ZIEMEĻKURZEMES REĢIONA MEŽA APSAIMNIEKOŠANAS PLĀNA PUBLISKĀ DAĻA.

Transcription

1 APSTIPRINĀTS NR _0005_101_14_5 AKCIJU SABIEDRĪBAS LATVIJAS VALSTS MEŽI LVM MEŽSAIMNIECĪBA ZIEMEĻKURZEMES REĢIONA MEŽA APSAIMNIEKOŠANAS PLĀNA PUBLISKĀ DAĻA GADS 2014.g.

2 SATURS IEVADS... 5 IZMANTOTIE SAĪSINĀJUMI APSAIMNIEKOJAMĀS TERITORIJAS UN RESURSU RAKSTUROJUMS (PERIODA SĀKUMĀ) APSAIMNIEKOJAMĀS TERITORIJAS UN APSTĀKĻU ĪSS RAKSTUROJUMS Zemes lietošanas un īpašuma tiesības Kopējā platība, tās raksturojums Mežainums, īpašnieku struktūra Latvijā Sociālo un ekonomisko apstākļu apraksts TERITORIJAS IEDALĪJUMS ZEMES GRUPĀS MEŽA SADALĪJUMS PA VALDOŠAJĀM SUGĀM MEŽA SADALĪJUMS PA VALDOŠAJĀM KOKU SUGĀM UN MEŽA TIPIEM MEŽA SADALĪJUMS PA VALDOŠAJĀM SUGĀM UN BONITĀTĒM MEŽA SADALĪJUMS PA VALDOŠAJĀM SUGĀM UN VECUMA DESMITGADĒM (PLATĪBA/KRĀJA) MEŽU DALĪJUMS ATBILSTOŠI APSAIMNIEKOŠANAS MĒRĶIM AR LR NORMATĪVAJIEM AKTIEM NOTEIKTĀS DABAS AIZSARDZĪBAS TERITORIJAS LVM IDENTIFICĒTĀS VIDES (DABAS UN REKREĀCIJAS) VĒRTĪBAS UN TERITORIJAS LVM ATŠĶIRĪGI APSAIMNIEKOJAMĀS TERITORIJAS MEŽA INFRASTRUKTŪRA MEŽA NEKOKSNES RESURSU (MEDĪJAMIE DZĪVNIEKI, OGAS U.C.) RAKSTUROJUMS REĢIONĀ PIEEJAMIE MEŽA EKOSISTĒMU PAKALPOJUMI MEŽA APSAIMNIEKOŠANAS NOVĒRTĒJUMS IEPRIEKŠĒJĀ PERIODĀ LVM MEŽA APSAIMNIEKOŠANAS STRATĒĢIJAS MĒRĶI UN UZDEVUMI PLĀNOTĀ MEŽA APSAIMNIEKOŠANA ZIEMEĻKURZEMES REĢIONĀ G VIDES VĒRTĪBU SAGLABĀŠANA Ar LR normatīvajiem aktiem noteikto aizsargājamo teritoriju apsaimniekošanas nosacījumi Sugu dzīvotņu un biotopu apsaimniekošanas nosacījumi Atšķirīgi apsaimniekojamo teritoriju (ekomežu dabai, rekreācijai, medņu riestu) apsaimniekošanas nosacījumi Augstvērtīgo mežu apsaimniekošanas nosacījumi Kultūrvēsturiskā mantojuma objektu un sabiedrībai nozīmīgu vietu (turpmāk - SNV) apsaimniekošanas nosacījumi

3 Ainavu ekoloģiskās plānošanas nosacījumi CIRŠANAS (MEŽIZSTRĀDES) APJOMA PAMATOJUMS UN NOSACĪJUMI APJOMA IZVIETOŠANAI LVM ilgtermiņa meža apsaimniekošanas plānošana Ciršanas apjomu izvietošanas vadlīnijas Ciršanas kritēriji un prioritātes MEŽA ATJAUNOŠANAS UN KOPŠANAS APJOMA PAMATOJUMS NOSACĪJUMI DARBĪBAS VIETU IZVĒLEI Cirsmu veidošanai un izvietošana Jaunaudžu kopšanai Augošu koku atzarošana Meža atjaunošana Agrotehniskā kopšana Plantāciju mežaudžu ieaudzēšanai NOSACĪJUMI MEŽA AIZSARDZĪBĀ Uguns apsardzībai Invazīvo sugu ierobežošanai Meža bojājumu ierobežošana Ikgadējais meža apsaimniekošanas apjoms 5 gadu periodā un tā izvietojums Ciršana, t.sk. ainavu cirtes Meža apsaimniekošana Medību saimniecība Darba aizsardzība Degradētās teritorijas PLĀNOTAIS KOKSNES PĀRDOŠANAS APJOMS GADU PERIODAM VIETĒJO IEDZĪVOTĀJU NODROŠINĀJUMS AR KURINĀMO KOKSNI MEŽIZSTRĀDĒ LIETOTĀS TEHNIKA UN TEHNOLOĢIJA, TĀS PAMATOJUMS MEŽA ZEMES IZMANTOŠANAS VEIDA MAIŅA KARTES SABIEDRĪBAS LĪDZDALĪBAS PASĀKUMI PLĀNOTO MEŽA APSAIMNIEKOŠANAS DARBĪBU IETEKMES VĒRTĒJUMS UZ MEŽA RESURSU STĀVOKLI, KĀ ARĪ VIDES UN SOCIĀLO JOMU Koksnes resursu stāvoklis, realizējot plānoto meža apsaimniekošanu

4 11.2. Pasākumi meža apsaimniekošanas ietekmes uz vidi novērtēšanai SAISTOŠIE LVM NORMATĪVIE AKTI U.C. AVOTI: MAP PUBLISKĀS DAĻAS AKTUALIZĒŠANAS KĀRTĪBA PIELIKUMI

5 Ievads AS Latvijas valsts meži (turpmāk- LVM) meža apsaimniekošanas plānošana ietver plašu darbību klāstu - sākot ar priekšlikumu sagatavošanu LVM stratēģijai un meža apsaimniekošanas apjomu noteikšanu līdz pat izvietošanai mežaudzes (objekta) mērogā. Meža apsaimniekošanas plānošanas rezultātu kopums tabulu, grafiku, karšu, vadlīniju formā - Meža apsaimniekošanas plāns (MAP), integrēts noteiktās LVM informācijas sistēmās (GEO, Grifs, servera mapes). LVM MAP apstiprina LVM Valde. Meža apsaimniekošanas plānošanas process tiek aprakstīts Meža apsaimniekošanas plānošanas procedūrā. Lai nodrošinātu Latvijas sabiedrības līdzdalību meža apsaimniekošanas plānošanā, tiek sagatavots MAP publiskā daļa katram LVM reģionam. MAP publiskā daļa satur informāciju par plānoto meža apsaimniekošanu: meža resursu novērtējumu, meža apsaimniekošanas darbību apjomu un izvietojumu, pasākumus vides vērtību saglabāšanā, iepriekšējā perioda meža apsaimniekošanas darbību un vides monitoringa pārskatu u.c. sabiedrībai nozīmīgu informāciju. MAP publiskā daļa satur atsauces uz LVM iekšējiem normatīviem aktiem. Tas tiek aktualizēts ne retāk, kā reizi 5 gados vai ikreiz, kad būtiski mainās meža apsaimniekošanas apjoms, meža apsaimniekošanas metodes un/ vai normatīvo aktu nosacījumi meža apsaimniekošanā Katru gadu tiek aktualizēti MAP publiskā daļa atšķirīgi apsaimniekojamās teritorijās (ekomežos), kā arī pārskats par iepriekšējā perioda meža apsaimniekošanu un vides monitoringu. MAP publiskā daļa ir pieejams interneta vietnē: Pēc ikgadējās datu atjaunošanas un MAP publiskā daļas ievietošanas LVM mājas lapā, interešu grupām tiek izsūtīta informācija par MAP publiskā daļas datu atjaunošanu, nosakot termiņu līdz kuram LVM iesniegt priekšlikumus, komentārus un ierosinājumus. Interešu grupu un vietējās sabiedrības (iedzīvotāju) priekšlikumi un komentāri tiek izvērtēti, un informācija par LVM rīcību tiek pievienota MAP publiskā daļai reizi gadā, 1 mēneša laikā pēc noteiktā apspriešanas termiņa beigām. Priekšlikumus, kas saņemti vēlāk, iestrādā pie nākošās MAP kopsavilkuma aktualizācijas nepieciešamības gadījumā atkārtoti konsultējoties. 5

