Nostādnes par valsts atbalstu pētniecībai, attīstībai un inovācijai Apspriežu dokuments

Transcription

1 Nostādnes par valsts atbalstu pētniecībai, attīstībai un inovācijai Apspriežu dokuments Šīs apspriešanas mērķis ir aicināt gan dalībvalstis, gan ieinteresētās personas komentēt Kopienas nostādņu par valsts atbalstu pētniecībai, attīstībai un inovācijai, kā arī vispārējās pētniecības, attīstības un inovācijas politikas piemērošanu. Komisija aicina dalībvalstis un ieinteresētās personas iesniegt savus komentārus Konkurences ĢD līdz gada 24. februārim. 1. Ievads Pētniecības, attīstības un inovācijas (turpmāk P&A&I ) veicināšana ir svarīgs vispārējas nozīmes mērķis. LESD 179. panta 1. punktā ir noteikts: Savienības mērķis ir stiprināt savus zinātniskos un tehnoloģiskos pamatus, izveidojot Eiropas zinātniskās izpētes telpu, kurā var notikt brīva zinātnieku, eksakto zināšanu un tehnoloģiju apmaiņa, un veicināt savu konkurētspēju, tostarp savas rūpniecības konkurētspēju, kā arī veicināt visas zinātniskās izpētes darbības, kas atzītas par vajadzīgām citās Līgumu nodaļās (..). Komisija savā Paziņojumā par stratēģiju Eiropa atzīst P&A&I politiku par būtisku izaugsmes un darbavietu stratēģijas elementu. Savā Paziņojumā par Inovācijas savienību 2 vienu no septiņām stratēģijā Eiropa 2020 izklāstītajām pamatiniciatīvām Komisija uzsver, ka ir būtiski uzlabot pamatnosacījumus un pētniecības un inovācijas finansējuma pieejamību, lai nodrošinātu, ka inovatīvas idejas var pārvērst produktos un pakalpojumos, kas rada izaugsmi un nodarbinātību. Līdztekus ES mēroga politikai lielu ieguldījumu P&A&I veicināšanā ar iepriekš minētajiem pamatnosacījumiem var dot arī valstu politika. Mērķtiecīgs un pārdomāts finansiālais atbalsts var arī palīdzēt palielināt privātos ieguldījumus P&A&I jomā. Atsevišķos gadījumos finansiālais atbalsts ir uzskatāms par valsts atbalstu un, lai uzņēmumiem un dalībvalstīm iekšējā tirgū nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus, uz to attiecas Līguma noteikumi. Saskaņā ar LESD 107. panta 3. punktu atsevišķas dalībvalstu piešķirtā atbalsta kategorijas var uzskatīt par saderīgām ar iekšējo tirgu, jo īpaši, ja atbalsta mērķis ir [veicināt] konkrētu saimniecisko darbību vai konkrētu tautsaimniecības jomu attīstību, ja šādam atbalstam nav tāds nelabvēlīgs iespaids uz tirdzniecības apstākļiem, kas ir pretrunā kopīgām interesēm (107. panta 1 Komisijas paziņojums EIROPA 2020 Stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei, COM(2010) 2020 galīgā redakcija, Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai Stratēģijas Eiropa 2020 pamatiniciatīva Inovācijas savienība, COM(2010) 546 galīgā redakcija, Eiropas Komisija, B-1049 Brussels - Belgium. Tālrunis: (32-2) Birojs: SPA-3 8/17. Tālrunis: tiešā līnija (32-2) Fakss: (32-2)

2 3. punkta c) apakšpunkts). Līguma 108. pantā ir noteikti ES valsts atbalsta noteikumu procedūras aspekti. Valsts atbalsta nozīme ir skaidri apliecināta Paziņojumā par stratēģiju Eiropa 2020 : Arī valsts atbalsta politika var aktīvi un pozitīvi ietekmēt Eiropa 2020 mērķu sasniegšanu, sekmējot un atbalstot inovatīvāku, efektīvāku un videi nekaitīgāku tehnoloģiju iniciatīvas, vienlaikus veicinot valsts atbalsta pieejamību ieguldījumiem, riska kapitālam un pētniecības un attīstības finansēšanai. Komisija Kopienas nostādnēs par valsts atbalstu pētniecībai, attīstībai un inovācijai 3 (turpmāk P&A&I nostādnes ) ir noteikusi kritērijus, pēc kuriem tā izvērtē P&A&I valsts atbalsta saderību. Kopš gada 29. augusta uz daudzām P&A&I kategorijām, ja tās atbilst vispārējās grupu atbrīvojuma regulas (VGAR) 4 nosacījumiem, vairs neattiecas prasība par iepriekšēju paziņošanu. Saskaņā ar gada Valsts atbalsta rīcības plānā 5 formulēto līdzsvara testu valsts atbalsts P&A&I ir uzskatāms par saderīgu ar iekšējo tirgu, ja tā mērķis ir novērst tirgus nepilnību P&A&I jomā un ja tas vajadzīgs, lai palielinātu P&A&I, ar nosacījumu, ka no atbalsta izrietošā konkurences kropļošana un ietekme uz tirdzniecību nav pretrunā kopējām interesēm. P&A&I nostādņu uzdevums ir nodrošināt šā mērķa īstenošanu un veicināt to, lai dalībvalstīm būtu vieglāk vērst atbalstu uz attiecīgajām tirgus nepilnībām. P&A&I nostādnēs tiek atzīts, ka, nesaņemot valsts atbalstu, P&A&I apjoms varētu būt mazāks, nekā vēlams no sociālā viedokļa. Tomēr vienlaikus tiek arī uzsvērti riski, ko varētu radīt uzņēmumu konkurences kropļošana un ieguldījumu izvietojums Savienībā. Ja valsts atbalsts P&A&I nebūs mērķtiecīgs, tas varētu izstumt no tirgus konkurentus, tādā veidā samazinot tirgus kopējo inovācijas apjomu (samazinot citu tirgus dalībnieku motivāciju turpināt nodarboties ar P&A), saglabājot neefektīvu tirgus struktūru (mākslīgi atbalstot uzņēmuma dalību tirgū) un/vai palielinot vai saglabājot atbalsta saņēmēja ietekmi tirgū. Ņemot vērā P&A&I nostādņu un VGAR termiņa beigšanos gada decembrī un kā pirmo sagatavošanās pasākumu jaunajiem noteikumiem, Komisija gada 10. augustā publicēja starpposma pārskatu par P&A&I nostādņu piemērošanu 6, tādējādi izpildot 13. apņemšanos, kas izvirzīta Paziņojumā par Inovācijas savienību. Otrs pasākums ir šī apspriešana, kurā Komisija gaida dalībvalstu un ieinteresēto personu atsauksmes par P&A&I noteikumu piemērošanu un piezīmes pēc būtības, lai tās ņemtu vērā noteikumu pārskatīšanā. 3 4 OV C 323, , 1. lpp.; OV L 214, , 3. lpp.; Ar VGAR dalībvalstīm tiek atļauts piešķirt atbalstu MVU, pētniecībai un attīstībai, inovācijai, reģionālajai attīstībai, mācībām, nodarbinātībai, riska kapitālam un vides aizsardzībai, kā arī īstenot atbalsta pasākumus, kas veicina uzņēmējdarbību, piemēram, atbalstīt jaunus inovatīvus uzņēmumus, jaunizveidotus mazus uzņēmumus atbalstāmos reģionos un uzņēmējas sievietes. 5 6 Valsts atbalsta rīcības plāns Mazāks un mērķtiecīgāks valsts atbalsts: plāns valsts atbalsta reformai gadam. Sk. arī līdzsvara testu, kas noteikts Kopienas pamatnostādnēs par valsts atbalstu vides aizsardzībai, OV C 82, , 1. lpp. 2

