ATKRITUMU APSAIMNIEKOŠANA LATVIJAS PAŠVALDĪBĀS

Transcription

1

2 ATKRITUMU APSAIMNIEKOŠANA LATVIJAS PAŠVALDĪBĀS 1

3 Autori: Kristīna Veidemane Ingrīda Brēmere Ilze Doniņa Teksta redaktore: Dace Vītiņa Manuskripts sagatavots gada novembrī Baltijas Vides forums Peldu iela 26/ Rīga, LV-1050 Iespiests izdevniecībā Gandrs, Rīga, 2007 Grafiskais dizains: Katrīna Vasiļevska Makets: Kristīne Janmere Publikācija ir iespiesta uz otrreizēji pārstrādāta papīra 2

4 Saturs lpp. Ievads 5 1. ES atkritumu apsaimniekošanas politikas galvenie principi 6 2. Latvijas atkritumu apsaimniekošanas politika 2.1. Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns gadam 2.2. Reģionālie atkritumu apsaimniekošanas plāni 2.3. Vietējie pašvaldību apsaimniekošanas plāni/saistošie noteikumi Sadzīvē radušos dalītā atkritumu apsaimniekošana 3.1. Pārskats par radīto un apglabāto atkritumu daudzumu Latvijā 3.2. Sadzīvē radušos atkritumu dalītās vākšanas sistēmu izveide Atkritumu šķirošana Atkritumu pārstrāde Atkritumu apglabāšana 3.3. Bioloģiski noārdāmie atkritumi 3.4. Sistēmas ekonomiskie aspekti 3.5. Apsaimniekotāja izvēle, līgumu slēgšana 3.6. Sankcijas par normatīvo aktu prasību neievērošanu Sadzīvē radušos bīstamo atkritumu apsaimniekošana 4.1. Bīstamo atkritumu definīcija, galvenie apsaimniekošanas principi 4.2. Dalītās vākšanas sistēma 4.3. Sistēmas ekonomiskie aspekti Sadarbība ar ražotāju atbildības organizācijām 5.1. Iepakojuma atkritumu apsaimniekošana 5.2. Elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu apsaimniekošana 5.3. Nolietoto transporta līdzekļu apsaimniekošana Sabiedrības līdzdalības iespējas un aktivitātes 6.1. Apsaimniekošanas jautājumu risināšana reģionālo plāno apspriešana 6.2. Teritoriju sakopšana 6.3. Skolēnu aktivitātes atkritumu šķirošanas akcijas 6.4. NVO loma 6.5. Informācijas sniegšana Kopsavilkums 26 Summary 27 3

5 4

6 Ievads Biedrība Baltijas Vides Forums regulāri izdod informatīvus materiālus par aktuāliem vides aizsardzības jautājumiem Latvijas pašvaldībām. Laika periodā no līdz gadam tika īstenots projekts Vides speciālistu kvalifikācijas celšana Latvijas pašvaldībās un reģionālajās institūcijās, ko finansiāli atbalstīja Vācijas vides ministrija un Ziemeļreinas un Vestfāles zemes valdība. Šī projekta ietvaros tika izdotas divas brošūras par atkritumu apsaimniekošanas jautājumiem. Pirmā tika veltīta vispārējiem principiem Eiropas Savienībā atkritumu apsaimniekošanas politikā un tās ieviešanai Latvijā. Otrajā brošūrā tika apskatīti atsevišķu atkritumu veidu apsaimniekošana Eiropas Savienībā, kā arī šīs politikas ieviešana Latvijā. Atkritumu apsaimniekošanas joma strauji attīstās ne tikai Latvijā izmaiņas notiek arī Eiropas Savienībā. Tāpēc autori šajā brošūrā iekļāva jautājumus, kas saistīti ar aktualitātēm Eiropas Savienībā. Arī Latvijā situācija atkritumu apsaimniekošanā pēdējo gadu laikā ir mainījusies paplašinājies to atkritumu loks, kam ir noteikti stingrāki uzdevumi/mērķi. Ir izstrādāti reģionālie atkritumu apsaimniekošanas plāni, un pašvaldības ir pieņēmušas savus saistošos noteikumus atkritumu apsaimniekošanas jomā. Viens no aktuāliem jautājumiem ir atkritumu apsaimniekošanas izmaksu segšana, kas prasa arī atrast līdzsvaru starp iedzīvotāju maksātspēju un apsaimniekošanas uzņēmumu peļņas interesēm vai izdzīvošanu. Saistībā ar atkritumu apsaimniekošanas ekonomiskiem aspektiem, autori ir ņēmuši vērā atziņas no apmācību kursiem, ko Baltijas Vides forums sadarbībā ar Ziemeļreinas un Latvijas Vides ministriju ir organizējuši pēdējo divu gadu ( ) laikā. Baltijas Vides Forums vēlas izteikt pateicību par sadarbību brošūras tapšanā Ilzei Doniņai un Intaram Cakaram, kuri sniedza informāciju un ieteikumus par izdevuma saturu. 5

7 1. ES atkritumu apsaimniekošanas politikas galvenie principi Eiropas Savienības atkritumu apsaimniekošanas politika ir attīstījusies laika gaitā. Pirmā kopējā likumdošana tika pieņemta jau gadā Atkritumu direktīva (75/442/ EEK). Uz tās bāzes ir veidotas citas direktīvas un regulas, nosakot Eiropas Savienības prasības šajā nozarē. Trīsdesmit gadu laikā Eiropas Savienības dalībvalstis ir panākušas ievērojamu progresu, īpaši saistībā ar atkritumu apglabāšanas vietu (izgāztuvju, poligonu) sakārtošanu un sadedzināšanas iekārtu kontroli, nosakot augstus vides standartus. Uzmanība tiek pievērsta atsevišķām atkritumu plūsmām, kas sastāda vai nu lielus apjomus jeb tās satur bīstamās ķīmiskās vielas. Tā rezultātā un gadā ir pieņemti jauni likumdošanas akti saistībā ar nolietotiem transportlīdzekļiem un elektronisko un elektrisko iekārtu atkritumiem. Ir pieņemta jauna direktīva par bateriju atkritumu apsaimniekošanu (2006/66/EK). Tomēr, neskatoties uz šiem panākumiem, atkritumu problēma vēl nav atrisināta. Radīto atkritumu daudzums turpina palielināties. Turklāt ES tiesību akti atkritumu jomā bieži ir neskaidri, neskatoties uz Kopienu Tiesas nolēmumiem, un to interpretācijai tiek veltīti daudzi tiesas procesi. Tas rada tiesību aktu pārklāšanos un nenoteiktību kompetento iestāžu darbā un atkritumu nozares attīstībā. Viens no uzlabojumiem bija veidot Atkritumu Struktūrdirektīvas konsolidēto versiju (2006/12/EK). Taču tas nedod ilgtermiņa risinājumu gadā tika uzsākta Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas projekta izstrāde par atkritumiem, kurā tiks iekļautas Eiropas Komisijas paziņojumā Tematiskā stratēģija: atkritumu rašanās novēršana un pārstrāde nostādnes: Atkritumu rašanās novēršanas un apsaimniekošanas tiesību aktos un politikā kā galveno principu izmanto šādu atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju: a) atkritumu rašanās novēršana; b) atkārtota izmantošana; c) pārstrāde; d) cita veida reģenerācija, piemēram, enerģijas reģenerāija; e) apglabāšana. Eiropas Savienībā galvenais atkritumu apsaimniekošanas mērķis ir veselības un vides aizsardzība pret kaitīgo ietekmi, ko rada atkritumu savākšana, pārvadāšana, apstrāde, uzglabāšana un noglabāšana. Arī Atkritumu direktīva ir noteikusi vairākus uzdevumus atkritumu apsaimniekošanā, tādējādi dalībvalstīm ir jāveic attiecīgi pasākumi: novērst vai samazināt radīto atkritumu daudzumu un bīstamību; attīstot tīrās tehnoloģijas, kas racionālāk izmanto resursus; tehniski izstrādājot un laižot tirgū tādus produktus, kas veidoti, lai tos ražojot, lietojot vai apglabājot, nepiesārņotu vidi vai radītu pēc iespējas mazāku vides piesārņojumu, nepalielinot atkritumu bīstamību un piesārņojuma draudus; sekmēt atkritumu reģenerāciju, tos atkārtoti pārstrādājot, atkārtoti izmantojot vai veicot jebkuras citas darbības, lai iegūtu otrreizējas izejvielas; vai izmantot atkritumus kā enerģijas avotu; dalībvalstīm sadarbojoties, izveidot integrētu un pietiekamu atkritumu apglabāšanas iekārtu tīklu, lai nodrošinātu iespēju apglabāt atkritumus tuvākajā piemērotākajā atkritumu apglabāšanas vietā. 6

