REA vēstnesis. Dr.sc.ing. Maija Rubīna Rīgas enerģētikas aģentūras direktore. 13 Energoefektivitātes līgumi. Cik tas izmaksās māju iedzīvotājiem?

Transcription

1 REA vēstnesis Nr. 26 (2014.gada 2.ceturksnis) Cienījamie lasītāji! 2014.gads Rīgai iezīmējas ar jaunā Rīgas pilsētas ilgtspējīgas enerģētikas rīcības plāna viedai pilsētai gadam (Rīcības plāns) izstrādes pabeigšanu un apstiprināšanu Rīgas domē. Rīcības plāna izstrāde veikta Rīgas enerģētikas aģentūras (REA) vadībā starptautiskā projekta STEP-UP ietvaros, darbojoties kopā ar vēl trim Eiropas pilsētām Glāzgovu Lielbritānijā, Ģenti Beļģijā un Gēteborgu Zviedrijā, kas vienlaikus ar Rīgu analogus viedo pilsētu Rīcības plānus izstrādāja arī savām pilsētām. Tāpat kā sadarbības pilsētās, arī Rīgā Rīcības plāna izstrādes procesā bija iesaistīts liels skaits reģionālo sadarbības organizāciju, no kurām galvenās bija Rīgas Tehniskā universitāte, Fizikālās enerģētikas institūts, Latvijas Pašvaldību savienība un Latvijas energoapgādes organizācijas AS Latvenergo, AS Rīgas siltums un AS Latvijas Gāze. REA aktīvā līdzdalība dažādos ar energoefektivitāti (Urb.Energy, INTENSE), bezizmešu mobilitāti (SUM Project) un inovatīvām informācijas un komunikāciju tehnoloģijām (GreenITNet) saistītos starptautiskos projektos, kā arī ļoti plašā sadarbība savas kompetences jomā ar dažādiem reģionāliem un starptautiskiem partneriem ir devusi labu rezultātu ir ievērojami audzis zināšanu un pieredzes apjoms, kā arī plaši ir izvērsta Rīgas pieredzes pārnese uz citām pilsētām un reģioniem (Tallina, Tartu, Latvijas pilsētas u.c.). Faktiski REA veidojas par viedo pilsētu kompetences centru, kas, sekmējot inovatīvu tehnoloģiju ienākšanu pilsētā, vienlaikus ir apzinājis un aktīvi izplata Rīgā ieviestos labākās prakses piemērus (e-katalogs) un viedās pilsētas Rīcības plāna izstrādes un ieviešanas vadības pieredzi citos reģionos un pilsētās. Lai REA veicas šajā jaunajā sadarbības jomā! Dr.sc.ing. Maija Rubīna Rīgas enerģētikas aģentūras direktore 2 REA aktualitātes 8 Elektroenerģija un siltums no koksnes 5 Izstrādāts jauns viedas pilsētas ilgtspējīgas enerģētikas rīcības plāns gadam Rīgai 13 Energoefektivitātes līgumi. Cik tas izmaksās māju iedzīvotājiem? 18 Content

2 2 REA vēstnesis REA aktualitātes Starptautiskais projekts sākas ar sadarbības partneru tikšanos Štutgartē 2014.gada sākumā tika apstiprināts Intelligent Energy Europe programmai iesniegtais projekts Inovatīvi finansēšanas avoti lokāliem ilgtspējīgas enerģētikas risinājumiem (INFINITE Solutions) un marta nogalē Štutgartē notika pirmā projekta partneru tikšanās un darbības plānošana. Projektu vada Energy Cities pārstāvji, kas pasvītro projekta tematikas nozīmību pašvaldībām ēku renovācijas problēmu risināšanā. Projekta mērķis ir pārņemt pieredzi no aktīvām Eiropas pilsētām Delftiem (Nīderlande) un Štutgartes (Vācija), lai savu pilsētu daudzdzīvokļu privatizēto māju renovācijas aktivizēšanai izmantotu inovatīvas finansēšanas metodes un avotus ESKO un EPC (Energy Performance Contracting) līgumus un Rotācijas fondu. Kopā ar Rīgu projektā darbojas Eiropas pilsētas Brisele (Beļģija), Agueda un Almada (Portugāle), Udine un Parma (Itālija), Frederikshavna (Dānija), Bordo (Francija) un reģionālā enerģētikas aģentūra REA Sjever (Horvātija). Projekta ietvaros Rīgas enerģētikas aģentūra (REA) strādā kopā ar Rīgas domes Finanšu departamenta pārstāvjiem, sadarbojoties arī ar Latvijas Republikas Ekonomikas ministrijas darbiniekiem. Galvenais uzdevums Rīgā pašvaldības Rotācijas fonda izveide, no kura aizdevumu komercbanku kredīta vietā privatizēto daudzdzīvokļu māju renovācijai varētu saņemt gan pašvaldības uzņēmumi, kas piedāvā iedzīvotājiem renovācijas pakalpojumus pēc ESKO vai EPC līguma, gan šādu māju dzīvokļu īpašnieku biedrības, ja iedzīvotāji renovācijas procesu uzņemas sagatavot un vadīt paši. Sagaidāms, ka aizdevumam būs līdzīgi noteikumi, kā aizdevuma saņemšanai no valsts energoefektivitātes fonda un tas palielinās kopējos valstī pieejamos līdzekļus daudzdzīvokļu māju renovācijai, kas tomēr ir tikai neliela daļa no finansējuma, kas nepieciešams māju renovācijai vispār. Pašlaik Rīgas projektā iesaistītie speciālisti strādā pie Rotācijas fonda izveidošanas un darbības koncepcijas, kura uz apstiprināšanu Rīgas domē varētu tikt virzīta nākošā gada pavasarī.