3 2. Kā piedalīties apspriešanā Dalībvalstis un citas ieinteresētās personas tiek aicinātas atbildēt uz turpmāk sniegtajiem aptaujas jautājumiem. Atbildes var iesniegt jebkurā ES oficiālajā valodā 7. Lai gan atsevišķu jautājumu mērķauditorija ir valsts iestādes, pārējie jautājumi attiecas gan uz valsts iestādēm, gan citām ieinteresētajām pusēm (ieinteresētajām personām). Jūsu ērtības labad jautājumi ir sakārtoti atbilstīgi to galvenajai mērķauditorijai. Ja, jūsuprāt, kāds jautājums uz jums neattiecas, lūdzu, atbildiet neattiecas. Starptautiskas organizācijas, kuras nav piesaistītas konkrētai dalībvalstij, jautājumos minētās atsauces uz jūsu dalībvalsti, jūsu iestādēm un tamlīdzīgi var uzskatīt par atsaucēm uz dalībvalstīm un dalībvalstu iestādēm. Atbilžu iesniegšanas termiņš ir gada 24. februāris. Atbildes nosūtāmas uz Valsts atbalsta reģistru: European Commission, DG COMP, State aid registry, 1049 Brussels, atsauce HT 618 ; ieteicams atbildes sūtīt uz šādu e-pasta adresi: Stateaidgreffe@ec.europa.eu. Komisijas dienesti ir paredzējuši sniegtās atbildes publiskot savā tīmekļa vietnē Tāpēc, ja respondenti nevēlas atklāt savu identitāti vai daļu no sniegtajām atbildēm, tas ir skaidri jānorāda un vienlaikus arī jāiesniedz versija, kas nav konfidenciāla. Ja netiks sniegti norādījumi par konfidenciālu informāciju, Konkurences ĢD pieņems, ka atbildēs šādas informācijas nav un ka tās visas var publicēt. 7 Tā kā atsevišķās valodās sniegto atbilžu tulkošana varētu aizkavēties, būtu vēlams pievienot tulkojumu angļu valodā. 3

4 APTAUJAS ANKETA PAR JUMS Noteikumus par personas datu aizsardzību, lūdzu, skatiet EUROPA tīmekļa vietnē Īpašs paziņojums par konfidencialitāti: Saņemtās atbildes un atbilžu sniedzēja personas datus publicēs internetā, ja vien atbilžu sniedzējs skaidri neiebildīs pret personas datu publicēšanu, norādot, ka šāda publicēšana kaitētu viņa likumīgajām interesēm. Tādā gadījumā atbilde var tikt publicēta anonīmi. Pretējā gadījumā atbilde netiks publicēta un tās saturs principā netiks ņemts vērā. Lūdzu, sniedziet savu kontaktinformāciju. Vārds, uzvārds Pārstāvētā organizācija Atrašanās vieta (valsts) E-pasta adrese Skaidrīte Rancāne-Slavinska Ekonomikas ministrija Latvija Vārds, uzvārds Pārstāvētā organizācija Atrašanās vieta (valsts) E-pasta adrese Iveta Murāne un Inta Švirksta Izglītības un zinātnes ministrija Latvija Vārds, uzvārds Pārstāvētā organizācija Atrašanās vieta (valsts) E-pasta adrese Linda Voiče Zemkopības ministrija Latvija Lūdzu, aprakstiet sava uzņēmuma/organizācijas/asociācijas pamatdarbību. Ekonomikas ministrija ir vadošā valsts pārvaldes iestāde Latvijā ekonomiskās politikas jomā un ir atbildīga par inovācijas attīstības politikas izstrādi un īstenošanu. Izglītības un zinātnes ministrija ir vadošā valsts pārvaldes iestāde Latvijā izglītības, zinātnes un sporta nozarē, kā arī jaunatnes un valsts valodas politikas jomā. Zemkopības ministrija ir vadošā valsts pārvaldes iestāde lauksaimniecības, meža un zivsaimniecības nozarē. Zemkopības ministrijas funkcijas ir izstrādāt lauksaimniecības, meža nozares un zivsaimniecības politiku, kā arī organizēt un koordinēt lauksaimniecības, meža nozares un zivsaimniecības politikas īstenošanu. 4

5 A SADAĻA VISPĀRĪGI JAUTĀJUMI PAR P&A&I POLITIKU KOPUMĀ A.1. P&A&I politika faktiskā informācija Jautājumi valsts iestādēm 1. Lūdzu, aprakstiet, kā jūsu iestādes atbalsta P&A&I. Lūdzu, sniedziet īsu vēsturisku pārskatu par vispārējo P&A&I politiku un juridiskajiem instrumentiem, uz kuriem ir balstīta valsts intervence. Cik lielā mērā šī politika tiek īstenota attiecīgi valsts, reģionālā vai vietējā līmenī? Zinātnes un tehnoloģiju attīstības politikas galvenais mērķis ir veidot zinātni un tehnoloģijas kā pilsoniskās sabiedrības, ekonomikas un kultūras ilgtermiņa attīstības pamatu, nodrošinot zināšanu ekonomikas īstenošanu un ilgspējīgu tās izaugsmi. Mērķa sasniegšanai ir izvirzīti četri galvenie uzdevumi: 1) sekmēt zinātniskās darbības intelektuālā potenciāla un infrastruktūras atjaunošanu un attīstību, veidojot universitātes par starptautiski konkurētspējīgiem zinātnes un attīstības centriem, ar kuriem sadarbojoties attīstās augstākās izglītības institūcijas reģionos, veicināt citu valsts un privāto zinātnisko institūciju attīstību; 2) nodrošināt valsts investīciju pieaugumu zinātnē un tehnoloģiju attīstībā, panākot, lai finansējuma piešķiršanas mehānisms nodrošinātu privātā sektora investīciju pieaugošu piesaisti; 3) veicināt zinātniskās darbības konkurētspēju starptautiskā līmenī, sekmējot starptautisko sadarbību zinātnes un tehnoloģiju attīstības jomā; 4) sekmēt zināšanu un tehnoloģiju pārnesi, veidojot inovatīvai darbībai labvēlīgu institucionālo vidi un organizējot atbalsta pasākumus, veicināt publisko un privāto partnerību. Uz zināšanām balstītais attīstības modelis izvirza izglītību, zinātni, ar tām saistīto tehnoloģisko attīstību un inovāciju kā prioritārus priekšnosacījumus sekmīgai, ilgspējīgai valsts attīstībai. Tādēļ zinātnes un tehnoloģiju attīstības politikas veidošanā galvenie uzsvari ir likti uz zināšanām balstītas darbības sekmēšanu ikvienā nozarē, amatā un sfērā, inovācijām atvērtas ekonomikas un līdz ar to labvēlīgas vides veidošanu valsts un tās reģionu attīstībai, ikviena sabiedrības locekļa radošam darbam. Galvenais dokuments zinātnes un tehnoloģiju attīstības politikas tiesiskā regulējuma noteikšanā ir Zinātniskās darbības likums, kas stājās spēkā 2005.gada 18.maijā. Likums nosaka: zinātnes un augstākās izglītības vienotību; zinātnieku tiesības, atbildību, neatkarību un akadēmisko brīvību, profesionālās un sociālās garantijas; valsts institūciju kompetenci un saistības zinātniskās darbības nodrošināšanā. Lai panāktu Latvijas ekonomiskās politikas lielāku koordināciju inovatīvas darbības attīstības politikas virzienā, līdz šim īstenoto valsts politiku un vairākos plānošanas dokumentos ietverto apvienojot vienā, 2007.gada vidū Ministru kabinetā apstiprināta Komercdarbības konkurētspējas un inovācijas veicināšanas programma gadam. Programmas galvenie mērķi ir: nodrošināt labvēlīgus nosacījumus komercdarbības attīstībai visā Latvijas teritorijā, lai paaugstinātu komersantu, īpaši mazo un vidējo komersantu, konkurētspēju, jaunu komersantu izveidi un attīstību, un mazinātu negatīvās sociāli ekonomiskās attīstības atšķirības valsts teritorijās; veicināt Nacionālās inovācijas sistēmas kapacitātes un efektivitātes palielināšanos, izveidojot inovatīvajai darbībai labvēlīgu regulējošo, finanšu un informatīvo vidi; panākt būtisku konkurētspējas un produktivitātes pieaugumu rūpniecībā, sekmējot augstas pievienotas vērtības produktu ražošanas apjomu pieaugumu un augstas tehnoloģijas produktu 5