8 2. Latvijas atkritumu apsaimniekošanas politika 2.1. Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns gadam Tā kā Latvija ir viena no Eiropas Savienības dalībvalstīm, tad galvenie mērķi un uzdevumi, ko esam izvirzījuši savā valsts atkritumu apsaimniekošanas politikā, ir saskaņā ar Eiropas Savienības atkritumu apsaimniekošanas politiku. Atšķirīgais ir tas, kā tiek veidota atkritumu apsaimniekošanas sistēma, lai šos mērķus un uzdevumus realizētu. Latvijas atkritumu apsaimniekošanas sistēmu veido atbilstoši atkritumu apsaimniekošanas valsts, reģionālajiem un pašvaldību plāniem/saistošajiem noteikumiem. Atkritumu apsaimniekošanas politiskos mērķus nosaka arī citi vides politikas dokumenti. Nacionālais vides politikas plāns gadam (apstiprināts ar Ministru kabineta gada 28. februāra rīkojumu Nr. 63) nosaka šādus politikas mērķus: ierobežot atkritumu rašanos un samazināt apglabājamo atkritumu daudzumu, veicinot to pārstrādi vai atkārtotu izmantošanu; ieviest reģionālu sadzīves atkritumu apsaimniekošanas sistēmu; panākt, lai iespējami liela daļa atkritumu nonāk atpakaļ ekonomiskajā apritē; veicināt atkritumu apstrādi pēc iespējas tuvāk to rašanās vietām; veicināt šķirotas atkritumu savākšanas sistēmas ieviešanu pašvaldībās; informēt un izglītot iedzīvotājus un uzņēmējus par atkritumu apsaimniekošanas jautājumiem. Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns ir izstrādāts sešu gadu periodam no gada līdz gadam. Tas ir apstiprināts Ministru kabinetā un ir nopublicēts Vides ministrijas mājas lapā: Valsts plāns izvirza šādus atkritumu apsaimniekošanas mērķus: novērst atkritumu rašanos, palielinoties ekonomiskajai izaugsmei, nodrošināt ievērojamu kopējo radīto atkritumu daudzumu samazināšanu, izmantojot labākas atkritumu rašanās novēršanas iespējas, labākos pieejamos tehniskos paņēmienus, resursu izmantošanas efektivitātes palielināšanu un ilgtspējīgākas patērētāju uzvedības veicināšanu. Attiecībā uz jau radītajiem atkritumiem nodrošināt, ka: atkritumi nav bīstami vai arī tie rada nelielu risku videi un veselībai; lielākā daļa atkritumu tiek nodoti atpakaļ ekonomiskajā apritē, it īpaši, izmantojot pārstrādi, vai arī tiek nodoti vidē noderīgā (piemēram, komposts) vai nekaitīgā formā; apglabājamo atkritumu daudzums tiek samazināts līdz minimumam un atkritumi tiek iznīcināti vai apglabāti cilvēku veselībai un videi drošā veidā; atkritumi tiek apstrādāti pēc iespējas tuvāk to rašanās vietām. Plāns arī norāda uz konkrētiem sasniedzamiem mērķiem attiecībā uz atsevišķiem atkritumu veidiem un plūsmām. Šie konkrētie mērķi ir uzrādīti attiecīgajās brošūras sadaļās. 1. attēls. Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānā ir noteikti 11 atkritumu apsaimniekošanās reģioni. 7

9 2.2. Reģionālie atkritumu apsaimniekošanas plāni Saskaņā ar Latvijas Atkritumu apsaimniekošanas likumu, Vides ministrija izstrādā arī reģionālos atkritumu apsaimniekošanas plānus, izņemot Rīgas pilsētas apsaimniekošanas plānu. Pirmie reģionālie apsaimniekošanas plāni tika izstrādāti laika posmā no gadam. Liela loma plānu izstrādē bija konkrētā reģiona pašvaldībām, izsakot savus komentārus un vēlmes atkritumu apsaimniekošanas sistēmas izveidē. 1. tabula. Atkritumu apsaimniekošanas reģionu raksturojums.* Atkritumu apsaimniekošanas reģionālos plānus apstiprina Ministru kabinets. Līdz gada oktobrim valdībā bija pastiprināti šādi reģionālie plāni: Pierīga ( ); Dienvidlatgale ( ); Austrumlatgale ( ); Piejūra ( ); Ventspils ( ), Liepāja ( ); Ziemeļvidzeme ( ), Zemgale ( ). Apstiprinātie reģionālie plāni arī ir pieejami Vides ministrijas mājas lapā: Plānu darbības laiks ir līdz gadam. Atkritumu apsaimniekošanas reģionālajos plānos nosaka atkritumu apsaimniekošanas reģionu robežas. Pēc platības un iedzīvotāju skaita reģioni ir atšķirīgi (skatīt 1. tabulu). * Informācija saskaņā ar reģionālo atkritumu apsaimniekošanas plāniem/ plānu projektiem ** Pašvaldību skaits saskaņā ar apstiprinātiem reģionālajiem plāniem jeb plānu projektiem. *** Tā kā Viduskurzemes reģiona pašvaldības nespēj vienoties par optimālāko atkritumu apsaimniekošanas risinājumu reģionā un tā, ka reģionā netiks būvēts poligons, ir paredzēts, ka gadā tiks pārskatīti Liepājas un Ventspils reģionālie atkritumu apsaimniekošanas plāni, iekļaujot arī Viduskurzemes reģiona pašvaldības. 2. tabula. Atkritumu apsaimniekošanā iesaistīto iedzīvotāju īpatsvars 8

