Indikatori un izglītības politikas risinājumi nodarbināmības veicināšanai ES, Boloņas procesa un OECD kontekstā

Transcription

1 Indikatori un izglītības politikas risinājumi nodarbināmības veicināšanai ES, Boloņas procesa un OECD kontekstā Anita Līce, Latvijas Universitātes Izglītības valdības doktorantūras 2.kurss Kopsavilkums Iedzīvotāju nodarbināmību ietekmē gan ar izglītību saistīti, gan nesaistīti faktori. Tomēr izglītība ieņem nozīmīgu lomu nodarbināmības veicināšanā, kas atspoguļoja arī kopējā ES un dalībvalstu izglītības mērķos un stratēģijas. ES, Boloņas process un OECD pēdējos gados apkopo plašus datus par izglītības rezultātiem un tās ietekmi uz nodarbināmību. Rakstā ir apkopoti ES, Boloņas procesā un OECD izglītības rezultātu ziņojumos un pētījumos izmantotie indikatori, kā arī Latvijas sniegums, salīdzinot ar Vāciju un Somiju valstīm, kurās ir salīdzinoši prestiža un attīstīta profesionālā izglītība. 1 Raksts sniedz arī ieskatu, kādas izglītības politikas metodes tiek pielietotas šajās trīs valstīs, lai uzlabotu absolventu nodarbināmību. Izmantotie saīsinājumi DE Vācija EQAVET Eiropas ietvars kvalitātes nodrošināšanai profesionālajā izglītībā (The European Quality Assurance Reference Framework) EQF Eiropas Kvalifikāciju ietvarstruktūra ES Eiropas Savienība ES 2020 ES izaugsmes stratēģija Europe 2020 ESG Eiropas Standarti un Vadlīnijas augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanai Eiropas augstākās izglītības telpā (EuropeanStandardsandGuidelinesforQualityAssuranceinEuropeanHigherEducationArea) ET 2020 Eiropas Savienības stratēģiskā sistēma Izglītības un mācības 2020 ( EducationandTraining 2020 ) FI Somija LV Latvija ND nav datu OECD Organisation foreconomiccooperationanddevelopment [Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija] PII profesionālās izglītības iestāde(s)

2 Ievads Iedzīvotāju nodarbinātību ietekmē virkne sociālekonomisko, demogrāfisko, cilvēkkapitāla attīstības faktoru, mikro līmenī arī personīgās īpašības un pat veiksme darba meklēšanas procesā. Lai uzlabotu darba tirgus efektivitāti un iedzīvotāju nodarbinātību, izglītības politikas veidotāji nereti pievēršas jautājumiem, kā uzlabot izglītības sistēmas rezultātu efektivitāti, izglītības atbilstību tautsaimniecības vajadzībām, sasaisti ar darba tirgu un efektīvu pāreju no izglītības uz darba tirgu. Nodarbināmība ir būtisks mērķis un izpētes objekts daudzos izglītību ietekmējošos starptautiskos procesos: gan ES kopējā politikā, gan Boloņas procesā, gan starptautisku organizāciju salīdzinošos pētījumos un politikas dokumentos. Raksta mērķis ir apkopot, kādus indikatorus attiecībā uz izglītības ietekmi uz absolventu nodarbināmību izmanto ES un OECD, kādu sniegumu uzrāda Latvija, kā arī Vācija un Somija (valstis, kuras izvēlētas iespējamai izglītības politiku un snieguma salīdzināšanai), kādas izglītības politikas metodes tiek pielietotas vai rosinātas, lai uzlabotu absolventu nodarbināmību un vai vērojamas būtiskas atšķirības metodēs un rezultātos, un vai vērojamas atšķirības metodēs un sasniegtajos nodarbināmības rezultātos. I Nodarbināmība, un kā to var ietekmēt izglītība Nodarbināmība ir kompekss, daudzdimensionāls jēdziens (Perez, Elena Arjona, Kozovska, Kornelia, Garrouste, 2010), un literatūrā tiek lietoti dažādi nodarbināmības definīcijas formulējumi, kurās nereti tiek uzsvērti dažādi nodarbināmību veicinoši faktori. 1.tabulā apkopots pārskats par dažādām pieejamām nodarbināmības definēšanai. Tabula 1. Nodarbināmības jēdzienadefinīcijas (De Grip, Van Loo, & Sanders, 2004) Kapacitāte un vēlēšanās būt un paliktpievilcīgam darba tirgū, paredzotizmaiņas uzdevumos un darba vidē un reaģējot uz tām. (ES 2012) Padome, Nodarbināmība proti, tādu elementu apvienojums, kas veicina personu virzību uz nodarbinātību vai darba iegūšanu, palikšanu darbā un karjeras izaugsmi ir sarežģīts jēdziens, kas aptver ne tikai katras personas īpašības, prasmes, attieksmi un motivāciju, bet arī citus ārējus elementus, kuri ir ārpus izglītības un apmācības politikas darbības jomas, piemēram, darba tirgus noteikumi, demogrāfija, ekonomikas struktūra un vispārējā ekonomikas situācija. (Harvey, 1999) Absolventa nodarbināmība ir absolventa tieksme eksponēt tādas īpašības, kuras darba devēji paredz kā nepieciešamas viņu 2