6 īpatsvara palielināšanos ražošanas un eksporta struktūrā, paplašinot inovatīvu tehnoloģiju un progresīvu vadības metožu izmantošanu visās rūpniecības nozarēs. Galvenie uzsvari inovācijas politikas attīstībā ir rūpnieciski pasūtītu pētījumu veicināšana, inovācijām atbilstošas infrastruktūras izveide un nostiprināšana, kā arī Eiropas Savienības Ietvara programmas inovācijas un pētniecisko projektu atbalstīšana un sadarbības veicināšana starp zinātniski pētnieciskām institūcijām un ražojošiem uzņēmumiem gada 16.septembrī Ministru kabinets apstiprināja Zinātnes un tehnoloģijas attīstības pamatnostādnes gadam. Pamatnostādņu mērķis ir noteikt Latvijas zinātnes un tehnoloģijas attīstības politiku, identificējot problēmas un nosakot mērķi, pamatprincipus un rīcības virzienus. Šī politikas plānošanas dokumenta izstrādē ir ņemti vērā šādi pamatprincipi: zinātne un pētniecība ir konkurētspējīgas augstākās izglītības un zināšanu sabiedrības pamats; pētniecība un tehnoloģiju attīstība ir zinātņieilpīgas produkcijas un tehnoloģisko ražošanas nozaru pamats; zinātnes un tehnoloģiju attīstība ir noteicošs faktors Latvijas ilgtspējīgas ekonomikas attīstībai, sabiedrības labklājības nodrošināšanai, vides un dabas resursu saglabāšanai; zinātne un pētniecība, un īpaši humanitārās zinātnes, ir nacionālās kultūras, nacionālās identitātes un pašapziņas pamats un to attīstības nepieciešams priekšnoteikums; Latvijas zinātne, pētniecība un inovācija ir pasaules zinātnes un Eiropas Pētniecības telpas integrāla, harmoniska un neatņemama sastāvdaļa; finansējums zinātniskajai darbībai pamatā tiek piešķirts konkursa kārtībā. Lai nodrošinātu valsts investīciju pieaugumu zinātnē un tehnoloģiju attīstībā, vienlaikus veicinot lielāku privātā sektora investīciju piesaisti, atbilstoši valsts vajadzībām un iespējām gadā pirmo reizi Latvijā Ministru kabinets apstiprināja zinātniskās darbības prioritāros virzienus, kas paredz prioritāri atbalstāmās zinātnes nozares Latvijā. Atbalstot zinātniskā potenciāla attīstību Latvijā un sekmējot inovatīvo zinātņu nozaru attīstību, kā arī veicinot zinātņietilpīgu tehnoloģiju radīšanu nacionāli nozīmīgās un ienākumus nesošās nozarēs, tika noteikti šādi prioritārie zinātnes virzieni fundamentālo un lietišķo pētījumu veikšanai: 1) informācijas tehnoloģijās - jaunas sistēmu un programmatūras inženierijas tehnoloģijas, telemātika, multimediju sistēmas un telekomunikācijas. 2) organiskajā sintēzē un biomedicīnā - jaunas bioloģiski aktīvo vielu sintēzes tehnoloģijas, gēnu terapija. 3) materiālzinātnēs - nanomateriāli, jauni materiāli mikroelektronikas, fotonikas un optoelektronikas nozarē, biomateriāli un citi kompozītmateriāli. 4) meža zinātnē un koksnes tehnoloģijās - mežu attīstība, koksnes biomasas racionāla izmantošana, koksnes dziļās pārstrādes tehnoloģijas. 5) letonikā - latviešu valoda, kultūra un vēsture gadā Stratēģiskās analīzes komisija Izglītības, zinātnes, tehnoloģiskās attīstības un inovācijas darba grupas pētījumu, semināru un diskusiju rezultātā noteica prioritāros zinātņu virzienus laika periodam no līdz 2009.gadam: 1) agrobiotehnoloģijā inovatīvas, videi draudzīgas pārtikas produktu ieguves tehnoloģijas; 2) biomedicīnā un farmācijā gēnu tehnoloģijas un jaunu bioloģiski aktīvu vielu sintēzes tehnoloģijas; 3) enerģētikā videi draudzīgi atjaunojamās enerģijas veidi, enerģijas piegādes drošība un enerģijas efektīva izmantošana; 4) informātikā droša programmatūra, integrētas informācijas un komunikācijas sistēmas un tīkli, elektroniskās tehnoloģijas; 5) letonikā pētījumi par vēsturi, valodu un kultūru; 6) materiālzinātnē nanotehnoloģijas funkcionālo materiālu iegūšanai, jaunas paaudzes kompozītmateriāli; 6