3 3 REA vēstnesis REA aktualitātes Starptautiskā projekta SUM Project ietekme uz bezizmešu mobilitātes attīstību Rīgā Rīgas enerģētikas aģentūra (REA) kopā ar sadarbības pilsētām no Vigo un Mursijas reģiona (Spānija), Algarves (Portugāle), Mesīnas un Emīlijas reģiona (Itālija), Katovices (Polija), Vratsas, Sofijas un Pazardžikas (Bulgārija), Amjēnas (Francija), Skones reģiona (Zviedrija) un Eseksas grāfistes (Lielbritānija) no 2012.gada aprīļa līdz 2014.gada jūnijam strādāja starptautiskā INTERREG IVC programmas projektā Ilgtspējīga pilsētas mobilitāte (SUM Project). Projekta devums Rīgas pilsētas bezizmešu mobilitātes attīstībā ir patiesi nenovērtējams. Tas sakrita ar laiku, kad REA kopā ar AS Latvenergo izvērsa informācijas kampaņu par elektromobiļu ieviešanu, organizēja pirmos publiskos seminārus šai tēmai, tika uzstādītas pirmās publiski pieejamās elektromobiļu uzlādes stacijas, entuziasti un sabiedrība veidoja Bezizmešu mobilitātes atbalsta biedrību (BIMAB) un democentrus, AS Latvenergo iepirka pirmos divus, bet SIA Rīgas satiksme pirmos piecus elektromobiļus. Tas ļāva ne tikai līdzvērtīgi Rīgai darboties projektā un iepazīties ar šādas darbības pieredzi citās Eiropas pilsētās, bet panākt arī lēmējstruktūru pārliecību par izvēlētā attīstības virziena lietderību. Nepilna gada laikā Rīgas pašvaldība savu elektromobiļu parku palielināja līdz 8 mašīnām. Regulāri elektromobiļi pēdējos gados tika demonstrēti arī ikgadējā izstādē Vide un Enerģija Rīgas enerģētikas dienu laikā. Taču informācijas apmaiņas process Eiropā un aktīvā dalība projektā Rīgai ļāva iepazīties arī ar iespējām ūdeņraža transportlīdzekļu ieviešanā. Projekta ietvaros REA organizēja gan vairākus seminārus par ūdeņraža transportlīdzekļu attīstību, gan 2013.gadā organizēja ūdeņraža autobusa un vieglās mašīnas demonstrāciju Rīgā Enerģētikas dienu laikā pilsētā un izstādē. Ne tikai pasākuma organizētājiem, bet arī izstādes apmeklētājiem bija iespēja doties nelielā testa braucienā ar ūdeņraža autobusu. Savukārt jāatzīmē, ka vieglā automašīna Hyundai ar ūdeņraža degšūnu piedziņu uz Rīgu demonstrēšanai atceļoja no Rīgas sadarbības partnera Zviedrijā Skones reģiona. Pasākums iezīmēja jaunu ēru satiksmes attīstībā Rīgā. Pirmkārt, pilsēta, novērtējot Eiropas atbalsta iespējas, iestājās Eiropas Ūdeņraža un reģionu elektromobilitātes asociācijā (HyER), un otrkārt, izvērsa aktīvu darbību jaunu starptautisku projektu veidošanā par ūdeņraža transportlīdzekļu ieviešanu, kas rezultējās jau 2014.gadā projektā par ūdeņraža uzpildes stacijas uzstādīšanu Rīgā un iekļaušanos kopējā Eiropas ūdeņraža infrastruktūras tīklā, gan arī projektā par principiāli jauna transportlīdzekļa tipa radīšanu uz firmas Škoda jaunāko trolejbusu modeļu bāzes hibrīdtransportlīdzekli trolejbusu, kur elektropiedziņa veiksmīgi savietota ar ūdeņraža degšūnu piedziņu. Šāds transportlīdzeklis ir unikāls, jo spēj pārvietoties gan izmantojot trolejbusiem domāto infrastruktūru, gan apkalpot pilsētas nomales un piepilsētas rajonus, kur šādas infrastruktūras nav. Rīgas vārds projekta ietvaros jau veiksmīgi izskanējis Eiropā jaunā hibrīdtransportlīdzekļa sakarā, SIA Rīgas satiksme sadarbojoties ar Kanādas firmu Balard un Čehijas firmu Škoda, un liela interese par šo transportlīdzekli jau šobrīd ir vairākās Eiropas pilsētās. REA vēl veiksmi Rīgai šo projektu īstenošanā un bezizmešu mobilitātes ieviešanas paplašināšanā, kas ir būtiska pilsētai gaisa kvalitātes uzlabošanai sakarā ar Eiropas brīdinājumu par pārkāpumu procedūras uzsākšanu paaugstinātā gaisa piesārņojuma dēļ.

4 4 REA vēstnesis REA aktualitātes Rīgas enerģētikas aģentūra Briselē paraksta apliecinājumu par atbalstu pašvaldībai Pilsētu mēru pakta saistību izpildē Šī gada trešais pēc kārtas gadskārtējais MANAGENERGY pasākums Briselē EUSEW 2014 nedēļas laikā bija veltīts reģionālajām un lokālām enerģētikas aģentūrām kā Pilsētu mēru pakta (PMP) galvenajiem partneriem, kas atbalstījušas PMP parakstījušās pašvaldības, izstrādājot un īstenojot to Ilgtspējīgas enerģētikas rīcības plānus (IERP angl. SEAP), tā arī provincēm un reģioniem (Pakta teritoriālajiem koordinatoriem), kas tehniski koordinē darbības, tādējādi īstenojot enerģētikas politiku attiecīgajās teritorijās. Šī gada pasākuma interaktīvā norise bija vērsta uz dažādām aktivitātēm, ko reģionālās un lokālās aģentūras var veikt, lai nodrošinātu pašvaldību IERP ieviešanu gada 24. un 25.jūnijā notika virkne semināru, piemēram, par tehnisko atbalstu, daudzlīmeņu pārvaldību, vienkāršotu energoaudita instrumentu MVU, ilgtspējīgas mobilitātes plāniem, inovatīviem finanšu instrumentiem (crowdfunding, kooperatīviem, mikro-elena, reģionāliem Rotācijas fondiem u.c.). Bez tam, šis MANAGENERGY pasākums, paredzams, veicinās finansēšanas partnerību izveidi programmu HORIZON 2020 un INTERREG ietvaros. Pilsētu mēru pakta iniciatīvas ietvaros tika nolemts publiski apliecināt lokālo un reģionālo enerģētikas aģentūru svarīgo lomu, šim nolūkam atverot jaunu sadaļu Pilsētu mēru pakta mājas lapā un dodot iespēju lokālām un reģionālajām enerģētikas aģentūrām parakstīt speciālu apliecinājumu (PLEDGE local and regional Energy Agencies). MANAGENERGY 25.jūnija konferences ietvaros lokālo un reģionālo enerģētikas aģentūru pārstāvji piedalījās svinīgajā apliecinājuma parakstīšanas ceremonijā, kas tika organizēta ar Mēru pakta biroja un Eiropas Komisijas Enerģijas direktorāta gādību. No Rīgas enerģētikas aģentūras (REA) pasākumā piedalījās un ar REA pilnvarojumu apliecinājumu parakstīja Juris Golunovs. Parakstot apliecinājumu, reģionālās un lokālās enerģētikas aģentūras apņemas atbalstīt Pakta parakstītājus un teritoriālos koordinatorus to centienos sasniegt un pārsniegt ES 20% CO2 emisiju samazināšanas mērķi, palielinot energoefektivitāti un piesaistot atjaunojamos enerģijas resursus. Rīgas enerģētikas aģentūra ir aktīvi darbojusies šajā jomā kopš Pilsētu mēru pakta iniciatīvas veidošanās 2008.gadā, ir veicinājusi pilsētas pievienošanos Mēru paktam, ko Rīga parakstīja kā pirmā galvaspilsēta 2008.gada 30.septembrī, kā arī pašvaldības uzdevumā ir nodrošinājusi visu Pilsētu mēra pakta saistību izpildi. Šogad ir pabeigta jau otrā Rīgas pilsētas ilgtspējīgas enerģētikas viedai pilsētai gadam izstrāde un pilsēta izvirzījusi jaunu mērķi tuvināt pilsētu viedās pilsētas statusam.