10 Reģionālais atkritumu apsaimniekošanas plāns iekļauj informāciju par: 1. atkritumu apsaimniekošanas stāvokli, raksturojot radīto, savākto (šķiroti un nešķiroti), pārstrādāto un apglabāto atkritumu veidus, to sastāvu, daudzumu un izcelsmi; 2. noteikto prasību (prioritārajā secībā) ievērošanu plānotajā atkritumu apsaimniekošanas turpmākajā attīstībā, norādot katras darbības apjomu (attiecīgo atkritumu veidu, daudzumu un izcelsmi) un tās realizēšanai paredzēto laiku; 3. plānoto darbību realizēšanai nepieciešamajām aktivitātēm; 4. plānoto darbību realizēšanai nepieciešamajiem objektiem (jaunceļamajiem, rekonstruējamiem, esošajiem) un to tehnisko aprīkojumu; 5. institūcijām, kas ir atbildīgas par attiecīgo plānoto darbību realizēšanu; 6. aprēķinātajām izmaksām un finansēšanas avotiem plānoto darbību realizēšanai; 7. iespējām uzlabot atkritumu apsaimniekošanu; 8. pasākumiem apglabājamo atkritumu (aerobi vai anaerobi apstākļos sadalāmi) daudzuma samazināšanai, izmantojot to pārstrādi, kompostēšanu, kā arī biogāzes ieguvi; 9. pasākumiem, termiņiem un finansējumu sadzīves atkritumu izgāztuvju slēgšanai. Atbilstoši Atkritumu apsaimniekošanas likuma prasībām, atkritumu apsaimniekošanas reģionālajā plānā iekļauta informācija par sadzīves atkritumu, bīstamo atkritumu, izlietotā iepakojuma, nolietoto transportlīdzekļu un elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu, kā arī būvniecības atkritumu apsaimniekošanu. Tādējādi reģionālie atkritumu apsaimniekošanas plāni ir komplekss atkritumu apsaimniekošanas plānošanas dokuments un skar visus atkritumu radītājus. Reģionālie atkritumu apsaimniekošanas plāni izvirza mērķus palielināt atkritumu apsaimniekošanas sistēmā iesaistīto iedzīvotāju skaitu (skatīt 2.tabulu). Atsevišķi reģioni, piemēram, Dienvidlatgale, Ziemeļvidzeme, Zemgale un Piejūra, izvirza šādu mērķi laika posmā līdz gadam stabilizēt un, ja iespējams, samazināt atkritumu daudzumu, ko 1 iedzīvotājs saražo gada laikā (līdz 300 kg/gadā). Tuvākajos septiņos gados nav plānots, ka pie visām lauku sētām piebrauks atkritumu savākšanas mašīnas. Lai tomēr videi nenodarītu kaitējumus, izgāžot atkritumus tiem neparedzētās vietās, ieteicams, ka pašvaldības varētu izstrādāt ieteikumus, kā šķirot atkritumus un apsaimniekot atkritumus atsevišķās viensētās. Vides ministrijai ik pēc 2 gadiem Ministru kabinetā ir jāiesniedz ziņojums par reģionālo atkritumu apsaimniekošanas plānu realizāciju. Netiek plānota būtiska plānos iekļauto pasākumu pārskatīšana, tomēr ir jāņem vērā administratīvi teritoriālā reforma, kuras rezultātā būtu jāprecizē atkritumu apsaimniekošanas reģionu robežas Vietējie pašvaldību apsaimniekošanas plāni/ saistošie noteikumi Prasība pēc vietējo pašvaldību atkritumu apsaimniekošanas noteikumiem, kas precīzi nosaka katra atkritumu radītāja (gan iedzīvotāja, gan rūpniecības uzņēmuma) pienākumus atkritumu apsaimniekošanas jomā, ir iekļauta Atkritumu apsaimniekošanas likuma 9. panta 1. punktā. Tas nosaka, ka pašvaldības kompetencē ir izdot saistošos noteikumus, kas reglamentē sadzīves atkritumu apsaimniekošanu savā administratīvajā teritorijā, savas administratīvās teritorijas dalījumu sadzīves atkritumu apsaimniekošanas zonās, prasības atkritumu savākšanai, pārvadāšanai, pārkraušanai un uzglabāšanai, kā arī kārtību, kādā veicami maksājumi par šo atkritumu apsaimniekošanu. Lai atbalstītu pašvaldības izstrādāt saistošos noteikumus, Vides ministrija izstrādāja un Ministru kabinets gada 26. jūlijā pieņēma Ieteikumus pašvaldībām par saistošajiem noteikumiem, kuri reglamentē sadzīves atkritumu apsaimniekošanu. Daudzas pašvaldības ir ņēmušas vērā un jau izstrādājušas noteikumus saskaņā ar valdības ieteikumiem. Taču tas nav attiecināms uz visām pašvaldībām gada oktobrī reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas mājas lapas datu bāzē ( ir nopublicēti apmēram 200 pašvaldību saistošie noteikumi atkritumu apsaimniekošanas jomā. Tomēr, izvērtējot esošos saistošos noteikumus, var secināt, ka tajos nav pietiekami detalizēti noteiktas prasības atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu darbībai pašvaldības teritorijā. Īpaši atšķirības ir vērojamas attiecībā uz bīstamo atkritumu apsaimniekošanu, kā arī uz atsevišķu atkritumu plūsmu apsaimniekošanu. Lai reģionos atkritumu apsaimniekošanas sistēma darbotos saskaņoti, dažos reģionālos apsaimniekošanas plānos ir uzsvērts, ka to ieviešanas sākumā ir plānots izstrādāt paraugnolikumu saistošajiem noteikumiem. Tajā nemainīga paliktu pamata daļa savākšanas un šķirošanas veidi, biežums, samaksas lielums un kārtība, kā arī attiecības ar reģiona sistēmas galvenajiem elementiem poligonu, šķirošanas laukumu un kompostēšanas iespējām. Tas nozīmētu, ka, atkritumu apsaimniekošanas sistēmai attīstoties, arī pašvaldībām būs jāpielāgo savi saistošie noteikumi. 9

11 3. Sadzīvē radušos dalītā atkritumu apsaimniekošana Latvijas atkritumu apsaimniekošanas likums nosaka, ka sadzīves atkritumu radītājs vai valdītājs piedalās pašvaldības organizētajā sadzīves atkritumu apsaimniekošanā, ievērojot pašvaldības izdotos saistošos noteikumus un noslēdzot līgumu ar sadzīves atkritumu savākšanas un pārvadāšanas uzņēmumu, kuram ir noslēgts līgums ar pašvaldību; sedz sadzīves atkritumu, to skaitā sadzīvē radušos bīstamo atkritumu, apsaimniekošanas izmaksas, ietverot dalītās atkritumu vākšanas un šķirošanas izmaksas Pārskats par radīto un apglabāto atkritumu daudzumu Latvijā Atkritumu apsaimniekotājiem ir pienākums reizi gadā iesniegt atskaiti (valsts statiskas pārskats Nr.3 Pārskats par atkritumiem ). Saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanas likuma 20. pantu, atkritumu apsaimniekotājs par savu darbību iesniedz atskaiti gan Vides ministrijai vai tās pilnvarotai institūcijai, gan arī attiecīgajai pašvaldībai. Tādējādi katras pašvaldības rīcībā būtu jābūt pārskatam par to, cik un kāda veida atkritumi tiek radīti viņu administratīvajā teritorijā. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra publicē ikgadējus pārskatus par atkritumu apsaimniekošanu valstī. Tādējādi, var sekot līdzi radīto, savākto un apglabāto atkritumu daudzumu tendencēm. Sadzīvē radušos atkritumu daudzuma palielinājums ir cieši saistīts ar atkritumu sistēmas attīstību o gadu nogalē atkritumu savākšanas pakalpojumi bija pieejami 60% 1 Latvijas iedzīvotāju. Pēdējo desmitgažu laikā, ieviešot stingrākas likumdošanas prasības, iedzīvotāju pienākums ir nodot atkritumus un nevis tos sadedzināt vai apglabāt. Tādējādi arī uzskaitē radīto atkritumu daudzums ik gadu palielinās. Arī pašas uzskaites un pārskatu sagatavošana ir uzlabojusies. Papildus šim faktoram, atkritumu daudzuma pieaugums ir saistīts arī ar dzīves līmeņa pieaugumu valstī. Ir pieaudzis iepakojumu daudzums, patēriņš un attiecīgi tas atstāj ietekmi uz kopējo sadzīvē radušos atkritumu daudzumu. Līdzīga tendence atkritumu pieaugumam ir arī kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā. Arī tur sadzīvē savāktais atkritumu daudzums, lai gan svārstoties, tomēr turpina pieaugt. 3. attēls. Savāktais sadzīves atkritumu daudzums (kg/ vienu iedzīvotāju) (datu avots: Eurostat). 2. attēls: Radītais sadzīves atkritumu daudzums Latvijā, 1000 tonnas/gadā (datu avots: LVĢMA) 1 Eurostat dati 10

12 3.2. Sadzīvē radušos atkritumu dalītās vākšanas sistēmu izveide Atkritumu šķirošana Lai sasniegtu Eiropas Savienības un Latvijas kā dalībvalsts izvirzītos mērķus un uzdevumus, ir nepieciešama dalīta sadzīves atkritumu vākšanas sistēma, kuras pamatā ir atkritumu šķirošana. Ne Latvijas likumdošana, ne atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns gadam nenosaka, kādās frakcijās būtu atkritumu jāšķiro. Šķirošanas sistēma ir atrunāta reģionālajos atkritumu apsaimniekošanas plānos. Tādējādi tiek radītas atšķirības starp atkritumu apsaimniekošanas reģioniem. Galvenie dalītās vākšanas sistēmas komponenti ir: 1. Šķirotu atkritumu savākšanas punkti iedzīvotājiem vistuvāk pieejamais atkritumu šķirošanas sistēmas komponents. Reģionu plānos ir noteikts, ka būtu nepieciešams nodrošināt vidēji vienu šādu punktu uz katriem iedzīvotājiem pilsētās un izveidot vismaz vienu šādu punktu visos lauku ciematos, kur ir 200 un vairāk iedzīvotāju. Konteineru skaits katrā punktā reģionos būs atšķirīgs (skatīt 3. tabulu). 2. Laukumi šķiroto atkritumu savākšanai šādi laukumi šķiroto atkritumu savākšanai no iedzīvotājiem ietver teritoriju ar attiecīgo konteineru skaitu, kā arī laukumu lielgabarīta atkritumu pieņemšanai, tai skaitā elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumus un sadzīves bīstamo atkritumu savākšanai. Laukuma teritorija ir iežogota un ar attiecīgo infrastruktūru sarga-operatora darbam. Šādu laukumu izveide palīdzēs risināt arī speciālo atkritumu veidu (lielgabarīta, EEIA, celtniecības, sadzīves bīstamo u.c.) apsaimniekošanu reģionos. 3. Atkritumu šķirošanas stacijas/centri lai no dalītās atkritumu vākšanas varētu iegūt otrreizējās izejvielas, dalīti savāktos atkritumus tomēr nepieciešams pāršķirot ar šķirošanas līnijām aprīkotos atkritumu šķirošanas centros. 4. Kompostēšanas laukumi izveide saistīta ar bioloģiski noārdāmo atkritumu daudzuma samazināšanu poligonos. 5. Atkritumu apstrādes un pārstrādes centri (Pierīga): laukumi šķiroto atkritumu savākšanai no iedzīvotājiem; viss aprīkojums, kas paredzēts atkritumu šķirošanas stacijai. 6. Speciālas vietas elektrisko un elektronisko iekārtu, lielgabarītu un celtniecības atkritumiem. 11