7 7) meža zinātnē ilgtspēja, jauni produkti un tehnoloģijas; 8) medicīnas zinātnē lietišķo zinātņu tehnoloģijās bāzēta klīniskās medicīnas attīstība; 9) vides zinātnē klimata maiņas reģionālā ietekme uz ūdeņu ekosistēmām un adaptācija, Baltijas jūras un iekšējo ūdeņu vides ilgtspējīga apsaimniekošana un aizsardzība. Prioritāro zinātnes virzienu izvēle tiek veikta divos līmeņos: pirmkārt, prioritāro zinātņu nozaru izvēle un pēc tam prioritāro zinātņu virzienu izvēle attiecīgajās nozarēs. Prioritārie zinātnes virzieni iezīmē tās nozares, kurās noteiktajā laika periodā tiek īstenoti fundamentālo un lietišķo pētījumu projekti un valsts pētījumu programmas. Arī 2009.gadā sadarbībā ar nozaru ministriju, zinātnes un tautsaimniecības sektora pārstāvjiem tika noteiktas prioritārās zinātnes jomas laikam no līdz 2013.gadam: 1) enerģija un vide (atjaunojamo enerģijas resursu ieguves un izmantošanas tehnoloģijas, klimata izmaiņas samazinošās tehnoloģijas un bioloģiskā daudzveidība); 2) inovatīvie materiāli un tehnoloģijas (informātika, informācijas un signālap strādes tehnoloģijas, nanostrukturētie daudzfunkcionālie materiāli un nanotehnoloģijas); 3) nacionālā identitāte (valoda, Latvijas vēsture, kultūra un cilvēkdrošība); 4) sabiedrības veselība (profilakses, ārstniecības, diagnostikas līdzekļi un metodes, biomedicīnas tehnoloģijas); 5) vietējo resursu (zemes dzīļu, meža, pārtikas un transporta) ilgtspējīga izmantošana - jauni produkti un tehnoloģijas. Definējot prioritātes, tiek izvērtēta nozaru sagaidāmā ietekme un devums valsts tautsaimniecības attīstībai, Latvijas ilgspējīgas attīstības nodrošināšanai, kā arī nemateriālās kultūras saglabāšanai. Prioritārie zinātnes virzieni cieši saistīti ar konkurētspējīgu inovatīvu tehnoloģiju izstrādi, Latvijas ilgtspējīgas attīstības nodrošinājumu un Latvijas valsts un sabiedrības attīstības procesiem. Zinātnes tāpat kā jebkuras citas darbības jomas veiksmīga attīstība nav iedomājama bez finansiāla ieguldījuma atbalsta programmu veidā (skatīt atbildi uz 2.jautājumu). Zinātnes politikas veidošanā būtiska loma bija zinātnes administratīvās sistēmas reformai, veidojot grantu sistēmu, t.i. sistēmu, kas atbilst pasaules praksē pieņemtajiem zinātnisko pētījumu finansējuma principiem un nodrošina iekšēju konkurenci likuma "Zinātniskās darbības likums" 13.panta 3.daļa par zinātniskās darbības nodrošināšanu nosaka, ka Izglītības un zinātnes ministrija: 1) izstrādā valsts zinātnes un tehnoloģijas attīstības politiku; 2) sagatavo pieprasījumu ikgadējo valsts budžeta līdzekļu piešķiršanai zinātniskās darbības nodrošināšanai atbilstoši valsts zinātnes un tehnoloģijas attīstības politikai; 3) var slēgt deleģēšanas un līdzdarbības līgumus par starptautiskās sadarbības projektu un programmu ieviešanu, Latvijas zinātnes atpazīstamības nodrošināšanu un sabiedrības izpratnes veidošanu par zinātnes nozīmi ilgtspējīgā valsts attīstībā; 4) koordinē starptautiskās sadarbības programmas pētniecības un tehnoloģiju jomās un Ministru kabineta noteiktajā kārtībā nodrošina atbalstu dalībai šajās programmās; 5) veic citas šajā likumā noteiktās darbības. Juridiskie instrumenti P&A&I atbalstam laika periodā no 2007.gada līdz 2011.gadam: MK noteikumi Nr.678 "Kārtība, kādā piešķir valsts atbalstu projektu īstenošanai pētniecības, tehnoloģiju attīstības un inovāciju jomā EUREKA programmas ietvaros" MK noteikumi Nr.722 "Kārtība, kādā nodrošina valsts atbalstu dalībai starptautiskās sadarbības programmās pētniecības un tehnoloģiju jomās" MK noteikumi Nr.72 "Tirgus orientēto pētījumu projektu finansējuma sadales kārtība" 7

8 MK noteikumi Nr.703 "Noteikumi par darbības programmas "Cilvēkresursi un MK noteikumi Nr.227 "Fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu izvērtēšanas, finansēšanas un administrēšanas kārtība"; MK noteikumi Nr.1316 "Bāzes finansējuma piešķiršanas kārtība valsts zinātniskajiem institūtiem, valsts augstskolām un valsts augstskolu zinātniskajiem institūtiem" nodarbinātība" papildinājuma aktivitāti "Cilvēkresursu piesaiste zinātnei"" MK noteikumi Nr.1094 "Noteikumi par darbības programmas "Uzņēmējdarbība un inovācijas" papildinājuma aktivitāti "Atbalsts starptautiskās sadarbības projektiem zinātnē un tehnoloģijās (EUREKA, 7.Ietvara programma un citi)"" MK noteikumi Nr.752 "Noteikumi par darbības programmas "Uzņēmējdarbība un inovācijas" papildinājuma aktivitāti "Atbalsts zinātnei un pētniecībai"" MK noteikumi Nr.316 "Kārtība, kādā veicama valsts pētījumu programmu īstenošanai piešķirto finanšu līdzekļu izlietojuma kontrole" MK noteikumi Nr.987 "Noteikumi par darbības programmas "Uzņēmējdarbība un inovācijas" papildinājuma apakšaktivitātes "Zinātnes infrastruktūras attīstība" pirmo projektu iesniegumu atlases kārtu" MK noteikumi Nr.266 "Noteikumi par darbības programmas "Uzņēmējdarbība un inovācijas" papildinājuma apakšaktivitātes "Zinātnes infrastruktūras attīstība" otro projektu iesniegumu atlases kārtu" Latvijā ir viena, nacionāla līmeņa inovācijas sistēma, kas sastāv no kompleksiem procesiem un kuru ietekmē citās valstīs īstenotās politiku attīstības tendences. Nozīmīgākie Latvijas nacionālās inovācijas sistēmas elementi ir: Uzņēmējdarbības sektors un uzņēmējdarbības attīstības jomā īstenotā politika (uzņēmējdarbības sektors ir galvenais inovācijas realizētājs un inovācijas ieviesējs tirgū konkurētspējīgu produktu, tehnoloģiju, pakalpojumu vai procesu formā); Pētniecības sektors un pētniecības attīstības jomā īstenotā politika (pētniecības sektora darbības rezultātā tiek radītas izstrādnes, kas var tikt pārvēstas inovatīvos, tirgū pieprasītos produktos, tehnoloģijās vai pakalpojumos); Izglītības sektors un izglītības (jo īpaši augstākās izglītības) jomā īstenotā politika (izglītības sektors jeb izglītības sistēma un tās sistemātiska pilnveidošana nodrošina cilvēkresursu attīstību atbilstoši tirgus prasībām un rada priekšnoteikumu tādu zināšanu plūsmai, kas veicina inovācijas attīstību); Tiesiskā vide (inovācijas attīstībai un inovatīvai darbībai labvēlīgas normatīvās vides, atbalsta mehānismu un instrumentu nodrošināšana); Finansējums jeb investīciju vide (finanšu resursu nodrošinājums visā inovācijas procesu ciklā). Vienlaikus nacionālo inovācijas sistēmu ietekmē arī virkne citas nacionālā līmenī īstenotās politikas. Turklāt Latvijā inovācijas politika tiek īstenota saskaņā ar Eiropas Savienības noteiktajām inovācijas politikas vadlīnijām un rīcības virzieniem. Galvenie rīcības virzieni nacionālās inovācijas sistēmas pilnveidošanai ir: Radīt ietvaru, lai stiprinātu sadarbību starp uzņēmējdarbības un pētniecības sektoriem; Atbalstīt inovatīvu uzņēmumu attīstību; Sekmēt piekļuvi finansējumam; Pilnveidot uzņēmējdarbības vidi. Ekonomikas ministrijas galvenie darbības virzieni inovācijas attīstības sekmēšanai ir: Privātā sektora un zinātnes sektora sadarbības sekmēšana jeb uzņēmu un zinātnieku ilgtermiņa sadarbības platformas izveide; Atbalsts inovatīvu uzņēmumu attīstībai; Uzņēmumu pieejas finanšu resursiem pilnveidošana; 8