5 5 REA vēstnesis Izstrādāts jauns viedas pilsētas ilgtspējīgas enerģētikas rīcības plāns gadam Rīgai Dr.sc.ing. Maija Rubīna - Rīgas p/a Rīgas enerģētikas aģentūra direktore Pilsētu mēru pakts pašvaldību aktivizēšanai Pasaule cīnās ar globālās sasilšanas sekām postošām vētrām, taifūniem, plūdiem un citām dabas katastrofām. Iet bojā vide, materiālās vērtības un cilvēki. Taču lielā mērā globālās pārmaiņas ir cilvēku darbības sekas, kas saistītas ar industrializāciju un urbanizāciju, jo veido palielinātu siltumnīcefektu veidojošo gāzu, galvenokārt CO2, izplūdi atmosfērā. Meklējot ceļus globālo klimata pārmaiņu palēnināšanai un mazināšanai, pasaules valstis cenšas rast saskaņotus lēmumus, lai ierobežotu CO2 emisijas. Lai atceramies Kioto protokolus klimata pārmaiņu mazināšanai, vairākkārtējas pasaules vadošo valstu sanāksmes Kopenhāgenā un citas aktivitātes. Vienošanos panākt ir grūti, jo skar gan valstu ražošanas un peļņas, gan to savstarpējo sāncensību un varas intereses, taču saskaņotu lēmumu procesa meklējumi turpinās. Eiropas Savienība (ES) 2008.gadā izvirzīja iniciatīvu globālo klimata pārmaiņu mazināšanas procesā iesaistīt ne tikai valstis, ar kurām dažkārt vienoties ir grūti, bet arī pilsētas kā lokālas teritorijas, kur tieši notiek CO2 pastiprināta izdalīšanās. Iniciatīva ieguva Pilsētu mēru pakta veidolu un ar 2008.gadu Eiropas pilsētas, izvērtējot savas iespējas, pievienojas Mēru paktam. Mēru pakts paredz noteiktas pilsētu saistības līdz 2020.gadam ar pasākumiem samazināt CO2 emisijas vairāk kā par 20%, salīdzinot ar emisiju apjomu 1990.gadā, ko panāk, vismaz par 20% palielinot energoefektivitāti un par 20% piesaistot atjaunojamos energoresursus. Šī apņemšanās ir ieguvusi apzīmējumu: > uz Saistības paredz pilsētām gan Ilgtspējīgas enerģētikas rīcības plānu izstrādi, gan progresa ziņojumu iesniegšanu ne retāk kā reizi divos gados par Rīcības plānu izpildes gaitu, gan ik gadus pilsētas Enerģētikas dienu organizēšanu. Procesa vadībai un koordinācijai ir izveidots Mēru pakta birojs, kas atrodas Briselē. Rīga, sekojot līdzi Pilsētu mēru pakta veidošanās procesam un apsverot savas iespējas, bija pirmā Eiropas valstu galvaspilsēta, kas parakstīja Mēru paktu 2008.gada 30.septembrī. Šobrīd Mēru pakta iniciatīva ir pāraugusi jau pasaules kustībā un Mēru paktam pievienojušās ap 6000 pasaules pilsētu. Līdz šim Mēru paktam pievienojušās arī 19 Latvijas pilsētas, tostarp Balvi, Ikšķile, Jēkabpils, Jelgava, Jūrmala, Kārsava, Ķegums, Lielvārde, Liepāja, Limbaži, Līvāni, Ludza, Ogre, Rīga, Salaspils, Saldus, Tukums, Valka un Viļāni. Ir izstrādāti šo pilsētu Rīcības plāni un uzsākts mērķtiecīgs darbs CO2 emisiju samazināšanai. Rīga jau izstrādājusi un iesniegusi divus Progresa ziņojumus par sava Rīcības plāna izpildi un 2011.gadā. Sagatavojot savu pirmo Rīcības plānu, kas notika Rīgas pašvaldības aģentūras Rīgas enerģētikas aģentūra (REA) vadībā, bijām piesardzīgi prognozēs un plānojām 2020, gadā sasniegt CO2 emisiju samazinājumu pret izvēlēto bāzes gadu (1990.) 44% apmērā. Taču faktiskā izpilde jau 2011.gadā sasniedza 50,69%. Veidojās nepieciešamība Rīcības plānu koriģēt. Jauna iniciatīva pašvaldībām Viedo pilsētu un pašvaldību sadarbība Veicot datu apkopošanu par sasniegtajiem rezultātiem CO2 emisiju samazināšanai pēdējo gadu laikā un iespējamām prognozēm turpmāk, 2012.gadā ES secināja, ka neko nemainot izvirzīto mērķi nebūs iespējams sasniegt. Izmantojot pasaulē tikko aizsākto procesu par Viedo pilsētu veidošanos, ES izvirzīja pilsētām jaunu iniciatīvu Viedo pilsētu un pašvaldību sadarbību, kas pamatojas uz moderno informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) integrēšanu pilsētu enerģētikā un transportā un ļauj sasniegt augstākus rezultātus: Attēls Nr. 1. Avots: EK dokuments C(2012) 4701 final

6 6 REA vēstnesis EK, publicējot ziņojumu par jauno iniciatīvu, iekļāva tajā arī ieteikumu pilsētām izcelt veiksmīgus tehniskos risinājumus ar minētajām pazīmēm kā bākas (lighthouse) projektus, kas padodas multiplicēšanai un ko var kā paraugu pārņemt citas pilsētas, vai ko var atkārtoti ieviest pati bākas projektu veidotāja. EK 2012.gadā izveidoja 7.ietvarprogrammas sastāvā arī pirmo viedo pilsētu atbalsta programmu un izsludināja konkursu projektu pieteikumiem. Rīga kopā ar vēl 3 ostas pilsētām Glāzgovu (Lielbritānija), Ģenti (Beļģija) un Gēteborgu (Zviedrija) izveidoja projekta konsorciju un Stratklaidas universitātes (Glāzgova, Lielbritānija) vadībā, kopā ar satelītorganizācijām izstrādāja projekta pieteikumu, paredzot pārstrādāt minēto pilsētu Rīcības plānus, ieviešot viedo pilsētu pasākumus un nosakot jaunu mērķi augstāku CO2 emisiju samazinājumu un pilsētu tuvināšanu viedās pilsētas statusam. Projekta konsorcijā pašu galveno pasākumu Rīcības plānu pārstrādāšanu uzņēmās vadīt Rīga. Kopā ar Rīgas pašvaldību REA personā, projektā STEP Up, kas ieguva EK apstiprinājumu, no Latvijas vēl darbojas Rīgas Tehniskā universitāte, Swedbank un Latvijas Pašvaldību Savienība. Pastarpināti, uz līguma pamata ar REA, projektā strādā arī Fizikālās enerģētikas institūts. Projekta nobeigums paredzēts 2015.gada jūnijā. Ar ko atšķiras Rīgas pirmais un jaunais Rīcības plāns? Jaunā Rīgas pilsētas ilgtspējīgas enerģētikas rīcības plāna viedai pilsētai gadam izstrāde pabeigta 2014.gadā un Rīgas dome pēc 4 sabiedriskās apspriešanas semināriem (enerģijas ražošana un transports, enerģijas patērētāji, finanšu avoti un iespējas un fināla seminārs) Rīcības plānu apstiprināja 2014.gada 8.julijā ar lēmumu Nr Rīcības plāna izstrādē aktīvu dalību ņēma liels skaits to uzņēmumu un organizāciju, kas ir galvenie Rīcības plāna izpildītāji, pārstāvji, un kas ar Rīgas domes (RD) lēmumu ir apvienoti kopējā Rīcības plāna vadības grupā, ko vada REA kā atbildīgā par Rīcības plāna izstrādi un ieviešanu. To vidū ir mūsu galvenie energopakalpojuma sniedzēji AS Latvenergo, AS Rīgas siltums, AS Latvijas gāze un SIA Lattelecom, zinātnieki un eksperti no RTU, Fizikālās enerģētikas institūta, LIKTA, Industriālā energoefektivitātes klastera u.c, kā arī RD Rīcības plānā iesaistītie departamenti un SIA. Jaunajā Rīcības plānā liela nozīme ir arī RD Informācijas tehnoloģiju centra partnerībai. Rīcības plānā paredzētie pasākumi tiek saskaņoti gan ar to izpildītājiem, gan arī saskaņota to atbilstība pašvaldības stratēģiskajos dokumentos - Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030.gadam un Rīgas attīstības programmas gadam - norādītajiem attīstības virzieniem un uzdevumiem. Attēls Nr. 2. Jaunais Rīcības plāns Tāpat kā pirmajā Rīcības plānā, arī otrajā tas aptver enerģijas ražošanu un patēriņu, ieskaitot pilsētas apgaismojumu un transportu, izceļot bezizmešu mobilitāti un piegriežot uzmanību atjaunojamo energoresursu iespējām. Kā galvenā veidota sadaļa par CO2 emisiju aprēķiniem un prognozi, kas faktiski ir arī visa Rīcības plāna kopsavilkums. Kā parāda tā rezultāti, 2012.gadā CO2 emisiju samazinājums pret bāzes gadu sasniedzis jau 51,85%, savukārt prognoze uz 2020.gadu ir 55-60%, uz 2030.gadu - 75% un uz 2050.gadu %.

