Tengiz wivwivaze rezo kldiasvili, nodar CigogiZe. araorganul naertta ZiriTadi klasebi

Similar documents
Combination Reactions 2H 2 + O 2 2H 2 O. 2Na + I 2 2NaI. Ca + Cl 2 CaCl 2. C + O 2 CO 2 or 2C + O 2 2CO 3H 2 + N 2 2NH 3

Name: Date: Period: Page: Predicting Products. Predict the products, and balance each reaction. Use the reaction type as a hint.

INTERPRETING CHEMICAL FORMULAS AND SYMBOLS

BALANCING EQUATIONS: PRACTICE PROBLEMS - NORTH ALLEGHENY

Enthalpy " H o " Entropy "S o " Gibbs energy

SOLUBILITY STUDY GUIDE- Multiple Choice Section

Sn 2+ (aq) + 2 Ag + (aq) Sn 4+ (aq) + 2 Ag(s),

Name: Mods: Date Agenda Homework

Chemistry. TOPIC : Redox Reactions. products are PH3 and NaH2PO2. This reaction is an examplee of. (b) Reduction (d) Neutralization

niadagebis savele kvlevis saxelmzrvanelo

Duncan. UNIT 8 - Chemical Equations BALANCING EQUATIONS PRACTICE WORKSHEET 14.) C2H6 + O2 CO2 + H2O. 2.) Na + I2 NaI 3.) N2 + O2 N2O 4.

საქართველოს ტექნიკური უნივერსიტეტი საქართველოში სითბოს და ელექტროენერგიის გამომუშავების კოგენერაციული მეთოდების გამოკვლევა თანამედროვე

Balance the following equations: 1. Al + N 2 AlN. 2. Fe + O 2 Fe 3 O CaCO 3 CaO + CO 2 4. NH 4 NO 3 N 2 O + H 2 O. 5. KI + Cl 2 KCl + I 2

ALUMINUM PHOSPHATE B.P

Predicting Reaction Products

Global Climate Change Effects on Soils

PO 4 NH 4 H + + SO 3

Exercise 6a. Balancing equations

Basic Advantages of Integrated Circuits Made on the Structure of Silicon on Sapphire (SOS)

Innovatory Technology of Direct Steel Alloying and Ways of its Development

AAS - Atomic Absorption Mono Element ppm Standard Solutions (Spectro ECON)

Certificate of Analysis Work Order : LK [Report File No.: ]

Glossary of the Terms and Concepts. gamoyenebuli cnebebisa da terminebis anbanuri CamonaTvali

Ionic Bonding Drill. Compound Formula. tin (II) nitride. silver oxide. lithium sulfide. magnesium sulfide. copper (I) nitride.

SIMPLIFIED MATERIALS ANALYSIS VIA XRF. Ravi Yellepeddi and Didier Bonvin Thermo Fisher Scientific (Ecublens) SARL, Ecublens/Switzerland

CHEM 1151 Review Chapter 3 and 4 Chapter 3: Molecules, Compounds, and Chemical Formulas

Sodium Peroxides (Na 2 O 2 ): Preparation: It is formed by heating the metal in excess of air or oxygen at 300, which is free from

21. sodium nitrite 31. potassium carbonate. 23. aluminum hydroxide 33. nickel (II) carbonate. 24. ammonium hydroxide 34.

saxelmwifo da municipaluri martva -

Topic Reacting masses Level GCSE Outcomes 1. To calculate reacting masses 2. To set out mole calculations in a grid format

Chapter 17 Solubility and Complex Ion Equilibria

Electrochemistry Written Response

85 Q.14 In which of the following substances does nitrogen have the lowest oxidation number?

Chapter 18 Homework Answers

Some Basic Concepts of Chemistry

Chemical properties of the elements from VIA group. Lecture 12

Inorganic Naming Worksheet

Certified Reference Material Series for X-ray Fluorescence Analysis of Refractories JRRM (Series No.1 for Fireclay Refractories)

Nomenclature. I. Simple Ions (Ions that contain only one atom) II. Complex Ions. I A. Negative Ions Negative ions have names ending in -IDE

JSUNIL TUTORIAL, SAMASTIPUR

Inorganic Chemistry with Doc M. Day 10. Ionic Thrills, Part 1.

energoefeqturobis da energodazogvis instituciuri garemo

CHM101 SECOND EXAM 162. Chemistry 101 SECOND Exam (162) Name: Date: 30/4/2017

Exercises of Nomenclature of inorganic compounds

AP Chemistry

Summary of Geochemical Atlas Information

Chemistry*120* * Name:! Rio*Hondo*College* * * EXAMPLE*EXAM*1*!

Qualitative Analysis. István Szalai. Institute of Chemistry, Eötvös University

1. The equation that represents the equilibrium in a saturated solution of Fe 2 (SO 4 ) 3 is.. The precipitate which forms first is

Solve: 1. a 4 a 5 = 2. ( )/10 4 = 3. a(2a) 2 = 4. (6-1 ) 3 = a /10 4 a(4a 2 ) a 3

Solutions Unit Exam Name Date Period

Sample Answers/Solutions - Study of Compounds

INTERNATIONAL INDIAN SCHOOL, RIYADH STD: X SUBJECT- CHEMISTRY CHAPTER 1: CHEMICAL REACTIONS WORKSHEET #1

Tutorial 3 Unit 3 - Solubility

Chem : Oct. 1 - Oct. 7

EQUILIBRIUM PRACTICE TEST

Worksheet 5 - Naming Ionic Compounds Part 1 (Binary compounds with Group 1, 2 or 13 metals) Naming

To the Problem of Production of Hydrogen and Sulphur from the Black Sea

This is used to detect nitrogen, halogen and sulphur present in organic compound.

E3 Redox: Transferring electrons. Session one of two First hour: Discussion (E1) 2nd and 3rd hour: Lab (E3, Parts 1 and 2A)

Lecture Document for Metal Analysis (by the JICA Expert Team) Theoretical Training for AAS

Learn Chemistry. Starter for Ten 9. Redox. Registered Charity Number

Qualitative Analysis. István Szalai. Institute of Chemistry, Eötvös University

Japanese Iron and Steel Certified Reference Materials April 9, 2012

Chem : Feb.12-17

NAME PER "ALICE" REFERENCE NOTEBOOK

CLASS TEST GRADE 11. PHYSICAL SCIENCES: CHEMISTRY Test 7: Chemical systems

Info Bulletin Laboratory Chemicals, Molecular Biology Culture Media for Microbiology

Table 3.1a: Results of microprobe analysis and temperature calculations, HMB diorite

trombocituli hemostazis Sefaseba

Chapter 9 Systematic Equilibrium

Work hard. Be nice. Name: Period: Date: UNIT 2: Atomic Concepts Lesson 1: Give me an element, any element

1. Which of the given statements about the reaction below are incorrect?

27 Co Ni Fe Cu Ag Ru Pd Rh Pt Os Ir 192.

Precursors with Metal-Nitrogen Bonds for ALD of Metals, Nitrides and Oxides

PHYSICO-CHEMICAL AND RADIOLOGICAL CHARACTERIZATION OF PHOSPHOGYPSUM FOR ITS VALORISATION IN CEMENT MORTAR

Environment Canada s Metals Assessment Activities

sarcevi - winasityvaoba - Sesavali I. istoria - rigiduli bronqoskopis istoria - drekadi bronqoskopis istoria

Solution 2: Class X Chapter-4 Analytical Chemistry Chemistry. Book Name: Selina Concise EXERCISE- 1 (A)

1. Name the first element by its name. 2. The second element has the ending ide. 3. The number of atoms of each element is indicated with Greek

ANALYTICAL LABORATORY MANUAL I QUALITATIVE ANALYSIS OF ANIONS CATIONS

Cell and Developmental Biology. MSc in Biology (Cell and Developmental Biology)

Thermal decomposition. Metal carbonates

Chapter 2 - Practice Test #1

State-of-the-art Flame Synthesis of Nanoparticles

Unit 5 Review Electrolytic, Electrochemical Cells, Corrosion, & Cathodic Protection

agrarul-ekonomikuri mecniereba da teqnologiebi

1. Temperature Dependences of Optical Path Length in Inorganic Glasses

Analysis of group III

2K CrO H SO K CrO K SO H O potassium dichromate yellow. orange

STANDARD DI VETRI E MATERIALI CERAMICI

Families on the Periodic Table


The Influence of Smitin on Fermentative Activity of Actomyosin in Different Area Conditions

The Action of Bacteriophages and -Lactam Antibiotic on P. aeruginosa Biofilm Formation

Increase of the Efficiency of Direct Doping of Steel by Modeling of the Process of Carbothermal Reduction of Oxide Systems Cr 2.

6 METALS & NON METALS

Unit CHEMESTRY PRACTICAL

Arsenic Detections. Florida 1995 to 2008 data. As exceedance (> 10 ug/l) As detection (< 10 ug/l) (Author Unknown)

Transcription:

Tengiz wivwivaze rezo kldiasvili nodar CigogiZe araorganul naertta ZiriTadi klasebi

teqnikuri universiteti

saqartvelos teqnikuri universiteti Tengiz wivwivaze rezo kldiasvili nodar CigogiZe araorganul naertta ZiriTadi klasebi damtkicebulia saxelmzrvanelod stu-is saredaqcio-sagamomcemlo sabwos mier... oqmi #... 016