9 Uzņēmējdarbības vides pilnveidošana (likumdošanas procesu uzlabošana, t.sk. tādu normu ievērošana, kas neapgrūtina uzņēmumu attīstību dažādos ciklos, kā piemēram, kā uzņēmējdarbības uzsākšana, uzņēmējdarbības izbeigšana, pārrobežu tirdzniecība, komercstrīdu risināšana, e-pakalpojumu pieejamības nodrošināšanā u.c.). Politikas plānošanas jomā pirmais valdības dokuments, kas veltīts inovācijas attīstībai Latvijā, bija Nacionālā inovāciju koncepcija, ko Ministru kabinets akceptēja 2001.gada 27.februārī. Šajā dokumentā cita starpā tika noteikts inovācijas attīstībai nepieciešamais institucionālais ietvars, kā arī paredzēta jaunas budžeta programma izveide inovācijas atbalsta pasākumu īstenošanai. Pēc tam Ministru kabineta 2003.gada 1.aprīļa sēdē tika akceptēts inovatīvās attīstības politikas dokuments Nacionālā inovāciju programma gadam, kas tika izstrādāta saskaņā ar Nacionālo inovāciju koncepciju. Ministru kabinets ar 2007.gada 28.jūnija rīkojumu Nr.406 apstiprināja Komercdarbības konkurētspējas un inovācijas veicināšanas programmu gadam, kas ir politikas plānošanas dokuments, kas vidējā termiņā (laika periodam no līdz 2013.gadam) izvirza galvenos inovācijas, tostarp komercdarbības konkurētspējas un rūpniecības attīstības mērķus un šo mērķu sasniegšanai īstenojamos rīcības virzienus un būtiskākos uzdevumus. Ekonomikas ministrija reizi gadā sagatavo un Ministru kabinetā iesniedz informatīvo ziņojumu par programmas izpildes rezultātiem iepriekšējā gadā, analizējot programmā izvirzīto mērķu sasniegšanas gaitu mērķu sasniegšanai izvirzīto uzdevumu rezultatīvos rādītājus, tajā skaitā, izpildes laika plānojumu un finansējuma apjomu gadā galvenās inovācijas aktivitātes tika īstenotas atbilstoši Komercdarbības konkurētspējas un inovācijas veicināšanas programmā gadam noteiktajiem rīcības virzieniem, tostarp ievērojot Latvijas nacionālajā reformu programmā ES 2020 stratēģijas īstenošanai (2011.gada 26.aprīlī apstiprināta Ministru kabinetā) noteiktos virzienus inovācijas sekmēšanai līdz gadam: zinātniskās darbības potenciāla attīstība; uzņēmumu un zinātnieku ilgtermiņa sadarbības platformas izveide; atbalsts inovatīvu komersantu attīstībai. Katra virziena ietvaros tiek īstenotas vairākas atbalsta programmas (skat. atbildi uz 3.jautājumu), kuru ietvaros atbalsts tiek sniegts ar dažādu atbalsta instrumentu palīdzību. Visas šīs programmas ir nacionālā līmeņa atbalsta pasākumi, kuras pārsvarā tiek finansētas no ES strukturālo fondu līdzekļiem. 2. Lūdzu, aprakstiet, kāda ir struktūra kopējam budžetam, kas jūsu dalībvalstī pēdējo piecu gadu laikā bijis paredzēts vispārējās P&A&I politikas izstrādei. Lūdzu, atbildiet, ievērojot šādu sadalījumu: a) atbalsta veidi: pasākumi, kas nav valsts atbalsts: vispārīgas P&A&I iniciatīvas, kas nav vērstas uz uzņēmumiem (piemēram, izglītības jomā), Zinātnes bāzes finansējums; Fundamentālie un lietišķie pētījumi; Eiropas Savienības zinātnes un tehnoloģiju attīstības programmās (Ietvara programmas, COST programma); Eiropas Savienības fondu atbalsts zinātnei: 1) aktivitāte "Cilvēkresursu piesaiste zinātnei"; 9

10 2) aktivitāte "Atbalsts starptautiskās sadarbības projektiem zinātnē un tehnoloģijās (EUREKA, 7.IP un citi)". finansiāls atbalsts uzņēmumiem, kas nepārsniedz de minimis robežvērtību 8, Klasteru attīstības atbalsta programma; Augstas kvalifikācijas darbinieku atbalsta programma; Tirgus orientētie pētījumi; EUREKA programma. vispārīgi pasākumi (piemēram, nodokļu atvieglojumi uzņēmumu ieguldījumiem P&A&I), Tehnoloģiju pārneses kontaktpunktu atbalsta programma valsts atbalsts: shēmas, ad-hoc atbalsts (ārpus shēmām); - Jaunu produktu un tehnoloģiju izstrāde Rūpnieciskā īpašuma tiesību nostiprināšana Kompetences centri Atbalsts jaunu produktu un tehnoloģiju ieviešanai ražošanā Sēklas un uzsākšanas kapitāla fondi Riska kapitāla fonds Aizdevumi komersantu konkurētspējas uzlabošanai Mezanīna aizdevumi investīcijām, komersantu konkurētspējas uzlabošanai Atbalsts zinātnes pētījumiem lauksaimniecībā un mežsaimniecībā b) P&A&I mērķi valsts līmenī (attiecīgā gadījumā arī reģionālā un vietējā līmenī). Tādi mērķi kā, piemēram, finansējums pētniecības organizācijām, pētniecības un attīstības projektiem, pētniecības infrastruktūrai, inovācijas kopu (clusters) veicināšanai, zināšanu nodošanas veicināšanai; Pasākums Zinātnes bāzes finansējums Mērķis Finansējums pētniecības organizācijām ar mērķi daļēji nodrošināt zinātnisko institūciju infrastruktūru, administratīvā un zinātniskā personāla atalgojumu un līdzfinansējumu ES projektu īstenošanai. Fundamentālie un lietišķie pētījumi Finansējums pētniecības organizācijām konkursa kārtībā grantu veidā fundamentālo un lietišķo pētījumu veikšanu valstī noteiktajos prioritārajos zinātnes virzienos ar mērķi sekmēt jaunu zināšanu radīšanu, veicināt tehnoloģisku atziņu, kas var būt arī bez tiešas saistības ar tūlītēju to rūpniecisko un komerciālo izmantošanu, izstrādi un atbalstīt zinātnieku pieteiktu jaunu un konkurētspējīgu zinātnisko pētījumu īstenošanu. 8 De minimis robežvērtība ir EUR vienam uzņēmumam trīs gadu laikā. Sk. Komisijas Regulu (EK) Nr. 1998/2006 (2006. gada 15. decembris) par Līguma 87. un 88. panta piemērošanu de minimis atbalstam. 10

11 Eiropas Savienības zinātnes un tehnoloģiju attīstības programmas (Ietvara programmas, COST programma) Eiropas Savienības fondu atbalsts aktivitātes Cilvēkresursu piesaiste zinātnei aktivitāte Atbalsts zinātnei un pētniecībai aktivitāte Atbalsts starptautiskās sadarbības projektiem zinātnē un tehnoloģijās (EUREKA, 7.IP un citi) Finansējums pētniecības organizācijām ar mērķi atbalstīt Latvijas zinātnieku dalību Eiropas Savienības zinātnes un tehnoloģiju attīstības programmās. Finansējums pētniecības organizācijām, lai veicinātu papildus cilvēkresursu piesaisti zinātnei, veidojot jaunas zinātniskās grupas un sadarbību ar augstskolām, pētniecības centriem un uzņēmumiem, piesaistot zinātniskajam un pētnieciskajam darbam zinātniekus, kas atgriežas darbā Latvijā, un ārvalstu zinātniekus, un veicinot jaunu zinātnieku iesaistīšanos projektos un to vadībā, īpaši starpdisciplināros pētījumu virzienos. Finansējums pētniecības un attīstības projektiem ar mērķi atbalstīt praktiskas ievirzes pētniecības projektus, kuri sekmētu zinātnes un ražošanas integrāciju un pētniecisko rezultātu ieviešanu atbilstoši valstī izvirzītajiem prioritārajiem zinātnes virzieniem: gadā1: agrobiotehnoloģija, informātika, biomedicīna un farmācija, enerģētika, materiālzinātne, meža zinātne, medicīnas zinātne un vides zinātne; gadā2: enerģija un vide, inovatīvie materiāli un tehnoloģijas, nacionālā identitāte, sabiedrības veselība, vietējo resursu ilgtspējīga izmantošana jauni produkti un tehnoloģijas. Finansējums pētniecības organizācijām ar mērķi nodrošināt zinātnisko institūciju kapacitātes attīstību, sekmēt projektu īstenošanu, jaunu sadarbības projektu izstrādi un dalību tehnoloģiskajās platformās. Nodrošināt zinātniskajām institūcijām iespēju piedalīties zinātniskos kongresos, kā arī valsts zinātniskajām institūcijām - starptautiskās izstādēs, gadatirgos, tādējādi veicinot Latvijas zinātnes atpazīstamību ES un pasaulē apakšaktivitāte Zinātnes infrastruktūras attīstība 1.kārta Finansējums vai valsts atbalsts pētniecības organizācijām ar mērķi pilnveidot zinātnisko un pētniecības aprīkojumu un izveidot tā darbībai atbilstošu infrastruktūru, lai nodrošinātu mūsdienīgu materiāltehnisko bāzi pētniecības aktivitātēm vadošajos valsts nozīmes pētniecības centros, tādējādi sekmējot pētniecības intelektuālā potenciāla attīstību, kā arī nodrošināt nepieciešamos informācijas resursus un to pieejamību 11