7 7 REA vēstnesis Galvenās atšķirības jaunajā Rīcības plānā iezīmējas kā: 1) Analīze par Rīcības plāna ieviešanu uz 2012.gadu; 2) Izstrādes un ieviešanas dalībnieku loka paplašināšana ar organizācijām pilsētā, kas darbojas IKT jomā; 3) IKT jomas esošā stāvokļa apskats un integrēto pasākumu un iespēju enerģētikā un transportā analīze; 4) Pēdējos gados pilsētā ieviesto inovatīvo energoefektivitātes pasākumu ar IKT sastāvu atlase un atspoguļošana enerģētikas un transporta jomā viedo paraugprojektu (bākas projektu) veidošanai ieteikumam pieredzes pārņemšanai, veidojot publiski pieejamu 16 paraugprojektu e-katalogu; 5) Jaunu inovatīvo energoefektivitātes pasākumu ar IKT sastāvu plānošana papildus ieviešanai (t.sk. Torņakalna jaunajā apbūvē ar multimodālo satiksmes mezglu u.c.); 6) Jaunā finanšu plānošanas perioda ( g.) finanšu avotu Rīcības plāna ieviešanai apskats; 7) Pastiprinātu kritēriju izvirzīšana Rīcības plāna rezultātu izvērtēšanai, izvairoties no rezultātu dubultās uzskaites. Paraugprojektu e-kataloga izveidošana Rīcības plānā izvēlēti un aprakstīti 16 viedie paraugprojekti, kas tiek ieteikti ieviešanai citviet, vai arī atkārtotai ieviešanai Rīgā, tostarp: 1) Enerģijas patēriņa vadības uzlabošana daudzdzīvokļu ēkās; 2) Enerģijas patēriņa vadība sabiedriskās ēkās; 3) Lokāla biogāzes koģenerācija ar siltuma izmantošanu siltumnīcu kompleksā; 4) Programmējamu LED apgaismes ķermeņu izmantošana pilsētas apgaismošanā ar sprieguma regulēšanas distances vadību; 5) Siltuma atgūšana no dūmgāzēm un dzesēšanas plūsmām enerģijas ražotnēs; 6) Automātiskā energopatēriņa datu nolasīšana ar distances datu pārraidi pilsētas centralizētā siltumapgādes sistēmā; 7) E-talonu ieviešana un atlaides sociālām grupām pilsētas sabiedriskajā transportā; 8) Datu bāze dzīvojamām mājām Rīgā; 9) Siltumsūkņu ar dziļurbuma termozondēm izmantošana ēku apkurei pilsētā; 10) Automātiskā režīmā strādājoša koksnes biomasas katlu māja ar lietderības koeficientu >100%; 11) Elektromobiļi pašvaldības tehniskajos dienestos; 12) Saules bateriju sistēma uz ēku jumtiem pilsētā; 13) Energoefektivitātes veicināšana mājsaimniecībās, izmantojot viedās tehnoloģijas; 14) Saulessūkņu izmantošana ēku apkurei; 15) Notekūdeņu siltuma atgūšana no daudzdzīvokļu ēkām; 16) Viedo skaitītāju datu distances nolasīšana un pārraide elektroapgādē. Viedie paraugprojekti tiek iekļauti e-katalogā, kura veidošana latviešu un angļu valodā tiks pabeigta 2014.gadā un kas būs pieejams REA mājas lapā. Šobrīd šajā adresē pieejamā versijā prezentāciju formā ir iekļauta informācija par saraksta pirmajiem 8 projektiem. Pēc minētās informācijas publiskošanas 2013.gadā publiski pieejamu datu bāzi dzīvojamām mājām ir izveidojusi arī Valmieras pašvaldība. Savukārt pieredzi par programmējamu LED apgaismes ķermeņu izmantošanu pilsētas apgaismošanā ar sprieguma regulēšanas distances vadību Rīgas p/a Rīgas gaisma nodod Katānijas pilsētas (Itālija) pašvaldībai. E-katalogā kā viedie paraugprojekti tiek iekļauti tikai tie pasākumi, kas ir Rīgā realizēti, pārbaudāmi, un pierādījuši savu pozitīvo ietekmi uz Rīcības plānu mērķu sasniegšanu. Nākošajos gados, sagatavojot Rīcības plāna progresa ziņojumus, e-katalogs tiks papildināts ar jauniem inovatīviem ieviestiem projektiem. Īpaša attieksme Rīcības plānā ir pret jaunajiem pilsētas apbūves rajoniem, kur apbūvē tiek kompleksi izmantotas viedās inovatīvās tehnoloģijas un risinājumi. Pilsētā tādi rajoni ir jaunā Torņakalna apbūve ar multimodālo satiksmes mezglu, Skanstes rajona apbūve u.c. Minētie apbūves rajoni pilsētas degradētajās teritorijās šobrīd ir daļējas apbūves un attīstības stadijā. Rīcības plānu nozīme pilsētas energoapgādes ilgtspējai un drošumam Pilsētas ilgtspējīgas enerģētikas rīcības plānu izstrāde ir būtiska, lai veidotu vadības instrumentu mērķtiecīgai energoapgādes attīstībai, paturot redzeslokā gan energoapgādes ilgtspējas, gan apgādes drošuma faktorus. Gan Mēru pakts, gan Eiropas Komisija šiem jautājumiem pievērš lielu uzmanību, tostarp šī gada jūlijā sagatavojot pārskatu un rosinot to apspriest Eiropas Parlamentā un Padomē.