6 Izmantotie saīsinājumi LVM Akciju sabiedrība Latvijas valsts meži MAP Meža apsaimniekošanas plāns GEO LVM iekšējās lietošanas meža datu bāzu informācijas sistēma Grifs Dokumentu vadības sistēma LR - Latvijas republika MAC Meža autoceļš MMS Meža meliorācijas sistēma NUTS Vienota teritoriālo vienību klasifikācija statistikas mērķiem IKP Iekšzemes kopprodukts CSP Centrālā statistikas pārvalde MEDUS Meža datu uzskaites sistēma MT Meža tips ĢRM Ģenētisko resursu mežaudze IAI Īpaši aizsargājams meža iecirknis DMB Dabisks meža biotops PDMB Potenciāls dabiskais meža biotops MBKV- Meža biotopu koncentrācijas vietas SNV Sabiedrībai nozīmīga vieta ZK Ziemeļkurzemes reģions MPCA Maksimāli pieļaujamais ciršanas apjoms PLV Plānošanas vienība IML Ilgtermiņa mežizstrādes līgums KPRP LVM struktūrvienība Koksnes produktu ražošana un piegāde KKC Krājas kopšanas cirte GC Galvenā cirte BKC Bojātu koku cirte SEG Siltumnīcas efekta gāzes 6

7 1. Apsaimniekojamās teritorijas un resursu raksturojums (perioda sākumā) 1.1. Apsaimniekojamās teritorijas un apstākļu īss raksturojums Zemes lietošanas un īpašuma tiesības LVM dibināta 1999.gada oktobrī saskaņā ar Latvijas Republikas Ministru kabineta rīkojumu. LVM darbības mērķis ir nodrošināt ilgtspējīgu valsts meža apsaimniekošanu, vienlaicīgi gūstot maksimāli iespējamos ienākumus īpašniekam valstij. LVM apsaimnieko valstij piederošo zemi 1,62 miljonu hektāru platībā, tai skaitā 1,59 miljonu hektāru meža zemes, no kurām 1,40 miljoni hektāru ir mežs. Valdījuma tiesības LVM pieder, pamatojoties uz: a) Meža likuma 4.panta 2.daļu, kurš nosaka, ka,,valstij piekrītošās un valsts īpašumā esošās uz valsts vārda Zemkopības ministrijas personā zemesgrāmatā ierakstītās meža zemes apsaimniekošanu un aizsardzību veic akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži", kas nodibināta valsts meža īpašuma pārvaldīšanai un apsaimniekošana, b) Valsts meža dienesta (turpmāk- VMD) likuma pārejas noteikumu 3.punktu, c) gada 3.janvāra līgumu starp VMD un LVM, d) LVM kopš 2002.gada iepērk zemes mežsaimnieciskajai ražošanai, un uz 2017.gada 6. martu LVM īpašumā ir ha zemes, tai skaitā ha meža zemes, no kurām ha ir mežs. 7

8 Kopējā platība, tās raksturojums Ziemeļkurzemes reģions ir LVM Mežsaimniecība struktūrvienība, kas apsaimnieko LVM valdījumā esošos mežus ha kopplatībā un ha īpašumā esošās zemes. 1. attēls LVM Reģioni Ziemeļkurzemes reģiona austrumu daļa robežojas ar Engures, Tukuma un Kandavas novadiem, kur valsts mežus apsaimnieko Zemgales reģions, dienvidu daļā robežojās ar daļu Kuldīgas un Alsungas novadiem, kuros valsts mežus apsaimnieko Dienvidkurzemes reģions. Rietumu un ziemeļu robeža ir Baltijas jūra, bet austrumu Rīgas jūras līcis. Kopējā jūras robeža sastāda 152 km. Ziemeļos aptuveni 30 km garumā stiepjas robeža ar Slīteres nacionālo parku. Daļa meža masīvu robežojas ar daudziem nelieliem zemes īpašumiem un tiesiskajiem valdījumiem. Ar Valsts zemes dienestu ir noslēgts sadarbības līgums par aktuālo kadastra datu un kadastra kartes apskati, kurā iespējams identificēt LVM apsaimniekošanā esošos zemes gabalus un to pierobežniekus. Ziemeļkurzemes reģions atrodas Latvijas ziemeļrietumu daļā. Šajā teritorijā ietilpst daļa no Piejūras zemienes, Ziemeļkursas augstienes un Kursas zemienes. Ziemeļkursas augstiene ir augstiene Latvijas ziemeļrietumu daļā, Kurzemes ziemeļaustrumu daļā. Augstiene ir ledāja akumulācijas pauguraine virs pacelta pamatiežu pamata, kurā pauguru grupas mijas ar tādas pašas ģenēzes viļņotiem līdzenumiem. Rajonā ir dažāds litoloģiskais sastāvs. Augstiene ir izstiepta ziemeļrietumu - dienvidaustrumu virzienā. Ziemeļos un austrumos augstiene robežojas ar Piejūras zemieni, rietumos - ar Kursas zemieni, bet dienvidos tā nemanāmi saplūst ar Austrumkursas augstieni. Vislabāk ir izteikta augstienes ziemeļu robeža, kuru veido Baltijas ledus ezera stāvkrasts - Slīteres Zilie kalni. Ziemeļkusas augstiene sastāv no diviem apvidiem: Dundagas pacēluma un Vanemas pauguraines. Augstākā virsotne - Kamparkalns (173,8 m). 8