13 3. tabula. Plānotie atkritumu veidi/ konteineri šķiroto atkritumu punktā. 4. tabula. Dalītā atkritumu šķirošanas sistēmas elementi (avots: Ministru kabinetā apstiprinātie reģionālie atkritumu apsaimniekošanas plāni.) Atkritumu pārstrāde Sadzīves atkritumu pārstrādes joma Latvijā attīstās pakāpeniski. To, galvenokārt, nosaka ekonomiskie aspekti, t.i., vai pārstrādātajiem atkritumiem būs pieprasījums tirgū. Tāpēc ir atsevišķi atkritumu veidi (dažādas plastmasas), kuri netiek pārstrādāti, bet nonāk izgāztuvēs vai atkritumu apglabāšanas poligonos. Tā kā Eiropas un Latvijas likumdošana atbildību par daļu no radīto atkritumu apsaimniekošanas ir uzlikusi konkrētā produkta/preces ražotājam, tad preces ražotājs arī ir savā ziņā iesaistīts, lai attīstītos atsevišķu atkritumu veidu pārstrāde (skatīt 5. nodaļu). 12

14 4.attēls. Pārstrādātie sadzīvē radušies sadzīves atkritumi Latvijā (20. atkritumu kategorija), 1000 tonnas/gadā 5. tabula. Sadzīvē radušos sadzīves atkritumu pārstrādātie daudzumi (datu avots: LVĢMA) 6. tabula. Latvijā nozīmīgākie otrreizējo izejvielu pārstrādāji (izņemot sadedzināšanu) 13

15 Atkritumu apglabāšana gadā tika apzināts, ka Latvijā darbojās 558 izgāztuves. 77 % no šīm izgāztuvēm bija mazākas par 2 hektāriem un tajās tika apglabāti mazāk nekā 1000 m 3 atkritumu gadā gadā atkritumu apglabāšanas atļaujas tika izdotas 252 izgāztuvēm; gadā darbojās vairs tikai 105. Šis izgāztuvju slēgšanas process turpinās, un ir plānots, ka līdz gadam tiks slēgtas visas izgāztuves un darbosies tikai poligoni (2007. gadā tādu ir 5), kas atbilst vides aizsardzības standartiem. Plānots, ka katrā atkritumu apsaimniekošanas reģionā būtu viens atkritumu apglabāšanas poligons. 5. attēls. Atkritumu izgāztuvēs un poligonos apglabāto sadzīvē radušos atkritumu daudzums, 1000 tonnas/gadā (datu avots: LVĢMA) Lai gan valsts un reģionu atkritumu apsaimniekošanas mērķi ir virzīti uz lielāku atkritumu daudzuma pārstrādi, tomēr statistika rāda, ka pieaug apglabāto atkritumu daudzums. Tas daļēji ir skaidrojams ar to, ka pieaug iedzīvotāju skaits, kuriem šie atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumi ir pieejami, un, tā kā tikai nelielu daļu no atkritumiem ir iespējams pārstrādāt, tad attiecīgi poligonos apglabāto atkritumu daudzums pieaug Bioloģiski noārdāmie atkritumi Eiropā bioloģiski noārdāmo atkritumu jautājums kļuva aktuāls kontekstā ar klimatu izmaiņu radīto gāzu emisijām. Ir aprēķināts, ka no atkritumu izgāztuvēm un poligoniem Eiropas Savienībā gadā atmosfērā izdalījās metāns, kas sastādīja 3% no visām klimatu pārmaiņu izraisošām gāzu emisijām jeb 28% no metāna gāzu emisijām. Tāpēc Direktīvā par Atkritumu apglabāšanas poligoniem (1999/31/EK) tika iestrādāts mērķis līdz gadam samazināt poligonos apglabāto bioloģiski noārdāmo atkritumu daudzumu līdz 35% no gadā apglabātā daudzuma. Šis mērķis tiek sasniegts pakāpeniski. Par bioloģiski noārdāmiem atkritumiem uzskata atkritumus, kuru bioloģiskā noārdīšanās var notikt gan aerobos, gan anaerobos apstākļos, piemēram, pārtikas atkritumi, parku un dārzu atkritumi, papīrs un kartons. Latvijai ir dots ilgāks periods Eiropas Savienības mērķu sasniegšanā šajā jomā. Ministru kabinets gada 29. decembrī akceptēja Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānu gadam (rīkojums Nr. 860), kurā ir noteikti šādi sasniedzamie rezultāti atsevišķiem atkritumu veidiem un atkritumu plūsmām. 14

16 Gan valsts, gan reģionu atkritumu apsaimniekošanas plānos ir paredzēti vairāki pasākumi bioloģiski noārdāmo atkritumu apsaimniekošanai. Tiek plānots gan pie poligoniem, gan atsevišķās pilsētās veidot bioloģiski noārdāmo atkritumu kompostēšanas laukumus. Radušos kompostu paredzēts izmantot poligona iekšējai darbībai vai pilsētas apzaļumošanai. Tomēr tuvākajos septiņos gados nav paredzēts, ka iedzīvotāji atsevišķi šķiros pārtikas atkritumus. Galvenais uzsvars tiek likts uz pārtikas rūpniecības uzņēmumiem un citām nozarēm, kur rodas pārtikas atkritumi, kā arī dārzu un parku atkritumu apsaimniekošanu. Bioloģiski noārdāmo atkritumu kompostēšana, Diseldorfa, Vācija 3.4. Sistēmas ekonomiskie aspekti Saskaņā ar likuma Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem 8. pantu un likumu Par pašvaldībām, maksu par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu jeb tarifus regulē attiecīgās pašvaldības izveidota institūcija regulators. Taču gada nogalē tika veikti grozījumi šajā likumā un ir atdalīta atkritumu apglabāšana poligonos no atkritumu apsaimniekošanas. Tarifu par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu regulē attiecīgās pašvaldības regulators, un šis regulējums attiecas uz atkritumu apsaimniekošanas līgumiem, kuri Rīgas pilsētas teritorijā noslēgti līdz gada 31. decembrim, bet pārējo pašvaldību teritorijās līdz gada 31. decembrim. Tarifs attiecīgās pašvaldības teritorijā tiek regulēts līdz brīdim, kad noslēdz jaunu līgumu starp attiecīgo pašvaldību un publisko iepirkumu regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izraudzīto komersantu, kurš veiks sadzīves atkritumu savākšanu, pārvadāšanu, pārkraušanu un uzglabāšanu. 15