8 8 REA vēstnesis Pārskatā norādīts, ka galveno ieguldījumu šo jautājumu risināšanā dod tieši energoefektivitāte vai energopatēriņa mērķtiecīga samazināšana un enerģijas izstrāde ar vietējiem un atjaunojamiem energoresursiem. Tas ļautu samazināt primāro energoresursu ieguves apjomus un transportu lielos attālumos, nepieciešamību lielus tautsaimniecības līdzekļus novirzīt energoresursu ārējiem iepirkumiem, kas dažkārt kļūst problemātiski nedrošā miera līdzsvara dēļ pasaulē, padarītu konkurētspējīgāku saražoto produkciju un radītu labākus dzīves apstākļus iedzīvotājiem. Risinājumu jautājumam sniedz tieši pilsētu un reģionu Rīcības plāni, kuru kvalitatīvai izstrādei un ieviešanas vadībai un atbalstam pievēršama arī pastiprināta valsts un pašvaldību uzmanība. Dzintars Avots - Uzņēmējs Elektroenerģija un siltums no koksnes Liels izaicinājums ir koģenerācijas iekārtu ražošana sērijveidā un lielos daudzumos. Sērijveida ražošana dod iespēju padarīt produkciju ekonomiskāku. Ražojums, ko mēs nevaram atļauties, ja tas tiek ražots pēc speciāla pasūtījuma, kļūst izmaksu ziņā pasūtītājam pieejams, ja to ražo sērijveidā. Pēdējais ļoti tieši attiecas uz koksnes gāzģeneratora moduli un mini - koģenerācijas iekārtu, kur ar koksnes gāzi darbināms iekšdedzes dzinējs darbina elektrisko ģeneratoru, kurā saražotā elektroenerģija tiek izmantota vai nu pašpatēriņam, vai arī ievadīta 0,4 kilovoltu sprieguma koplietošanas elektrotīklā, bet dzinēja un ģeneratora siltuma pārpalikums reizē ar lielu daļu izplūdes gāzu siltuma caur siltummaini tiek izvadīti apkures sistēmā. Šādu nelielas jaudas (30 kwel vai attiecīgi 45 kwel) ar atjaunojamiem energoresursiem (koksnes šķeldas) darbināmu koģenerācijas iekārtu un koksnes gāzģeneratora moduļu sērijveida ražošanu ir apguvis Vācijas uzņēmums Spanner Re² GmbH, kuru Baltijas valstīs pārstāv uzņēmums Green Energy Systems SIA, kas sniedz konsultācijas, projektē un komplektē ar Spanner Re² GmbH ražotajām iekārtām koksnes gāzes koģenerācijas stacijas, veic iekārtu uzstādīšanu un montāžu, kā arī nodrošina servisu, apkopes un rezerves daļu piegādi. Nelielas jaudas ar koksnes atlikumiem darbināmu koģenerācijas iekārtu komplektācija ievērojamā skaitā vienuviet ļauj samontēt un darbināt tā sauktajā kaskādes slēgumā pat vairākus desmitus sapārotu gāzģeneratoru un koģenerācijas iekārtu, kas atkarībā no elektriskās un siltuma jaudas pieprasījuma izmaiņām var tikt ieslēgtas un/vai izslēgtas. Attēls Nr. 1. Atkarībā no modeļa atsevišķās koģenerācijas iekārtas elektriskā jauda ir 30 vai 45 kwel un kopējā siltuma jauda no 80 līdz 120 kwth. Šķeldas patēriņš ir no 30 līdz 45 kg/h, kas atbilst šķeldas īpatnējam patēriņam apmēram 1 kg/h uz vienu elektriskās jaudas kwhel.

9 9 REA vēstnesis Spanner Re² GmbH iekārtu tehniskie dati: Tabula Nr. 1. Koģenerācijas iekārta un koksnes gāzģenerators HKA 30 kw HKA 45 kw Šķeldas enerģētiskā vērtība ar ūdens saturu 13 % 4,3 kwh/kg 4,3 kwh/kg Kurtuves siltumražīgums (pie 200 m virs vidējā jūras līmeņa) 129 kw 193,5 kw Koģenerācijas iekārtas termiskā jauda 64 kw 95 kw Koksnes gāzģeneratora termiskā jauda 9 kw 13,5 kw Kopējā termiskā jauda 73 kw 108,5 kw Elektriskā jauda 30 kw 45 kw Kopējā jauda 103 kw 153,5 kw Termiskais lietderības koeficients 56,6 % 56,1 % Elektriskais lietderības koeficients 23,3 % 23,3 % Kopējais lietderības koeficients 79,9 % 79,4 % Katru gadu ievērojami kāpinot ražošanas apjomus, pasaulē uzstādītas jau vairāk kā 300 iekārtas, tostarp, Eiropā, Āzijā un Ziemeļamerikā lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarēs, viesnīcās un viesu mājās, kā arī lokālajos siltumapgādes tīklos. Latvijā pēdējos gados ar Spanner Re² GmbH iekārtām četri projekti ir jau realizēti un darbojas Valkā, Jēkabpilī un Jaunjelgavā, decembrī tiek pabeigts projekts Vecpiebalgā un 2015.gada janvārī Aucē. Jaunjelgavā kaskādes slēgumā uzstādīto desmit koģenerācijas iekārtu ekspluatācija šī gada 14.jūlijā tika uzsākta koģenerācijas stacijā, ar jaudu 450 kwel un 1,1 MWth, vienā no Jēkabpilī realizētajiem projektiem 20 koksnes koģenerācijas iekārtu kopējā uzstādītā jauda ir 900 kwel un 2,15 MWtherm. Spanner grupas dalībnieks Uzņēmums Otto Spanner GmbH, kura galvenā mītne atrodas Baierbahā, daudzus gadus ar panākumiem darbojas metālapstrādes nozarē: pateicoties vairāk nekā 60 gadu pieredzei, uzņēmums mūsdienās ir stabils lielrūpniecības vidēja lieluma partneris. Ilggadīgie klienti BMW, Porsche, AEG augsti novērtē uzņēmuma uzticamību un filosofiju, kuras būtiskākie elementi ir uzticēšanās un godīgums gadā uzņēmums Otto Spanner GmbH nodibināja meitasuzņēmumu Spanner Re² GmbH. Pieņemot šo lēmumu, grupa vēlējās iegūt lielāku neatkarību no autorūpniecības un apgūt jaunu, daudzsološu uzņēmējdarbības jomu: Spanner Re² mērķis ir attīstīt un padarīt komerciāli lietojamas inovatīvas, ekonomiski pievilcīgas atjaunojamās enerģijas ražošanas tehnoloģijas, izmantojot koksnes gāzģeneratorus. Sintēzes gāze vai kokgāze - Sintēzes gāze ir pazīstama jau pietiekami ilgi, pirmo gazifikācijas iekārtu 1839.gadā Bavārijā konstruēja Kārlis Gustavs Bišops (Karl Gustav Bischof); - Sintēzes gāzi vēsturiski lielākoties iegūst no koksnes un akmeņoglēm, bet to iespējams iegūt no ļoti plaša spektra dažādu biomasu. No koksnes iegūto sintēzes gāzi visbiežāk pieņemts saukt par kokgāzi, tās galvenie elementi ir CO un H2; - Kokgāze tika izmantota pirmajā iekšdedzes dzinējā jau 1901.gadā; - Kokgāze tika plaši izmantota transportlīdzekļu dzinējos 2. pasaules kara laikā, vairāk kā iekārtas tikai Vācijā, bet tā bija populāra arī Zviedrijā, Somijā, Francijā, Šveicē, u.c..