9 Pēc ģeoloģiskās uzbūves augstiene ir samērā vienveidīga. Tās pamatā ir devona ieži. Augstienē nav daudz derīgo izrakteņu. Izmanto vienīgi Stendes, Kandavas un Tukuma apkārtnes Daugavas svītas dolomītu. Reljefa un ģeogrāfisko ainavu ziņā augstiene nav vienveidīga, jo sastāv no trim atšķirīgām daļām. Augstienes klimatu ietekmē tās paceltais un paugurainais reljefs. Tā saņem vairāk nokrišņu (visvairāk Dundagas pacēlums) nekā apkārtējie līdzenumi mm gadā. Gada vidējā temperatūra Ziemeļkursas augstienē ir par apmēram 0,6 zemāka nekā apkārtējos līdzenumos. Janvārī vidējā temperatūra ir -4 C, jūlijā +17,5 C. Bezsala periods ilgst apmēram 140 dienu. Ziemeļkursas augstienes rajona upes pieder pie Rīgas jūras līča un Baltijas jūras baseiniem. Gada noteces slāņa biezums rajonā ir samērā vienveidīgs - apmēram 250 mm. Abava tek pa augstienes dienvidu robežu, bet rajona noteces režīmā tai nav lielas nozīmes. Abavas senlejas ziemeļu krauju, kas vietām sasniedz m augstumu, veido Talsu - Tukuma pauguraine. Pārējās upes, to starpā Roja, ir tipiskas līdzenumu upes ar vāji izveidotām ielejām. Mazo upīšu noteces režīma regulēšanā liela nozīme ir ezeriem. Bez subglaciālo vagu ezeriem rajonā vēl sastopami nelieli starppauguru ieplaku ezeri. Paugurainēs noteces apstākļi ir labi, bet Dundagas pacēlumā lielas platības ir pārpurvotas. Salīdzinot Rietumlatvijas rajonu pārpurvošanās koeficientus, redzams, ka Ziemeļkursas augstiene ierindojas aiz Usmas smiltāju apakšrajona. Samērā labie noteces apstākļi un labās augšņu dabiskās īpašības (augsnes veidojušās uz irdeniem karbonātiskiem cilmiežiem vai mālainām karbonātiskām pamatnēm) ir par cēloni tam, ka Ziemeļkursas augstienes augsnes ir labi iekultivētas un sen izmantotas lauksaimniecībā. Vislielākās atmežotās platības ir Talsu - Tukuma paugurainē. Dundagas pacēlumā dominē skuju koku meži. Glaciālajos smilšainas morēnas līdzenumos mežu masīvus veido priedes, egles un bērzi. Meži aizņem velēnu stipri podzolētās vai tipiskās podzola augsnes, kas mitruma sastrēguma vietās ir gleja vai glejotas. Atbilstoši augsnes virskārtas litoloģiskā sastāva un mitruma apstākļu maiņai mainās arī meža tipi. Nabadzīgās augsnēs ir priežu damakšņi, bet barības vielām bagātās māla augsnes, kur labi mitruma apstākļi - egļu vēris un egļu damaksnis. Pretstatā Kurzemes dienviddaļai Ziemeļkursas augstienē platlapju koki aug tikai karbonātiskās augsnēs, visvairāk to ir Talsu - Tukuma pauguraines mežu puduros uz grants, oļu cilmiežiem un pamatnēm. Dabas apstākļu un cilvēka darbības atšķirību dēļ rajonu var iedalīt divos apakšrajonos: Dundagas pacēluma apakšrajonā un Talsu - Tukuma pauguraines apakšrajonā. Dundagas pacēluma apakšrajonā plaši izplatīto smilšaino cilmiežu un paslikto noteces apstākļu dēļ saglabājušies lieli skuju koku mežu masīvi. Iekultivētās platības aizņem mālainu cilmiežu viļņoto līdzenumu paceltākās daļas. Reģiona teritorijā ietilpstošās Kursas zemiene sastāv no Pieventas un Ugāles līdzenuma apvidiem. Kursas zemiene ir neliela pamatiežu ielieces josla starp Rietumkursas augstieni un Austrumkursas augstieni, tās virskārtas litoloģiskajā sastāvā pārsvarā smilts un smilšmāla nogulumi. Ieplakā iegrauzta Ventas ieleja ar plašām terasēm. Ieleja dala ieplaku divās asimetriskās daļās. Ieplakas daļa, kas robežojas ar Rietumkursas augstieni, ir šaura, un atsevišķos posmos robežu iezīmē stāvas nogāzes (kāpas, lokālo baseinu veidojumi). Austrumdaļa ir platāka, jo ielejas veidojumiem atsevišķos posmos tur pieguļ viļņoti līdzenumi, kas pakāpeniski pāriet Austrumkursas augstienē. Ieplakas virsas absolūtais augstums ir m. Uz ziemeļiem no Kursas zemienes smiltāji turpinās Usmas līdzenumā. Usmas smiltāji izvietoti ieplakās. Kursas zemienes centrālā daļā atrodas Usmas ezers, kura līmenis ir apmēram 20 m vjl., no ezera uz smiltāju perifēriju virsa pakāpeniski paceļas līdz apmēram 60 m. Austrumos smiltāji robežojas ar Ziemeļkursas augstieni. Rietumu robeža ir neizteikta tajos posmos, kur Usmas smiltāji robežojas ar Piejūras zemienes smiltājiem, bet izteiktāka tur, kur starp tiem atrodas abradētās morēnas, limnoglaciāla vai 9

10 fluvioglaciāla cilmieža līdzenumi virs pamatiežu pacēlumiem (Baltijas ledus ezera salas ap Popi, Ameļiem, Puzi, Puzeniekiem, Ugāli). Zemienes līdzenumi gadā saņem mm nokrišņu, t.i., par mm mazāk nekā pieguļošās augstienes. Vissausākā ir Ventas ieleja (apmēram 550 mm nokrišņu gadā), jo to no mitrajiem vējiem aizsargā Rietumkursas augstiene. Rajona vidējā temperatūra janvārī ir -4, bet jūlijā + 17,5. Rajona dienviddaļā tek lielākā Rietumlatvijas upe - Venta, kas sākas Lietuvā. Augštecē Ventas ieleja ir vāji izveidota, bet starp Skrundu un Zlēkām (Piejūras zemienes rajonā) atsevišķos posmos jau saskatāma paliene un divas virspalu terases. Ventas labā krasta pietekas - Abava, Ciecere, Panākste, Ēda un Liekne - sākas Austrumkursas augstienē, bet ieplakas smiltājus šķērso tikai to lejteces, veidojot neizteiktas lēzenas ielejas. Usmas smiltājos lielākās upes ir Engure un Stende. Saplūstot Stendei un Rindai (Piejūras zemienē), rodas Irbe. Engure iztek no Usmas ezera un ietek Puzes ezerā. Stende tek cauri Usmas smiltāju ziemeļdaļai. Tā plūst pa lēzeni viļņotu līdzenumu, tās kritums mazs, tecējums lēns, dabiskā drenāža vāja, tāpēc plašos ūdensšķirtņu rajonos radušies purvi un pārpurvotas vietas. Lielākais ezers aplūkojamā rajonā ir Usmas ezers. Tā baseina platība km2, ezera salu platība 4,2 km2, garums - 13,5 km, lielākais platums - 6,2 km, vidējais dziļums - 5,4 m, lielākais - 27 m. Morfoloģiskā ziņā Usmas ezers līdzīgs glaciālajiem ezeriem pamatmorēnu līdzenumu un pauguraiņu apvidos. Ezera tvertni veidojusi arī ledāja eskarācija. Ezera perifērijā labi izteiktas senās krasta līnijas. Tagadējā krasta līnija ir stipri izrobota - ezerā iestiepjas daudzas pussalas un sauszemes ragi. Ezerā ir vairākas salas, no kurām lielākā - Viskūžu sala, tad Lielalksnīte, Moricsala, Mazalksnīte. Moricsalā, kas ir visvecākais rezervāts Latvijā, konstatēts vairāk nekā 850 dažādu sūnu, lakstaugu, sēņu un ķērpju sugu. Ezers un ezera apkārtne ir iecienīts tūrisma objekts. Usmas ezera apkārtnē ir arī vairāki nelieli ezeri - Spāres ezers, Gulbju ezers, Sūnu ezers u.c. Spāres ezers atrodas morēnu pauguraines starppauguru ieplakā. Ezeriņi savienoti savā starpā ar mazām upītēm. Tālāk no Kursas zemienes centrālās daļas Usmas smiltājos atrodas Mordangas subglaciālo vagu ezeri un nelieli ezeri ar pārpurvotiem krastiem - Lakšu, Āburgas, Zutene, Lielais, Seklene, Plunču u.c. ezeri. Mazāk drenētās vietās un ūdensšķirtnēs izveidojušies purvi. Pēc purvu un pārpurvoto vietu platības Usmas un Piejūras smiltāji ierindojas pirmajā vietā Rietumlatvijā. Lielākie purvi ir Sēmes purvs Lonastes baseinā, Vanagu purvs un Dižpurvs Stendes baseinā. Kursas zemienes smiltāji ir vāji iekultivēti. Lielākās platības irdenās un saistīgās smilts līdzenumos un iekškontinentālo kāpu sīkpaugurainēs (dienvidaustrumos no Mordangas ezeriem, dienvidos un ziemeļaustrumos no Usmas ezera) aizņem skuju koku mežu masīvi. Uz smilts cilmiežiem, kur aug meži, izveidojušās tipiskās velēnu stipri podzolētās augsnes. Visizplatītākais meža tips ir priežu damaksnis ar lielu egles piejaukumu. Irdenās smilts pacēlumos, kur ļoti maz mitruma, sastopams arī sils un mētrājs. Salikta litoloģiskā sastāva apvidos, kur zem plānas smilts kārtas atrodas mālaini cilmieži, līdzenumu perifērijā vai salveida pacēlumos vērojamas reģeneratīvas ainavas, kur vāji iekultivēti tīrumi ar velēnu vidēji vai vāji podzolētajām augsnēm mijas ar priežu un egļu damakšņiem. 10