17 Pašvaldību regulators nosaka tikai tarifus par atkritumu apglabāšanu poligonos no gada 1. janvāra. Maksu par atkritumu apsaimniekošanu (savākšanu, pārvadāšanu pārkraušanu un uzglabāšanu) pašvaldība turpmāk noteiks, balstoties uz publisko iepirkuma rezultātiem, tas ir, maksa būs noteikta konkursa kārtībā. Ministru kabineta gada noteikumi Nr. 281 Sabiedrisko pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodika pašvaldību regulējamās nozarēs nosaka, kādi izdevumu posteņi gan atkritumu apsaimniekošanā, gan apglabāšanā var tik ietverti Apsaimniekotāja izvēle, līgumu slēgšana Saskaņā ar Atkritumu apsaimniekošanas likuma 15. pantu, vietējā pašvaldība izvēlas komersantu, kurš veiks sadzīves atkritumu savākšanu, pārvadāšanu, pārkraušanu un uzglabāšanu attiecīgajā sadzīves atkritumu apsaimniekošanas zonā, organizējot iepirkuma procedūru par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu noteiktā zonā. Pašvaldības var noteikt kopīgu pakalpojumu sniegšanas zonu, kurā ietilpst vairāku pašvaldību teritorija. Pašvaldība informē savas administratīvās teritorijas atkritumu radītājus par šīs teritorijas dalījumu sadzīves atkritumu apsaimniekošanas zonās un par sadzīves atkritumu apsaimniekotāju, ar kuru tā noslēgusi līgumu par sadzīves atkritumu savākšanu, pārvadāšanu, pārkraušanu un uzglabāšanu attiecīgajā sadzīves atkritumu apsaimniekošanas zonā. Izraudzītais sadzīves atkritumu apsaimniekotājs var tālāk slēgt līgumu un atrunāt maksāšanas mehānismu: atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums slēdz tiešos līgumus ar atkritumu radītāju, kas maksā par atkritumu apsaimniekošanu (lati/m 3 ); atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums slēdz līgumus ar namu pārvaldēm; atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums slēdz līgumus ar pašvaldību, kas, savukārt, iekasē naudu no iedzīvotājiem par komunālajiem pakalpojumiem, tai skaitā atkritumu apsaimniekošanu, un veic uzņēmuma pakalpojumu apmaksāšanu Sankcijas par normatīvo aktu prasību neievērošanu Līgumu ar izraudzīto komersantu katra pašvaldība slēdz atsevišķi. Pašvaldība iekļauj darba uzdevumā arī prasības attiecībā uz pretendenta darbinieku kvalifikāciju, spēju veikt sadzīves atkritumu apsaimniekošanu un tehnisko vai finanšu nodrošinājumu sadzīves atkritumu apsaimniekošanas darbību veikšanai konkrētajā zonā. Pašvaldība iepirkuma komisijā var iekļaut pārstāvi no attiecīgās Valsts vides dienesta reģionālās vides pārvaldes. Tādējādi tiktu nodrošināta jau savlaicīga vides prasību kvalitatīva iestrāde iepirkumu dokumentācijā. Pašvaldībai publiskā iepirkuma procedūras ietvaros ir tiesības prasīt no sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pretendenta (kandidāta) izvērstu sadzīves atkritumu apsaimniekošanas maksas aprēķinu. Pašvaldība slēdz līgumu ar iepirkuma procedūras rezultātā izraudzīto sadzīves atkritumu apsaimniekotāju, kurš saņēmis sadzīves atkritumu apsaimniekošanas atļauju. Līgumu starp pašvaldību un sadzīves atkritumu apsaimniekotāju slēdz uz laiku, kas nav ilgāks par publisko iepirkumu regulējošos normatīvajos aktos paredzēto laiku. Līguma termiņš nedrīkst pārsniegt sadzīves atkritumu apsaimniekošanas atļaujas derīguma termiņu. Saskaņā ar likumdošanu, maksimālais atļaujas darbības laiks ir pieci gadi. Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss ietver arī darbības vai bezdarbības, kas atzīstamas par administratīvo pārkāpumu saistībā ar atkritumu apsaimniekošanu. 58. pants nosaka, ka par zemes dzīļu, augsnes, mežu, ūdens vai gaisa piegružošanu ar atkritumiem uzliek naudas sodu fiziskajām personām no desmit līdz divsimt piecdesmit latiem, konfiscējot pārkāpuma izdarīšanai izmantotos transportlīdzekļus vai bez konfiskācijas, bet juridiskajām personām no piecdesmit līdz tūkstoš latiem, konfiscējot pārkāpuma izdarīšanai izmantotos transportlīdzekļus vai bez konfiskācijas. Prakse rāda, ka tomēr gan vides inspektoriem, gan policijai ir diezgan sarežģīti piemērot šo soda veidu. 75. pantā noteiktas sankcijas par atkritumu apsaimniekošanas noteikumu pārkāpšanu, nosakot, ka par sadzīves atkritumu radītāja vai īpašnieka nepiedalīšanos pašvaldības organizētajā sadzīves atkritumu savākšanā uzliek naudas sodu fiziskajām personām no divdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām no simt līdz piecsimt latiem. Tādējādi, ja kāds atkritumu radītājs atsakās slēgt līgumu, ir iespēja administratīvi sodīt. 16

18 4. Sadzīvē radušos bīstamo atkritumu apsaimniekošana 4.1. Bīstamo atkritumu definīcija, galvenie apsaimniekošanas principi Bīstamie atkritumi ir atkritumi, kuriem piemīt viena vai vairākas īpašības, kas padara tos bīstamus cilvēku dzīvībai un veselībai, videi, kā arī personu mantai, un kuri atbilst atkritumu klasifikatorā noteiktajām bīstamo atkritumu kategorijām. Saistībā ar sadzīvē radītiem atkritumiem ir izdalītas bīstamo atkritumu grupas, kas nozīmētu, ka tās būtu jāsavāc atsevišķi. Ir aprēķināts, ka bīstamie atkritumi sastāda 1% no mājsaimniecības atkritumiem. Lai gan apjoms varētu šķist neliels, tomēr to bīstamības dēļ videi un cilvēka veselībai var tik nodarīti lieli un neatgriezeniski zaudējumi. 7. tabula. Sadzīvē radušos bīstamo atkritumu veidi Jāatzīmē, ka sadzīvē radušies bīstamie atkritumi var tikt arī pieskaitīti citām kategorijām. Piemēram, svinu akumulatoriem dod kodu , bet liela daļa no tiem ir radušies sadzīvē un būtu uzskatāmi kā sadzīvē radušies bīstamie atkritumi, kods Latvijas atkritumu apsaimniekošanas likums nosaka, ka vietējās pašvaldības organizē sadzīves atkritumu, to skaitā sadzīvē radušos bīstamo atkritumu, apsaimniekošanu atbilstoši atkritumu apsaimniekošanas valsts un reģionālajiem plāniem savā administratīvajā teritorijā (Atkritumu apsaimniekošanas likums 9. pants). Likumdošana uzliek pienākumus arī pašiem bīstamo atkritumu radītājiem vai valdītājiem: atdalīt bīstamos atkritumus no citu veidu atkritumiem; uzglabāt bīstamos atkritumus tā, lai tie neapdraudētu cilvēku dzīvību un veselību, vidi, kā arī personu mantu; nogādāt bīstamos atkritumus speciāli aprīkotās bīstamo atkritumu savākšanas vietās vai slēdz līgumu par bīstamo atkritumu apsaimniekošanu ar personu, kura veic bīstamo atkritumu apsaimniekošanu un ir saņēmusi atļauju veikt bīstamo atkritumu apsaimniekošanu; segt bīstamo atkritumu apsaimniekošanas izmaksas. 17