10 10 REA vēstnesis Attēls Nr. 2. Ir iespējami dažādi kokgāzes ņemšanas vietas risinājumi gāzģeneratorā. Spanner Re² koksnes gazifikācijas koģenerācijas iekārtās HKA 45 kw izmanto gāzģeneratorus ar apakšējo gāzes noņemšanu. Attēls Nr. 3. Koksnes gāzģeneratora HKA 45kW konstruktīvais risinājums Modulis ir montēts uz atsevišķa rāmja un sastāv no gazifikācijā izmantojamā materiāla padeves/dozēšanas iekārtas un pelnu aizvākšanas sistēmas, reaktora, gāzes attīrīšanas sistēmas, gāzes dzesēšanas sistēmas, gāzes iekšdedzes dzinēja, strāvas ģeneratora, siltummaiņiem, vadības automātikas.

11 11 REA vēstnesis Attēls Nr. 4. Koksnes gāzģeneratora HKA 45 kw konstruktīvais risinājums Koksnes gāzģenerators kontrolētā procesā no dabiskas koksnes šķeldas ražo degošu gāzi. Saražotā koksnes gāze tiek attīrīta, izmantojot filtru, un tā darbina tālāk uzstādītās koģenerācijas iekārtas (BHKW) dzinēju, ražojot elektrisko strāvu. Procesā saražoto siltuma pārpalikumu var izmantot apkures vajadzībām un žāvēšanai. Pateicoties jauno kompakto koksnes energoiekārtu HV30-V1.1 un HV45-V1.1 konstrukcijai, iekārtas iespējams uzstādīt telpās ar standarta griestu augstumu 2,50 m. Papildus siltumizolācijai visi siltumu vadošie komponenti ir aprīkoti ar izturīgu apšuvumu. Tabula Nr. 2. Kurināmais un patēriņš HV 30 HV 45 Patēriņš (atkarībā no materiāla) 30 kg/h 45 kg/h Materiāls Dabiskas koksnes šķelda Lielums G30, Ø 30 mm², G40, Ø 40 mm² Maks. smalko daļiņu daudzums (grauda lielums < 4 mm) 30 % Ūdens saturs < 13 % (optimāli < 8 %) Koģenerācijas iekārta Galvenās koģenerācijas moduļa sastāvdaļas: 5,7 l V8 turbo iekšdedzes dzinējs; 50 kw asinhronais ģenerators; dzesēšanas un siltumapmaiņas sistēma; PLC ar vadības automātikas sistēmu. Attēls Nr. 5.

12 12 REA vēstnesis Koksnes energoiekārtas tehniskās priekšrocības: Inovatīva tehnoloģija, pārbaudīta rūpniecības iekārtu tehnika - nekādu eksperimentu: iekārtās ir apvienota Spanner uzņēmumu grupas zināšanas un gadu desmitos iegūtās automobiļu un rūpniecības iekārtu nozares speciālās zināšanas un inovatīva termofikācijas tehnika un koksnes gāzģenerators. Tas dod pārliecību efektīvai iekārtas kalpošanai vairāku gadu desmitu garumā; Lielā skaitā un sekmīgi - koksnes kurināmā koģenerācijas iekārtas jau tiek sekmīgi izmantotas vairākās Eiropas, Ziemeļamerikas un Āzijas valstīs; Augsta energoefektivitāte - koksnes energoiekārtā izmantotais koģenerācijas princips ļauj optimāli izmantot koksni kā izejvielu koksnes gāzģeneratorā; Dabiskās koksnes šķelda kā kurināmais - koksnes energoiekārtu darbina ar parastu šķeldu. Tāpēc var izmantot gan apaļkoksni, gan ātraudzīgo kultivēto plantāciju koksni. Attēls Nr. 6. Galvenās gāzģeneratora moduļa sastāvdaļas: Šķeldas priekštvertne ar padeves slūžām; Gazifikācijas reaktors; Gāzes dzesēšanas sistēma; Gāzes filtrēšanas sistēma; PLC ar procesa vadības un kontroles ierīcēm. Priekšnoteikumi ekonomiski izdevīgai koksnes enerģijas izmantošanai uzņēmuma Spanner Re² ražotajās iekārtās: Siltuma patēriņš, kura apmierināšanai ideālā gadījumā iekārta jādarbina ne mazāk kā 5000 stundas gadā. Laba piekļuve izejvielām (šķeldai), izdevīgi iegādes vai ražošanas nosacījumi. Gatavība ieplānot vidēji 20 minūtes dienā vienas iekārtas apkalpošanai. Vismaz 30 m² liela uzstādīšanas vieta, telpas augstums 2,60 m. Vienkārša un droša ekspluatācija: Spanner Re² koksnes energoiekārta ļauj ikdienā viegli izmantot inovatīvas tehnoloģijas. Pārbaudītā aprīkojumā droši, videi nekaitīgi un efektīvi ir apvienotas modernas enerģijas ražošanas metodes, tādējādi vienkāršojot to darbināšanu un atvieglojot apkalpošanu. Inovatīvās tehnoloģijas izstrādē ir izmantotas priekšrocības, ko nodrošina uzņēmuma ilggadīgā pieredze automobiļu un rūpniecības iekārtu nozarē.