11 Ziemeļkurzemes reģions sastāv no 9 meža iecirkņiem, tās administratīvais centrs atrodas Parka iela 1, Dundaga, Dundagas pag., Dundagas nov., LV Meža iecirkņi un to platības 1 1.tabula Iecirkņa nosaukums Platība(ha) 1.Grīņu 2.Zilokalnu 3.Rindas 4.Raķupes 5.Ventas 6.Mētru 7.Vanemas 8.Mērsraga 9.Usmas Kopā:

12 2. attēls Ziemeļkurzemes reģions Mežainums, īpašnieku struktūra Latvijā Latvija pēc mežainuma ierindojas ceturtajā vietā Eiropas Savienībā, mūs apsteidz vien Somija (77%), Zviedrija (76%) un Slovēnija (63%). Vidēji 41% no Eiropas Savienības valstu teritorijas klāj meži. Salīdzinot ar 1923.gadu, kad Latvijā mežainums bija vien 27%, šobrīd mežainums ir gandrīz dubultojies, sasniedzot 52% apmēru 2. 2 LVM taktiskais plāns gadam 12

13 3.attēls. Meža platību un mežainuma dinamika no gadam 3 Pēc VMD sniegtās informācijas šobrīd Latvijā gandrīz puse jeb 49,7% mežu ir valsts īpašumā, savukārt otra puse meža platību ir aptuveni 150 tūkst privāto meža īpašnieku, uzņēmumu, pašvaldību un baznīcu īpašumā. 4.attēls. Meža īpašnieku skaits Latvijā sadalījumā pēc īpašuma formas (avots: Zemkopības ministrija) Latvijā lielākie meža īpašnieki pēc apsaimniekošanā esošās platības ir AS Latvijas valsts meži (1,62 miljoni hektāru), SIA Bergvik Skog (0,10 miljoni hektāru), SIA Rīgas meži (0,067 miljoni hektāru), SIA Skogssallskapet (0,06 miljoni hektāru) un SIA Foran Real Estate (0,056 miljoni hektāru). Privāto meža īpašnieku skaits Latvijā ir viens no augstākajiem Eiropā to skaits veido aptuveni 7,5% no kopējā iedzīvotāju skaita 4. Privāto meža īpašnieku skaitu dažādos Latvijas rajonos var redzēt 5.attēlā. 3 Datu avots buklets Meža nozare 20 Latvijas neatkarības gados, kurā datu avots MSI un Meža fonds 4 Pēc Centrālās statistikas pārvaldes publicētās informācijas Latvijā uz dzīvoja 2,023 miljons iedzīvotāju 13

14 5.attēls. Privāto meža īpašnieku skaits Latvijas rajonos 5 Vidējā viena meža īpašuma platība Latvijā ir 8,4 ha. Vissadrumstalotākie meža īpašumi ir Latgalē. Privāto meža īpašumu struktūras dinamiku dalījumā pēc īpašuma lieluma var redzēt 6.attēlā. 6.attēls. Privāto meža īpašumu struktūras dinamika 6 Salīdzinot ar 2003.gadu, meža īpašumu struktūra ir kļuvusi daudz sadrumstalotāka, bet tai pašā laikā ir palielinājies to īpašumu apjoms, kuru platība ir lielāka par 50 hektāriem. Aptuveni 10% no privātajiem mežu īpašumiem pieder ārvalstu uzņēmumiem vai privātpersonām, lielākais ārvalstu mežu īpašnieks ir jau iepriekš minētais SIA Bergvik Skog, kuram pieder vairāk nekā 100 tūkstoši ha apsaimniekojamo zemes īpašumu, no kuriem divas trešdaļas ir mežs ar kopējo koksnes krāju 8,2 miljoni kubikmetru. SIA Bergvik Skog ietilpst Zviedrijas Bergvik Skog grupā Sociālo un ekonomisko apstākļu apraksts gada sākumā Latvijas administratīvi teritoriālo iedalījumu veidoja 119 administratīvās teritorijas, kurās pašvaldības savas kompetences ietvaros realizē pārvaldi. Kā koordinācijas un sadarbības institūcijas starp pašvaldībām un valsts institūcijām Latvijā pastāv un darbojas pieci plānošanas reģioni Rīgas, Vidzemes, Kurzemes, Zemgales un Latgales plānošanas reģions. 5 avots: Latvijas Meža īpašnieku biedrība 6 avots: Latvijas Meža īpašnieku biedrība 14

15 7.attēls. Plānošanas reģionu izvietojums Latvijas teritorijā. LVM reģionu robežas atšķiras no statistisko reģionu robežām, taču, lai raksturotu atšķirības starp LVM reģioniem attiecībā uz dažādiem statistikas rādītājiem, tiek pieņemts sekojošs dalījums: Reģions Reģionu dalījums pa statistiskajiem reģioniem Statistikas reģions 2.tabula Austrumvidzemes Dienvidkurzemes Dienvidlatgales Rietumvidzemes Vidusdaugavas Zemgales Ziemeļkurzemes Ziemeļlatgales Vidzemes Kurzemes Latgales, Zemgales Vidzemes, Pierīgas, Pierīgas, Zemgales Pierīgas, Zemgales Kurzemes Vidzemes, Latgales Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (turpmāk CSP) datiem Latvijas iedzīvotāju skaits izmaiņas no gadam (uz 1.janvāri Kurzemes reģionā): 15