12 2.kārta Valsts atbalsts zinātnes infrastruktūras attīstībai, lai veicinātu komercdarbību pētniecības pakalpojumu sektorā un sekmētu zināšanu pārnesi tautsaimniecībā un augstākas eksportspējas produktu ražošanu c) pasākumu veidi, ja iespējams, kā noteikts P&A&I nostādnēs (atbalsts P&A projektiem; atbalsts tehniskās īstenošanas iespēju izpētei; atbalsts MVU rūpnieciskā īpašuma tiesību izmaksām; atbalsts jauniem inovatīviem uzņēmumiem; atbalsts procesa un organizatoriskajai inovācijai pakalpojumos; atbalsts inovācijas konsultāciju pakalpojumiem un inovācijas atbalsta pakalpojumiem; atbalsts augsti kvalificēta personāla nodarbināšanai uz laiku; atbalsts inovācijas kopām); Pasākums Tirgus orientētie pētījumi Pasākuma veids Finansējums pētniecības institūcijām un MVU ar mērķi veicināt zinātnes un ražošanas integrāciju, atbalstot zinātnieku un uzņēmēju sadarbību kopēju pētniecības projektu izstrādē, jaunu tehnoloģiju un produktu izstrādi, kā arī veicinot tehnoloģiski orientētu nozaru attīstību. EUREKA programma Finansējums pētniecības institūcijām un MVU ar mērķi veicināt ciešāku Eiropas Savienības valstu sadarbību starp uzņēmumiem un zinātniskajām institūcijām tirgus pieprasītu. Eiropas Savienības fondu atbalsts aktivitāte Cilvēkresursu zinātnei piesaiste Finansējums pētniecības organizācijām (augstskolas, universitātes, zinātniskie institūti) jaunu zinātnisko grupu izveidošanai zinātnes projektu īstenošanai un starpdisciplināriem pētījumiem eksakto, sociālo un humanitāro zinātņu virzienos, kā arī sadarbības pasākumiem ar augstskolām, pētniecības centriem un uzņēmumiem. Aktivitāte kopumā nodrošinās zinātniskajā darbā nodarbināto skaita pieaugumu, sekmēs ārvalstīs strādājošo zinātnieku atgriešanos Latvijā un ārvalstu zinātnieku piesaisti aktivitāte Atbalsts zinātnei un pētniecība Finansējums pētniecības organizācijām (augstskolas, universitātes, zinātniskie institūti) vai valsts atbalsts (uzņēmumi, pētniecības organizācijas) - P&A projektiem; - tehniskās īstenošanas iespēju izpētei; - MVU rūpnieciskā īpašuma tiesību izmaksām aktivitāte Atbalsts starptautiskās sadarbības projektiem zinātnē un tehnoloģijās (EUREKA, Finansējums pētniecības organizācijām (augstskolas, universitātes, zinātniskie institūti) starptautiskās sadarbības projektu iesniegumu sagatavošanai Latvijas dalībai 7.ietvara programmā, EUREKA un citās Eiropas Savienības un 12

13 7.IP un citi) apakšaktivitāte Zinātnes infrastruktūras attīstība starptautiskajās pētniecības un tehnoloģiju attīstības programmās, pētniecības rezultātu popularizēšanai un sadarbības kontaktu veicināšanai, zinātnisko institūciju dalībai starptautiskos zinātnes, tehnoloģiju un inovāciju kongresos, konferencēs, kā arī valsts zinātniskajām institūcijām - dalībai starptautiskās izstādēs un gadatirgos. 1.kārta Finansējums vai valsts atbalsts pētniecības organizācijām (augstskolas, universitātes, zinātniskie institūti) pētniecības infrastruktūras attīstībai, lai modernizētu vadošo valsts nozīmes pētniecības centru infrastruktūru un izveidotu mūsdienīgu pētniecības materiāltehnisko bāzi, tai skaitā paredzot atbalstu farmaceitisko tehnoloģiju studiju, pētījumu un biofarmācijas, kā arī kosmosa datu apstrādes attīstībai, veicinot zinātnisko institūciju starptautisko konkurētspēju un jaunu produktu un tehnoloģiju radīšanu gan eksportam, gan vietējam tirgum 2.kārta Valsts atbalsts uzņēmumiem inovāciju atbalsta pētniecības infrastruktūras izveidei, kas sniedz ieguldījumu valsts nozīmes pētniecības centru īstenoto pētniecības virzienu attīstībā, veicinot pētniecības rezultātu komercializāciju un pārnesi Latvijas tautsaimniecībā. d) nozares (nozaru sadalījumam varat izmantot NACE kodus vai pozīcijas, ko piedāvā valsts atbalsta darbību meklēšanas rīka funkcija Atlasīt vietnē Valsts budžeta programmas Zinātne ietvaros finansējums tiek piešķirts konkursa kārtībā visās saimnieciskās darbības nozarēs saimnieciskās darbības statistsiskās klasifikācijas kodā 72 Zinātniskās pētniecības darbs. Eiropas Savienības fondu atbalsts: Projektu saturam atbilstošie NACE 2.red. saimniecisko darbību Pasākums statistiskās klasifikācijas kodi aktivitāte Cilvēkresursu zinātnei piesaiste 72 Zinātniskās pētniecības darbs aktivitāte Atbalsts zinātnei un pētniecībai Nace_nodaļa 21 Saimnieciskās darbības nozare, kurā projekta rezultāti sniedz ieguldījumu Farmaceitisko pamatvielu un farmaceitisko preparātu ražošana (14%) 13

14 20 ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošana 01 augkopība un lopkopība (7%) Elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana (6%) Datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošana 02 mežsaimniecība un mežizstrāde (6%) Nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana (5%) Citur neklasificētu iekārtu mehānismu un darba mašīnu ražošana (5%) 22 gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošana 86 Veselības aizsardzība 27 elektrisko iekārtu ražošana 16 koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošana 61 Telekomunikācija 42 Inženierbūvniecība 38 Bīstamo atkritumu apstrāde un izvietošana 37 Notekūdeņu savākšana un attīrīšana 29 automobīļu, piekaju un puspiekabju ražšana 32 cita veida ražošana 36 Ūdens ieguve, attīrīšana un apgāde 25 Gatavo metālizstrādājumu ražošana, izņemot mašīnas un iekārtas 10 pārtikas produktu ražošana 63 informācijas pakalpojumi 49 sauszemes transports un cauruļvadu transports aktivitāte Atbalsts starptautiskās sadarbības projektiem zinātnē un tehnoloģijās (EUREKA, 7.IP 72 Zinātniskās pētniecības darbs 14