3 organizācijas efektīvai funkcionēšanai nākotnē. (Harvey, 2005) Nodarbināmība pastāvīgs mācīšanās process, kura ietvaros studējošais kļūst spēcīgāks un pārliecinātāks, īpaši attiecībā uz viņa dzīves paškontroli. Nodarbināmība ir par tādu īpašību un tehniku apgūšanu vai pieredzes iegūšanu, kas noder dzīvei. Nodarbinātība ir tikai blakusprodukts šim procesam. (European Commission, 2008) Boloņas procesa vadības grupa 1 (Cedefop, 2008) Nodarbināmība attiecas uz personas spēju iegūt nodarbinātību. No vienas puses personas nodarbināmība ir atkarīga no zināšanām, prasmēm un personas attieksmēm. No otras puses darba tirgus noteikumiem un institūcijām ir milzīga ietekme uz indivīda spēju iegūt nodarbinātību. Tādējādi, persona ar tādām pašām zināšanām, prasmēm vai rakstura īpašībām varētu būt nodarbināmi ļoti atšķirīgi atšķirīgos nacionālos vari reģionālos darba tirgos. Spēja iegūt sākotnējo nodarbinātību, saglabāt nodarbinātību, kā arī spēt mainīt nodarbinātību darba tirgū. Nodarbināmība ir faktoru kombinācija, kas ļauj personām attīstīties, lai kļūtu nodarbināts, paliktu nodarbināts un lai sasniegtu izaugsmi karjerā. Komentārs: no izglītības un apmācības perspektīvas raugoties, faktori iekļauj mācīšanās rezultātus (zināšanas, prasmes un kompetences), kā arī to atbilstību darba tirgum, mācīšanās ierosinātājiem un mācīšanās iespējām. Galvenie faktori, kas ietekmē nodarbināmību, aprakstīti konceptuālā ietvara struktūrshēmā 1.attēlā. Personas nodarbināmību, kas saistīta ar personas veidošanās un izaugsmes procesu, ietekmē gan tādi faktori, kas ir ar izglītību nesaistīti un ko izglītība nevar ietekmēt, piemēram, sociālekonomiski faktori, ģeogrāfiskie faktori, atsevišķas personiskās īpašības, gan faktori, ko ir iespējams ietekmēt izglītības sistēmas ietvaros, piemēram, iegūtais izglītības līmenis, zināšanu un prasmju kopums, mācīšanās un prakses pieredze. Tāpat arī izglītības ietvaros iespējams ietekmēt atsevišķas personiskās īpašības, piemēram, spējas un motivāciju. Nodarbināmības rezultātus darba meklēšanas procesā (pārejā no izglītības uz darba tirgu) ietekmē tādi ārējie faktori kā darba devēju prakse darbinieku meklēšanā, bezdarba rādītāji, izglītības un darba tirgus sasaiste un darba devēju izpratne par izglītības nozīmi un rezultātiem, ko veicina Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūra, kā arī kvalitātes ietvari. Izglītības iestādes pārejas procesu var atvieglot, veicinot saikni ar darba tirgu un īstenojot sadarbību ar biznesu, kā arī nodrošinot karjeras atbalstu. Nodarbināmību šajā posmā 1 3

4 raksturo gan kvantitatīvais rādītājs absolventu nodarbinātība, gan dažādi kvalitatīvie rādītāji, piemēram, izglītības un darba savstarpējā atbilstība, pavadītais laiks līdz pirmajam nozīmīgajam darbam, līguma veids (īstermiņa/ terminētais līgums vai patstāvīgais darba līgums), atalgojuma apmērs, kā arī apmierinātība ar darbu. Darba dzīvē turpinās pastāvīga, vairāk vai mazāk regulāra pāreja uz nākošo darba vietu, ko ietekmē darba tirgus regulējums un elastdrošība cik ļoti darba tirgus un sociālā atbalsta regulējums veicina darbaspēka mobilitāti darba tirgū. Kopējo darba tirgu, savukārt, ietekmē ekonomiskā situācija: ekonomikas struktūra un aktivitāte. Ilustrācija1. Konceptuālaisfaktoruietvars, kasnosaka nodarbināmību (Perez, Elena Arjona, Kozovska, Kornelia, Garrouste, 2010) Izglītība var sniegt atbalstu nodarbināmības veidošanās trīs galvenajās fāzēs (Perez, Elena Arjona, Kozovska, Kornelia, Garrouste, 2010), (CEDEFOP, 2010): 1. Gatavošana nodarbinātībai: formālās izglītības ietvaros, sākot no pamatizglītības līdz pat obligātās izglītības beigām, un augstākajā izglītībā. Neatkarīgi no iegūtā izglītības līmeņa visiem jauniešiem būtu jābūt labi izglītotiem, lai nākotnē iekļautos un sasniegtu izaugsmi darba tirgū. 2. Pāreja no izglītības uz darba tirgu: attiecas uz izglītības noslēguma daļu, kas dod iespēju sagatavoties integrācijai darba tirgū. Pārejai no izglītības uz darba tirgu būtu jāiekļauj, piemēram, karjeras atbalstu, un iegūtajām kvalifikācijām būtu jābūt saprotamām darba devējiem. 4

5 3. Nodarbinātības saglabāšana un karjeras izaugsme: attiecas uz pieaugušo dalību izglītībā un apmācībā viscaur viņu dzīvei. Izglītības sistēmai ir jābūt atvērtai dažādām mērķa grupām un mācīšanās iespējām. II Indikatori nodarbināmības veicināšanai izglītībā Indikatoru izmantošana ir lietderīga, kamēr tos neuztver pārāk nopietni /Ben Levin/(Deiss, 2012) Eiropas Savienība Izglītības un darba tuvināšana labākai absolventu nodarbinātībai ir būtisks mērķis ES: gan ES 2020 stratēģijā(european Commission, 2010) (ES 2020), gan «Izglītība un apmācība 2020 stratēģijā (ET 2020)(EU Council, 2009). ES 2020 noteikti pieci galvenie mērķi ES 2020.gadam, no tiem viens skar nodarbinātību (vismaz 75% no gadīgiem iedzīvotājiem jābūt nodarbinātiem), viens pētniecību un attīstību (vismaz 3% no IKP ieguldīti pētniecībā un attīstībā) un divi izglītību (par skolu nepabeigušajiem ne vairāk kā 10%, un iedzīvotājiem ar augstāko izglītību vismaz 40%) 2. Katrai dalībvalstij bija tiesības noteikt savus nacionālos mērķus 3, ko izmantoja arī Latvija. ET 2020 stratēģijas ietvaros Eiropadome 2012.gadā apstiprināja kopīgu ES dalībvalstu mērķi par absolventu nodarbināmību 2012.gadā(EU Council, 2012): līdz 2020.gadam, nodarbinātiem absolventiem ( gadu vecumā), kas ir pabeiguši mācības ne vairāk kā trīs gadus pirms atskaites laika, ir jābūt vismaz 82 % apmērā. Kaut arī nodarbinātība un iespējas to uzlabot ir atkarīgas no virknes ārējo faktoru (piemēram, darba tirgus situācija, ekonomikas attīstības cikls, likumdošanas ietvars, u.c.), kas katrā valstī un reģionā atšķiras un kas atrodas ārpus izglītības sistēmas darbības jomas, izglītība gan formālā, gan neformālā un ikdienas ir galvenā, kas nosaka cilvēkkapitāla attīstību mūža garumā. Laba izglītība arī veicina cilvēka motivāciju, attīsta vispārīgās 2 Skat.: 3 Skat. 4 Zemākā vecuma robeža 20 gadi - tika izvēlēta, lai tā būtu saskaņā ar jauno vecuma grupu, kuru ieviesa ar stratēģijas Eiropa 2020 nodarbināmības līmeņa pamatmērķi (t. i., gadi). Ņemot vērā to, ka Eiropā lielākā daļa skolēnu vidējo izglītību (ISCED 3, izņemot ISCED 3C ar īso kursu programmām) un neterciāro izglītību pēc vidējās izglītības (ISCED 4) pabeidz vecumā no 18 līdz 20 gadiem, paredzams, ka ar šo zemāko vecuma robežu būtu iespējams analizēt minētās personu kategorijas nodarbināmību vienu, divus un trīs gadus pēc mācību pabeigšanas. Savukārt augšējā robeža 34 gadi tika izvēlēta saskaņā ar pašreizējo kritēriju par terciārās izglītības iegūšanu, kuru aprēķina gadu vecuma kategorijā. Arī šeit ar minēto augšējo robežu tādējādi būtu optimāli jāaptver tādu absolventu grupa, kas nesen ieguvuši terciāro izglītību (ISCED 5-6) (ES Padome, 2012) 5