16 IEDZĪVOTĀJU SKAITS UN TĀ IZMAIŅAS STATISTISKAJOS REĢIONOS - Reģions, Gads un Rādītāji 7 Statistikas reģions Iedzīvotāju skaits 2000.gadā Iedzīvotāju skaits 2013.gadā 3.tabula Izmaiņa (+/-) Izmaiņa % Latvija Kurzemes un gada CSP datu salīdzinājums liecina, ka Latvijā 14 gadu laikā iedzīvotāju skaits ir samazinājies par 358 tūkstošiem jeb par 15%. Iedzīvotāju skaita samazinājums ir noticis gan iedzīvotāju dabiskās kustības (mirušo skaitam pārsniedzot dzimušo skaitu), gan starptautiskās migrācijas ietekmē. Iedzīvotāju mirstība visā aprakstītajā laika posmā ir bijusi lielāka par dzimstību, un rezultātā iedzīvotāju skaits ir samazinājies par 134 tūkstošiem, savukārt emigrācijas ietekmē iedzīvotāju skaits ir sarucis par 224 tūkstošiem cilvēku. Iedzīvotāju skaits gadā, salīdzinot ar gadu Kurzemes reģionā ir samazinājies vairāk kā Latvijā kopumā (par 18.5%). Balstoties uz CSP datiem, tiek pārrēķināti dažādi ekonomiskie un sociālie indikatori, kas atspoguļo parādību izplatību uz vienu (vai tūkstoti utml.) iedzīvotāju. Ņemot vērā iedzīvotāju skaita samazinājumu, daudzi rādītāji, piemēram, iekšzemes kopprodukta un nodarbinātības rādītāji būs augstāki un uzrādīs labāku sniegumu. Tāpat atspoguļosies arī pretējas tendences, piemēram, aprēķinot likumpārkāpumu skaitu uz tūkstoš iedzīvotājiem. PASTĀVĪGO IEDZĪVOTĀJU ETNISKAIS SASTĀVS gads, atsevišķu tautību īpatsvars, % Latvieši Krievi Baltkrievi Ukraiņi Poļi Lietuvieši Čigāni Citas tautības, ieskaitot neizvēlētu un nenorādītu tautību LATVIJA Kurzemes reģions gads, atsevišķu tautību īpatsvars, % Latvieši Krievi Baltkrievi Ukraiņi Poļi Lietuvieši Čigāni Citas tautības, ieskaitot neizvēlētu un nenorādītu tautību LATVIJA Kurzemes reģions tabula Lai gan latviešu skaits pret 2000.gadu kopumā ir samazinājies, to īpatsvars salīdzinājumā ar citām tautībām ir palielinājies gada sākumā Latvijā bija 61,1% latviešu tautības iedzīvotāju. 7 Atskaite ISG Atskaite

17 Tikmēr nedaudz ir samazinājies krievu tautības iedzīvotāju skaits - ja 2000.gadā bija 29,6%, 2013.gada sākumā tie bija 26,2%. Citu tautību iedzīvotāju skaits arī nedaudz samazinājies. Nodarbinātības līmenis atspoguļo nodarbināto iedzīvotāju īpatsvaru iedzīvotāju kopskaitā, procentos gadā nodarbināto iedzīvotāju skaits valstī salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem pieauga pēc krituma gadā notika pagrieziens pozitīvā virzienā. Aplūkojot situāciju statistiskajos reģionos gadā, salīdzinot ar iepriekšējo periodu, nodarbinātības līmenis ir paaugstinājies. Nodarbinātības rādītājam pretējs ir darba meklētāju skaits. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu gadā darba meklētāju skaits valstī turpina samazināties (skatīt tabulu) un sasniedza 15%. NODARBINĀTĪBAS LĪMENIS, DARBA MEKLĒTĀJU ĪPATSVARS LATVIJAS REĢIONOS (%) 9 Statistikas reģions tabula Nodarbināto iedzīvotāju īpatsvars atbilstošās vecuma grupas iedzīvotāju kopskaitā Latvija Kurzemes reģions Darba meklētāju īpatsvars atbilstošās vecuma grupas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaitā Latvija Kurzemes Iekšzemes kopproduktu (IKP) var uzskatīt par vienu no galvenajiem teritorijas ekonomiskās attīstības rādītājiem. Valsts IKP ir tās teritorijā saražoto gala produktu un pakalpojumu summārā vērtība gada laikā, pieskaitot arī valsts iedzīvotāju ārpus robežām saražoto. IKP apjomu aprēķina gan faktiskajās, gan arī salīdzināmajās cenās. Salīdzināmajās cenās veiktā IKP aprēķinā netiek ņemta vērā cenu svārstību ietekme, un tas dod iespēju kvalitatīvāk izvērtēt IKP izmaiņas attīstības dinamikas noteikšanai un pilnīgāk raksturot ekonomiskās pārmaiņas. IKP dati tiek rēķināti gada salīdzināmajās cenās, un to lielums ir aptuveni divreiz mazāks nekā šī brīža faktiskajās cenās gadā IKP uz vienu iedzīvotāju Latvijā faktiskajās cenās bija Ls Apskatot rādītāja dinamiku uz vienu iedzīvotāju, jāņem vērā, ka tā palielinājums saistīts ne tikai ar pozitīvu tendenci IKP apjoma pieaugumu, bet arī ar negatīvu tendenci Latvijas iedzīvotāju skaita samazināšanos. 9 atskaite NBG04 17

18 IEKŠZEMES KOPPRODUKTS STATISTISKAJOS REĢIONOS (NACE 2.red.) - Uz vienu iedzīvotāju, latos 10 Statistikas reģions Latvija Kurzemes tabula gadā Latvijas ekonomikā turpinājās izaugsmes pazīmes salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu palielinājās IKP rādītāji, samazinājās darba meklētāju īpatsvars ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaitā Teritorijas iedalījums zemes grupās 12 7.tabula Meža zemes Nemeža Platība Mežs Purvi Lauces Pārpl. Meža infrastruktūras objekti zemes kopā Ceļi Grāvji Citi ha % no kopējās plat Ziemeļkurzemes reģiona apsaimniekojamā teritorijā lielāko daļu jeb 90 % zemju aizņem mežs, atlikušo daļu veido 4.2 % purvi, 4.4 % zeme zem meža infrastruktūras objektiem. Nemeža zemes aizņem salīdzinoši mazu daļu jeb 1.6 % no apsaimniekošanā esošajām zemēm. Datubāzē ir notikušas izmaiņas kopējā meža platībā (uz meža nogabalu platību rēķina palielinājusies meža infrastruktūras aizņemtā platība), jo kopš 2016.gada sākuma ir mainījusies Valsts meža dienesta ģeogrāfiskās informācijas sistēmas (turpmāk- VMDĢIS) pieeja, kura balstīta uz to, ka visi objekti, kuru identifikācija un uzraudzība dabā balstīta uz konkrētu teritoriju, tiek arī uzturēti kā ģeogrāfiski objekti. Platība tādiem objektiem kā ceļi, grāvji un stigas tiek aprēķināta, ņemot vērā to garumu un pieņemot konstantu platumu. Līdz pārejai uz VMDĢIS ģeogrāfiskie dati tika uzturēti atsevišķi no tekstuālajiem: karšu lapās un informācijas sistēmā Mersis atskaite KG VARAM, VRAA Pārskats Reģionu attīstība Latvijā 2011, 145.lpp 12 GEO atskaite 18

19 1.3. Meža sadalījums pa valdošajām sugām 13 8.tabula MEDUS 2002 GEO 2014 Platība Valdošās sugas Platība, ha % no kopējās meža platības % no kopējās meža platības Krāja m3 Izcirtumi 0.0% % 319 Skuju koki % % Priede % % Egle % % citi skuju koki % % 7558 Cietie lapu koki % % Ozols % % Osis % % citi citie lapu koki % % 219 Mīkstie lapu koki % % Bērzs % % Melnalksnis % % Apse % % Baltalksnis % % citi mīkstie lapu koki % % 5073 Pavisam kopā % % Pēc MRM datiem Salīdzinot 2002.gada LVM meža datu uzskaites sistēmas (turpmāk tekstā - GEO) informāciju ar 2014.gada datiem redzams, ka kopējā LVM apsaimniekojamā mežu platība palielinājusies par 18.6 tūkst. ha. Svarīgākie faktori (neskaitot izmaiņas meža inventarizācijā), kas ietekmējuši šo pieaugumu, ir: LVM realizētā zemju iepirkšanas politika no citiem īpašniekiem, LVM realizētā lauksaimniecības zemju apmežošanas politika. Saimnieciski nozīmīgāko koku sugu (skuju koku) mežaudzes pēc GEO datiem aizņem 80.1% no kopējās meža platības, bet lapu koku mežaudzes 16.9%, tai skaitā bērza mežaudzes- 14.3%. LVM valdījumā esošajos mežos samazinās ošu mežaudžu īpatsvars, jo LVM ievēro zinātnieku norādījumus bojāto ošu audzes aizstāt ar citu sugu mežaudzēm GEO atskaite 14 M.Laiviņš Latvijas ošu mežu vitalitāte un daudzveidība: stāvoklis un prognoze,. Pētījums., 2005.g. 19