Tbilisi 5

winamdebare saxelmzrvanelo _ araorganul naertta ZiriTadi klasebi (am saxit ibewdeba pirvelad Sedgenilia araorganuli qimiis Tanamedrove kursis programis Sesabamisad da srulad upasuxebs drevandeli donis motxovnit gatvaliswinebul sakitxebs. saxelmzrvanelosi srulyofili saxit pirvelad gaecnobit araorganul naertta otx ZiriTad klass _ oqsidebs mjavebs fuzeebsa da marilebs mati mirebis TiTqmis yvela xerxs fizikur-qimiur Tvisebebsa da gamoyenebis areals. aseti midgoma aadvilebs informaciis (Teoriuli da praqtikuli nawili arqmas da gatavisebas calkeuli sakitxebis ganxilva-daxasiatebisas mati msgavseba-gansxvavebis uket warmocenas. sabednierod qartveli moswavle-axalgazrdebidan bevri icens dainteresebas qimiis rogorc mecnierebis da misi mirwevebis praqtikuli gamoyenebis mimart. swored aseti axalgazrdebisatvis pirvelad aris warmodgenili am saxelmzrvanelosi bevri saintereso (Taviseburad unikaluri masala sataurit meti rom vicodet oqsidta mjavata fuzeta da marilta Sesaxeb. mtlianad saxelmzrvanelos Sinaarsi ar scildeba ganatlebisa da mecnierebis saministros mier damtkicebul qimiis programas. saxelmzrvanelo araorganul naertta ZiriTadi klasebi saintereso da sasargeblo iqneba umarlesi saswavleblebisa (bakalavriati magistratura doqtorantura da umarlesi profesiuli ganatlebis studentebisatvis igi aseve gamoadgebat sajaro skolebis ufrosklaselebs pedagogebsa da qimia-biologiit dainteresebul pirebs. redaqtori qimiis mecnierebata doqtori profesori SoTa sidamonize recenzentebi: qimiis mecnierebata doqtori profesori mixeil gverdwiteli qimiis mecnierebata doqtori profesori maia cincaze Sesavali zogadad nivtiereba Sedgenilobis mixedvit arsebobs martivi (elementaruli da rtuli.

martivi nivtiereba Sedgeba erti elementisgan rtuli nivtierebis SedgenilobaSi Sedis ori an meti elementi. Tavis mxriv martivi nivtierebebi iyofa metalebad da arametalebad (metaloidebad. metali xasiatdeba metaluri bzinvarebit wevadobit iglineba furclebad iwimeba mavtulad kargi sitbo- da eleqtrogamtaria; otaxis temperaturaze yvela metali (vercxliswylis garda myar mdgomareobasia. arametals (metaloids ar axasiatebs metaluri bzinva igi myifea cudad atarebs sitbos da eleqtrobas. zogierti arametali (metaloidi Cveulebriv pirobebsi airad mdgomareobasia. rtuli nivtierebebi iyofa organul da araorganul nivtierebebad: mirebulia organuls ewodos naxsirbadis naertebi (naxsirbadis umartivesi naertebi _ CO CO H CO da karbonatebi HCN da cianidebi karbidebi da zogierti sxv. Cveulebriv ganixileba araorganuli qimiis kurssi; yvela danarcen nivtierebas ewodeba araorganuli (zogjer mineraluri. rtuli nivtierebebi iyofa klasebad an Sedgenilobis (elementiani anu binaruli naertebi da mravalelementiani naertebi; JangbadSemcveli azotsemcveli da a.s. an qimiuri Tvisebebis e.i. funqciebis (fuzur-mjavuri Jangva-aRdgeniTi da a.s. mixedvit romlebsac es nivtierebebi axorcielebs qimiur reaqciebsi _ mati funqciuri nisnis mixedvit. mnisvnelovan binarul naertebs miekutvneba qimiur elementta naertebi JangbadTan (oqsidebi _ Na O haloidebi _ NaCl Mg N Ca N AlN CaO Al O KBr wyalbadtan (hidridebi - CO SiO da a.s. halogenebtan (halogenidebi anu CaF MgI FeCl da a.s. azottan (nitridebi _ Li N Na N da a.s. naxsirbadtan (karbidebi _ CaC Fe C Al C Mn C da a.s.. LiH KH MgH CaH AlH da a.s.. binaruli naertebis formulebsi pirveli iwereba naklebeleqtrouaryofiti elementis simbolo (am wesidan mnisvnelovani gamonaklisia azotis naertebi wyalbadtan _ amiaki NH da hidrazini N H romlebsic mirebulia pirveli daiweros ufro eleqtrouaryofiti azotis simbolo magalitad Ag O _ vercxlis oqsidi OF _ Jangbadis ftoridi (ftori _ ufro eleqtrouaryofiti elementia vidre Jangbadi KBr _ kaliumis bromidi Mg N _ magniumis nitridi CaC _ kalciumis karbidi (magram saxelwodeba arametalis wyalbaduri naertisa romelic xasiatdeba mjavuri TvisebebiT warmoiqmneba imave wesit romelic mirebulia mjavebistvis _ ix. qvemot. Tu nakleb eleqtrouaryofiti elementi iqneba gansxvavebul JangviT mdgomareobasi masin misi saxelwodebis Semdeg frcxilebsi miutiteben mis Jangvis xarisxs romauli cifrebit. 1 mag. 1 dreisatvis mirebulia IUPAC-is (International Union of Pure and Applied Chemistry _ Teoriuli da gamoyenebiti qimiis saertasoriso kavsiri mier SemuSavebuli nomenklatura.

Cu O _ spilenz(i-is oqsidi CuO _ spilenz(ii-is oqsidi CO _ naxsirbad(ii-is oqsidi CO _ naxsirbad(iv-is oqsidi SF 6 _ gogird(vi-is ftoridi. SeiZleba agretve Jangvis xarisxis nacvlad daiweros berznuli TavsarTi _ mono di tri tetra penta heqsa da a.s. ufro eleqtrouaryofiti elementisa naertis formulasi: CO _ naxsirbadis monoqsidi gogirdis heqsaftoridi. CO _ naxsirbadis dioqsidi SF 6 _ qimiuri elementebis urtiertqmedebis Sedegad warmoiqmneba qimiuri naertebi (rtul nivtierebebi. rtuli nivtierebebi Tavis mxriv iyofa araorganul da organul nivtierebebad. mocemul SemTxvevaSi ganvixilavt araorganul nivtierebebs. nivtierebata klasifikacia aadvilebs mat Seswavlas. naertta klasebis TaviseburebaTa codnis safuzvelze SesaZlebelia mati calkeuli warmomadgenlis daxasiateba. araorganul naertta ZiriTadi klasebia: oqsidebi mjavebi fuzeebi da marilebi. I Tavi. oqsidi oqsidi aris naerti warmoqmnili ori elementis atomebisgan romeltagan ert-erti Jangbadia - Jangvis xarisxit. oqsids warmoqmnis yvela elementi sami inertuli airis _ heliumis ( He neonis ( Ne da argonis ( Ar garda. oqsidebis umetesoba miireba martivi nivtierebebis SeerTebiT nawili ki _ arapirdapiri gzit. oqsidebs miekutvneba elementisa da Jangbadis yvela naerti magalitad Na O Fe O P O 5 ( P O10 garda JangbadSemcveli naertisa romelsic Jangbad-atomebi ertmanettan dakavsirebulia qimiuri bmebit (peroqsidi zeperoqsidi ozonidi magalitad KO _ kaliumis zeperoqsidi: KO _ kaliumis ozonidi: Na O _ natriumis peroqsidi: K K [ O O] [ O O O] 1 1 1 1 Na O O Na da JangbadTan ftoris naertebi ( OF O F romlebsac ewodeba ara ftoris oqsidebi aramed Jangbadis ftoridebi radgan matsi Jangbadis Jangvis xarisxi dadebitia:

1 OF ; 1 O 1 F. 1.1. oqsidta klasifikacia da qimiuri Tvisebebis cvlilebata kanonzomierebani 1.1.1. oqsidta klasifikacia qimiuri TvisebebiT qimiuri Tvisebebis mixedvit oqsidebi iyofa Semdeg tipebad: oqsidebi marilwarmomqmneli aramarilwarmomqmneli marilmsgavsi (anu ormagi CO O SiO N NO SO Fe O Pb O fuzuri amfoteruli mjavuri Na O CaO Al O ZnO CO SO aramarilwarmomqmneli ewodeba oqsids romelsac ar Seesabameba arc mjava da arc fuze magalitad CO N O NO SiO SO da sxv. marilmsgavsi oqsidi ewodeba ormag oqsids romlis SedgenilobaSi JangbadTan ertad Sedis mxolod erti metalis atomebi Jangvis sxvadasxva xarisxsi. metali romelic naertsi avlens Jangvis sxvadasxva xarisxs warmoqmnis ormag anu marilmsgavs oqsids. magalitad Pb O Fe O Mn O (am oqsidta formulebi SeiZleba asec daiweros: PbO PbO ; FeO Fe O ; MnO Mn O. Fe O FeO FeO warmoadgens 5

fuzur oqsids qimiurad dakavsirebuls amfoterul oqsidtan Fe O romelic mocemul SemTxvevaSi avlens mjavuri oqsidis Tvisebebs. Fe O formalurad SeiZleba ganvixilot rogorc marili warmoqmnili Fe(OH fuzit da [ HFeO ] mjavit romelic ar arsebobs bunebasi: Fe( OH [ HFeO ] Fe( FeO H O FeO tyvia (IV-is oqsidis hidratidan PbO HO HPbO rogorc mjavadan da Pb(OH -dan rogorc fuzidan SeiZleba mivirot ori ormagi oqsidi _ Pb O da Pb O (surinji romlebic SeiZleba ganvixilot rogorc marilebi. pirveli warmoadgens metatyviis mjavas ( H PbO tyviis ( marils xolo meore _ ortotyviis mjavas H PbO marils. oqsidebs Soris gansakutrebit d -elementebis oqsidebs Soris bevria cvladi Sedgenilobis (bertolidebi oqsidebi romlebsic Jangbadis Semcveloba ar Seesabameba steqiometrul Sedgenilobas da icvleba sakmaod farto sazrvrebsi magalitad titan(ii-is oqsidis Sedgeniloba icvleba TiO065 TiO1 5 sazrvrebsi. marilwarmomqmneli oqsidi ewodeba oqsids romelic warmoqmnis marils. am tipis oqsidebi iyofa sam klasad: fuzuri amfoteruli da mjavuri oqsidebi. fuzuri oqsidi ewodeba oqsids romlis elementi marilis an fuzis warmoqmnis dros xdeba kationi an kidev oqsids romelic urtiertqmedebs mjavastan marilisa da wylis warmoqmnit fuzuri oqsidi ewodeba. aseti saxelwodeba am tipis oqsidma miiro imis gamo rom TiToeul fuzur oqsids Seesabameba fuze-hidratirebuli oqsidi (hidroqsidi: K O KOH CaO Ca(OH FeO Fe(OH da a.s. TiO fuzur oqsids ( Na O K O CaO MgO FeO CuO BaO CrO MnO da a.s. warmoqmnis mxolod metali. mjavuri oqsidi ewodeba oqsids romlis elementi marilis an mjavas warmoqmnis dros Sedis anionis SedgenilobaSi. an kidev oqsids romelic urtiertqmedebs fuzestan marilisa da wylis warmoqmnit mjavuri oqsidi ewodeba. aseti saxelwodeba am tipis oqsidma miiro imis gamo rom TiToeul mjavur oqsids Seesabameba mjava-hidroqsidi (Tumca es saxelwodeba mjavebis SemTxvevaSi ar ixmareba: N O 5 _ HNO CO _ H CO 6