13 13 REA vēstnesis Spanner Re² koksnes energoiekārtas priekšrocības: Bez darvas koksnes gāzes ražošana - pārveidošanas iekārtā izmantotā speciālā tehnoloģija nodrošina, ka saražotā koksnes gāze praktiski nesatur darvu; Vienkārša koksnes gāzes attīrīšana, izmantojot auduma filtrus - filtru tīrīšana notiek automātiski, atliekas var likvidēt bez problēmām; Bez kondensāta - gāzes ražošanas procesā nerodas kondensāts, tādējādi tiek garantēts ilgs kalpošanas laiks; Iekārtu apkopēm nepieciešams neliels laiks - vidējais laika patēriņš Spanner Re² koksnes energoiekārtu tehnisko apkopi, ir 20 minūtes vienai iekārtai dienā neapstādinot iekārtu un papildus ap 6-8 stundas mēnesī eļļas un filtru maiņai, kad iekārtu ir jāapstādina. Spanner Re2 koģenerācijas iekārtu kaskādes slēguma priekšrocības: Kompakts dizains, kas ērti piemērojams dažādai telpu konfigurācijai; Jebkurš iekārtas mezgls ērti sasniedzams un pārskatāms, kas nodrošina vieglu apkopi; Ikmēneša Apkopes laikā nav jāpārtrauc visas stacijas darbs, jo apkalpojot vienu iekārtu pārējā kaskāde var turpināt darbu; Vienkārša un ekspluatācijā lēta gāzes attīrīšanas sistēma, pateicoties Gāzes ģenerācijas sistēmas lieliskai konstrukcijai; Vienkāršs sērijveidā ražots iekšdedzes dzinējs; Viss augstākminētais sniedz ievērojamu izmaksu ekonomiju un ienākošās naudas plūsmas stabilitāti; Spanner Re2 šobrīd ir šī segmenta tirgus līderis. Kontaktinformācija: Dzintars Avots Tel.: E-pasts: dzintars.avots@gmail.com Energoefektivitātes līgumi. Cik tas izmaksās māju iedzīvotājiem? Kristaps Zvaigzītis - Ēku saglabāšanas un energotaupības birojs Par spīti pēdējo gadu aktīviem centieniem, lielas daļas Latvijas ēku fonda kvalitāte turpina strauji pasliktināties gan ārēji, gan iekšēji. Ja netiks paātrināti pašreizējie renovācijas tempi, vismaz 70% daudzdzīvokļu dzīvojamo māju 20 gadu laikā var kļūt dzīvošanai nepiemērotas. Tā kā savlaicīga veco ēku nomaiņa pret jaunām nav īstenojama ne organizatoriski, ne finansiāli (izmaksas pārsniegtu 28 miljardus eiro), dzīvojamo ēku fonda renovācijai ir jākļūst par valsts prioritāti. Visaptveroša renovācija ar turpmāku pareizu uzturēšanu saglabā ēkas un pagarina to kalpošanas laiku līdz 30 gadiem, vai pat ilgāk. Izmaksājot tikai vienu desmito daļu no jaunas mājas būvniecības, renovācija ir rentabls risinājums lielākajai daļai māju. Daudzdzīvokļu ēku fondam ir pieejams labs finansēšanas modelis: visaptverošas renovācijas rezultātā ietaupītās enerģijas izmaksas var izmantot renovācijas un energoefektivitātes (EE) paaugstināšanas pasākumu finansēšanai. Investīcijas renovācijas projektos dod pozitīvu efektu sociālajā, ekonomikas, veselības aprūpes un vides aizsardzības sfērā. Alternatīva tam ir turpināt maksāt lielas summas par patērēto enerģiju, galvenokārt, importētas dabasgāzes veidā. Ir nepieciešams uzlabot pašreizējās renovācijas kvalitāti un apjomu, lai pagarinātu mājas mūžu, taupītu enerģiju, kā arī nodrošinātu iedzīvotājiem komfortablus un drošus dzīves apstākļus. Latvija nevar atļauties zaudēt pēdējā laikā attīstīto institucionālo un izpildes kapacitāti, uz laiku uzsākot un tad apturot renovācijas atbalsta programmas. Nepieciešams turpināt un veicināt jau pašlaik izmantotos pasākumus, maksimāli papildinot sabiedriskā sektora grantu finansēšanu ar privāto kapitālu. Ēku saglabāšanas un energotaupības biroja mērķis ir līdz 2020.gadam nodrošināt vismaz 30% pašreizējā daudzdzīvokļu dzīvojamo māju fonda visaptverošu renovāciju, tādējādi iedzīvotājiem veicinot drošus un komfortablus dzīves apstākļus, kā arī samazināt kopējo siltumenerģijas patēriņu līdz mazāk nekā 70 kwh/m2 gadā (pašlaik tas ir ap 200 kwh/m2). Ēku saglabāšanas un energotaupības birojs (ĒSEB jeb Birojs) ir apņēmies veicināt resursu efektīvu izmantošanu, sekmējot caurskatāmību, atbildību un finanšu instrumentu gudru izmantošanu.

14 14 REA vēstnesis Atrašanās vieta Valmiera ir viena no Latvijas senākajām pilsētām. Šī romantiskā pilsēta atrodas Latvijas skaistākās upes - Gaujas krastos. Valmiera atrodas apmēram 120 km uz ziemeļaustrumiem no Rīgas un apmēram 50 km no Igaunijas robežas. Valmiera ir arī svarīga rūpnieciska pilsēta un Vidzemes uzņēmējdarbības centrs. Šajā rakstā salīdzināts enerģijas patēriņš trijās Gaujas ielas ēkās: Attēls Nr. 1. Vispārēja informācija par ēkām Ēkas ir 467. sērijas tipveida apbūves ēkas, kas uzceltas pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados. Ēka Gaujas ielā 13 tika nodota ekspluatācijā 1980.gadā, ēka Gaujas ielā gadā, un ēka Gaujas ielā gadā. Visas trīs ir deviņstāvu ēkas ar vienu kāpņu telpu. Viena stāva vidējais augstums ir 2,5 m. Kopējā dzīvojamā platība ir apmēram 2165 m2, bet ziemā tiek apkurināti apmēram 1860 m2. Visās trijās ēkās ir 36 dzīvokļi. Mājas apkuri nodrošina vietējais siltumapgādes uzņēmums. Apsaimniekošanas pakalpojumus nodrošina pilsētas namu apsaimniekošanas uzņēmums. Energoservisa kompānija (ESKO), pamatojoties uz energopapalpojuma līgumu (EPC), ir veikusi visaptverošu renovāciju ēkā Gaujas ielā 13. Saskaņā ar EPC ESKO garantē mājas enerģijas taupīšanu un to, ka mājas iedzīvotāji maksās ne vairāk, cik par nerenovētu māju. Projektu finansēja ESKO, izmantojot trešās puses finansējumu un Latvijas ERAF atbalsta programmas grantu. Mājas Gaujas ielā 11 īpašnieki vienojās par renovācijas darbu veikšanu ar namu apsaimniekošanas uzņēmuma atbalstu. Gaujas ielā 11 celtniecības un santehnikas darbus veica tie paši uzņēmēji, kas veica renovāciju Gaujas ielā 13, bet projekts tika finansēts ar komercbankas kredītu un Latvijas ERAF atbalsta programmas grantu. Mājas Gaujas ielā 9 īpašnieki nepiekrita nekāda renovācijas projekta īstenošanai. Pētījumā izmantotos datus (enerģijas patēriņš, projektu izmaksas u.c.) ir snieguši SIA Valmieras namsaimnieks un SIA RenEsco, kā arī daļa no tiem ir pieejami no ERAF programmas.