20 1.4. Meža sadalījums pa valdošajām koku sugām un meža tipiem 15 Augš. Platība pa valdošajām koku sugām Kopā % apst. tips P, Le, Pc, Cp E, Ec, B Oz Os, G, Ds, Sk, K B M A, Pa L Ba, Vī, Bl Sausieņi Sils Mētrājs Lāns Damaksnis Vēris Gārša Slapjaiņi Grīnis Slapjais mētrājs Slapjais damaksnis Slapjais vēris Slapjā gārša Purvaiņi Purvājs Niedrājs Dumbrājs Liekņa Āreņi Viršu ārenis Mētru ārenis Šaurlapju ārenis Platlapju ārenis Kūdreņi Viršu kūdrenis Mētru kūdrenis Šaurlapju kūdrenis Platlapju kūdrenis tabula Pēc GEO datiem visvairāk mežu (43.7%) aug uz normāla mitruma minerālaugsnēm - sausieņu meža tipos (turpmāk MT). 26.4% no LVM valdījumā esošajiem mežiem aug uz pārmitrām minerālaugsnēm un kūdras augsnēm (slapjaiņu 18.5 % un purvaiņu 7.9 % meža tipi). Šie meži ir vērtīgākie no bioloģiskās daudzveidības viedokļa tūkst. ha (jeb 29.9%) mežu ir nosusināti, kas liecina par iepriekšējos gadu desmitos veiktās meža meliorācijas apjomu. No tiem 24.9 % mežu aug uz nosusinātām minerālaugsnēm - āreņiem un 5 % uz nosusinātām kūdras augsnēm- kūdreņiem. Atlikušie 3% pēc GEO datiem ir izcirtumi bez norādīta MT. 15 GEO atskaite 20

21 1.5. Meža sadalījums pa valdošajām sugām un bonitātēm 16 Valdošās Skuju koki Vidējā sugas Ia I II III IV V Va bonitāte 01 - Priede II 03 - Egle II 13 - Lapegle I 14 - Citas priedes V 23 - Baltegle II Cietie lapu koki 10 - Ozols II 11 - Osis I 16 - Goba,vīksna II 24 - Kļava I Mīkstie lapu koki Platība pa bonitātēm 04 - Bērzs II 06 - Melnalksnis II 08 - Apse I 09 - Baltalksnis II 12 - Liepa II 19 - Papele Ia 21 - Blīgzna II 10.tabula Sadalījumā pa bonitātēm pēc GEO datiem, dominē I un II bonitātes mežaudzes, kas parāda mežaudžu potenciālu. 16 GEO atskaite 21

22 1.6. Meža sadalījums pa valdošajām sugām un vecuma desmitgadēm (platība/krāja) tabula Valdošā Platība / nogabala krāja pa desmitgadēm Vid. suga Skuju koki < vec Priede Egle Lapegle Citas priedes Baltegle Cietie lapu koki 10 - Ozols Osis GEO atskaite 22

23 16 - Goba,vīksna Kļava Mīkstie lapu koki Bērzs Melnalksnis Apse Baltalksnis Liepa Papele Blīgzna GEO atskaite 23

24 Vecumklase ir iedalījuma vienība audžu sadalīšanai pēc vecuma. Viens no rādītājiem ilgspējīgas mežsaimniecības realizēšanā ir mežaudžu vienmērīgs sadalījums pa vecumklasēm. Tā kā reģionā dominējošie ir skuju koki, to vecumstruktūras sadalījums daudz neatšķiras no reģiona kopējā sadalījuma. Skuju kokiem lielāks audžu īpatsvars ir vecumā no gadiem, bet daudz no šī vecuma audzēm neatpaliek arī mākslīgi atjaunotās mežaudzes, jaunaudzes līdz 10 gadu vecumam un audzes no gadu vecumam. Kā redzams, ha skuju koku audzes ir 151 gadu vecas un vecākas. Lielākā daļa no šīm audzēm ir saudzējamas, jo izdalītas kā biotopi vai arī atrodas Baltijas jūras un Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā (300 m) un ierobežotas saimnieciskās darbības joslā (līdz 5 km). Mīksto lapu koku sugu saimniecībā vislielākais īpatsvars audžu ir vecumā no (kopā 30.0%). Tātad tuvāko gadu laikā būs salīdzinoši liels pieaugušo audžu īpatsvars. Tas liecina, ka šīs audzes veidojušās tieši pēckara gados, kad liela daļa no nocirstajām audzēm un neizmantotajām lauksaimniecības zemēm atjaunojās dabīgi ar pioniersugām bērzu, apsi u.c. Mežaudžu vecumstruktūra atspoguļo relatīvi lielu vecu audžu platības. Var redzēt, ka meža atjaunošana ar katru gadu palielinās, jo jaunaudžu platības pieaug. Sākot no vecumklases vērojams mežaudžu platību samazinājums, kas izskaidrojams ar galvenās cirtes vecuma sasniegšanu un ciršanu. Kopējā koksnes krāja ir pēc GEO ir 41.6 milj. m 3, savukārt pēc MSI datiem 48.3 milj. m 3. Saskaņā ar GEO datiem vidējā krāja ir m 3 / ha, bet pēc MSI datiem m 3 / ha. Vislielākā krāja ir gadus vecās mežaudzēs Mežu dalījums atbilstoši apsaimniekošanas mērķim Lai atbalstītu koksnes ieguves, meža atjaunošanas un kopšanas, dabas daudzveidības saglabāšanas, kā arī citu darbību plānošanu, katram meža zemes nogabalam (mežaudzei), izņemot meža infrastruktūras objektus, tiek noteikts nogabala (mežaudzes) apsaimniekošanas galvenais mērķis 18. Definēti sekojoši meža apsaimniekošanas mērķi: DA - Bioloģiskās daudzveidības saglabāšana, neiejaucoties vai veicot biotehniskos pasākumus. Darbības plāno vides eksperts vai vides plānošanas speciālists, sagatavojot eksperta atzinumu vai atbilstošus norādījumus. Šajos nogabalos neplāno MMS pārbūvi, jaunu meža ceļu būvi un zemes dzīļu resursu ieguvi; DS - Bioloģiskās daudzveidības saglabāšana ar nebūtisku koksnes vai citu produktu ieguvi. Šī mērķa audzēs var tikt plānoti tādi cirtes veidi un paņēmieni, kuri nodrošina sugai un/vai biotopam labvēlīgus apstākļus un ir atbilstoši LR normatīvo aktu prasībām. Nogabalos veic meža atjaunošanu un jaunaudžu kopšanu, ņemot vērā šo mērķi un/vai vides eksperta atzinumu. KV - Koksnes audzēšanai vai citu produktu ražošanai ar papildus nosacījumiem vides aizsardzībai un rekreācijai. Gan plānojot cirtes, gan meža atjaunošanu un jaunaudžu kopšanu, izvēlas 18 Vadlīnijas audzes / nogabala apsaimniekošanas mērķa izvēlei un turpmākai apsaimniekošanai 24

