3 derīgs ar nenozīmīgiem 4 derīgs derīgs bez funkciju 5 derīgs derīgs derīgs pārejoši orgānu un 29

30 27. H 3 H 36 Redzes nerva, redzes H 46 H 48 ceļu, dzīslenes un tīklenes slimības 27.. abām acīm vienai acij 2-3 derīgs vienai acij ar 4 nenozīmīgiem derīgs derīgs stabilas, 5 neprogresējošas anatomiskas izmaiņas vienā acī bez funkciju derīgs derīgs derīgs pārejoši orgānu un 28. H 4 H 42 Glaukoma 28.. abām acīm attīstītajā un turpmākajās stadijās vienai acij attīstītajā 2-3 derīgs un turpmākajās stadijās preglaukomas un hipertensijas stadija 4 derīgs derīgs 29. H 49 H 5; Acu muskuļu H 55 H 59 darbības, saskaņotas kustības, šķielēšana 29.. ar dubultošanos sadraudzības šķielēšana 5 derīgs derīgs derīgs 3. H 52 Refrakcijas jebkurai acij 3.. vienā no meridiāniem virs 2. D 3.2. vienā no meridiāniem virs D 2-3 derīgs 3.3. vienā no meridiāniem virs D 4 derīgs derīgs 3.4. vienā no meridiāniem virs D 5 derīgs derīgs derīgs 3. H 52.2 Astigmātisms 3.. jebkura veida ar refrakcijas starpību divos galvenos meridiānos virs 6. D 3.2. divos galvenos meridiānos ar refrakcijas starpību D 4 derīgs derīgs 3.3. divos galvenos 5 3

31 meridiānos ar refrakcijas starpību virs D 32. H 53 H 54 Redzes un aklums 32.. vienas acs aklums vai vājredzība.3, bet otrās acs redze vājāka par vienas acs aklums vai vājredzība.3, bet otrās acs redze.4 un vairāk, vai vienas acs redze.3, bet otrās no vienas acs redze.5 un vairāk, bet otrās acs redze vienas acs redze.5 un vairāk, bet otrās acs redze.5 un vairāk pārejoši orgānu un H 6 H 95 VIII. Ausu un aizauss paugura slimības derīgs derīgs derīgs 2-3 derīgs 4 5 derīgs derīgs derīgs derīgs derīgs 33 H 6 H 62 Ārējās auss slimības 33. bieži recidivējošas 4 derīgs derīgs 33.2 reti recidivējošas 5 derīgs derīgs derīgs 33.3 pārejoši orgānu un 34 H 65 - H 75 Vidusauss un aizauss paugura slimības 34. hroniskas strutainas ar biežiem paasinājumiem hroniskas nestrutojošas ar nelieliem funkciju 34.3 bez orgānu funkciju 34.4 pārejoši orgānu un 35 H 8 H 83 H 92 H 95 Iekšējās auss un citas ausu slimības 35. ar krasi izteiktiem orgānu funkciju 2-3 derīgs 4 5 derīgs derīgs derīgs derīgs derīgs 3

32 35.2 ar mēreni izteiktiem orgānu funkciju 35.3 ar nelieliem orgānu 35.4 bez orgānu funkciju 35.5 pārejoši orgānu un 36 H 9 H 9 Konduktīvs un sensorineirāls dzirdes zudums 36. pilnīgs abu ausu kurlums vai kurlmēmums 36.2 pilnīgs vienas auss kurlums, ar otru ausi dzirdot runu čukstus ne tālāk par 2 m, kā arī noturīga abu ausu vājdzirdība, runu čukstus neuztver vai dzird ne tālāk par m 36.3 pilnīgs vienas auss kurlums, ar otru ausi dzirdot runu čukstus ne tālāk par 2 m, kā arī noturīga abu ausu vājdzirdība, runu čukstus neuztver vai dzird ne tālāk par m, kā arī noturīga abu ausu vājdzirdība, ar katru ausi dzirdot runu čukstus m līdz 2 m 36.4 pilnīgs vienas auss kurlums, ar otru ausi dzirdot runu čukstus tālāk 4 m 36.5 noturīga abu ausu vājdzirdība, ar katru ausi dzirdot runu čukstus 2-4 m; noturīga vājdzirdība ar vienu ausi dzirdot I I 99 runu čukstus 4m IX. Asinsrites sistēmas slimības 37 I I 9 Akūts reimatisms un hroniskas reimatiskas 2-3 derīgs 4 derīgs derīgs 5 derīgs derīgs derīgs 2 3 derīgs 4 derīgs derīgs 5 derīgs derīgs derīgs 32