15 15 REA vēstnesis Cik izmaksāja renovācija? Mājas renovācija Gaujas ielā 13, kuru realizēja ESKO, izmaksāja apmēram 170 tūkstošus eiro. Ar šīm investīcijām ESKO renovēja mājas norobežojošās konstrukcijas, apkures sistēmu un ierīkoja jaunu karstā ūdens padeves sistēmu. Tika izpildīti arī citi svarīgi strukturālie darbi, piemēram, jumta un lodžiju atjaunošana. Renovācijas ietvaros tika veikts arī kāpņu telpu kosmētiskais remonts. ESKO pārraudzīja visus būvniecības un iekārtu uzstādīšanas darbus. Dzīvokļu īpašnieku organizētā renovācija Gaujas ielā 11 izmaksāja apmēram 225 tūkstošus eiro. Renovācijas plāns bija līdzīgs tam, ko ESKO izmantoja Gaujas ielā 13. Tomēr daži EE paaugstināšanas pasākumi netika veikti, piemēram, jaunas karstā ūdens padeves sistēmas ierīkošana mājā. Savukārt, māja Gaujas ielā 9 netika renovēta. Ēkas renovācija Gaujas ielā 11 bija apmēram par 32% (apmēram 55 tūkstošiem eiro) dārgāka nekā Gaujas ielā 13; kaut gan tika veikti mazāk EE paaugstināšanas pasākumi un izmantoti tie paši celtnieki. Attēls Nr. 2. Cik daudz siltumenerģijas tiek ietaupīts? Valmieras siltumapgādes uzņēmums nodrošina siltumenerģiju norādītajām trim ēkām. Siltumenerģija tiek uzskaitīta māju siltummezglā. Siltumenerģijas patēriņš trim ēkām tika analizēts, salīdzinot kopējo enerģijas patēriņu 2013.gadā. Kā jau tika paredzēts, nerenovētā māja Gaujas ielā 9 patērēja visvairāk siltumenerģijas. Kopējais ikgadējais siltumenerģijas patēriņš ir 366 MWh (202 kwh/m 2 gadā), tai skaitā 42 MWh karstā ūdens sagatavošanai. Mājas īpašnieku renovētās mājas Gaujas ielā 11 kopējais ikgadējais enerģijas patēriņš ir 247 MWh (134 kwh/m 2 gadā), tostarp 35 MWh karstā ūdens sagatavošanai. Savukārt, Gaujas ielā 13 kopējais ikgadējais enerģijas patēriņš ir 185 MWh (96 kwh/m 2 gadā), tostarp 48 MWh karstā ūdens sagatavošanai. Pamatojoties uz šiem skaitļiem, māja Gaujas ielā 13 ietaupa par 62 MWh/gadā vairāk nekā māja Gaujas ielā 11. Tomēr investīciju izmaksas bija par 32% zemākas!

16 16 REA vēstnesis Attēls Nr. 3. Cik lieli ir maksājumi? Visaptveroša renovācija ar atbilstošu apsaimniekošanu saglabā ēkas konstrukcijas un pagarina to kalpošanas laiku līdz 30 gadiem, vai pat ilgāk. Tomēr tā ir jāveic tā, lai mājas iedzīvotāji, kuri turpinās maksāt par finanšu un komunālajiem pakalpojumiem, to varētu finansiāli atļauties. Gaujas ielā 13 mājas iedzīvotājiem nav jāatmaksā kredīts, jo finansējumu nodrošināja ESKO. Tā vietā iedzīvotāju samaksa ir saskaņā ar EPC, kura iekļauj siltumenerģijas izmaksas un ESKO pakalpojumus. ESKO nodarbosies ar visu ēkā veikto pasākumu un uzstādīto iekārtu uzturēšanu visā energopakalpojuma līguma darbības laikā (20 gadus). Tā kā ESKO pārņem apsaimniekošanas pienākumu daļu no nama apsaimniekošanas uzņēmuma, mājas apsaimniekošanas maksa tiek pārskatīta un samazināta gadā Gaujas ielas 13 mājas iedzīvotāju kopējais samaksātais rēķins bija apmēram eiro par mājas apsaimniekošanu un ESKO pakalpojumiem, tai skaitā siltumenerģijas izmaksas. Garantētā 21,5 C temperatūra tika uzturēta visu apkures periodu gadā Gaujas ielas 11 mājas iedzīvotāju kopējais samaksātais rēķins bija apmēram eiro; summā iekļauti mājas apsaimniekošanas izdevumi, kredīta apmaksa un siltumenerģijas izmaksas. Renovācija tika finansēta ar kredītu uz 15 gadiem ar 4,5% procentu likmi + 3 mēnešu "Euribor" gadā Gaujas ielas 9 mājas iedzīvotāju kopējais samaksātais rēķins bija apmēram eiro tikai par mājas apsaimniekošanas pakalpojumiem un siltumenerģijas izmaksām. Attēls Nr. 4.

17 17 REA vēstnesis Kāda ir turpmāko 30 gadu prognoze? Visaptveroša renovācija paildzina ēku kalpošanas laiku vismaz par 30 gadiem. Tādēļ iedzīvotāju maksājumi ir novērtējami šajā laika posmā. Visu nākotnes maksājumu pašreizējā vērtība ir labs indikators trīs ēku salīdzināšanai. Aprēķinos tika izmantoti sekojoši dati un pieņēmumi: Inflācija 3%; Diskonta likme 6,5%; Kredīts mājai Gaujas ielā 11: - Atmaksāšanas laiks 15 gadi; - Procentu likme: 4,5%+ "Euribor". Enerģijas apsaimniekošanas līgums mājai Gaujas ielā 13: - 20 gadi; - Indeksācija atbilstoši siltumenerģijas cenu inflācijai. Māja Gaujas ielā 9 - neveicot nekādu renovāciju, ēka kļūs apdzīvošanai nepiemērota pēc 15 gadiem. Iedzīvotājiem būs jāpārceļas uz citu mitekli. Gaujas ielas 13 iedzīvotāji turpmākos 30 gadus par enerģiju, mājas apsaimniekošanu un ESKO pakalpojumiem kopsummā samaksās apmēram 506 tūkstošus eiro (pašreizējā vērtība). Gaujas ielas 11 iedzīvotājiem būs jāmaksā apmēram par 83 tūkstošiem eiro vairāk, tādējādi kopsumma būs apmēram 589 tūkstoši eiro (pašreizējā vērtība). Gaujas ielas 9 iedzīvotājiem, neveicot renovāciju, kādā brīdī būs jāmeklē cits miteklis, kas prasīs lielas investīcijas. Attēls Nr. 5. Kontaktinformācija: Kristaps Zvaigznītis Tel.: E-pasts: kristaps.zvaigznitis@gmail.com Attēls Nr. 6.

18 18 REA vēstnesis Content 2 TOPICS OF REA 5 A NEW SUSTAINABLE ENERGY ACTION PLAN FOR SMART CITY RIGA HAS BEEN DEVELOPED 8 ELECTRICITY AND HEAT FROM WOOD 13 ENERGY PERFORMANCE CONTRACTING. HOW MUCH WILL IT COST FOR INHABITANTS OF APARTMENT BUILDINGS? Izdevumu REA vēstnesis Nr.26 (2014.gada 2.ceturksnis) sagatavoja: Maija Rubīna Juris Golunovs Rihards Baufals Rīgas enerģētikas aģentūras adrese: Brīvības iela 49/53, 518.kab. Rīga, LV tālrunis , fakss e-pasts: rea@riga.lv Par rakstos pausto faktu un datu pareizību atbild rakstu autori. Pārpublicēšana tikai ar Rīgas enerģētikas aģentūras piekrišanu.