25 tādus cirtes veidus un paņēmienus, lai mežaudze, papildus koksnes ražošanas uzdevumam, sasniegtu arī vides un/vai rekreācijas mērķus. Cirtei jāuzlabo vai, vismaz jāsaglabā vietas rekreācijas, t.sk., ainaviskā un/vai ekoloģiskā vērtība. Meža atjaunošanā, piemēram, var tik dota priekšroka dabiskajai atjaunošanai vai atjaunošanai ar platlapju sugām. KR - Koksnes audzēšanai vai citu produktu ražošanai. Meža apsaimniekošanu plāno saskaņā ar kopējām LVM procedūrām un norādījumiem. N nenoteikts mērķis. Atsevišķos gadījumos, ja pamatojoties uz rīcībā esošo informāciju, nogabalam (mežaudzei) apsaimniekošanas mērķi nevar noteikt vai citu neskaidru iemeslu dēļ, tam tiek norādīts nenoteikts mērķis. Šīs audzes tiek apsekotas dabā. Mežaudžu dalījums atbilstoši apsaimniekošanas mērķim uz 2017.g.martu 19. Apsaimniekošanas mērķis** MS DA DS KV KR N ha % ha % ha % ha % ha % kopā ZK tabula 1.8. Ar LR normatīvajiem aktiem noteiktās dabas aizsardzības teritorijas Latvijā noteiktas aizsargājamo dabas teritoriju kategorijas, no kurām LVM apsaimniekotajās teritorijās atrodamās uzskaitītas 13. tabulā: Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts ir plaša teritorija, kurā starptautiski nozīmīgas dabas un ainaviskās vērtības tiek saglabātas nodrošinot ilgtspējīgu sociālo un ekonomisko attīstību. Dabas parki sevī ietver noteiktu apvidu dabas un kultūrvēsturiskās vērtības un ir piemēroti raksturīgās ainavas saglabāšanai, sabiedrības izglītošanai un atpūtai, bioloģiskās daudzveidības uzturēšanai. Aizsargājamo ainavu apvidi (piemēram, Ziemeļgauja, Augšdaugava, Augšzeme) ir lielas teritorijas, kurās tiek aizsargāta īpaši skaista un daudzveidīga Latvijai raksturīga ainava un kultūrvide. Dabas liegumi ir teritorijas, kurās aizsargā retas vai izzūdošas sugas vai biotopus, parasti cilvēku mazpārveidotas un saskaņoti apsaimniekotas platības. Šo teritoriju ir visvairāk. Dabas pieminekļi ir atsevišķi, savrupi dabas vai cilvēku veidojumi, tai skaitā ģeoloģiskie un ģeomorfoloģiskie veidojumi, aizsargājamie koki, dendroloģiskie stādījumi, alejas

26 Vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslas tiek noteiktas ap objektiem un teritorijām, kas ir nozīmīgas no vides un dabas resursu aizsardzības un racionālas izmantošanas viedokļa. To galvenais uzdevums ir samazināt vai novērst antropogēnās negatīvās iedarbības ietekmi uz objektiem, kuriem noteiktas aizsargjoslas. Ir šādi vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslu veidi: Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjosla, virszemes ūdensobjektu aizsargjoslas, aizsargjoslas (aizsardzības zonas) ap kultūras pieminekļiem, aizsargjoslas ap ūdens ņemšanas vietām, mežu aizsargjoslas ap pilsētām, aizsargjoslas ap purviem. Mikroliegumi ir teritorijas, kas tiek noteiktas, lai nodrošinātu īpaši aizsargājamas sugas vai biotopa aizsardzību ārpus īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, kā arī īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, ja kāda no funkcionālajām zonām to nenodrošina. Līdzīgi kā īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, mikroliegumos ir aizliegtas vai ierobežotas darbības, kas apdraud retās sugas vai biotopa pastāvēšanu. Mikroliegumi parasti platības ziņā ir mazāki kā īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, tiem var tikt noteikta buferjosla. Īpaši aizsargājamie meža iecirkņi ir teritorijas, kas vēsturiski veidotas sugu un biotopu aizsardzībai. Aizsargājamās teritorijas var savstarpēji pārklāties. Aizsargājamās teritorijas veids 1. Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas: kopā Platība, ha mežs 1.1. Dabas liegumi Dabas parki Aizsargājamo ainavu apvidi Biosfēras rezervāti Dabas pieminekļi Aizsargjoslas (vides un dabas resursu aizsardzībai), 1.1. Aizsargjosla ap purviem Virszemes ūdensobjektu aizsargjosla 1.3. Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjosla 1.4. Krasta kāpu aizsargjosla Mežu aizsargjosla ap pilsētām Kultūras pieminekļu aizsargjosla 3. Mikroliegumi: 3.1. aizsargājams dzīvnieks (putns, zīdītājs, abinieks, bezmugurkaulnieks) VA kods aizsargājams augs (vaskulārais vai paparžaugs, sūna, ķērpis, sēne) VA kods 2002, 2003, 2004, tabula 26

27 3.3. meža biotops, īpaši aizsargājams biotops VA kods 2005, Putnu sugu mikroliegumu buferzonas Īpaši aizsargājami meža iecirkņi

28 1.9. LVM identificētās vides (dabas un rekreācijas) vērtības un teritorijas LVM apsaimniekotajās teritorijās notiek teritoriju apsekošana dažādu procesu ietvaros: ietekmes uz vidi novērtēšana, cirsmu plānošana. Šo darbu gaitā tiek atrasti ES nozīmes biotopi, inventarizēti DMB (dabiskie meža biotopi), reģistrētas reto un aizsargājamo sugu atradnes, aizsargājamo putnu ligzdas, kā arī ligzdas, kuru D>50cm. Dati par šīm dabas vērtībām redzami 14.tabulā. Nosaukums 1.Aizsargājami biotopi (kopā bez pārklāšanās), t.sk.: kopā Platība, ha mežs Skaits, gab Dabisko mežu biotopi ES nozīmes un Latvijas aizsargājami biotopi 2. Sugu dzīvotnes: Aizsargājamu augu atradnes Aizsargājamu putnu (izņemot medni) ligzdošanas vietas (ligzdas) 2.3. Citu putnu sugu lielās ligzdas Aizsargājamu dzīvnieku ( izņemot putnus) atradnes tabula LVM atšķirīgi apsaimniekojamās teritorijas LVM apsaimniekošanā esošajā īpašumā ir teritorijas, kuras ir nozīmīgas dabas aizsardzībai un rekreācijai. Lai nodrošinātu minēto teritoriju atbilstošu apsaimniekošanu, LVM identificē atšķirīgi (papildus LR normatīvajos aktos noteiktajam) apsaimniekojamas teritorijas, nosaka noteiktai teritorijai atbilstošus apsaimniekošanas nosacījumus. LVM nosaka sekojošas atšķirīgi apsaimniekojamas teritorijas: ekomeži dabai - dabas vērtību koncentrācijas teritorijas, apsaimnieko ar mērķi saglabāt dabas daudzveidību; ekomeži rekreācijai - vietējai sabiedrībai nozīmīgas teritorijas, apsaimnieko ar mērķi saglabāt un vairot rekreācijas, t.sk. ainaviskās vērtības; medņu riesti - mednim nozīmīgas teritorijas, apsaimnieko ar mērķi nodrošināt medņu aizsardzību un mednim piemērotu dzīvotņu saglabāšanu, savukārt, atkarībā no noteiktā aizsardzības un apsaimniekošanas režīma tie dalās riesta vietās un riesta teritorijās. Šo teritoriju skaits un platības atspoguļotas 15.tabulā. 28

29 15.tabula Platība, ha Skaits, gab. Nosaukums kopā mežs 1.Ekomeži dabai Ekomeži rekreācijai Medņu riesti Riesta vietas Riesta teritorijas Vides izziņas un atpūtas vietas * (SNV) 52 * Reģiona sabiedrībai nozīmīgu vietu (SNV) saraksts (3. pielikums) 29