19 4.2. Dalītās vākšanas sistēma Atkritumu apsaimniekošanas reģionālajos plānos tiek iekļauta informācija par bīstamo atkritumu apsaimniekošanu. Lielākā daļa no reģionu apsaimniekošanas plāniem uzsver, ka nav izveidota sistēma bīstamo atkritumu savākšanai no iedzīvotājiem. Bīstamo atkritumu apsaimniekošanas sistēma pašlaik ietver darbības ar uzņēmumu un organizāciju bīstamajiem atkritumiem no to radīšanas līdz utilizācijai. Saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanas valsts plānu, bīstamo atkritumu savākšanas sistēmas izveide varētu tikt pabeigta līdz gadam. Tomēr ir atsevišķi reģioni, kuri plāno apsaimniekot bīstamos atkritumus pirms vienotās sistēmas izveides. Pierīgas atkritumu apsaimniekošanas plāns paredz, ka atkritumu apsaimniekotājiem jānodrošina iedzīvotājiem iespēju nodot sadzīves bīstamos atkritumus, veicot regulārus maršrutus, piemēram, reizi mēnesī (līdzīgi, kā tas ir ar lielgabarīta atkritumiem). Savāktie sadzīves bīstamie atkritumi, pēc savstarpējas vienošanās ar A/S BAO, nogādājami uz pašreiz esošajām bīstamo atkritumu novietnēm Dobeles rajona Auru pagasta Gardeni vai Tukuma rajona Tumes pagastu. Pārskatot saistošos noteikumus par atkritumu apsaimniekošanu, jāatzīst, ka tikai dažas Latvijas pašvaldības ir noteikušas, ka bīstamie atkritumi ir jāapsaimnieko īpaši un ka apsaimniekošanas uzņēmumiem ir jānodrošina bīstamo atkritumu savākšana no iedzīvotājiem. Galvenais uzsvars ir, ka sadzīves atkritumu konteineros nedrīkst ievietot bīstamus atkritumus. Tā kā nav izveidota dalīta bīstamo atkritumu savākšanas sistēma, tad attiecīgi arī gadskārtējos pārskatos radīto/ savākto sadzīvē radušos bīstamo atkritumu daudzumi ir nelieli. Galvenokārt tiek savāktas luminiscentās spuldzes un citi dzīvsudrabu saturoši atkritumi, baterijas un akumulatori, bīstamas vielas saturošas krāsas, tintes, saistvielas un sveķi, bīstamas vielas saturošie deterģenti, pesticīdi. Šiem atkritumiem ir pārstrādes iespējas Latvijā jeb iespēja eksportēt, tāpēc arī notiek to apsaimniekošana. Svarīgs sistēmas komponents ir bīstamo atkritumu apsaimniekošanas apglabāšanas poligons. Tas tiek veidots Dobeles rajona Zebrenes pagastā, un ir paredzēts, ka poligona būvniecība varētu tikt pabeigta gadā. Pie poligona būs arī bīstamo atkritumu fizikāli ķīmiskās apstrādes centrs. Azbestu saturošiem atkritumiem ir izveidots specializēts poligons Saldus rajona Brocēnu novada Dūmiņos. Tur ir jānoglabā azbestu saturošie celtniecības materiālu atkritumi, piemēram, jumta šīferi, siltuma izolācijas materiālu atkritumi. Bīstamo atkritumu sadedzināšanas iekārta Olainē, kas nodrošina šo atkritumu utilizāciju, tos sadedzinot, darbojas kopš gada. Pakāpeniski tur tiek sadedzināti dažāda veida bīstamie atkritumi. Daudzi reģionālie sadzīves atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumi piedāvā arī bīstamo atkritumu apsaimniekošanu. Taču ir daži, kas ir specializējušies tieši bīstamo atkritumu apsaimniekošanā, piemēram, SIA BAO (www. bao.lv); SIA Lautus ( medicīniskie atkritumi) Sistēmas ekonomiskie aspekti Atkritumu apsaimniekošanas likums skaidri nosaka, ka bīstamo atkritumu radītājam ir jāsedz apsaimniekošanas izmaksas. Maksa par bīstamo atkritumu apglabāšanu tiek reglamentēta saskaņā ar Ministru kabineta gada 8. jūlija noteikumiem Nr. 371 Kārtība, kādā nosaka maksu par bīstamo atkritumu apglabāšanu. Bīstamo atkritumu apglabāšanai ir vairāki veidi (kopumā 15 apglabāšanas darbības), un tie ir noteikti ar gada Ministru kabineta noteikumiem Nr Tātad uzņēmumiem, kuri veic bīstamo atkritumu apglabāšanu, maksa ir jāapstiprina Vides ministrijas izveidotā komisijā. Maksu par bīstamo atkritumu savākšanu, uzglabāšanu, pārkraušanu, pārvadāšanu un pārstrādi, kā arī par sadzīves atkritumu pārstrādi nosaka, atkritumu radītājam vai valdītājam vienojoties ar atkritumu apsaimniekotāju. Praksē tas nozīmē, ka pašvaldībai, izvēloties sadzīves atkritumu apsaimniekotāju, jau konkursa nolikumā ir jāparedz apsaimniekotāja pienākums organizēt sadzīves bīstamo atkritumu apsaimniekošanu. 18

20 5. Sadarbība ar ražotāju atbildības organizācijām 5.1. Iepakojuma atkritumu apsaimniekošana Preces un iepakojuma ražotāji (t.sk. importētāji) ir atbildīgi par iepakojuma atkritumu apsaimniekošanu gan Eiropā, gan Latvijā. Tas tāpēc, ka tieši ražotāji vistiešāk var ietekmēt iepakojuma dizainu, kā arī to, kādā iepakojumā tiek iesaiņota prece un cik racionāli tiek izmantots iepakojums. Taču viens no iepakojuma atkritumu radītājiem ir pašvaldības iedzīvotājs un tādējādi ir svarīgi, kā pašvaldība, kas organizē sadzīves atkritumu apsaimniekošanu savā administratīvajā teritorijā, sadarbojas ar izlietotā iepakojuma apsaimniekotājiem. To arī pieprasa Iepakojuma likums (15. pants). Lai samazinātu atkritumu daudzumu, kas tiek apglabāti poligonos, ir noteikti kvantitatīvi mērķi saistībā uz iepakojuma atkritumu reģenerāciju. Tas ir sekmēt procesu, kurā no izlietotā iepakojuma vai iepakojuma materiāla iegūst otrreizējās izejvielas vai enerģiju. Izlietotā iepakojuma apsaimniekošanu iepakotājs veic pats vai slēdz līgumu ar iepakojuma apsaimniekotāju. Iepakotājs vai iepakojuma apsaimniekotājs reģistrējas saskaņā ar noteiktu kārtību Vides ministrijā. 8. tabula. Iepakojuma atkritumu apsaimniekošanas mērķi. 19

21 9. tabula. Līdz 2007.gada oktobrim Latvijā reģistrētie iepakojuma apsaimniekotāji 5.2. Elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu apsaimniekošana Elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu (turpmāk tekstā EEIA) ir strauji augoša atkritumu plūsma ne tikai Latvijā, bet visā Eiropā. Tiek plānots, ka EEIA plūsmas pieaugums ir 3-5% gadā, kas nozīmē, ka pēc pieciem gadiem tas jau būs par 16-28% vairāk nekā tagad. Straujais pieaugums ir radies, pateicoties tehnoloģijas attīstībai, kuras rezultātā rūpniecība un arī mājsaimniecības aizstāj vecās iekārtas un sadzīves tehnikas ar jaunām, modernākām. 2 Bez tam, EEIA satur daudz dažādu bīstamo ķīmisko vielu, kas var radīt kaitējumus vidē. Tāpēc Eiropas Savienībā EEIA ir atzīta par vienu no prioritārajām atkritumu apsaimniekošanas plūsmām un ir radīta speciāla likumdošana (2002/96 EK un 2002/95/EK). Eiropas prasības ir pārnestas arī Latvijas likumdošanā Atkritumu apsaimniekošanas likuma V1 nodaļa un attiecīgie Ministru kabineta noteikumi. Latvijas likumdošana nosaka, ka elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumus savāc atsevišķi no citiem sadzīves un bīstamajiem atkritumiem. Šīs prasības stājās spēkā jau no gada 9. novembra. Apsaimniekošanas vajadzībām EEIA tiek iedalīti kategorijās un attiecīgi ir izvirzīti reģenerēšanas, atkārtotas izmantošanas un pārstrādes mērķi. Tādējādi, svarīgi ir nodrošināt, ka gan savākšanas sistēmas, gan tālākā sistēma respektē izvirzītās kategorijas. Atbildība par EEIA atkritumu pieņemšanu, apstrādi, atkārtotu izmantošanu, pārstrādi, reģenerāciju un apglabāšanu, izmantojot labākos pieejamos tehniskos paņēmienus ir pašiem iekārtu ražotājiem. Ražotājam ir arī jānodrošina, ka EEIA tiek pieņemti izveidotajā savākšanas sistēmā bez maksas. Ražotāji var izveidot vai noslēgt līgumus ar ražotājatbildības organizācijām. Līdz gada 1. septembrim Latvijā darbojās 6 EEIA apsaimniekošanas organizācijas. (skatīt 11. tabulu). 2 European Topic Centre on Resource and Waste Management, 20