6 kompetences, kas ir svarīgas darba vietā un palīdz atrast darbu. (Garrouste, 2011) Attiecīgi uz jauniešu nodarbināmības veicināšanu ar izglītības palīdzībunetieši attiecas arī visi stratēģijas Eiropa 2020 pamatmērķi un pašreizējie ET 2020 kritēriji, piemēram, par augstskolu absolventu skaitu, personām, kas priekšlaicīgi pamet izglītību un apmācību, pieaugušo līdzdalību mūžizglītībā un personām ar sliktiem panākumiem lasīšanā, matemātikā un dabas zinātnēs(es Padome, 2012). Izglītības jomā gadam noteikti šādi atsauces mērķi: vismaz 95 % bērnu vecumā no 4 gadiem līdz obligātajam skolas vecumam piedalās agrīnajā pirmsskolas izglītībā; to 15 gadus veco jauniešu īpatsvars, kuru sekmes lasīšanā, rēķināšanā un dabaszinātnēsnovērtētas kā vājas, ir mazāks par 15 %; izglītības un mācību sistēmu priekšlaikus pametušo18 līdz 24 gadus veco jauniešu īpatsvars ir mazāks par 10 %; to gadus veco personu īpatsvars, kam ir augstākā izglītība, ir vismaz 40 %; vismaz 15 % pieaugušo piedalās mūžizglītībā; vismaz 20 % augstskolas beidzēju un 6 % personu vecumā no 18 līdz 34 gadiem kādu laiku studējuši vai praktizējušies ārzemēs; to gadus veco personu īpatsvars, kuras ne ilgāk kā pirms 3 gadiem ieguvušas vidējo vai augstāko izglītību un strādā, ir vismaz 82 %. 2.tabulā apkopoti ES atsauces mērķi izglītībai un nodarbinātībai 2020.gadam, tostarp Latvijas sniegums, Latvijas noteiktais nacionālais mērķis (attiecībā uz stratēģijas ES2020 mērķiem) un ES dalībvalstu vidējais sniegums 5. Tabula 2. ES atsaucesmērķiizglītībai un nodarbinātībai 2020.gadam un Latvijassniegums (2014), salīdzinotarlatvijasmērķiem un ES vidējo (zaļš = nacionālaismērķissasniegts) (Avots: Eurostat, OECD) Latvijas sniegums Latvijas mērķis 2020.gad am 6 ES vidējais Iedzīvotāju nodarbinātība (ES2020 mērķis) % 69.3 Vismaz 75% no iedzīvotājiem vecumā jābūt nodarbinātiem (ES2020 mērķis) (ES, par 2014.g.) 5 Pieejams: 6 Pieejams: 6

7 Skolu nepabeigušo īpatsvars (ES2020 mērķis) Skolu nebeigušo un izglītošanos pāragri pārtraukušo jauniešu īpatsvars jāsamazina zem 10 % robežas (ES2020 mērķis) (ES, par 2014.g.) Augstāko izglītību ieguvušo īpatsvars (ES2020 mērķis) To gadus veco personu īpatsvars, kam ir augstākā izglītība, ir vismaz 40 % (ES, par 2014.g.) 8.5 Mazāk par 10 % % robežās Agrīnā pirmsskolas izglītība vismaz 95 % bērnu vecumā no 4 gadiem līdz obligātajam skolas vecumam piedalās agrīnajā pirmsskolas izglītībā(eurostat, par 2012.g.) Skolēnu skaits ar zemiem sasniegumiem To 15 gadus veco jauniešu īpatsvars, kuru sekmes lasīšanā, rēķināšanā un dabaszinātnēs novērtētas kā vājas, ir mazāks par 15 %(OECD, 2012) lasīšanā matemātikā dabaszinātnēs Pieaugušo izglītība Vismaz 15 % pieaugušo piedalās mūžizglītībā (Eurostat, dati par 2015.g.) Mobilitāte augstākajā izglītībā Vismaz 20 % augstskolas beidzēju kādu laiku (vismaz 15 ECTS vai 3 mēnešus) studējuši vai praktizējušies ārzemēs Mobilitāte profesionālajā izglītībā Vismaz 6 % personu vecumā no 18 līdz 34 gadiem ar profesionālo izglītību kādu laiku studējuši vai praktizējušies ārzemēs Dati vēl nav pieejami Dati vēl nav pieejami Dati vēl nav pieejami Dati vēl nav pieejami Nodarbināmība To gadus veco personu īpatsvars, kuras ne ilgāk kā pirms 3 gadiem ieguvušas vidējo vai augstāko izglītību un strādā, ir vismaz 82 % (Eurostat, par gadu) 7

8 Boloņas process Nodarbināmība bija viens no galvenajiem mērķiem, ko bija iecerēts sasniegt, izveidojot Eiropas augstākās izglītības telpu. Parakstot Sorbonas deklarāciju gadā Francijas, Itālijas, Lielbritānijas un Vācijas Izglītības ministri apņēmās izveidot Eiropas Augstākās izglītības telpu un harmonizēt dažādas sistēmas, lai veicinātu pilsoņu mobilitāti un nodarbināmību. Tas arī kļuva par galveno mērķi Boloņas procesam, kas aizsākās 1999.gadā līdz ar Boloņas deklarāciju 8, ko parakstīja 31 izglītības sistēmu ministri vai ministriju pārstāvji. Īpaši nodarbināmības jautājums tika uzsvērts Londonas ministru sanāksmes komunikē (2007), kurā tika aktualizēts jautājums par nepieciešamību nodrošināt absolventu nodarbinātību pēc katra augstākās izglītības cikla, kā arī uzvērta nepieciešamība studiju satura izstrādē iesaistīt darba devējus un balstīties uz studiju rezultātu pieeju. Pēc Londonas ministru tikšanās 2007.gadā tika izveidota Boloņas procesa Nodarbināmības darba grupa 9, kas sagatavoja ziņojumu 2009.gada ministru sanāksmei, kā uzlabot nodarbināmību attiecībā uz katru no trīs augstākās izglītības cikliem, īpaši bakalaura grādu. Galvenie ierosinājumi aptvēra šādas tēmas: - informētības veicināšana darba devēju vidū par bakalaura grādu un tā mācīšanās rezultātiem; - darba devēju iesaiste mācību programmas un programmas inovāciju izstrādē, balstoties uz mācīšanās rezultātu pieeju; - karjeras atbalsta nodrošināšana; - nodarbinātības un karjeras struktūra publiskajā dienestā, kas ir pilnībā savietojama ar jauno grādu struktūru; - pašnodarbinātība; - grādu atzīšana darba tirgū visā Eiropā. Lēvenas ministru sanāksmes komunikē (2009) tika uzsvērts, ka nodarbināmība dod iespēju indivīdam pilnībā izmantot iespējas mainīgā darba tirgus apstākļos un ka augstākajai izglītībai jānodrošina absolventiem zināšanas, prasmes un kompetences, kas vajadzīgas viscaur profesionālajai dzīvei. Tāpat arī komunikē ir iekļauta rekomendācija studijās integrēt darba vidē balstītu mācīšanos un prakses. Savukārt Bukarestes ministru sanāksmes komunikē 7 Pieejama: 8 Visi Boloņas procesa galvenie dokumenti pieejami:

9 (2012) tiek aprakstīts, kādas kompetences absolventiem nepieciešamas nodarbināmībai: caurviju, starpdisciplināras un inovāciju prasmes un kompetences, kā arī aktuālas studiju jomas zināšanas gada ministru sanāksmē tika publicēts Boloņas procesa ieviešanas ziņojums, kurā pirmo reizi tika veikta detalizēta pieejamo datu analīze arī par izglītības rezultātu efektivitāti (augstāko izglītību pabeigšanas kontekstā) un par nodarbināmību, analizējot Boloņas procesa dalībvalstu situāciju attiecībā uz augstākās izglītības absolventu nodarbinātību, kā arī dažādas izglītības politikas pieejas nodarbināmības veicināšanai, piemēram, darba tirgus prognožu veikšanas regularitāti un to izmantošanu izglītības politikas veidošanā, darba devēju iesaisti augstskolas pārvaldībā, studiju programmu izstrādē, atbalstu prakses vietu nodrošināšanai (Commission/EACEA/Eurydice, 2015). Savukārt ministri apstiprināja šādu apņemšanos attiecībā uz nodarbināmību: Absolventu nodarbināmības veicināšana viscaur viņu darba dzīvei ko ietekmē tehnoloģiskā attīstība, jaunu profesiju rašanās un pieaugošas iespējas būt nodarbinātam un pašnodarbinātam ir būtisks EAIT mērķis. Mums ir jānodrošina, ka katra cikla beigās absolventiem ir kompetences, kas nepieciešanas priekš iekļaušanās darba tirgū un ļautu viņiem attīstīt arī jaunas kompetences, kas viņiem būs nepieciešamas vēlāk. Mēs atbalstīsim augstskolas to dažādos centienos šos mērķus sasniegt, piemēram, stiprinot dialogu ar darba devējiem, ieviešot programmas ar labu balansu starp teorētiskām un praktiskām mācībām, veicinot uzņēmējdarbības un inovāciju prasmes un sekojot līdzi absolventu karjeras attīstībai. Mēs arī veicināsim starptautisko mobilitāti studijām un praksēm kā spēcīgu metodi attīstīt studentu kompetences un darba iespējas tabulā iekļauti atsevišķi Boloņas procesa progresa ziņojumā (2015) apkopotie dati par augstāko izglītību un nodarbināmību. OECD OECD indikators (A5) aplūko izglītības ietekmi uz nodarbinātību, tostarp nesen absolvējušu personu nodarbinātību. Tas parāda nodarbinātības un bezdarba rādītājus pēc iegūtās izglītības, vecuma un dzimuma. Tāpat arī šī indikatora ietvaros tiek analizēta prasmes un 10 Pieejama: 9

10 gatavība izmantot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas problēmu risināšanai darba ietvaros 11. Kopumā, absolventu ar augstāko izglītību vidū 80% ir nodarbināti, ar vidējo vai pēc-vidējo, kas nav augstākā 70%, taču ar izglītību, kas ir zemāka par vidējo vien 60%. Jauniešiem vecumā no gadiem ir augstāki bezdarba rādītāji nekā iedzīvotājiem vecumā no gadiem, neatkarīgi no iegūtās izglītības. Neskatoties uz kopumā augstāku iegūtu izglītības līmeni, jaunām sievietēm ir zemāka nodarbinātība nekā jauniem vīriešiem, vienlaikus šī atšķirība ir daudz mazāka starp jauniešiem ar augstāko izglītību nekā ar zemāku iegūto izglītību. (OECD, 2015a) 4.tabulā iekļauti OECD apkopotie dati par izglītību un nodarbināmību. III Latvijas, Vācijas un Somijas sniegums nodarbināmības indikatoros ES atsauces mērķi 3.tabulā apkopoti Latvijas, Vācijas un Somijas sniegums 2014.gadā ES atsauces mērķos izglītībā, kas noteikti 2020.gadam: Tabula 3. Latvijas, Vācijas un Somijassniegums 2014.gadā ES atsaucesmērķosizglītībā (zaļš = mērķisjauirsasniegts)(european Commission, 2015b) ES atsauces mērķis izglītībā 2020.gadam LV DE FI ES Izglītības un mācību sistēmu priekšlaikus pametušo 18 līdz 24 gadus veco jauniešu īpatsvars ir mazāks par 10 %. To gadus veco personu īpatsvars, kam ir augstākā izglītība, ir vismaz 40 %. Vismaz 95 % bērnu vecumā no 4 gadiem līdz obligātajam skolas vecumam piedalās agrīnajā pirmsskolas izglītībā. To 15 gadus veco jauniešu īpatsvars, kuru sekmes lasīšanā, rēķināšanā un dabaszinātnēs novērtētas kā vājas, ir mazāks par 15 % To gadus veco personu īpatsvars, kuras ne ilgāk kā pirms 3 gadiem ieguvušas vidējo vai augstāko izglītību un strādā, ir vismaz 82 %