33 sirds slimības 37.. ar krasi izteiktiem orgānu funkciju ar mēreni izteiktiem 2 orgānu funkciju ar nelieliem orgānu 4 derīgs derīgs bez orgānu funkciju 5 derīgs derīgs derīgs pārejoši orgānu un 38 I I 5 Hipertensīvas slimības hipertensija III ar 38.. krasi izteiktiem mērķa orgānu funkciju hipertensija II ar mēreni izteiktiem mērķorgānu funkciju. 2-3 derīgs hipertensija II 4 derīgs derīgs hipertensija I 5 derīgs derīgs derīgs pārejoši orgānu un 39 I 2 I 52 Miokarda, perikarda, koronāro artēriju, sirds vārstuļu slimības 39. ar krasi izteiktiem orgānu funkciju ar mēreni izteiktiem orgānu funkciju 39.3 ar nelieliem orgānu 39.4 bez orgānu funkciju 39.5 pārejoši orgānu un 4. I 7 I 79, I 95 I 99 Artēriju, arteriolu un kapilāru slimības, citas un neprecizētas asinsrites sistēmas slimības 4.. ar krasi izteiktiem orgānu funkciju 2 4 derīgs derīgs 5 derīgs derīgs derīgs 33

34 4.2. ar mēreni izteiktiem orgānu funkciju 4.3. ar nelieliem orgānu 4.4. bez orgānu funkciju 4.5. pārejoši orgānu un 4. I 8 I 89 Vēnu, limfvadu un limfmezglu slimības 4.. ar krasi izteiktiem orgānu funkciju 4.2. ar mēreni izteiktiem orgānu funkciju 4.3. ar nelieliem orgānu 4.4. bez orgānu funkciju 4.5. pārejoši orgānu un J J 99 X. Elpošanas 42. J J 6 J 3 J 39 sistēmas slimības Akūtas un hroniskas augšējo elpceļu slimības 42.. ar mēreni izteiktiem orgānu funkciju ar nelieliem orgānu bez orgānu funkciju pārejoši orgānu un 43. J J 22 J 4 J 43 J 47, J 6 J 99 Akūtas un hroniskas dziļāko, dziļo elpceļu un pleiras slimības 43.. ar krasi izteiktiem orgānu funkciju ar mēreni izteiktiem orgānu funkciju 2-3 derīgs 4 derīgs derīgs 5 derīgs derīgs derīgs 2-3 derīgs 4 derīgs derīgs 5 derīgs derīgs derīgs 2-3 derīgs 4 derīgs derīgs 5 derīgs derīgs derīgs 2-3 derīgs ar nelieliem orgānu 4 derīgs derīgs bez orgānu funkciju 5 derīgs derīgs derīgs 34

35 43.5. pārejoši orgānu un 44. J 44 J 46 HOPS un astma 44.. ar krasi izteiktiem orgānu funkciju ar mēreni izteiktiem orgānu funkciju ar nelieliem orgānu bez orgānu funkciju pārejoši orgānu un K K 93 XI. Gremošanas 45. K, K, K 7, K 9 K 4 sistēmas slimības Mutes dobuma, siekalu dziedzeru, žokļu slimības un to sekas 45.. ar krasi izteiktiem ar mēreni izteiktiem ar nenozīmīgiem bez orgānu un sistēmas funkciju 45.5 pārejoši orgānu un 46. K 2 K 4 Dekompensēts zobu kariess un citas zobu cieto audu slimības, pulpas un periapikālo audu slimības 46.. dekompensēts zobu kariess nepieciešama ārstēšana 47. K 5 - K 6, K derīgs 4 derīgs derīgs 5 derīgs derīgs derīgs 2-3 derīgs 4 derīgs derīgs 5 derīgs derīgs derīgs 4 derīgs derīgs Periodonta un citas mutes dobuma slimības 47.. periodontīts, smagas 3 derīgs 35