22 10. tabula. Reģenerācijas un pārstrādes mērķi līdz gada 1. janvārim. 21

23 11.tabula. EEIA apsaimniekošanas organizācijas Latvijā. No gada 1. janvāri mājsaimniecības elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu savākšanas apjomam gadā/uz iedzīvotāju ir jābūt vismaz četriem kilogramiem mājsaimniecības elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu. Arī reģionālie atkritumu apsaimniekošanas plāni konkrētāk nosaka, kā veidojas EEIA apsaimniekošana konkrētā reģionā. Galvenais akcents ir likts uz EEIA nogādi uz šķiroto atkritumu laukumu Nolietoto transporta līdzekļu apsaimniekošana Lai apsaimniekotu nolietotus transportlīdzekļus, gan Eiropā, gan Latvijā ir pieņemta atsevišķa likumdošana. Transportlīdzekļi sastāda lielu radīto atkritumu apjomu Eiropā aprēķinātais apjoms ir 8-9 miljoni tonnas gadā. Arī Latvijā nepārtraukti pieaug reģistrēto transportlīdzekļu skaits, kas potenciāli kļūs par atkritumiem. 6.attēls. Reģistrēto vieglo automašīnu skaits Latvijā, 1000 vienību Izvērtējot statistikas datus, novērots, ka pēdējos gados palielinās jaunu automašīnu reģistrācija, tomēr kopējā apjomā automašīnas līdz 5 gadu vecumam ir ap 7%, kas ir krietni mazāk nekā Eiropā un pat mūsu kaimiņvalstī Igaunijā. Tas nozīmē to, ka liela daļa transportlīdzekļu ātri nonāks atkritumu plūsmā to pārstrādei vai tiek eksportēti uz citām valstīm. Tā kā autotransporta sastāvdaļās ir bīstamās ķīmiskās vielas, ir būtiski, kā tiek pārstrādāti šie atkritumi. No otras puses, to sastāvā ir vērtīgi metāli, kuri var kalpot kā izejvielas jaunu produktu radīšanai. Tāpēc ir svarīgi, kā tiek organizēta nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošana izvirzīt mērķus, uzdevumus, noteikt atbildības. Nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas likuma (spēkā esošs no ) mērķis ir: 1. samazināt atkritumu rašanos no transportlīdzekļiem un nolietotiem transportlīdzekļiem, nosakot prasības arī jaunu transportlīdzekļu ražošanai; 2. veicināt nolietoto transportlīdzekļu un to materiālu, detaļu un vielu otrreizēju izmantošanu, reģenerāciju un pārstrādi; 3. nodrošināt nolietoto transportlīdzekļu apstrādi un apglabāšanu cilvēka veselībai un videi drošā veidā, ņemot vērā normatīvos aktus, kas reglamentē darba drošību, piesārņojuma novadīšanu vidē un vides kvalitāti. Galvenie pienākumi ir uzlikti Latvijas autotransporta līdzekļa importētājiem, transportlīdzekļa īpašniekam, kā arī nolietoto transportlīdzekļu apstrādes uzņēmumiem. Latvijai kā valstij ir jāsasniedz šādi rādītāji: 22

24 Lai sekotu līdzi, kā tiek sasniegti šie mērķi, nolietoto transportlīdzekļu apstrādes uzņēmumiem ir jāiesniedz ikgadējas atskaites. Visiem nolietoto transportlīdzekļu apstrādes uzņēmumiem ir nepieciešama vismaz B kategorijas atļauja piesārņojošo darbību veikšanai. Ar katru gadu pieaug izsniegto atļauju skaits: gadā 23 uzņēmumi; gadā 63 uzņēmumi un gadā 24 uzņēmumi. Lai gan darbību gadā veica vairāk kā 100 uzņēmumi, tomēr atskaites Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūrai iesniedza tikai 47, kas savāc ap 7000 nolietoto transportlīdzekļu gadā. Arī reģionālie atkritumu apsaimniekošanas plāni konkrētāk nosaka, nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanu konkrētā reģionā. Pašvaldības uztrauc pamesti, nevienam nevajadzīgi auto, kas atrodas nepiemērotās vietās, traucējot satiksmes kustību vai arī bojājot ainavu/ skatu. Latvijas likumdošana paredz, ka šādus pamestus nolietotus transportlīdzekļus var nodot pārstrādes uzņēmumam. Kārtība ir atrunāta Ministru kabineta gada 4. oktobra noteikumos Nr Ja pašvaldība nespēj segt radušos izdevumus par atmestu auto transportlīdzekļu pārstrādi, tad ir iespējams Latvijas Vides aizsardzības fondā iesniegt projekta pieteikumu. Pašvaldībā ir svarīgi informēt savus iedzīvotājus auto īpašniekus par iespējām nodot nolietotus transportlīdzekļus. 23

25 6. Sabiedrības līdzdalības iespējas un aktivitātes Sabiedrības līdzdalības nepieciešamību dažādu atkritumu apsaimniekošanas jautājumu risināšanā un mērķu sasniegšanā ir atzinuši gan politikas veidotāji, gan atkritumu apsaimniekotāji, gan pašvaldības, gan dažādu sabiedrības grupu pārstāvji. Katrai no sabiedrības grupām (NVO, skolām, iedzīvotājiem, zemju īpašniekiem u.c.) ir atšķirīgi uzdevumi un intereses, tāpēc to iespējas un vēlme piedalīties atkritumu apsaimniekošanā ir atšķirīga. Plaši zināmas ir kļuvušas tādas akcijas, kā Cūkmens un Nemēslo mežā, Olimpiešu kustības organizētās Pēdas, Latvijas Vides aizsardzības kluba talkas. Atkritumu apsaimniekošanas ekspertu vidū valda dažāds uzskats par šīs metodes izmantošanu. Vieni uzskata, ka šādām akcijām un talkām ir audzinošs raksturs, īpaši jauniešu vidū, jo pēc dalības tajās viņiem nebūs vēlmes mest atkritumus uz zemes. Pastāv pretējs viedoklis, ka vajag cīnīties ar cēloņiem un nevis ar sekām. Tas ir izvietot pietiekamā daudzumā konteinerus, uzlikt bargākus sodus par teritorijas piegružošanu, obligātu līdzdalību atkritumu apsaimniekošanas sistēmā Apsaimniekošanas jautājumu risināšana reģionālo plāno apspriešana Latvijas likumdošana paredz iespēju iedzīvotājiem iesaistīties jau atkritumu apsaimniekošanas sistēmas plānošanā. Gan valsts plāns, gan reģionālais plāns ir pieejams plašai sabiedrībai, un ir iespēja izteikt savu viedokli. Izstrādājot reģionālos atkritumu apsaimniekošanas plānus, tika organizētas diskusijas ar iedzīvotājiem. Taču jāatzīst, ka atsaucība par politiskiem dokumentiem ir neliela, salīdzinājumā ar sabiedriskajām apspriešanām, kas tiek rīkotas, ja tiek izvēlēta vieta atkritumu apglabāšanas poligonam vai kādai jaunai atkritumu pārstrādes jeb apglabāšanas iekārtai/ rūpnīcai. Reģionālie atkritumu apsaimniekošanas plāni satur speciālas programmas darbam ar sabiedrību, kas iekļauj gan sabiedrības informēšanas pasākumus, nodrošināšanu ar komunikācijas un saziņas iespējām, kampaņas organizēšanu un citas izglītošanas aktivitātes. Tādējādi tiek paredzēta sabiedrības informēšana un viedokļu noskaidrošana, kuru rezultātā tiktu paaugstināts iedzīvotāju informētības līmenis par nepieciešamību samazināt un šķirot atkritumus. Reģionālās atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumi ir minēti kā atbildīgās institūcijas par sabiedrības informēšanas aktivitātēm Skolēnu aktivitātes atkritumu šķirošanas akcijas Vides apziņu vislabāk sākt ieaudzināt jau no mazotnes, jo pieauguša cilvēka uzskatus mainīt ir daudz grūtāk. Ieteicamas un bieži izmantotas ir vairākas metodes, kuru realizēšanā ieteicams sadarboties ar atkritumu apsaimniekošanas organizācijām: informatīvās kampaņas skolās vispārīga informācija par atkritumiem, to veidiem, šķirošanu. Dažādi reprezentatīvi un informatīvi pasākumi skolās un citās izglītības iestādēs. Galvenais mērķis ir panākt bērnu un jauniešu ieinteresētību un iesaistīšanos dalīto atkritumu vākšanā. Iespējams veicināt jaunatnes aktivitāti ar dažādu konkursu (zīmējumu un plakātu izstādes) palīdzību. skolēnu iesaistīšana ar atkritumu apsaimniekošanu saistītu vides projektu izstrādē, tai skaitā zinātnisko projektu, tādejādi ieinteresējot tos paust savu viedokli par vides aizsardzību, kas saistīta ar atkritumu saimniecību. Skolēnu apmeklējumi atkritumu pārstrādes uzņēmumos un atvērto dienu pasākumi tajos palīdzētu praktiski iepazīties ar atkritumu apsaimniekošanas sistēmas darbību un veicinātu izpratni Teritoriju sakopšana Iedzīvotāju iesaistīšana teritoriju sakopšanā ir sena tradīcija. Parasti tas notiek akciju veidā, kad pavasaros pēc sniegu nokušanas redzami kļūst apkārtnē izmestie atkritumi, kā arī rudeņos, kad kokiem ir nobirušas lapas. Teritoriju sakopšanas talkas organizē dažādu grupu pārstāvji: vietējās pašvaldības aicina iedzīvotājus sakopt tuvāko apkārtni; vides nevalstiskās organizācijas iesaistās un aicina iedzīvotājus piedalīties kādas konkrētas valsts teritorijas sakopšanā, piemēram, kāpu zonas un piepilsētu mežus. 24