11 Vismaz 15 % pieaugušo piedalās mūžizglītībā Vidējās izglītības iegūšana ir pamats tālākai izglītībai vai integrācijai darba tirgū, kā arī palīdz jauniešiem kļūt par aktīviem pilsoņiem. Attiecībā uz izglītību priekšlaikus pametušajiem, visas trīs valstis jau ir sasniegušas ES mērķi, vislabāko rezultātu sasniedzot Latvijai. Attiecībā uz augstāko izglītību ieguvušo skaitu, Somijā tas ir viens no augstākajiem ES (vēl augstāks tas ir tikai Kiprā, Īrijā, Igaunijā, Luksemburgā, Lielbritānijā, Lietuvā un Zviedrijā). Latvijā ir ievērojamas atšķirības starp sieviešu skaitu ar augstāko izglītību (52.3) un vīriešu skaitu (27.8). Somijā šī atšķirība ir mazāk izteikta (52.6 un 38.2). Vācijā, savukārt, šis skaitlis ir viens no zemākajiem(vēl zemāks ir tikai (Beļģijā, Bulgārijā, Čehijā, Portugālē un Slovākijā) (European Commission, 2015a), ko visticamāk var skaidrot ar labu un populāru profesionālo izglītību. Atšķirībā no Vācijas un Somijas, Latvijā no visiem augstāko izglītību ieguvušajiem visvairāk ir bakalaura grādu ieguvušo. Profesionālā izglītība un nodarbināmība Profesionālajai izglītībai ir būtiska nozīme cīņai ar jauniešu bezdarbu, pieaugušo izglītības veicināšanā, lai nodrošinātu labāku darbaspēka prasmju atbilstību darba tirgus aktuālajām prasībām. Kā redzams zemāk esošajās ilustrācijās, vidējās profesionālās izglītības absolventi konsekventi uzrāda labākus nodarbinātības un bezdarba rādītājus kā tie, kuriem ir tikai vidējā vispārējā izglītība, ar retiem izņēmumiem. Ilustrācija2. Nodarbinātībasrādītājiprofesionālās un vispārējasvidējāsizglītībasabsolventuvidū(flisi & Goglio, 2015) 11

12 Ilustrācija3. Bezdarbarādītājiprofesionālās un vispārējasvidējāsizglītībasabsolventuvidū(flisi & Goglio, 2015) Attiecīgi profesionālā izglītība ir ļoti laba izvēle tiem jauniešiem, kas izvēlas neturpināt studijas augstākajā izglītībā. Lai novērtētu profesionālās izglītības pievilcību, būtisks rādītājs ir jauniešu proporcija, kas iesaistīti sākotnējā profesionālajā izglītībā. Latvijā tas ir zemāks (gandrīz 40%) nekā Vācijā (gandrīz 50%) vai Somijā (70%). Ilustrācija4. Vidējāprofesionālāizglītībāiesaistītoizglītojamoproporcija (Share of upper secondary students in VET (European Commission, 2015a) Turklāt Latvijā ir salīdzinoši augsts skaits izglītību pabeigušo, kam ir tikai vidējā vispārējā izglītība. Valstīs ar augstu profesionālās izglītības prestižu iedzīvotāji cenšas iegūt profesionālo izglītību, lai nodrošinātu darba tirgū pieprasītu kvalifikāciju. 12

13 Ilustrācija5. Augstākaisiegūtaisizglītībaslīmenis gadīgo vidū (Highest level of education attained amongst 30 to 34 year-olds) (European Commission, 2015a) Ir dažādi veidi, kā nodrošināt, ka profesionālā izglītība nodrošina darba tirgū pieprasītas zināšanas un prasmes, un viens no vistiešākajiem veidiem ir nodrošināt profesionālo izglītību darba vidē, ar ciešu darba devēju iesaisti programmas satura plānošanā un kvalifikācijas piešķiršanā māceklības ietvaros. Vācijā māceklība ir galvenais profesionālās izglītības īstenošanas veids. Somijā, savukārt, māceklība veido nelielu profesionālās izglītības daļu, un pamatā profesionālā izglītība ir skolas vidē balstīta līdzīgi kā Latvijā. Ilustrācija6. Sākotnējāsprofesionālāsizglītībasaudzēkņudaļa, kasiesaistītimāceklībā (Initial VET students in combined work- and school-based training (European Commission, 2015a) Augstākā izglītība un nodarbināmība Jauniešu nodarbinātība pēc krīzes atjaunojas lēnāk, nekā varētu cerēt. Salīdzinot ar laiku tieši pirms ekonomiskās krīzes (2008.gadu), 2014.gadā visās ES valstīs (izņemot Igauniju) neseno augstākās izglītības absolventu nodarbinātība (saskaņā ar ES atsauces mērķi) bija zemāka. Latvijā tā ir augstāka nekā Somijā, bet zemāka nekā Vācijā. 13

14 Ilustrācija7. Nesenoaugstākāsizglītībasabsolventunodarbinātība (Employment rate of recent tertiary education graduates) (European Commission, 2015a) Tomēr Latvijā ir salīdzinoši augstāka tādu neseno absolventu daļa, kuriem ir pārāk augsta kvalifikācija priekš viņu pašreizējās darba vietas, īpaši, ja salīdzina ar Vāciju. Ilustrācija8. Nodarbinātieaugstākoizglītībuieguvušieabsolventi, kuru kvalifikācijapārsniedzdarbavietasprasības (Employed higher education graduates overqualified in their current job) (European Commission, 2015a) Tas pierāda, ka jautājums par nodarbināmību ir plašāks kā tikai nodarbinātības dati, un nepieciešams vērtēt arī, piemēram, nodarbinātības kvalitāti. Ja augstskolu absolventi strādā darbos, kuros nav nepieciešama augstākā izglītība, netiek izmantotas un tiek zaudētas augstākajā izglītībā iegūtās zināšanas, tādējādi radot efektivitātes trūkumus un zaudējumus gan personīgā, gan izglītības sistēmas līmenī. Pieaugušo izglītība Lai nodrošinātu darbaspēka konkurētspēju, būtiska ir iedzīvotāju dalība pieaugušo izglītībā un pasākumi, kā tā tiek veicināta. Latvijā pieaugušo dalība izglītībā ir salīdzinoši zema (sievietēm 7.8%, vīriešiem 5%) un būtiski atpaliek no ES 2020.gada mērķa 15%. Savukārt Somijai ir 3.augstākā pieaugušo dalība izglītībā ES (sievietēm 28.8%, vīriešiem 21.1%). Vācijā 2013.gadā tā bija vidēji 7.8% (sievietēm 7.8%, vīriešiem 7.9%). 14

15 Ilustrācija9. Pieaugušodalībaizglītībā (2013) (Adult participation in lifelong learning) (European Commission, 2014) 4.tabulā apkopoti dati no ES (Eurostat, Eurydice) un OECD datubāzēm, kā arī no Boloņas procesa dalībvalstu progresa ziņojuma (2015) par Latvijas, Vācijas un Somijas sniegumu nodarbināmības indikatoros. Tabula 4. Latvijas, Vācijas un Somijassniegums nodarbināmības indikatoros (zaļš = labākaissniegumsstarptrīsvalstīm) Tautsaimniecība INDIKATORS LV DE FI VIDĒJAIS IKP UZ IEDZĪVOTĀJU 2014.G. (PĒC PIRKTSPĒJAS) (ES28=100) (EUROSTAT) ES 100 Nodarbinātība un bezdarbs INDIKATORS LV DE FI VIDĒJAIS NODARBINĀTĪBA (20-64 G. VECUMA GRUPĀ, 2015.GADA VIDĒJAIS) ( DATI, EUROSTAT DATU BĀZE 12 ) SIEVIEŠU DALĪBA DARBA TIRGŪ, 2013 (%) (OECD, 2016) ES VIDĒJAIS NODARBINĀTĪBA PĒC IEGŪTĀS IZGLĪTĪBAS (NODARBINĀTO % G. VECUMA GRUPĀ, 2014) (OECD, 2015A) PAMATA IZGLĪTĪBA ES21 56 OECD 59 VIDĒJĀ IZGLĪTĪBA ES21 73 OECD Skat. 15