SO _ H SO P O 5 _ H PO d a.s. amfoteruli oqsidi ewodeba oqsids romlis elements reaqciis pirobebze damokidebulebit SeuZlia gamoavlinos rogorc mjavuri oqsidis aseve fuzuri oqsidis Tvisebebi e.i. aqvs ormagi (amfoteruli buneba. am tipis oqsidebs miekutvneba _ BeO ZnO Al O Cr O Fe O da a.s. marilebis warmoqmnisas oqsidwarmomqmneli elementebis Jangvis xarisxi ar icvleba magalitad Ca O C O CaCO 6 6 Mg O S O Mg SO Tu marilebis warmoqmnis dros xdeba oqsidwarmomqmnel elementta Jangvis xarisxis cvlileba masin mirebuli marilebi unda miekutvnos sxva mjavata an fuzeta marilebs magalitad 6 6 a FeO S O Fe ( S O S O Fe (SO warmoadgens gogirdmjavasa ( Fe (OH warmoqmnil marils romelsac Seesabameba Fe O oqsidi. b KOH N O K N O K N O H O H SO da rkina(iii-is hidroqsidisgan _ warmoqmnili marilebi aris azotovani mjavas ( HNO da azotmjavas ( HNO marilebi romlebsac Seesabameba oqsidebi N O da N O5. 5 5 5 1.1.. oqsidis Tvisebebis cvlilebis kanonzimierebani elementis Jangvis xarisxis gazrda da misi radiusis Semcireba (am dros xdeba efeqturi uaryofiti muxtis Semcireba Jangbadis atomze _ O Sesabamis oqsids gadaaqcevs ufro mjavur oqsidad. es xsnis oqsidebis TvisebaTa cvlilebis kanonzomierebas _ fuzuri oqsididan amfoterulisken da Semdgom mjavuri oqsidisken. a ert periodsi elementta atomuri nomris zrdas Seesabameba oqsidta mjavuri Tvisebebis da mati Sesabamisi mjavebis gazliereba (cxr. 1. 7

Na O fuzuri oqsidi Zlieri fuzis MgO fuzuri oqsidi susti fuzis Al O amfoteruli oqsidi amfoteruli hidroqsidis SiO mjavuri oqsidi Zalian susti mjavis P O 10 mjavuri oqsidi sasualo Zalis mjavis SO mjavuri oqsidi Zlieri mjavis Cl O 7 mjavuri oqsidi Zlieri mjavis cxrili 1 oqsidta Tvisebebis fuzur-mjavuri damokidebuleba Jangbadis atomis efeqtur muxtze Ooqsidi Na O MgO Al O SiO PO 10 SO Cl O 7 efeqturi muxti -081-0 -01-0 -01-006 -001 O oqsidis fuzurmjavuri Tvisebebi fuzuri Tvisebebi fuzuri Tvisebebi amfoteruli Tvisebebi mjavuri Tvisebebi b perioduli sistemis mtavar qvejgufebsi erti elementidan meoreze zemodan qvemot gadasvlis dros SeimCneva oqsidta fuzuri Tvisebebis gazliereba: BeO MgO CaO amfoteruli fuzuri fuzuri fuzuri fuzuri fuzuri SrO BaO RaO fuzuris Sesabamisi Tvisebebis gazliereba g elementis Jangvis xarisxis gazrdastan ertad oqsidis mjavuri Tvisebebi Zlierdeba da fuzuri Tvisebebi sustdeba (cxr. : cxrili fuzur-mjavuri Tvisebebis damokidebuleba metalebis Jangvis xarisxze Cr O fuzuri oqsidi Fe O fuzuri oqsidi Mn O fuzuri oqsidi Cr O amfoteruli oqsidi Fe O amfoteruli oqsidi Mn O amfoteruli oqsidi fuzuri Tvisebebis metobit 6 _ Cr O mjavuri oqsidi _ O Mn amfoteruli oqsidi fuzuri Tvisebebis metobit 6 O Mn mjavuri oqsidi 7 Mn _ O 7 mjavuri oqsidi 1.. oqsidis mirebis xerxebi 8

oqsidis SeiZleba mivirot sxvadasxva qimiuri reaqciis Sedegad. 1. martivi nivtierebisa (oqros platinisa da inertuli airebis gamoklebit da Jangbadis urtiertqmedebit: S O SO Ca O CaO Li O LiO. sxva tute metalebis JangbadSi wvis dros warmoiqmneba peroqsidebi: Na O Na O an zeperoqsidebi: K O KO am metalta oqsidebi SeiZleba mivirot peroqsidis (an zeperoqsidis urtiertqmedebit Sesabamis metaltan: NaO Na NaO an mati Termuli daslis dros: t BaO BaO O. binaruli naertebis JangbadSi wvis Sedegad: a qalkogenidebis gamowvit: FeS 11O FeO 8SO CuSe O CuO SeO CuFeS 1O CuO FeO 8SO b fosfinis gogirdnaxsirbadis da fosfidebis dawvit: PH 8O P O10 6H O H PO CS O CO SO Ca CaO P O P 8O 6 10. marilebis Termuli daslit: a karbonatebi: 9

t CaCO CaO CO tute metalebis karbonatebi (litiumis karbonatis gamoklebit dneba daslis garese. b nitratebi: t Cu ( NO CuO NO O g Tu marili warmoqmnilia metalis kationit romelic avlens Jangvis sxvadasxva xarisxs da mjavas anionit romelic xasiatdeba mjangavi TvisebebiT SeiZleba warmoiqmnas oqsidebi elementebis sxva Jangvis xarisxit magalitad: t Fe ( NO Fe O NO O 8 t FeSO Fe O SO SO t ( NH Cr O N H O Cr O. 7. JangbadSemcveli mjavasa da fuzis Termuli dasla iwvevs oqsidisa da wylis warmoqmnas: t PO P O H O H 5 t SiO xho SiO xho t Ca( OH CaO H O. tute metalebis hidroqsidebi dneba daslis garese. 5. Tu qimiuri elementi Tavis naertebsi avlens sxvadasxva Jangvis xarisxs da warmoqmnis ramdenime oqsids masin: a dabali oqsidis Jangvis dros SeiZleba mivirot oqsidi romelsic Sesabamis elements eqneba Jangvis ufro marali xarisxi: FeO O Fe O NO O NO NO O N O O SO b da analogiurad marali oqsidebis ardgenis dros SeiZleba mivirot dabali oqsidebi: 10 O V O 5 5 t SO.

t FeO CO FeO CO. 6. zogiert metals romelic ZabvaTa mwkrivsi dgas wyalbadamde SeuZlia marali temperaturis dros wylidan gamoazevos wyalbadi. am dros agretve warmoiqmneba metalis oqsidi: t Fe H O FeO ( t 570 C. H 7. marilis mjavur oqsidtan gaxurebis SemTxvevaSi reaqciis mimartuleba damokidebulia oqsidis fardobit aqroladobaze _ naklebaqroladi oqsidi gamoazevebs marilidan ufro aqrolad oqsids: t Na CO SiO NaSiO CO t Ca ( PO 6SiO CaSiO P O 6 t Na SO B O NaBO SO O t NaNO Al O NaAlO NO O. 8. metalis urtiertqmedebisas mjangav-mjavebtan xdeba mjavawarmomqmneli elementis nawilobrivi ardgena oqsidis warmoqmnit: Cu H SOkonc. CuSO SO H O Zn HNO konc. Zn( NO NO H O 9. wyalwamrtmevi nivtierebis moqmedebisas mjavasa an marilze: HNO P O ( HPO N O 10 KMnO H SOkonc. K SO MnO7 H O KClO H SOkonc. K SO ClO7 H O. 10. susti aramdgradi mjavas marilis urtiertqmedebit Zlieri mjavas xsnartan:l NaCO HCl NaCl CO H O. 5 10 1.. oqsidis fizikuri Tvisebebi oqsidi arsebobs samive agregatul mdgomareobasi: airadi oqsidi _ SO CO NO N O Cl O da sxv. 11

Txevadi oqisdi _ N O SO Cl O 7 Mn O 7 da sxv. myari oqsidi _ P O P O 5 SiO SeO TeO da sxv. zogi oqsidi uferoa magalitad CO CO NO N O da a.s. zogi ki Seferili: N O _ lurji Cr O _ mwvane NO _ mura witeli CuO _ Savi Fe O _ witeli Al O _ TeTri. oqsidis durilisa da dnobis temperaturebi icvleba farto intervalsi. otaxis temperaturaze oqsids kristaluri mesris tipze damokidebulebit rogorc zemot arvnisnet SeuZliaT yofna sxvadasxva agregatul mdgomareobasi. es ganisazrvreba qimiuri bmis bunebit romelic SeiZleba iyos ionuri an kovalentur-polaruli. oqsidi romelic warmoqmnis molekulur kristalur mesers otaxis temperaturaze imyofeba airad an Txevad mdgomareobebsi. molekulebis polarobis gazrdit dnobisa da durilis temperaturebi izrdeba (cxr.. cxrili 1. zogierti oqsidis dnobisa da durilis temperaturebi CO CO SO ClO SO ClO7 O H T dn T dur C C -78 ( T aqrolva -05-1915 - 756-59 168-9 0-101 97 8 87 100 oqsidi romelic warmoqmnis ionur kristalur mesers magalitad CaO BaO da sxv. myari nivtierebebia dnobis marali temperaturit ( 1000 C. zogiert oqsidsi bma kovalentur-polarulia. isini warmoqmnian kristalur mesrebs sadac elementis atomebi SekavSirebulia Jangbadis ramdenime xiduri atomit da realizebulia usasrulo samganzomilebiani qseli magalitad Al O Zalian marali dnobis temperatura. SiO TiO BeO da am oqsidebs aqvt 1.. oqsidis qimiuri Tvisebebi 1..1. fuzuri oqsidi fuzur oqsids miekutvneba: - pirveli jgufis mtavari qvejgufis (tute metalebi Li Fr 1