15 un citi) apakšaktivitāte 1.kārta 72 Zinātniskās pētniecības darbs Zinātnes infrastruktūras attīstība 2.kārta Nozares, uz kurām projekta rezultātiem ietekme: Pārējo pētījumu un eksperimentālo izstrāžu veikšana dabaszinātnēs un inženierzinātnēs; elektrisko un optisko iekārtu ražošana; informācijas un komunikāciju tehnoloģijas; kokrūpniecība; ķīmiskajā rūpniecībā vai tās saskarnozarē, tai skaitā farmācijā vai biotehnoloģija; videi draudzīga, atjaunojamo resursu enerģētika e) atbalsta saņēmēju lielums (mazi, vidēji un lieli uzņēmumi 9 ) un veids (uzņēmums, pētniecības organizācija, tostarp augstākās izglītības iestāde, bezpeļņas struktūra u. c.); Pasākums Uzņēmuma kategorija Finansējuma saņēmēja veids aktivitāte Cilvēkresursu piesaiste zinātnei Nav attiecināms Pētniecības organizācijas, tostarp augstākās izglītības iestādes, bezpeļņas struktūras aktivitāte Atbalsts zinātnei un pētniecība aktivitāte Atbalsts starptautiskās sadarbības projektiem zinātnē un tehnoloģijās (EUREKA, 7.IP un citi) Mazi, vidēji un lieli uzņēmumi Nav attiecināms Uzņēmumi, pētniecības organizācijas, tostarp uzņēmumi, augstākās izglītības iestādes, bezpeļņas struktūras Pētniecības organizācijas, tostarp augstākās izglītības iestādes, bezpeļņas struktūras apakšaktivitāte Zinātnes infrastruktūras attīstība 1.kārta Lieli uzņēmumi Pētniecības organizācijas, tostarp augstākās izglītības iestādes, bezpeļņas struktūras 2.kārta Mazi, vidēji un lieli uzņēmumi Uzņēmumi Tirgus orientētie pētījumi Mazie, vidējie uzņēmumi Uzņēmumi, pētniecības organizācijas 9 Ja iespējams un vajadzīgs, var norādīt apakškategorijas. 15

16 EUREKA programma Mazie, vidējie uzņēmumi Uzņēmumi, pētniecības organizācijas f) atbalsta instrumentu veidi (piemēram, tiešās dotācijas; atlīdzināmi avansi; aizdevumi; aizdevumi ar atvieglotiem nosacījumiem; nodokļu atvieglojumi; kapitāla nodrošinājums; garantijas; kompensācija, kas pārsniedz preču vai pakalpojumu tirgus cenu; konsultācijas; mācības; infrastruktūras nodrošinājums; valsts iepirkuma politika; sociālās apdrošināšanas iemaksu samazināšana; parādu norakstīšana). 3. Valsts atbalsta P&A&I shēmu īstenošana un izmantošana a) Lūdzu, uzskaitiet pašreizējās jūsu dalībvalsts P&A&I atbalsta shēmas. Eiropas Savienības fondu līdzfinansēto pasākumu ietvaros piemēro šādas P&A&I atbalsta shēmas: - atbalsts P&A projektiem; - atbalsts tehniskās īstenošanas iespēju izpētei; - atbalsts MVU rūpnieciskā īpašuma tiesību izmaksām; - reģionālais atbalsts sākotnējiem ieguldījumiem pētniecības infrastruktūras attīstībai. No valsts budžeta līdzfinansēto pasākumu ietvaros piemēro šādas P&A&I atbalsta shēmas: - Tirgus orientētie pētījumi; - EUREKA programma; b) Par katru shēmu, lūdzu, norādiet, vai tās mērķi ir saistīti ar pētniecību un attīstību, ar inovāciju 10 vai arī tie ir jaukti (P&A&I). Pasākums aktivitāte Atbalsts zinātnei un pētniecība apakšaktivitāte Zinātnes infrastruktūras attīstība Tirgus orientētie pētījumi EUREKA programma Pasākuma veids Mērķi saistīti ar P&A&I 1.kārta Mērķi saistīti ar P&A&I 2.kārta Mērķi saistīti ar P&A&I Mērķi saistīti ar P&A&I Mērķi saistīti ar P&A&I c) Cik liela ir katras shēmas faktiskā izmantojuma proporcija salīdzinājumā ar tās sākotnējo kopējo budžetu? d) Aktivitāte (atbalsta Aktivitātei Attiecināmais Faktiskā Attiecināmais Attiecināmais 10 Par shēmu, kuras mērķis saistīts ar inovāciju, tiek uzskatīti šādi P&A&I nostādnēs paredzēti inovācijas atbalsta pasākumi atbalsts jauniem inovatīviem uzņēmumiem, atbalsts procesa un organizatoriskajai inovācijai pakalpojumos, atbalsts inovācijas konsultāciju pakalpojumiem un inovācijas atbalsta pakalpojumiem, atbalsts augsti kvalificēta personāla nodarbināšanai uz laiku, atbalsts inovācijas kopām. 16

17 shēma) pieejamais ERAF finansējums ERAF finansējums izmantojuma proporcija, % privātais finansējums cits finansējums aktivitāte Atbalsts zinātnei un pētniecība apakšaktivitāte Zinātnes infrastruktūras attīstība 1.kārta apakšaktivitāte Zinātnes infrastruktūras attīstība 2.kārta , , , , , , ,14 0,00 Atbalsta shēma Piešķirtais finansējums, Ls Tirgus orientētie pētījumi EUREKA programma e) Cik lielu katras shēmas budžeta daļu ir izmantojuši MVU, lielie uzņēmumi un citi atbalsta saņēmēji? Aktivitāte (atbalsta shēma) MVU% Valsts atbalsts, % Lielie uzņēmumi, Finansējums ne-saimnieciskai pamatdarbībai, % Pētniecības organizācijas aktivitāte Atbalsts zinātnei un pētniecība apakšaktivitāte Zinātnes infrastruktūras attīstība 1.kārta apakšaktivitāte Zinātnes infrastruktūras attīstība 2.kārta 4,52 3, , ,54 5,46 0 Tirgus orientētie pētījumi EUREKA programma Programmās, kur atbalsta saņēmēji ir lielie uzņēmumi un MVK, nav pieejams atšifrējums par to, cik lielu budžeta daļu ir izmantojuši tieši MVK. 17

18 Atbalsta programmas nosaukums Atbalsta veids Mērķis Nozare Atbalsta saņēmēju lielums un veids Atbalsta instrumentu veidi Kopējais sākotnējai s budžets, LVL Izmantotais budžets, LVL Augstas kvalifikācijas darbinieku piesaiste De minimis Inovācija Apstrādes rūpniecība (C) MVK Tiešās dotācijas Klasteru attīstības programma De minimis Inovācija Apstrādes rūpniecība (C) Informācijas un komunikācija s pakalpojumi (J) Biedrības un nodibinājumi (bezpeļņas organizācijas) Tiešās dotācijas Transports un uzglabāšana (H) Jaunu produktu un tehnoloģiju izstrāde Atbalsta programm a Pētniecība un attīstība Apstrādes rūpniecība (C) Informācijas un komunikācija s pakalpojumi (J) Lielie uzņēmumi un MVK Tiešās dotācijas Profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi (M) Rūpnieciskā īpašuma tiesību nostiprināšana Atbalsta programm a Inovācija Apstrādes rūpniecība (C) MVK Tiešās dotācijas Tehnoloģiju pārneses kontaktpunkti Vispārīgs pasākums Inovācija Profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi (M) Pētniecības organizācija Tiešās dotācijas Pasākumi motivācijas celšanai inovācijām un uzņēmējdarbība s uzsākšanai De minimis Inovācija Privātpersona s Konsultācijas Kompetences centri Atbalsta programm a Pētniecība un attīstība Apstrādes rūpniecība (C) Informācijas un komunikācija Lielie uzņēmumi un MVK Tiešās dotācijas