16 PĒC-VIDĒJĀS, NE AUGSTĀKĀ ES21 77 OECD 79 ĪSĀ CIKLA AUGSTĀKĀ ES21 79 OECD 79 BAKALAURA VAI EKVIVALENTS ES21 80 OECD 82 MAĢISTRA VAI EKVIVALENTS ES21 86 OECD 87 DOKTORA VAI EKVIVALENTS ES21 90 OECD 91 VISI IZGLĪTĪBAS LĪMEŅI ES21 72 OECD 73 BEZDARBS (HARMONISED UNEMPLOYMENT RATES (%), - MONTHLY DATA, SEASONALLY ADJUSTED ( , EUROSTAT) BEZDARBA LĪMENIS PĒC IEGŪTĀS IZGLĪTĪBAS (BEZDARBNIEKU % G. VECUMA GRUPĀ, 2014) (OECD, 2015A) Eirozonas valstīs (19) 10.2 PAMATA IZGLĪTĪBA VIDĒJĀ IZGLĪTĪBA PĒC VIDĒJĀS, NE AUGSTĀKĀ ĪSĀ CIKLA AUGSTĀKĀ 4.5 BAKALAURA VAI EKVIVALENTS MAĢISTRA VAI EKVIVALENTS DOKTORA VAI EKVIVALENTS 1.9 VISI IZGLĪTĪBAS LĪMEŅI Jauniešu bezdarbs INDIKATORS LV DE FI VIDĒJAIS JAUNIEŠU BEZDARBS (<25 GADIEM, 2015) (EUROSTAT) JAUNIEŠI, KAS NAV NODARBINĀTI UN NEMĀCĀS (NEET), G., 2015 % TAJĀ PAŠĀ VECUMA GRUPĀ (OECD, 2016) JAUNIEŠI, KAS NAV NODARBINĀTI UN NEMĀCĀS (NEET), G., 2015 % TAJĀ PAŠĀ VECUMA GRUPĀ(OECD, 2016) ES OECD OECD

17 Nodarbināmība un dažādi izglītības līmeņi Vidējā izglītība un nodarbināmība IEDZĪVOTĀJU AR VIDĒJO IZGLĪTĪBU NODARBINĀTĪBA, BEZDARBS UN EKONOMISKĀ NEAKTIVITĀTE PĒC IEGŪTAS IZGLĪTĪBAS VEIDA (25-64 G. VECUMĀ, 2014)(OECD, 2015A) NODARBINĀTĪBA, PROFESIONĀLĀ NODARBINĀTĪBA, VISPĀRĒJĀ VIDĒJĀ VIDĒJĀ ES ES21 69 NODARBINĀTĪBA, VIDĒJĀ PROFESIONĀLĀ UN VISPĀRĒJĀ ES21 73 BEZDARBS, PROFESIONĀLĀ VIDĒJĀ ES BEZDARBS, VIDĒJĀ VISPĀRĒJĀ ES BEZDARBS, VIDĒJĀ PROFESIONĀLĀ UN VISPĀRĒJĀ ES NEAKTIVITĀTE, PROFESIONĀLĀ NEAKTIVITĀTE, VISPĀRĒJĀ VIDĒJĀ VIDĒJĀ ES ES21 24 NEAKTIVITĀTE, VIDĒJĀ PROFESIONĀLĀ UN VISPĀRĒJĀ ES21 20 Augstākā izglītība (AI) un nodarbināmība INDIKATORS LV DE FI VIDĒJAIS IEDZĪVOTĀJU SKAITS AR AUGSTĀKO IZGLĪTĪBU, % (OECD, 2016) G. VECUMA GRUPĀ G.VECUMA GRUPĀ AI ABSOLVENTU (20-34 G.VECUMĀ) BEZDARBS TRĪS VAI MAZĀK GADU LAIKĀ PĒC AI ABSOLVĒŠANAS (COMMISSION/EACEA/EURYDICE, 2015)... VAIRĀK KĀ TRĪS GADU LAIKĀ PĒC ABSOLVĒŠANAS(COMMISSION/EACEA/E

18 URYDICE, 2015) NODARBINĀTĪBA JAUNĀKIEM UN VECĀKIEM IEDZĪVOTĀJIEM AR AUGSTĀKO IZGLĪTĪBU (25-34 UN G. VECUMĀ, KĀ ARĪ PROCENTPUNKTU ATŠĶIRĪBA STARP ABĀM GRUPĀM, 2014) (OECD, 2015A) GADU VECUMĀ OECD GADU VECUMĀ OECD 69 PROCENTPUNKTU ATŠĶIRĪBA STARP ABĀM GRUPĀM OECD 13 Pāreja no izglītības uz darba tirgu INDIKATORS LV DE FI VIDĒJAIS PRAKSES NOZĪME PĒC IZGLĪTĪBAS, %, 2013 (OECD, 2015C) 13 RESPONDENTU DAĻA, KURI IR IZGĀJUŠI PRAKSI PĒC IZGLĪTĪBAS 1 PRAKSI RESPONDENTU DAĻA, KURI IR IZGĀJUŠI PRAKSI PĒC IZGLĪTĪBAS VAIRĀK KĀ VIENU PRAKSI RESPONDENTU DAĻA, KAS SAŅĒMA FINANŠU KOMPENSĀCIJU PAR PRAKSI RESPONDENTU DAĻA, KURIEM BIJA MENTORS, KAS VARĒJA PASKAIDROT, KĀ STRĀDĀT RESPONDENTU DAĻA, KAS UZSKATA, KA PRAKSE BIJA NODERĪGA DARBA ATRAŠANAI RESPONDENTU DAĻA, KURIEM PIEDĀVĀJA NOSLĒGT DARBA LĪGUMU PĒC PRAKSES To gadus veco personu īpatsvars, kuras ne ilgāk kā pirms 3 gadiem ES ES ES ES ES ES Avots: European Commission (2013b), The Experience of Traineeships in the EU, Flash Eurobarometer, No