- meore jgufis mtavari qvejgufis dawyebuli magniumidan ( Mg Ra - oqsidebi gardamavali metalebisa Jangvis dabali xarisxit magalitad MnO FeO. 1. aqtiuri metalis (tute da tutemiwata metalebi dawyebuli kalciumidan oqsidi Cveulebriv pirobebsi usualod urtiertqmedebs wyaltan warmoqmnis hidroqsids romelic warmoadgens Zlier wyalsi xsnad fuzes _ tutes magalitad BaO H O Ba(OH Na O H O NaOH.. fuzuri oqsidi urtiertqmedebs mjavastan da warmoqmnis marils: CaO HCl CaCl H O MgO H SO MgSO H O. marili warmoiqmneba agretve misi urtiertqmedebit mjavur oqsidtan: Na Omy. COairi NaCO CaO CaO my. my. SO Tx. CaSO t SiO my. CaSiO 1... mjavuri oqsidi arametalis (metaloidis mravali oqsidi aris mjavuri oqsidi ( CO SO P O10 da sxv.. gardamavali metalis (umarlesi Jangvis xarisxit oqsidi umeteswilad avlens aseve mjavuri oqsidis Tvisebebs magalitad CrO V O5 Mn O7 da sxv. 1. mjavuri oqsidi reagirebs wyaltan Sesabamisi mjavas warmoqmnit: SO H O H SO P O 10 6H O H PO zogierti oqsidi magalitad SiO MoO da sxva usualod wyaltan ar urtiertqmedebs da mati Sesabamisi mjavebi miireba arapirdapiri gzit: ( x 1 H O NaSiO HCl NaCl SiO xho Na MoO HCl NaCl H MoO. mjavuri oqsidis urtiertqmedebit fuzur oqsidtan warmoiqmneba marili: SO NaO NaSO 1

t SiO CaO CaSiO. marili warmoiqmneba agretve mjavuri oqsidis fuzestan reagirebit: ClO NaOH NaClO H O SO Ba( OH BaSO H O Tu mjavuri oqsidi aris mravalfuziani mjavas anhidridi masin reaqciasi monawile fuzisa da mjavuri oqsidis fardobaze damokidebulebit SeiZleba warmoiqmnas sasualo Ca( OH CO CaCO H O an mjavuri marili CaCO CO H O Ca(HCO xsnari. naklebaqroladi oqsidi marilidan gamoazevebs aqrolad oqsids. magalitad t Na CO SiO Na SiO CO. 1... amfoteruli oqsidi amfoteruloba (berz. amphoteros _ ertic da meorec aris zogierti qimiuri elementisa ( Be Zn Al Cr da sxv. da misi naertis (oqsidebi hidroqsidebi aminomjavebi unari gamoavlinos rogorc mjavuri ise fuzuri Tvisebebi reaqciasi monawile meore reagentis Tvisebebze damokidebulebit. erti da igive nivtiereba (mag. ZnO Zlier mjavastan an mjavur oqsidtan reagirebisas avlens fuzuri oqsidis Tvisebebs. magalitad ZnO HCl ZnCl H O ZnO SO ZnSO xolo Zlier fuzestan an fuzur oqsidtan uertiertqmedebis dros _ mjavuri oqsidis Tvisebebs. magalitad ZnO NaOH H O Na[ Zn( OH ] (wyalxsnarsi t ZnO CaO CaZnO (Sednobisas 1

amfoterul oqsids SeuZlia marilidan gamoazevos aqroladi oqsidi. magalitad t K CO ZnO K ZnO CO. 1.5. oqsidis zogadqimiuri Tvisebebi oqsids SeuZlia monawileoba miiros Jangva-aRdgenis reaqciebsi romlebic iwvevs mocemuli elementis Jangvis xarisxis cvlilebas. 1. oqsidis ardgena. armdgenebi (C CO H CH da aqtiuri metalebi isetebi rogoricaa Mg Al gaxurebisas oqsididan aradgens mraval elements martiv nivtierebamde. magalitad t ZnO C Zn CO t WO H W H O t CuO NH Cu N H O t P O10 10C P 10CO t 9 CuO CH NH 9Cu N CO 5H O eleqtroliz AlO Al O xsnari gamdnar kriolitsi t CuO CO Cu CO i Cr O t Al Cr Al O t SiO Mg Si MgO t NO Cu N CuO t CO Mg C MgO. 15

. oqsidis Jangva. cvalebadi Jangvis xarisxis mqone elementta oqsidebi SeiZleba monawileobdnen iset reaqciebsi romlebic iwvevs mocemuli elementis Jangvis xarisxis amarlebas. magalitad t 6 Cr O NaOH NaNO Na Cr O NaNO H O Sednoba PbO KClO t Sednoba PbO KCl t 6 Fe O KOH KNO KNO K FeO H O Sednoba kaliumis f erati t 6 Fe O Cl 10KOH konc. K FeO 6KCl 5H O NO O NO 5 NO O N O5 O. oqsidis pasivacia. hidroqsidis Termuli dasla maral temperaturaze ( 1000 C iwvevs oqsidis warmoqmnas qimiurad naklebaqtiuri formit: t Al( OH Al O H O t Cr( OH Cr O H O. am gzit mirebuli oqsidi ar ixsneba arc wyalsi arc mjavasi da arc tutesi. mati gadayvana xsnad formasi SeiZleba mxolod SednobiT mariltan an tutestan. magalitad t AlO NaCO NaAlO CO. t Al O NaOH NaAlO H O. 1.6. meti rom vicodet oqsidta Sesaxeb sayoveltaod cnobilia rom qimiur elementis oqsidi (Jangeuli farto diapazonis fizikur-qimiuri procesebis dros warmoiqmneba. mravali matgani Zvirfasi sasargeblo wiariseulia (magalitad rkinis aluminis manganumis kalis da sxva madnebi. zogierti bunebrivi oqsidi (rkinis kalis da sxv. ZiriTadi madneulia Sesabamisi metalis misarebad. 16

elementta periodul sistemasi oqsidta Tvisebebi (fizikuri qimiuri da sxv. jgufebsa da periodebsi garkveuli kanonzomierebebit icvleba _ fuzuri oqsidebis Tvisebebidan amfoterulis gavlit mjavuri oqsidebis Tvisebebamde. oqsidebi fartod gamoiyeneba Tanamedrove mrewvelobis sxvadasxva dargsa da yofacxovrebasi. wyalbadis oqsidi ( H O wyali _ wyalbadis JangbadTan umartivesi naerti ( 17 H O Jangbadi masit 8881% da wyalbadi 1119%. wyals udidesi gamoyeneba aqvs radgan igi sicocxlistvis aucilebeli naertia _ fiziologiuri da bioqimiuri procesebi organizmsi wylis garemosi da misi monawileobit mimdinareobs. arc erti sasicocxlo procesi organizmsi wylis monawileobis garese ar warimarteba. yinulis dnobis Sedegad mirebuli e.w. mdnari wyali biologiurad aqtiuria (xasiatdeba biostimulatoruli TvisebebiT vinaidan xels uwyobs cocxal organizmta zrda-ganvitarebas amcirebs qolesterinis dones sisxlsi aumjobesebs nivtierebata cvlas organizmsi da sxv. distilirebuli wyali farmakologiuri preparatia (gamoiyeneba farmaciasa da medicinasi misi ph 50 68 farglebsia. mraval samkurnalo formas (xsnari nayeni naxarsi distilirebul wyalze amzadeben medicinasi distilirebuli wyali gamoiyeneba sainieqciod samkurnalod (dermatologia da sxv. litiumis oqsids ( Li O romlis mireba SeiZleba misi wvit JangbadSi an msral haerze an misi karbonatis gaxurebisas ( 800 C -mde iyeneben litiumis marilebisa ( LiCl -Si LiNO Li SO da sxv. da hidroqsidis ( LiOH fuzis-tutis misarebad agretve marali gardatexis koeficientis mqone minisa da keramikuli Wiquris dasamzadeblad. natriumis oqsidi ( Na O miireba arapirdapiri gzit NaO -is ardgenit ( NaO Na NaO aqtiurad urtiertqmedebs wyaltan tutis ( NaOH warmoqmnit (am reaqcias praqtikuli mnisvneloba ar aqvs da isviatad iyeneben sufta hidroqsidis misarebad xolo mjavur amfoterul oqsidebtan da hidroqsidebtan urtiertqmedebs Sesabamisi marilebis gamoyofit (am reaqciebs mnisvnelovani praqtikuli gamoyeneba aqvt. kaliumis oqsidis ( K O umnisvnelo raodenoba miireba Tavad metaluri kaliumis wvis dros ( O K O umetesi raodenobit miireba zeperoqsidi ( K O KO xolo mcire K raodenobit _ peroqsidi ( K O KO. kaliumis oqsidi energiulad urtiertqmedebs wyaltan Sesabamisi hidroqsidis (tutis warmoqmnit. masze didi motxovnilebis gamo igi miireba metaluri kaliumis moqmedebit kaliumis hidroqsidze an nitritsa da nitratze K KOH K O H 6K KNO KO N 10K KNO 6K O N. (