26 6.4. NVO loma Ar atkritumu apsaimniekošanu saistītajiem jautājumiem nodarbojas gan profesionālās asociācijas (Latvijas Atkritumu saimniecības asociācija un Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācija), gan arī nevalstiskās organizācijas (turpmāk tekstā NVO), kas ir aktīvas vides izglītības un vides interešu aizstāvības jomās. Šajā vides sektorā NVO līdzdalības formas var būt dažādas: piedalīties plānošanas dokumentu sagatavošanā un/ vai to apspriešanā; praktisku vides saglabāšanas pasākumu organizēšanā un ieviešanā, iesaistoties atkritumu šķirošanā; izglītojošas aktivitātes, tādējādi paaugstinot vides apziņu un veicinot patēriņa ieradumu maiņu. NVO ir plašas iespējas darboties informācijas izplatīšanas jomā gan izmantojot tiešo saikni ar sabiedrības pārstāvjiem sapulcēs, gatavojot un izplatot informatīvos materiālus, gan arī izmantojot masu saziņas līdzekļu starpniecību un to dotās iespējas Informācijas sniegšana Pašvaldībai būtu jārūpējas, lai iedzīvotāji saņemtu regulāru informāciju, kas paziņotu par pienākumiem, par problēmām, kā arī par sasniegtajiem rezultātiem. Svarīgi ir uzsvērt gan padarīto, gan arī stāstīt par to, kas vēl veicams atkritumu apsaimniekošanas jomā. Informācijas saturs un tās pasniegšanas metodes ir atkarīgas no atkritumu radītāju mērķu grupām: mājsaimniecības, zemes īpašnieki, valsts un pašvaldību iestādes, ražošanas uzņēmumi, skolas, iedzīvotāju apvienības, nevalstiskas, sabiedriskas organizācijas. Informācijas/izglītošanas programmā ir jāietver vispārējā informācija, kas lielā mērā ir kopīga visām mērķa grupām, un specifiskā informācija katrai no mērķa grupām. Bieži Eiropā un tagad arī Latvijā tiek izdoti ikgadēji kalendāri, kuri kalpo gan kā izglītojošs materiāls, gan arī sniedz nepieciešamo informāciju par atkritumu šķirošanas un savākšanas prasībām. 25

27 Kopsavilkums Brošūra Atkritumu apsaimniekošana Latvijas pašvaldībās tika sagatavota ar mērķi informēt pašvaldību darbiniekus par atkritumu apsaimniekošanas mērķiem, galvenajiem principiem un uzdevumiem, kā arī pastāstīt par sasniegto un vēl darāmo. Kā jebkura politikas joma, arī atkritumu apsaimniekošana sākas ar plānošanu. Latvijā tā tiek veikta trīs līmeņos valsts plāns, reģionālie plāni un vietējo pašvaldību plāni/ saistošie noteikumi. Ir izstrādāts atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns ( ) un reģionālie atkritumu apsaimniekošanas plāni ( ). Lielākā daļa no pašvaldībām ir pieņēmušas saistošos noteikumus, kā atkritumus apsaimniekot savā teritorijā. Ņemot vērā atkritumu īpašības, tos iedala divās grupās sadzīves (jeb nebīstamos) un bīstamajos. Atkritumu apsaimniekošanu organizē atsevišķi abām plūsmām, jo galvenais nosacījums ir, ka nedrīkst sajaukt abas šis atkritumu grupas vienā konteinerī. Tāpēc arī brošūra sniedz atsevišķu pārskatu par sadzīvē radušos sadzīves atkritumu un bīstamo atkritumu apsaimniekošanu. Tiek parādīta situācija ar savākto, pārstrādāto un apglabājamo atkritumu apsaimniekošanu valstī. Brošūra skata arī apsaimniekošanas sistēmas ekonomiskos aspektus. Tiek skaidrota likumdošana par tarifu noteikšanas, kā arī līgumu slēgšanas procedūrām ar apsaimniekošanas uzņēmumiem. Daudzām nozīmīgām atkritumu plūsmām (iepakojumam, baterijām, nolietotiem autotransportlīdzekļiem, elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem) ir savi atkritumu apsaimniekošanas nosacījumi. Atšķirīgais ir tas, ka attiecīgās preces ražotājs vai importētājs ir atbildīgs par vēlāk radušos atkritumu apsaimniekošanas nodrošināšanu. Tāpēc brošūra ietver arī šo atkritumu plūsmu galvenos mērķus un uzdevumus. Taču izvirzītie mērķi šīm plūsmām nav sasniedzami, ja atkritumu apsaimniekošana netiek saskaņota ar pašvaldībām. Brošūra noslēdzas ar sadaļu par sabiedrības līdzdalību. Tajā sniegti ieteikumi, kā un ko pašvaldībām būtu nepieciešams iesaistīt atkritumu apsaimniekošanas sistēmas ieviešanā savā teritorijā. Svarīga ir iedzīvotāju regulāra informēšana, sadarbība ar vietējām NVO, skolēnu un iedzīvotāju līdzdalība dažādos pasākumus. Svarīga ir cieša sastrādāšanās ar atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu, kas darbojas konkrētajā pašvaldībā. 26

28 Summary The brochure Waste management in the municipalities of Latvia has been prepared aiming at information dissemination to employees of local governments on waste management goals, key principles and targets as well as to present achievements and to outline tasks ahead. Similarly to any other policy field, the waste management starts with planning. In Latvia it is performed at three levels national waste management plan, regional plans and local municipal plans/ regulations. So far the national waste management plan ( ) and regional waste management plans ( ) have been developed. Majority of municipalities have adopted their local regulations on the waste management in their respective area. Waste is classified either as hazardous or non-hazardous according to the properties of the waste. The key requirement declares that hazardous and non-hazardous wastes may not be disposed at the same container, thus, the waste management of the both flows are organised individually. Consequently, the brochure reports separately on the non-hazardous household waste and on hazardous one. The situation on waste collection, recycling and disposal operations is reviewed at national level. For many important waste streams such as packaging, batteries, end-of-life vehicles, electric and electronic equipment there has been developed their own waste management requirements. The key issue is that a producer or importer of respective goods is also in charge to manage these goods when they become waste at later stage. Therefore in the brochure are highlighted also the main targets and requirements on the specific waste streams where the producer s responsibility is in operation. Nevertheless, the achievement of recovery and recycling targets for these streams would be at risk if the waste management issues are not coordinated with local municipalities. Brochure is finalized with a chapter on public participation. The chapter brings different suggestions and examples on how and who the municipalities shall involve in the local waste management system. It highlights importance of the regular information flow to inhabitants, cooperation with NGOs, participation of schoolchildren and inhabitants at different activities. The close cooperation with local waste management companies is another precondition for the effective waste management at local level. The brochure addresses the economic aspects of the waste management system in the country. The relevant legislation on setting the waste management fees as well as contracting procedures on municipal waste management is explained. 27

29 28

30