19 ieguvušas vidējo vai augstāko izglītību un strādā (ES NODARBINĀMĪBA MĒRĶIS VISMAZ 82%) Atalgojums Indikators LV DE FI OECD vidējais Relatīvieienākumi g. veciemiedzīvotājiem bez vidējāsizglītības, pilnasslodzesdarbā, vidējigadā (arvidējoizglītību=100)(oecd, 2016) Relatīvieienākumi g. veciemiedzīvotājiemaraugstākoizglītību, pilnasslodzesdarbā, vidējigadā (arvidējoizglītību=100)(oecd, 2016) Mūžizglītība INDIKATORS LV DE FI VIDĒJAIS IEDZĪVOTĀJU DALĪBA PIEAUGUŠO IZGLĪTĪBĀ (25 64 G. VECUMĀ) 2009.GADĀ, %(EUROSTAT) IEDZĪVOTĀJU DALĪBA PIEAUGUŠO IZGLĪTĪBĀ (25 64.G. VECUMĀ) 2015.GADĀ, % (EUROSTAT) ES ES 10.7 Iedzīvotāju prasmes INDIKATORS LV DE FI VIDĒJAIS IEDZĪVOTĀJU DAĻA AR ZEMĀM, VIDĒJĀM, AUGSTĀM PRASMĒM, %, 2015 (OECD, 2015B) ZEMAS PRASMES ND PIAAC 33.3 VIDĒJAS PRASMES ND PIAAC 33.3 AUGSTAS PRASMES ND PIAAC

20 IV Politikas metodes nodarbināmības veicināšanai Attiecībā uz nodarbināmības veicināšanu, ES valstu vidū iezīmējas noteiktas metodes, kā politikas veidotāji to veicina. Valstis pielieto dažādas metodes absolventu nodarbināmības veicināšanai, tostarp veicot darba tirgus prognozes, iesaistot darba devējus kvalitātes nodrošināšanā, augstākās izglītības plānošanā un lēmumu pieņemšanā. Zemāk attēlotas metodes nodarbināmības veicināšanai augstākajā izglītībālatvijā, Vācijā un Somijā: Tabula 5. Metodes nodarbināmības veicināšanaiaugstākajāizglītībā (Provisions to strengthen graduate employability in higher education) (European Commission/EACEA/Eurydice, 2014) Nodarbināmību veicinoša izglītības politikas metode LV DE FI Regulāra darba tirgus prognozēšana Obligāta darba devēju iesaiste plānošanas un lēmumu pieņemšanas struktūrās Obligāta darba devēju iesaiste ārējā kvalitātes nodrošināšanā Regulāra absolventu nodarbinātības pētīšana Karjeras konsultācijas visiem studentiem Kaut arī Latvijā Augstskolu likums nosaka, ka augstskolām ir jāseko līdzi absolventu tālākajām darba gaitām (5. un 75.pants) un studentiem ir tiesības saņemt informāciju visos jautājumos, kas tieši saistīti ar viņu studijām un iespējamo karjeru (50.pants) (Saeima, 1995), praksē absolventu nodarbinātības pētījumi un karjeras atbalsts nav attīstīts. Nozīmīgu lomu jauniešu nodarbinātības veicināšanā ieņem valstu plānotie uzlabojumi profesionālajā izglītībā. Zemāk esošajā tabulā apkopotas metodes, kā tiek veicināta nodarbināmība profesionālajā izglītībā Latvijā, Vācijā un Somijā: Tabula 6. Pasākumi nodarbināmības veicināšanaiprofesionālajāizglītībā (Provisions to strenghten graduate employability in VET)(European Commission, 2014) Nodarbināmību veicinoša izglītības politikas metode LV DE FI Sadarbība starp PII un uzņēmumiem Stratēģija, lai veicinātu PII-uzņēmumu sadarbību un nodrošinātu profesionālās izglītības kvalitāti un atbilstību darba tirgus prasībām Pasākumi pieredzes apmaiņas nodrošināšanai starp PII skolotājiem un uzņēmējiem Informācija par absolventu nodarbinātību Datu apkopošana par PII absolventu nodarbinātību 20

21 PII ņem vērā datus par absolventu nodarbinātību Likumdošana ļauj kombinēt datus par mācīšanos, iekļaušanos darba tirgū un karjeru Kā redzams, Latvijai, salīdzinot ar Vāciju un Somiju, vēl nav tik izteiktas prakses datus par absolventu nodarbināmību analizēt un ņemt vērā PII darbības uzlabošanā un politikas plānošanā, kaut arī PII un darba devēju sadarbība ir augsta prioritāte, noteikta politikas plānošanas dokumentos un ir labas iestrādes PII absolventu nodarbinātības datu apkopošanai. Secinājumi Nodarbināmība ir komplekss jēdziens un parādība, kuru ietekmē dažādi tautsaimniecības, sociālekonomiskie, izglītības, darba tirgus faktori, un nodarbināmības veicināšanai nepieciešama efektīva izglītības, sociālo un darba tirgus politiku savstarpējā koordinācija. Nodarbināmību ietekmējošo faktoru vidū ir gan tādi, kurus izglītība var ietekmēt, gan tādi, kas nav saistīti ar izglītību. Izglītība nodarbināmību var veicināt trīs galvenajos posmos: sagatavojoties nodarbinātībai, pārejot no izglītības uz darba tirgu un saglabājot nodarbināmību un nodrošinot karjeras izaugsmi darba tirgū. Lai novērtētu izglītības rezultātus nodarbinātības kontekstā un lai atbalstītu valstu centienus veicināt absolventu nodarbināmību, uzkrājot datus par izglītību un nodarbinātību, ES, Boloņas procesā un OECD izmanto virkni gan tieši ar nodarbinātību saistītus indikatorus, gan citus izglītības indikatorus, kas ietekmē nodarbināmību. Kopumā pieejami ļoti plaši dati par dažādu izglītības līmeņu ieguvi un saikni ar nodarbinātību, prasmēm, atalgojumu utt. ES politikā ir uzsvērta profesionālās izglītības nozīme jauniešu nodarbinātības veicināšanā, ņemot vērā, ka iedzīvotāji ar profesionālo izglītību uzrāda labākus nodarbinātības rādītājus nekā iedzīvotāji tikai ar vidējo vispārējo izglītību. Boloņas process, savukārt, uzsver katra augstākās izglītības cikla nozīmi nodarbināmības veicināšanā - katra līmeņa augstākajai izglītībai ir jānodrošina tādas kompetences, lai varētu veiksmīgi iekļauties darba tirgū. Ja salīdzina Latvijas, Vācijas un Somijas izglītības sistēmas un to rezultātus attiecībā uz absolventu nodarbināmību, vērojamas šādas tendences: Latvija ir panākusi ievērojami labus sasniegumus attiecībā uz pāragri izglītību pametušo skaitu. Labi rādītāji attiecībā uz pāragri izglītību pametušo skaitu ir arī 21