beriliumis oqsidi ( BeO Zneldnobadobis ( 50 C gamo gamoiyeneba cecxlgamzle masalad da Termomedeg dieleqtrikad. igi ixmareba agretve neitronebis dasayovneblad birtvul reaqtorebsi. rogorc amfoteruli oqsidi Sednobis dros urtiertqmedebs fuzur da mjavur oqsidebsa da hidroqsidebtan Sesabamisi marilebis warmoqmnit romlebsac fartod iyeneben mrewvelobis sxvadasxva dargsi _ kerzod metalurgiasi naketobebis elastikurobis simtkicisa da mdgradobis misarwevad. magniumis oqsidi ( MgO mwvari magnezia dnobis marali temperaturis gamo ( 800 C gamoiyeneba cecxlgamzle aguris tigelisa da sxvata dasamzadeblad. magniumis oqsidisa da magniumis qloridis koncentrirebul xsnarta narevi myardeba mkvriv masad romelic cnobilia magneziuri cementis (sorelis cementis saxelwodebit romlisganac amzadeben sales qvebsa da wisqvilis dolabebs xolo magneziuri cementisa da xis naxerxisgan Sedgenili masa _ qsilolitis saxelwodebit gamoiyeneba samseneblo saqmesi. kalciumis oqsidis (CaO Caumqrali kiri wyaltan urtiertqmedebisas ( CaO H O Ca( OH Q warmoiqmneba Camqrali kiri _ mnisvnelovani samseneblo masala. kalciumis oqsidis gavarvarebit koqstan ertad eleqtrorumelebsi miireba teqnikuri karbidi ( CaC romlis wyaltan urtiertqmedebit warmoiqmneba acetileni ( C H. JangbadSi acetilenis dawvit miirweva Zalian marali ( 500 000 C temperatura romelic gamoiyeneba metalebis Wrisa da SeduRebisTvis. kalciumis oqsidi aseve fartod ixmareba mwida masalebis kerzod gamoiyeneba cementis warmoebasi agretve minis damzadebis dros wylis sixistis Tavidan asacileblad da sxv. stronciumis oqsids ( SrO iyeneben minis mrewvelobasi _ minisa da minanqris misarebad aseve samseneblo saqmesi. igi Sedis mravali katalizatoris SedgenilobaSi mnisvnelovani gamoyeneba aqvs stronciumis naertebis misarebad. stronciumis oqsidi gamoiyeneba piroteqnikasi. bariumis oqsidi ( BaO gamoiyeneba specialuri danisnulebis minebis minanqrebisa da Termoizolatorebis dasamzadeblad. cementsi kalciumis oqsidis nacvlad bariumis oqsidis gamoyenebit miireba wyalsi gansakutrebit mdgradi cementi romelic Seicavs sulfat-ionebs ( SO mometebuli raodenobit. bariumis oqsidi wyalsi gaxsnisas izleva Zlier fuzes da misi wyalxsnari (baritis wyali fartod gamoiyeneba qimia-biologiis laboratoriebsi _ rogorc iafi fuze. bariumis oqsidi luminescirebs (civ natebas iwyebs ultraiisferi sxivebis zemoqmedebit. boris oqsidi ( B O mjavuri oqsidi boris anhidridi miireba boris wvis Sedegad magram ufro martivia misi mireba bormjavas ( H BO gaxurebit. eleqtrorumelsi boris oqsidis naxsirtan 18

gavarvarebit ( B O 7C B C 6CO 500 C miireba teqnikasi Zalian mnisvnelovani boris karbidi ( B C _ Zneldnobadi nivtiereba romelic simagrit almass (yvelaze magar nivtierebas uaxlovdeba gamoiyeneba rogorc saabrazivo masala. boris anhidridi ixmareba bormjavas misarebad. gamdnar boris oqsidsi romelic warmoqmnis minisebr masas ixsneba mravali metalis oqsidi da warmoiqmneba Seferili minebi ( B O CrO Cr( BO _ mwvane mina B O CoO Co(BO _ lurji mina. minis masasi B O -is SetaniT (-1% miireba didi simtkicis mina romelic medegia qimiuri zemoqmedebisa da temperaturis cvlilebis mimart. misgan amzadeben marali xarisxis qimiur WurWels. aluminis oqsidi ( Al O amfoteruli oqsidi romelic bunebasi moipoveba mineral korundis saxit da simagrit almass uaxlovdeba _ witlad Sefervisas es lalia xolo cisfrad Sefervisas _ safironi. orive Zvirfasi qvaa da mat saiuveliro warmoebasi iyeneben. igive korundi ( Al O ixmareba rogorc saabrazivo masala saxexi qargolisa da zumfara qaraldis dasamzadeblad. xelovnurad mirebuli korundis monokristalebi (kerzod lali didi simagris gamo gamoiyeneba zust meqanizmebsi agretve kvantur generatorebsi (lazerebi. aluminis oqsidsemcveli aluminsilikatebis zogierti saxeoba magalitad ceolitebi rogorc molekuluri sacrebi _ ixmareba naxsirwyalbadebis dasayofad airisa da sitxis dasacileblad da sxv. alumintermiis dros aluminis oqsidis ( Al O warmoqmnisas vitardeba eleqtrorkalis ( 000 500 C temperatura da xdeba sxva metalta oqsidebidan metalebis ardgena Tavisufal mdgomareobamde (5% Al 75% Fe O e.w. Termiti cecxlwamkidi-magniumis fxvnili da bariumis peroqsidis ( BaO narevi: 8Al Fe Al O. O 9Fe galiumis oqsidi ( Ga O gamoiyeneba optikuri minis warmoebasi naxevargamtarebis teqnikasi advildnobadi Senadnobebis misarebad (Tavad metaluri galiumis dnobis da temperaturaa 9 8 C. indiumis oqsidit ( In O minis zedapiris dafarvis SemTxvevaSi igi xdeba eleqtrogamtari da inarcunebs eleqtrogamtarobas amitom indiumis oqsidi fartod gamoiyeneba eleqtroteqnikasi xelsawyotmseneblobasa da sxva warmoebebsi. Taliumis oqsidebi ( Tl O da Tl O higroskopiuli nivtierebebia. ixmareba metaluri Taliumis misarebad _ naxsirbadis monooqsidi (CO da wyalbadi advilad aradgens mat Tavisufal metalamde. Talium(I-is oqsidi energiulad moqmedebs minaze da iyeneben eleqtroteqnikasi agretve Talium(III-is oqsidis ( Tl O misarebad. Taliumis oqsidebi SeaqvT gansakutrebuli danisnulebis optikur minebsi romlebic gamoirceva refraqciis marali koeficientit. 19

naxsirbadis oqsidebi ( CO da CO. naxsirbad(ii-is oqsidi (CO monooqsidi ufero usuno ugemo haerze odnav msubuqi wyalsi mcired xsnadi Zlier momwamlavi airia. wvis didi sitburi efeqtis gamo CO-mniSvnelovani airadi sawvavia. igi kargi armdgenia _ gamoiyeneba metalurgiasi metalebis arsadgenad mati oqsidebidan. naxsirbadis monooqsidi Jangbadze ufro mtkiced ukavsirdeba hemoglobinis SedgenilobaSi Semaval rkina(ii-is ions ( Fe ris gamoc sisxls verar gadaaqvs Jangbadi adamianis organizmis qsovilta ujredebsi da iwyeba Jangbadovani SimSili _ Zlieri mowamvlisas adamiani irupeba amitom CO-s uwodes mxutavi airi. naxsirbad(ii-is oqsidi xasiatdeba qimiur reaqciebsi Sesvlis didi unarit amitom fartod gamoiyeneba organul sintezsi. ixmareba agretve samxedro saqmesi (gaaqtiurebuli naxsiris Tanaobisas an mzis sinatleze iertebs qlors _ warmoqmnis fosgens CO Cl COCl Zlier momwamlav airs TuTia-qromis katalizatoris ( ZnO Cr O narevi Tanaobisas ( 50 00 C da 100atm. wneva CO iertebs wyalbads metilis spirtis warmoqmnit ( CO H CH OH romelsac didi raodenobit moixmars qimiuri mrewveloba. wyalairis narevis ( CO H wvis dros izrdeba Tbounarianoba da mas iyeneben sawvavad _ Zlieri alis misarebad agretve madnebis armdgenad metalta (nikelisa da sxv. rafinirebistvis. arsanisnavia rom CO-sa da H -is narevze satanado katalizatoris moqmedebit ireben xelovnur benzins aldehidebs ketonebs metilis spirts da mraval sxva naxsirwyalbads romlebic gamoiyeneba qimiur mrewvelobasa da ZravebSi sawvavad. naxsirbad(iv-is oqsidi ( CO naxsirbadis dioqsidi naxsirorjangi ufero airia susti mjave sunit da gemoti. CO gamoyofisas grovdeba (radgan haerze mzimea satavsoebis fskerze (sardafebsi WebSi zogiert gamoqvabulsi da sxv. amitom matsi Sesvlisas didi sifrtxilea sawiro radgan aznelebs suntqvas. CO -is wyalxsnars sasiamovno gemo aqvs amitomac fartod iyeneben gamagrilebeli wylebisa da SuSxuna sasmelebis ludisa da Saqris warmoebasi. naxsirorjangi ( CO naxsirtan (C maral temperaturaze warmoqmnis CO-s ( CO C CO buduris reaqcia romelsac arsebiti mnisvneloba aqvs metalurgiasi rkinis madnebis ardgenis processi. airadi naxsirbadis dioqsids 60atm. wnevis pirobebsi gadadis ra igi Txevad mdgomareobasi inaxaven foladis balonebsi. Zlieri gacivebisas Txevadi CO iyineba da warmoiqmneba e.w. msrali yinuli romlis aortqlebis temperaturaa - 79 C. ixmareba malfuwebadi produqtebis Sesanaxad da mati transportirebistvis. CO gamoiyeneba qimiur mrewvelobasi sodis Sardovanas oqsikarbomjavebis misarebad agretve Tbogadamtanad grafitis reaqtorebsi 0