19 s pakalpojumi (J) Profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi (M) Atbalsts jaunu produktu un tehnoloģiju ieviešanai ražošanā Atbalsta programm a Inovācija Apstrādes rūpniecība (C) Informācijas un komunikācija s pakalpojumi (J) Lielie uzņēmumi un MVK Tiešās dotācijas Profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi (M) Izglītība (P) Citi pakalpojumi (S) Augstas pievienotās vērtības investīcijas Atbalsta programm a Inovācija Apstrādes rūpniecība (C) Lielie uzņēmumi un MVK Tiešās dotācijas MVK jaunu produktu un tehnoloģiju attīstības programma De minimis Jaukti (P&A&I) MVK Tiešās dotācijas Programma s īstenošana tiks sākta 2012.gadā Sēklas un uzsākšanas kapitāla fondi Atbalsta programm a Jaukti (P&A&I) Informācijas un komunikācija s pakalpojumi (J) MVK Kapitāla nodrošinājum s Profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi (M) Riska kapitāla fonds Atbalsta programm a Inovācija Apstrādes rūpniecība (C) Informācijas un komunikācija s pakalpojumi MVK Kapitāla nodrošinājum s

20 (J) Garantijas komersantu konkurētspējas uzlabošanai De minimis Jaukti (P&A&I) Apstrādes rūpniecība (C) Būvniecība (F) Lielie uzņēmumi un MVK Garantijas Izlietotais budžets ; Uzņemtās saistības Aizdevumi komersantu konkurētspējas uzlabošanai Atbalsta programm a Inovācija Apstrādes rūpniecība (C) Lielie uzņēmumi un MVK Aizdevums atvieglotiem nosacījumiem Mezanīna aizdevumi investīcijām, komersantu konkurētspējas uzlabošanai Atbalsta programm a Inovācija Apstrādes rūpniecība (C) Lielie uzņēmumi un MVK Subordinēts aizdevums LVL 4. Lūdzu, aprakstiet, kāda ir ES programmu un finansējuma nozīme jūsu dalībvalsts P&A&I stratēģijā. Ja iespējams, lūdzu, norādiet, kāda ir turpmāk minēto ES programmu un finansējuma relatīvā nozīme: ES pamatprogrammas (pašreizējā Septītā pamatprogramma 11 ); Ļoti nozīmīga programma pētniecības iestādēm, komersanti nav aktīvi šīs programmas dalībnieki. Ekonomikas ministrija atbalsta šo programmu, jo uzskata, ka programma pētniecības, konkurētspējas un inovācijas sekmēšanai palīdzēs ES virzīties uz ilgtspējīgu un izaugsmi veicinošu ekonomiku. Ņemot vērā P&A&I pasākumu lielo nozīmi ES nākotnes attīstības kontekstā, tik finansējuma ziņā nozīmīga programma pētniecībai un inovācijai ir apsveicama. Tomēr turpmākā šīs programmas nozīme mūsu valstij būs atkarīga no tās atvērtības un pieejamības visām ES dalībvalstīm, arī mazajām, lai novērstu tālāku esošās plaisas vēršanos plašumā pētniecības jomā starp ES dalībvalstīm, tāpēc īpaša vērība būtu jāpievērš jauno dalībvalstu valstu zinātnisko institūciju, ekselences centru un pētniecības infrastruktūras stiprināšanai. Konkurētspējas un inovāciju ietvarprogramma 12 ; Ekonomikas ministrija ir pozitīvi noskaņota par šādu ES līmeņa programmu, jo tā rada apstākļus ES uzņēmumu veiksmīgai attīstībai, palīdz stiprināt ES uzņēmumu, it īpaši, MVK konkurētspēju arī starptautiskā mērogā, kā arī sniedz ieguldījumu tādu jomu attīstībā, kur ES var nodrošināt pievienoto vērtību. Latvijas uzņēmumi šīs programmas ietvaros var saņemt atbalstu finanšu instrumentu ietvaros, kā arī Eiropas Biznesa atbalsta tīkla (EEN) ietvaros. Arī nākotnē šīs programmas ietvaros sniegtais atbalsts Latvija būs nozīmīgs. Jāatzīmē, ka pastāv bažas par ES līmeņa programmu darbības efektivitāti laikā no gadam, ņemot vērā to, ka atbalsts inovācijai turpmāk tiks nodalīts no atbalsta konkurētspējai un MVK, svarīgi, kā tiks nodrošināta atbalsta pasākumu sinerģija starp šiem mērķiem

21 Latvija uzskata, ka nākotnē nepieciešams uzlabot (vienkāršot) jauno programmu (Horizonts 2020 un COSME) finansējuma apgūšanas iespējas, samazinot administratīvo procedūru komplicētību, tādejādi atvieglojot uzņēmēju, jo īpaši, MVU iespējas iesaistīties programmas projektu īstenošanā. Šim nolūkam būtiski panākt, ka tiek paātrinātas, kā arī atvieglotas projektu iesniegšanas, izskatīšanas un uzraudzības procedūras, salīdzinot, piemēram, ar 7.Ietvarprogrammas pētniecībai un tehnoloģiju attīstībai (7FP) vai Konkurētspējas un inovācijas programmas gadam (CIP) procedūrām. Tādējādi tas varētu būt nozīmīgs kritērijs arī Latvijas uzņēmumu, jo īpaši MVU iesaistei programmas finansējuma apgūšanā, īstenojot projektus, jo līdz šim Latvijas uzņēmumu iesaisti Eiropas līmeņa inovācijas un pētniecības programmās neveicināja gan nepietiekamie resursi (finansējums, laika, kapacitāte), gan administratīvo procedūru komplicētība. Birokrātisko procedūru vienkāršošana novērstu to, ka projektu pieteikumu gatavošana finansējuma saņemšanai ir gan sarežģīta, gan laikietilpīga, kas mazina komersantu (īpaši MVU) interesi par šo finanšu instrumentu izmantošanu. Ātra un viegla piekļuve finansējumam jauniem, inovatīviem uzņēmumiem ir īpaši būtiska, lai globālās konkurences un straujās tehnoloģisko inovāciju attīstības ietekmē, šo uzņēmumu īpašumā esošais intelektuālais un inovatīvais potenciāls nezaudētu savu aktualitāti. Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūts 13 ; Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta programmu un finansējuma nozīmi nevaram novērtēt, jo Latvija nav iesaistījusies nevienā šī institūta aktivitātē. kohēzijas politika, jo īpaši struktūrfondu finansējums pētniecībai un attīstībai, inovācijai, uzņēmējdarbībai, IKT un cilvēkkapitāla attīstībai 14 ; Visnozīmīgākais finansējuma avots P&A&I atbalsta pasākumu īstenošanai, gandrīz visas P&A&I atbalsta aktivitātes Latvijā tiek īstenotas, piesaistot ES strukturālo fondu finansējumu. Ņemot vērā Latvijas ierobežotos valsts budžeta resursus, strukturālo fondu finansējumam arī turpmāk būs milzīga nozīme. Eiropas Investīciju banka (EIB), jo īpaši riska dalīšanas finanšu mehānisms (RDFM) 15. Privātā sektora ieguldījumi P&A&I ir viens no nozīmīgākajiem mērķiem P&A&I stratēģijā un politikas veidošanā. Ekonomikas ministrija atbalsta instrumentu, kas sekmē iepriekš minētā mērķa sasniegšanu. Jautājumi gan valsts iestādēm, gan citām ieinteresētajām personām RDFM līdzfinansē Eiropas Savienība (ar Septīto pamatprogrammu) un EIB, un tā mērķis ir veicināt galvenokārt privātā sektora ieguldījumus Eiropas pētniecībā, tehnoloģiskajā attīstībā, demonstrācijā un inovācijā. un 21