22 Vācijai un Somijai. Profesionālās izglītības prestiža un atbilstības darba tirgum nodrošināšana Latvijā joprojām ir liels izaicinājums izglītības sistēmā. Vācijā labos nodarbinātības un bezdarba rādītājus ietekmē labā ekonomiskā situācija, kā arī efektīva duālās profesionālās izglītības sistēma, kas nodrošina darba tirgus prasībām atbilstošas prasmes. Somijā profesionālās izglītības sistēma ir salīdzinoši līdzīgāka kā Latvijā, jo salīdzinoši vairāk jauniešu nekā Vācijā ir iesaistīti skolas vidē balstītās mācībās, tomēr profesionālā izglītība ir prestižākā nekā Latvijā.Somijā ir visaugstākais iedzīvotāju skaits ar augstāko izglītību. Somijā ir izteikti augsta pieaugušo dalība izglītībā. Latvijā, salīdzinot ar Vāciju, iedzīvotāju skaits ar augstāko izglītību arī ir salīdzinoši augsts, toties vienlaikus arī vislielākā augstākās izglītības absolventu daļa, kas strādā savai izglītībai neatbilstošos (zemākas kvalifikācijas) darbos, kas liecina par sistēmas neefektivitāti. Vācijā ir viszemākais iedzīvotāju skaits ar augstāko izglītību, kas skaidrojams ar labiem darba tirgus rezultātiem, ko nodrošina profesionālā izglītība. Aptuveni puse no tiem, kam ir augstākā izglītība, ir maģistra grāds, Latvijai, savukārt, vairākumam absolventu ir bakalaura grāds. Toties Vācijai ir vislabākie ieguvumi no augstākās izglītības atalgojuma ziņā, ja salīdzina ar iedzīvotāju ar vidējo izglītību atalgojumu. Tāpat arī, Vācijai ir vislabākie darba tirgus rezultāti gandrīz jebkuram no izglītības līmeņa, gan nodarbinātības, gan bezdarba ziņā, tostarp jauniešu bezdarba ziņā. Latvijā ir izteikti zema pieaugušo dalība izglītībā, kas samazina nodarbināto iedzīvotāju iespējas saglabāt konkurētspēju darba tirgū mūža garumā. Visas trīs minētās valstis pielieto dažādas metodes absolventu nodarbināmības veicināšanai, tostarp veicot darba tirgus prognozes, iesaistot darba devējus kvalitātes nodrošināšanā, augstākās izglītības plānošanā un lēmumu pieņemšanā. Latvijai, salīdzinot ar Vāciju un Somiju, vēl nav tik izteiktas prakses datus par absolventu nodarbināmību analizēt un ņemt vērā profesionālās izglītības iestāžu darbības uzlabošanā un politikas plānošanā, kaut arī profesionālās izglītības un darba devēju sadarbība ir augsta prioritāte, noteikta politikas plānošanas dokumentos un ir veiktas arī labas iestrādes arī absolventu nodarbinātības datu apkopošanai. Izmantotieavoti Cedefop. (2008). Terminology of European education and training policy: A selection of 100 key terms. 22

23 CEDEFOP. (2010). Skills supply and demand in Europe: medium-term forecast up to Office. Publications Office of the European Union. Commission/EACEA/Eurydice, E. (2015). The European Higher Education Area in 2015: Bologna Process Implementation Report. Luxembourg: Publications Office of the European Union. De Grip, A., Van Loo, J., & Sanders, J. (2004). The Industry Employability Index: Taking account of supply and demand characteristics. International Labour Review, 3(3). Deiss, R. (2012). Presentation Indicators for EU education policy making From Lisbon to Europe 2020 (pp. 9 10). The Hague: EIPPEE conference. ES Padome. (2012). Padomes secinājumi (2012. gada 11. maijs) par izglītību un apmācību ieguvušo personu nodarbināmību. Retrieved May 2, 2016, from EU Council. (2009). Council conclusions on a strategic framework for European cooperation in education and training (ET 2020). Retrieved May 2, 2016, from EU Council. (2012). Council conclusions of 11 May 2012 on the employability of graduates from education and training. Retrieved May 2, 2016, from L European Commission. (2008). Commission staff working document; progress towards the Lisbon objectives in education and training. Indicators and benchmarks., 223. Retrieved from European Commission. (2010). Communication from the Commission Europe A Strategy for Smart, Sustainable and Inclusive Growth. Brussels. Retrieved from European Commission. (2014). Commission staff working document: Education and Training Monitor 2014 (Volume 1: Cross-national analysis) (Vol. 1). Brussels. Retrieved from eenne/swd/2014/0337/com_swd(2014)0337_en.pdf European Commission. (2015a). Education and Training Monitor Luxembourg. Retrieved from monitor15_en.pdf European Commission. (2015b). Education and Training Monitor EU targets for European Commission/EACEA/Eurydice. (2014). Modernisation of Higher Education in Europe: Access, Retention and Employability Eurydice Report.American Salon (Vol. 137). Luxembourg: Publications Office of the European Union. EUROSTAT elektroniskā datu bāze. Flisi, S., & Goglio, V. (2015). Education And Youth Labour Market Outcomes: The Added Value Of V ET. 23

24 Garrouste, C. (2011). Towards a Benchmark on the Contribution of Education and Training to Employability:Methodological Note. Luxembourg: Publications Office of the European Union. Retrieved from ethodological note_sept2011.pdf Harvey, L. (1999). Employability: Developing the Relationship between Higher Education and Employment. Opening presentation at the Fifth Quality in Higher Education 24-Hour Seminar, Warwick: University of Central England in Birmingham, Centre for Research into Quality. Harvey, L. (2005). Embedding and integrating employability. New Directions for Institutional Research, 2005(128), OECD. (2012). PISA 2012 Results: What Students Know and Can Do. Retrieved May 4, 2016, from OECD. (2015a). Education at a Glance 2015: OECD Indicators. Paris: OECD Publishing. OECD. (2015b). OECD Employment Outlook Outlook. Paris: OECD Publishing. OECD. (2015c). OECD Skills Outlook 2015: Youth, Skills and Employability. OECD Publishing. OECD. (2016). Education at a Glance 2016: OECD Indicators. OECD Publishing, Paris. Retrieved from _eag-2016-en Perez, Elena Arjona, Kozovska, Kornelia, Garrouste, C. (2010). Towards a Benchmark on the Contribution of Education and Training to Employability:Methodological Note. Retrieved from ethodological note_sept2011.pdf Saeima (1995). Augstskolu likums. Pieejams: 24