xanzris Casaqrobad da cecxlsasisi nivtierebebis gadatanisas sasatbure meurneobebsi da sxv. myar CO iyeneben afetqebis Zalis gasadideblad _ afetqebis dros gamoyofili sitbo myisve aaortqlebs msral yinuls ris gamoc miireba didi moculobis airi romelic azlierebs afetqebis moqmedebas. haersi %-mde CO -is koncentracia adamianze mavned ar moqmedebs magram misi meti Semcveloba ukve Zalian saziano xdeba Tu CO -is koncentracia 10%-s arwevs adamiani kargavs grznobas rasac mohyveba sikvdili suntqvis Sewyvetis gamo. siliciumis oqsidebi ( SiO da SiO. silicium (II-is oqsidi ( SiO bunebasi ar moipoveba da xelovnurad miireben silicium(iv-is oqsidisa da siliciumis narevis gaxurebit ( 150 100 C temperaturaze SiO Si SiO. mirebuli siliciumis monooqsidi ( SiO airad mdgomareobasia da misi swrafi gacivebit warmoiqmneba fisisebri amorfuli nivtiereba. siliciumis monooqsids iyeneben eleqtrosaizolacio masalebis dasamzadeblad radioteqnikuri da ultrabgeriti xelsawyoebis warmoebasi da sxv. siliciumis dioqsidi anu kajmiwa SiO (siliciumis yvela naertis amosavali nivtiereba siliciumis naertebidan yvelaze mdgradi _ bunebasi moipoveba rogorc kristaluri ise amorfuli saxit. kristaluri SiO Zalian magaria ar ixsneba wyalsi dneba daaxloebit 1710 C -ze romlis gacivebit miireba amorfuli SiO gamwvirvale minisebri masa romlis gafartoebis koeficienti Zalian mcirea amitomac kvarcis WurWeli did gamoyenebas poulobs laboratoriul praqtikasi (gavarvarebuli kvarcis WurWeli civ wyalsic ar ibzareba. SiO -is ert-erti forma infuzoruli miwis (kizerguli saxelitaa cnobili xasiatdeba sitxis Sesrutvis didi unarit amitom gamoiyeneba sxvadasxva miznistvis (magalitad nitroglicerinit gajrentit mzaddeba dinamiti. kvarcma didi gamoyeneba pova ultrabgeris misarebad romlis moqmedebit SeiZleba uamravi molekulis dasla zogierti qimiuri reaqciis arzvra. ultrabgeritma talrebma didi gamoyeneba pova agretve teqnikasi _ metalta blokebis ertgvarovnebis dasadgenad. siliciumis dioqsidi qvisis saxit mnisvnelovani raodenobit gamoiyeneba rogorc saseni masala cementtan an kirtan ertad. wminda silicium(iv-is oqsids iyeneben minisa da faifuris warmoebasi. gamwvirvale mtis brolis (kvarcis ert-erti saxeoba kristalebisgan mzaddeba optikuri xelsawyoebi prizmebi linzebi kvarcis naertebi da sxv. siliciumis mjavasgan wylis wartmevit mirebul myar naxevrad gamwvirvale amorful masas ( SiO romelic didi forianobit xasiatdeba _ silikagels uwodeben da rogorc karg adsorbents fartod iyeneben tenis mstamntqmelad. 1

germaniumis oqsidebi (GeO da GeO. GeO amjravnebs ardgenis unars _ gamoiyeneba Jangva-aRdgeniT procesebsi. germanium(ii-is oqsidi avlens amfoterul Tvisebebs ixsneba mjavasa da tutesi Sesabamisi marilebis warmoqmnit romlebic Semdgom gamoiyeneba sxvadasxva mnisvnelovani naertis misarebad. germanium(iv-is dioqsidi ( GeO ixmareba Zlier gamwvirvale da marali Suqtexis koeficientis mqone kvarcis minis misarebad romelsac didi raodenobit iyeneben optikuri minis warmoebasi agretve tranzistorebis mzis elementebis zogierti tipis fotoelementebis da sxva xelsawyoebis dasamzadeblad. kalis oqsidebi ( SnO da SnO _ kalaqva kasiteriti. kala(ii-is oqsidi ( SnO teqnikasi farto gamoyenebas poulobs rogorc armdgeni. kargad ixsneba mjavebsi Zalian Znelad tuteebsi _ kalis Sesabamisi marilebis warmoqmnit. kala(ii-is naertebs iyeneben samrebro saqmesi navtobis mrewvelobasi da a.s. kala(iv-is dioqsidi ( SnO _ kalaqva kasiteriti aris kalis ertaderti bunebrivi minerali romelic gamoiyeneba metaluri kalis misarebad ( SnO C Sn CO 1000 C -ze. kalis orjangi ixmareba TeTri minanqrisa da Wiquris dasamzadeblad agretve laboratoriul praqtikasa (metastanatebis mireba SnO -ze tuteta moqmedebit teqnikis sxvadasxva dargsi. tyviis oqsidebi ( Pb O PbO PbO da Pb O. SnO NaOH NaSnO H O da tyvia(i-is oqsidi ( Pb O Savis feris kristalebi an fxvnilia romelic miireba tyvia(ii-is oqsidis nawilobrivi ardgenit wyalbadis aresi an CO-s nakadsi 500 C -ze: PbO H PbO HO ; PbO CO Pb O CO. tyvia(i-is oqsidi gamoiyeneba metaluri tyviis misarebad Pb O Pb PbO ; tyvia(i-is oqsidisa da organuli halogennawarmebis ( C H 5 Cl C H 5 Br urtiertqmedebit miireba tyviis subhalogenidebi romlebsac didi gamoyeneba aqvt inovaciuri naertebis misarebad. tyvia(ii-is oqsidi ( PbO cnobilia ori saxit _ tyviis murdasangi (mowitalo feri da masikoti (yviteli feri. tyvia(ii-is oqsidis SednobiT miireba misi mowitalo saxesxvaoba _ murdasangi xolo _ masikoti tyviis karbonatis an nitratis frtxili gaxurebit. ufro mdgradia mowitalo modifikacia _ xangrzlivi durilisas yviteli oqsidi mowitalosi gadadis; tyvia(ii-is oqsidi gamoiyeneba tyviis minis (broli Wiquris dasamzadeblad da laqsarebavebis olifis warmoebasi (olifas amzadeben selis zetis durebit tyviis oqsidtan ertad. tyvia organul mjavebtan warmoqmnis e.w. sikativebs romlebsac iyeneben teqnikuri zetebisa da sarebavebis gasrobis

dasacqareblad. tyviis oqsids amosaval nivtierebad iyeneben tyvia(ii-is marilebis dasamzadeblad. tyvia(iv-is oqsidi ( PbO dioqsidi muqi yavisferi fxvnili romelic miireba tyvia(ii-is naertebze damjangavis moqmedebit ( PbCl Na O PbO NaCl. igi amfoterulia Tumca massi Warbobs mjava Tvisebebi. gamoiyeneba metaplumbatebisa ( CaPbO da ortoplumbatebis ( Na PbO misarebad. bioqimiur laboratoriebsi tyviis dioqsids iyeneben rogorc Zlier mjangavs (magalitad PbO HCl PbCl Cl HO 5PbO MnSO 6HNO PbSO Pb( NO HMnO H O. gogirdi da witeli fosfori tyviis dioqsidtan xaxunis dros aaldeba amitomac tyviis dioqsidma gamoyeneba pova asantis warmoebasi. tyvia(ii-isa da (IV-is Sereuli oqsidi ( Pb O surinji romelic miireba witeli feris fxvnilis saxit _ tyvia(ii-is oqsidis (masikotis haerze gaxurebit ( 00 500 C -mde. surinji gamoiyeneba zetis witeli sarebavis mosamzadeblad _ igi ert-erti sauketeso sarebavia gemebis wyalqvesa nawilebis rkinis kowebisa da wyalsadeni milebis koroziisgan dasacavad. surinjis sagozavi (surinjis sqeli narevi carctan da selis zettan ixmareba rkinis pirapirebis asacxebad (mati SeerTebis dros. msrali surinji uwylo glicerintan izleva masas (coms romelic advilad magrdeba amitom gamoiyeneba minisa da metalis Sesakerad (akvariumebi. surinji aseve ixmareba brolis Wiquris minanqris linoleumis warmoebasi. azot(i II III IV da V-is oqsidebi. azot(i-is oqsidi ( N O ufero sasiamovno sunis da motkbo gemos mqone airia. misi SesunTqva iwvevs SegrZnebis dakargvas amitom mas iyeneben rogorc narkozul nivtierebas qirurgiasi. arsanisnavia rom N O mxolod maral temperaturaze isleba Jangbadis gamoyofit N O O amitom igi aznelebs suntqvas _ sufta ( N N O -s CasunTqviTYadamiani daixrcoboda Jangbadis uqonlobis gamo iseve rogorc magalitad wminda azotis aresi. haertan an JangbadTan SesunTqvisas adamianze ris gamoc N O amcirebs tkivilis SegrZnebas amgzneb moqmedebas axdens N O -s malxeni airi ewoda. azot(ii-is oqsidi ( NO ufero airia wyalsi mcired ixsneba _ mastan qimiur urtiertqmedebasi ar Sedis. NO endotermuli naertia magram sakmaod mdgradia arc Tu ise advilad isleba Jangbadad da azotad amitom mis aresi mbjutavi kvari qreba. qimiurad sakmaod aqtiuria _ haeris Jangbads uertdeba otaxis temperaturaze ( NO O NO. elweqis dros agretve uranis plutoniumisa da wyalbadis yumbarebis afetqebisas aucileblad ijangeba

atmosferos azoti (maral 500 000 C temperaturaze warmoqnili N O NO N O 181kj/moli gacivebisas ijangeba NO -mde saidanac miireba misi dimeric _. azot(ii-is oqsidi amiakis Jangvis ( NH 5O NO 6H O mnisvnelovani naxevarproduqtia azotmjavis misarebad. azot(iii-is oqsidi ( N O azotovani oqsidi muqi-cisferi sitxea Cveulebriv temperaturaze aramdgradia da isleba azotis monooqsidad da dioqsidad ( N O NO NO. wyalsi ixsneba azotmjavas warmoqmnit ( N O H O HNO. tuteebtan urtiertqmedebs azotovanmjavas marilebis _ nitritebis warmoqmnit ( N O NaOH NaNO H O. praqtikuli gamoyeneba ar aqvs. azot(iv-is oqsidi ( NO dioqsidi muqi-witeli feris airia. gacivebisas ( 11 C azotis dioqsidi gardaiqmneba ufero kristalebad. romlebic ZiriTadad N O molekulebisgan Sedgeba ( 11 C - dan 10 C -mde NO da N O -is molekulebi wonasworobasia NO N O. dioqsidi Zlieri mjangavia _ massi iwvis kaliumi fosfori naxsirbadi da gogirdi. rogorc katalizatoris ( moqmedebit gogirdis dioqsidi ijangeba trioqsidamde romlis Semdgomi wyalsi gaxsnit miireba gogirdmjava (arnisnuli xerxi gamoiyeneba nitrozuli metodit gogirdmjavas warmoebasi ( NO SO H O H SO NO. NO -is NO wyalsi gaxsnisas warmoiqmneba azotovanmjava da azotmjava ( NO H O HNO HNO. amitom NO ( N O SeiZleba CaiTvalos am mjavebis Sereul anhidridad. amastan dioqsidis tuteebsi gaxsnisas miireba azotovanmjavas da azotmjavas Sesabamisi marilebis _ nitritebisa da nitratebis narevi ( NO KOH KNO KNO H O. gansakutrebit didi teqnikuri mnisvneloba aqvs NO -is wyalsa da JangbadTan urtiertqmedebis reaqcias radgan maszea agebuli azotmjavas Tanamedrove warmoeba ( NO H O O HNO. NO gamoiyeneba zogiert metaltan urtiertqmedebisas Sesabamisi nitratis misarebad radgan aqtiuri metalebi aaldeba mis aresi ( NO K KNO NO aseve NO -is STanTqmisas metalebis oqsidebit warmoiqmneba nitratebi da nitritebi NO BaO Ba( NO Ba( NO. gogirdmjavas warmoebasi NO gamoiyeneba ( rogorc Jangbadis gadamcemi. NO iseve rogorc azotis sxva oqsidebi sakmaod Zlieri momwamlavia misi CasunTqva iwvevs gulis dazianebas da sasuntqi organoebis Zlier garizianebas.

azot(v-is oqsidi ( qroldeba ( C ( N O5 NO O N O 5 azotis anhidridi ufero gamwvirvale kristaluri nivtierebaa -ze aramdgradia advilad isleba otaxis temperaturazec Jangbadis gamoyofit amitom Zlieri mjangavia mravali organuli naerti mastan Sexebisas aaldeba. N O 5 Zneli misarebia da mcire praqtikuli mnisvnelobac aqvs. fosfor(iii-isa da (V-is ( P O da P O 5 oqsidebi. fosfor(iii-is oqsidi ( P O anu P O6 fosforovani anhidridi TeTri cviliseburi Zlieri momwamlavi kristaluri nivtierebaa. arsebobs dimeris ( P O 6 -is saxit. wyalsi ixsneba fosforovanmjavas warmoqmnit ( P O6 6H O H PO. fosforovani anhidridi gamoiyeneba fosforis anhidridis misarebad ( P O O P O5 _ am reaqcias axlavs nateba romelic kargad Cans sibnelesi. qimiuri reaqciis dros sinatlis aset gamosxivebas romelsac ar axasiatebs temperaturis SesamCnevi cvlileba qemiluminescencia ewodeba (farto masstabit iyeneben Tanamedrove sareklamo teqnikasi. fosforovani anhidridi (fosforis msgavsad Zlieri sawamlavia. fosfor(v-is oqsidi ( P O 5 anu P O 10 fosforis anhidridi TeTri Zlier higroskopiuli myari nivtierebaa energiulad uertdeba wyals didi raodenobis sitbos gamoyofit. fosfor(v-is oqsidi maral temperaturaze ( 59 C -ze aqroldeba _ ortqlsi misi formulaa P O10. igi xarbad iertebs wyals da gamoiyeneba efeqtur wyalwamrtmev sasualebad _ wyals artmevs iset Zlier mjavebsac ki rogoricaa P O ( 5 HPO N 5 P O gogirdmjava azotmjava qlormjava HNO O P O5 H SO HPO SO HClO HPO Cl O. am Tvisebis gamo fosforis anhidrids iyeneben airebis 5 7 gasasrobad sitxeebis gasauwyloeblad da qimiuri naertebidan wylis mosacileblad. fosfor(v-is oqsids iyeneben sxvadasxva mnisvnelovani marilis misarebad ( P O5 CaO Ca ( PO P O NH H O NH H PO. 5 darisxan(iii-is da (V-is ( As O da As O5 oqsidebi. darisxan(iii-is oqsidi ( As O TeTri darisxani wyalsi mcired xsnadi motkbo gemos nivtierebaa xasiatdeba amfoteruli TvisebebiT ( AsO 6HCl AsCl H O AsO KOH KAsO H O. darisxan(iii-is oqsidi iseve rogorc misi wyalxsnari Zlieri Sxamia (01g As O ukve sasikvdilod moqmedebs adamianze. darisxanis oqsidi fartod ixmareba soflis meurneobis mavneblebis mosaspobad. garda amisa mas didi samkurnalo mnisvneloba aqvs da gamoiyeneba medicinasi kerzod mis safuzvelze damzadebul wamlebs 5

rekomendacias uweven _ sisxlnaklebobis gamofitvis dros da sxv. iyeneben agretve stomatologiur praqtikasi. darisxan(v-is oqsidi ( As O 5 darisxanis anhidridi ar miireba darisxanis an Tundac darisxan(iii-is oqsidis JangbadTan usualo urtiertqmedebit igi miireba darisxanmjavas hidratis gauwyloebit ( AsO H O As O H O. darisxanis anhidridi TeTri minisebri H 5 7 nivtierebaa advilad ganitxeva tenian haerze. As O5 ixmareba darisxan(v-is mjavas misarebad ( AsO5 H O H AsO agretve misi Sesabamisi zogierti marilis _ inseqticidebis ( Na AsO (AsO mavneblebis winaarmdeg sabrzolvelad. Ca da sxv. sintezistvis romlebsac iyeneben mcenareta stibium(iii-isa da (V-is ( Sb O da Sb O 5 oqsidebi: stibium(iii-is oqsidi ( Sb O metaluri stibiumis wvis produqtia ( Sb O SbO. ar ixsneba wyalsi igi amfoteruli oqsidia _ gamoiyeneba stibium(iii-is qloridisa da sxva halogenidebis agretve stibitebis (natriumis kaliumis da sxv. misarebad. Sb O stibiumis oqsiqloridtan ( SbOCl warmoqmnis ormag naerts ( SbO SbOCl romelsac algarotis fxvnili ewodeba da gamoiyeneba teqnikis sxvadasxva dargsi. stibium(v-is oqsidi ( Sb O5 Cveulebriv pirobebsi aris myari nivtiereba wyalsi Znelad ixsneba magram svel lurj lakmusis qaralds mainc witlad Rebavs rac mowmobs mis mjavur xasiats. ixmareba stibiummjavas ( H SbO marilebis (stibatebis-antimonatebis misarebad (stibium(v-is oqsidis SednobiT tuteebtan: SbO5 6NaOH NaSbO H O. mirebulia da praqtikulad gamoiyeneba agretve metastibatebi ( NaSbO KSbO da pirostibatebi ( Na SbO7 K SbO7 _ yvela es marili polimeria. bismut(iii-is oqsidi ( Bi O e.w. bismutis oxra yviteli feris myari nivtierebaa gadnobisas igi yavisfer sitxed gadaiqceva. Bi O advilad ixsneba mjavasi mirebuli marilebic (qloridi nitrati da sxv. wyalsi kargad xsnadia. mati nawili ekvris minis zedapirs da amitom gamoiyeneba sarkis dasamzadeblad minisa da metalis ertmanettan mircilvis dros da sxv. bismutis oqsidma sxvadasxva gamoyeneba pova teqnikasi _ ZiriTadad saxanzro da sxva sasignalo aparaturasi. bismutis oqsiduri naerti gamoiyeneba didi Suqtexis koeficientis optikuri minisa da feradi Wiquris dasamzadeblad. gogird(iv-isa da (VI-is oqsidebi ( SO da SO. 6

gogird(iv-is oqsidi ( SO dioqsidi gogirdovani anhidridi gogirdovani airi ufero damaxasiatebeli mkvetri sunis mqone airia. wyalsi kargad ixsneba (1 moculoba wyalsi 0 moculoba SO. gogirdis dioqsidis ZiriTadi momxmarebelia gogirdmjavas warmoeba ( SO O SO 00 500 C katalizatori V O5 ; SO H O H SO. igi aris antiseptikuri sasualeba. spobs mikroorganizmebs amitom iyeneben bostneulis xexilis SesaxrColeblad xolo lpobis Tavidan acilebis miznit mas agretve iyeneben Rvinis kasrebsi obis mosaspobad. gogirdovani airi auferulebs mraval sarebars radgan warmoqmnis mattan ufero naertebs. magram mirebuli naertebi aramdgradebia SeiZleba gacxelebit an sinatlis moqmedebit advilad daisalos da qsovilma aridginos pirvandeli feri. gogird(vi-is oqsidi ( SO trioqsidi gogirdis anhidridi haerze bolavs _ igi gogirdmjavas uwvrilesi wvetebia romlebic warmoiqmneba oqsidis ortqlis SeerTebiT haersi arsebul wylis ortqltan. gogirdis trioqsidis nawili ixmareba gogirdmjavas misarebad ( SO H O H SO xolo danarceni miewodeba mstantqmel koskebs sadac igi ixsneba koncentrirebul gogirdmjavasi da warmoiqmneba sqeli zetisebri sitxe _ pirogogirdmjavas xsnari ( SO H SO H S O7 romlis wylit ganzavebit mzaddeba sasurveli koncentraciis gogirdmjava ( H S O7 H O H SO. selenisa da teluris dioqsidebi ( SeO da TeO mati yvelaze mdgradi Jangbadiani naertebia. orive dioqsidi myaria. SeO nebismieri TanafardobiT ixsneba wyalsi xolo TeO umnisvnelod xsnadia (100g wyalsi ixsneba 00007g TeO. selenisa da teluris dioqsidebi mjavuri anhidridebia da gamoiyeneba Sesabamisad selenovanmjavas telurovanmjavasa da mati Sesabamisi marilebis misarebad _ Semdgom mati mizanmimartulad moxmarebis miznit. selenisa da teluris trioqsidebi ( SeO da TeO mati umarlesi Jangbadiani naertebia. SeO TeTri kristaluri nivtierebaa wyaltan urtiertqmedebs Zalian energiulad da iyeneben selenmjavas da praqtikuli mnisvnelobis mqone Sesabamisi selenaturi marilebis ( Na SeO CaSeO da sxv. misarebad romlebic gamoiyeneba kaucukis vulkanizaciisatvis silikatur warmoebasi minis gasauferuleblad denis gammartvelebsa da fotoelementebsi. mizanmimartulad ixmareba samkurnalo preparatebis wamroebasi. TeO yviteli feris wyalsi uxsnadi fxvnilia urtiertqmedebs tuteebtan Sesabamisi naertebis warmoqmnit romelta mcire raodenobit damateba zrdis tyviis meqanikur Tvisebebs xasiatdeba agretve naxevargamtaruli TvisebebiT da gamoiyeneba eleqtroteqnikasi. zogierti matgani ixmareba qimiur sintezsi telurorganuli naertebis misarebad. 7

qloris oqsidebi ( Cl O _ moyavisfro-yviteli airi ClO _ momwvano-yviteli airi Cl O 6 _ muqi witeli aqroladi sitxe Cl O 7 _ ufero zetisebri sitxe wyalsi gaxsnisas warmoqmnis Jangbadian mjavebs romlebsic qlori iseve rogorc yvela Jangbadian naertsi avlens dadebit Jangvis xarisxs. qloris oqsidebi Zlieri mjangavia. qloris yvela oqsidi fetqebadia. qloris JangbadnaerTebi miireba arapirdapiri gzit radgan qlori Jangbads usualod ar uertdeba. qlor(i-is oqsidi ( Cl O qveqlorovanmjavas anhidridi romelic miireba qloris moqmedebit vercxliswyal(ii-is oqsidze ( HgO Cl ClO HgCl mzime airia arizianebs sasuntq organoebs aramdgradi naertia advilad isleba qlorad da Jangbadad ( ClO Cl O ; kargad ixsneba wyalsi da gamoiyeneba qveqlorovanmjavas da misi Sesabamisi marilebis hipoqloritebis misarebad. qlor(ii-is dioqsidi ( ClO anu Cl O qlorovanmjavasa da qveqlormjavas anhidridi miireba bertoles marilze koncentrirebuli gogirdmjavas moqmedebit ( KClO H SO ClO HClO KHSO H O. igi aris mxrcolavi endotermuli naerti ris gamoc mcire gaxurebitac afetqebit isleba. qloris dioqsidi Zlieri mjangavia. gamoiyeneba laboratoriul praqtikasi qlorovanmjavas ( HClO da qveqlormjavas ( HClO misarebad. qlor(vi-is trioqsidi ( ClO anu Cl O6 qveqlormjavas da qlormjavas anhidridi muqi witeli feris zetisebri sitxea Cveulebriv pirobebsi nela isleba wyalsi gaxsnis dros miireba qveqlormjava ( HClO da qlormjava ( HClO. ZiriTadad ixmareba zemoarnisnuli mjavebisa ClO H O HClO HClO da mati Sesabamisi marilebis ( KClO da sxv. misarebad. ( KClO (bertoles marili didi gamoyeneba pova asantis waroebasi piroteqnikasa da medicinasi. qlor(vii-is oqsidi ( Cl O7 qlormjavas anhidridi ufero zetisebri sitxea SedarebiT mdgradia gaxurebisas ( 10 C isleba afetqebit. iyeneben qlormjavas misarebad ClO H O HClO da misi marilebis (tetraoqsoqloratebis _ perqloratebis ( 7 warmoebistvis ( KClO Ca (ClO da sxv. romlebsac didi gamoyeneba aqvt laboratoriul teqnikasi (Jangva-aRdgeniT procesebsi aseve ixmareba zogierti fetqebadi nivtierebis dasamzadeblad. bromis oqsidebi ( Br O BrO da BrO aramdgradi da Znelad misarebi nivtierebebia. brom(i-is oqsidi ( Br O yavisfer-witeli sitxea wyalsi ixsneba qvebromovanmjavas warmoqmnit ( Br O H O HBrO. gamoiyeneba qvebromovanmjavas da misi Sesabamisi 8

marilebis _ hipobromitebis ( NBrO gamoiyeneba organul naertta sintezsi. KBrO brom(iv-isa da (VI-is dioqsidi da trioqsidi ( da sxv. misarebad. isini Zlieri mjangavebia da BrO BrO miireba bromisa da Jangbadis narevidan dabali temperaturis milakebsi eleqtruli ganmuxtvis pirobebsi. ixmareba qvebrommjavas da brommjavas mati Sesabamisi marilebis mirebisa da gamoyenebisas agretve laboratoriebsi rogorc Zlieri mjangavebi organul sintezsi. iodis JangbadnaerTebidan arsanisnavia IO ( I O da I O 5 romeltagan ufro mnisvnelovania es ukanaskneli ( I O 5. igi kristaluri nivtierebaa. miireba qveiodmjavas gaxurebit ( HIO I O5 H O. rogorc mjangavi gamoiyeneba sxvadasxva nivtierebastan ( H S HCl da sxv. urtiertqmedebistvis. qveiodmjavas anhidridi ( I O 5 ixmareba rogorc reaqtivi CO-s gansazrvristvis (iodometruli metodi IO5 5CO I 5CO. spilenz(i-is oqsidi ( Cu O Qagurisferi wyalsi uxsnadi nivtiereba kargad ixsneba amiaksa da halogenwyalbadebsi Sesabamisi kompleqsnaertebis warmoqmnit. maral temperaturaze armdgenis moqmedebit advilad ardgeba Tavisufal metalamde ( CuO H Cu HO CuO CO Cu CO 00 C. ufro maral temperaturaze ( 105 C Cu O 150 C ; gardaiqmneba CuO-d xolo Semdeg _ isleba ( CuO O CuO ; CuO Cu O. 9 minerali kupriti ( Cu O gamoiyeneba metaluri spilenzis misarebad ( Cu O C Cu CO ardgena xdeba koqsit. spilenz(ii-is oqsidi (CuO Savi feris fxvnilia wyalsi mcired ixsneba xolo koncentrirebul mjavebsa da amoniumis iodidsi kargad xsnadia. spilenz(ii-s oqsidi aseve ixsneba galrobil minasi da azlevs mas momwvano lurj fers xolo koloiduri CuO minas alisfrad Rebavs. aqedan gamomdinare warmoebasi. vercxl(i-is oqsidi ( CuO gamoiyeneba feradi minebis keramikuli Wiqurisa da minanqris Ag O moyavisfro Savi feris wyalsi mcired xsnadi nivtierebaa. sinatlis zegavlenit igi isleba da gardaiqmneba AgO -d. gacxelebit ( 00 C -mde ki ardgeba metalur vercxlamde ( AgO Ag O. vercxl(i-is oqsidis amiakur xsnarze armdgenis (glukoza formaldehidi damatebisas gamoiyofa metaluri vercxli romelic warmoqmnis mbrwyinav sarkisebr Sres ( Ag O HCHO Ag HCOOH. analogiuri reaqciebi gamoiyeneba sarkis Termosisa da diuaris WurWlis dasamzadeblad. oqro(i-isa da (II-is oqsidebi ( Au O da Au O miireba Sesabamisi qloridis urtiertqmedebit tutestan ( AuCl KOH AuO KCl H O. igi advilad

disproporcirdeba ( AuO Au AuO. Au O iisferi myari xolo Au O _ yavisferi aramdgradi nivtierebaa. oqros oqsidebs wminda praqtikuli gamoyeneba TiTqmis ara aqvt. Tavad oqros Senadnobebi vercxltan da spilenztan gamoiyeneba eleqtroteqnikasa da stomatologiasi saiuveliro naketobebis dasamzadeblad minis faifuris metalta zedapirebis dasafaravad. koloidur oqros medicinasi iyeneben rogorc antiseptikur nivtierebas. oqro aris Zalian bevri qveynis ZiriTadi savaluto metali. TuTiis oqsidi ( ZnO TeTri feris kristaluri nivtierebaa wyalsi cudad ixsneba amfoterul bunebas amjravnebs ixsneba rogorc mjavebsi ise tuteebsi satanado marilebis warmoqmnit. ZnO -s didi praqtikuli gamoyeneba aqvs _ ixmareba TeTri sarebavis saxit (TuTiis TeTra. TuTiis oqsids moixmars agretve rezinisa da keramikis warmoeba. ZnO Sedis im nivtierebata jgufsi (TuTiis sulfidi da sxv. romlebsac aqvt luminescenciis (civi natebis unari romelic fartod gamoiyeneba mecnierebasa da teqnikasi. ZnO ixmareba zogierti samkurnalo preparatis misarebad romelic gamoiyeneba medicinasa da kosmetologiasi. TuTiis oqsids aseve iyeneben rogorc katalizators spirtebis sintezsi. kadmiumis oqsidi (CdO moyvitalo-yavisferi fxvnilia wyalsi cudad ixsneba. kargad ixsneba mjavebsi Sesabamisi marilebis warmoqmnit. gamoiyeneba sarebavebisa da feradi minebis warmoebasi. CdO-s ortqli Zalian toqsikuria. vercxliswylis oqsidi ( HgO witeli feris fxvnilia. igi miireba vercxliswylis gaxurebit ( 50 C. vercxliswylis oqsidi advilad isleba 500 C -ze maral temperaturaze HgO -s mirebisa da daslis reaqciebi Seqcevadi procesebia: 50 C Hg 1/ O 500 C HgO. vercxliswylis oqsidi mizanmimartulad gamoiyeneba fungiciduri da baqtericiduli danisnulebit medicinasa da soflis meurneobasi. skandium(iii-isa da itrium(iii-is oqsidebi ( Sc O da 0 Y O ufero higroskopuli da Zneldnobadebia cudad ixsneba wyalsa da tutesi kargad mjavasi Sesabamisi marilebis warmoqmnit. skandiumis oqsidis Semcvel zogiert ferits iyeneben eleqtrogamomtvlel manqanebsi agretve saaviacio da raketul tenikasi. itriumis oqsidi gamoiyeneba radioeleqtronikasa da eleqtrogamomtvlel manqanebsi agretve rogorc konstruqciuli masalis komponenti birtvul teqnikasi. lantanisa da aqtiniumis oqsidebi ( La O da Ac O ufero kristalebia ixsneba wyalsi didi raodenobit sitbos gamoyofit aseve ixsneba mjavasi Sesabamisi marilis warmoqmnit. lantanis oqsidi gamoiyeneba rogorc katalizatori bioqimiur procesebsi. aseve iyeneben minis mrewvelobasi romelic minas aniwebs ultraiisferi sxivebis STanTqmis unars. aqtiniumis oqsidi