30 1.11. Meža infrastruktūra Ziemeļkurzemes reģiona meža apsaimniekošanas plāns Visas būves, komunikācijas, dažādas pārvades līnijas mežā veido tā infrastruktūru. Tādas būves, kā elektropārvades līnijas, gāzes vadi tieši neietekmē meža produktivitāti, bet uzliek dažāda veida ierobežojumus un nosacījumus mežsaimnieciskajai darbībai. Tieša ietekme ir meža ceļu ( turpmāk MAC) izvietojumam: samazina koksnes iegūšanas un meža atjaunošanas izmaksas, grāvji: paaugstina meža produktivitāti, stigas: atvieglo inventarizāciju un apsaimniekošanu. Kopējā infrastruktūras objektu platība reģionā sastāda 3% no reģiona platības. - Meža meliorācijas sistēmu (turpmāk - MMS) apjoms un to stāvokļa raksturojums, Meža meliorācijas mērķis ir regulēt augsnes mitrumu atbilstoši audžu bioloģiskajām prasībām un platību saimnieciskajai izmantošanai. MMS būvniecība, veikta 20.gadsimta gados. Kopš 2002.gada LVM ir uzsākta MMS renovācija un līdz 2016.gada beigām reģionā kopumā renovētas meža meliorācijas sistēmas ar kopējo platību ha 20. Kopējais MAC blīvums Ziemeļkurzemes reģiona apsaimniekojamos mežos ir 0.93 km uz 100 ha saimnieciski apsaimniekojamā meža. Lai pēc iespējas vairāk samazinātu koksnes pievešanas attālumu, paaugstinātu mobilitāti ugunsnedrošajā laikā, ir jānodrošina un jāuzrauga optimāli labs ceļu tīkls, kas ir priekšnosacījums sekmīgai meža apsaimniekošanai. LVM meža apsaimniekošanai tiek izmantoti arī valsts, pašvaldību un citu īpašnieku autoceļi. Meža autoceļu raksturojums tabula Reģions LVM MAC garums, km Saimnieciskie meži, ha Autoceļu blīvums, km/100 ha meža Mērķa blīvums, km/100 ha meža Ziemeļkurzeme Meža ceļi tiek iedalīti pēc pieejamības km ceļi ir ar vissezonas pieejamību, 765 km - ar sezonālu pieejamību. Ja salīdzinām Ziemeļkurzemes reģionu ar citiem reģioniem, tad autoceļu blīvums ir virs vidējā. Turpmākajos gados nepieciešama MAC pārbūve. Veicot MAC pārbūvi tiek uzlabota meža autoceļu pieejamība. 20 SDE.OWNER.Drainage slānis SDE.OWNER.DrainageSystem 21 SDE.OWNER.Roads slānis SDE.OWNER.Road 30

31 Autoceļu ģeogrāfiskais izvietojums nav vienmērīgs, tādēļ, plānojot MAC būvniecību jāpievērš uzmanība tām vietām, kur tas ir zemāks, savukārt pārbūvējot ceļus vietās ar blīvāku izvietojumu jāizvēlas tie, kuru pārbūve dos vislielāko ekonomisko efektu Meža nekoksnes resursu (medījamie dzīvnieki, ogas u.c.) raksturojums Meža nekoksnes resursi (ogas, sēnes, medījumi, rieksti, medus, bērzu un kļavu sulas, medicīnā izmantojamie augi, dekoratīvie materiāli) un meža rekreatīvo resursu nozīme arvien pieaug un aktuālāka kļūst mežu ekoloģiskā funkcija ūdens un augsnes resursu aizsardzībā un klimata regulēšanā. Līdztekus kokmateriālu ražošanai, mežs veic hidroloģiskās, preterozijas, fitoncīdus producējošās, sanitāri higiēniskās un gaisa attīrītāja funkcijas, tomēr globāli nozīmīga ir kokaudzes loma ogļskābās gāzes akumulēšanā un skābekļa izdalīšanā atmosfērā. Balstoties uz pētījuma rezultātiem 22, ir aplēsts, ka ik gadus Latvijas mežos tiek iegūti nekoksnes produkti 71,7 miljonu LVL apmērā, tai skaitā sēnes 35,9 miljoni LVL vērtībā (jeb 50% no kopējā), augļi, ogas, rieksti 11,9 miljoni LVL vērtībā (17%), citi augu produkti 15,8 miljonu LVL vērtībā (22%), medījamo dzīvnieku gaļa 4,5 miljonu LVL vērtībā (6%), Ziemassvētku eglītes 3,1 miljonu LVL vērtībā (4%) un citi produkti. Statistikas dati par atsevišķiem reģioniem vai īpašuma viediem nav pieejami. LVM valdījumā esošajos mežos ikvienam ir tiesības vākt savvaļas ogas, augļus, riekstus, sēnes un ārstniecības augus, ievērojot dabas aizsardzības prasības, meža ugunsdrošības noteikumus, kā arī prasības nebojāt meža augsni un meža infrastruktūru, nepiesārņot mežu ar atkritumiem, ievērot noteikto kārtību atpūtas vietu izmantošanā, nepostīt putnu ligzdas un skudru pūžņus un citādi nekaitēt meža augiem un dzīvniekiem. Lielāko daļu meža nekoksnes materiālo vērtību iegūst privātas personas bez LVM darbinieku līdzdalības, katrs mūsu valsts iedzīvotājs drīkst nocirst vienu Ziemassvētku eglīti LVM mežos bez maksas. Pārdotās meža nekoksnes vērtības pa gadiem 17.tabula 2013.g g g g. Egles (gab.) Koku zari (m³) Bērzu meijas (gab.) Bērza sulas (urbumi gab.) Dravu izvietošana (stropi * gab.) *- no gada maksa tiek iekasēta par vienas dravas izvietošanu, neuzskaitot bišu stropus. Nozīmīgi meža nekoksnes resursi ir ainava, kultūrvēsturiski objekti un dabas elementi, dzīvnieki, retas augu un dzīvnieku sugas. Vides neviendabīgums - mozaīkveida ainava, reljefa dažādība, ezeri un upes dod praktiski neierobežotas iespējas daudzveidīgiem atpūtas veidiem. 22 Projekta Nr.LV0081 Integrēto vides un meža ekonomisko kontu izstrāde Latvijā ietvaros veikts pētījums Meža nekoksnes produktu un pakalpojumu devuma Latvijas tautsaimniecībā novērtējums 31

32 LVM apsaimniekojamie meži ir ļoti dažādi gan pēc reljefa, gan pēc sastāva- priežu un egļu meži, melnalkšņu staignāji. Līdz ar to dažādas ir arī atpūtas iespējas- ogošana, sēņošana, pastaigas, sevišķi pie pilsētām, aktīvā atpūta. Nākotnē - arī ekotūrisms, jo nozīmīgu teritorijas daļu veido īpaši aizsargājamas dabas teritorijas. Ziemeļkurzemes reģionā ir apzinātas un izvērtētas rekreācijas iespējas, gandrīz 1% no LVM valdījumā esošās teritorijas tiek apsaimniekots ar rekreācijas un vides izziņas mērķi, ir labiekārtoti aptuveni 52 objekti: atpūtas vietas, dabas takas, apskates objekti, t.sk. 2 skatu torņi. Medījamie dzīvnieki savvaļā dzīvojošie zīdītāji un putni, kuru medības ir atļautas saskaņā ar medības reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem. Medījamo dzīvnieku sugas īpatņu uzskaiti veic VMD. LR ir atļauts medīt šādus dzīvniekus: limitētie medījamie dzīvnieki aļņi, staltbrieži, stirnas, meža cūkas, lūši, vilki, medņi (kopš 2011.gada nemedī), rubeņi, nelimitētie medījamie dzīvnieki - raķeļi, pelēkie zaķi, baltie zaķi, meža caunas, akmens caunas, seski, ondatras, āpši, lapsas, Amerikas ūdeles, jenotsuņi, mežirbes, fazāni, lauku baloži, mājas baloži, slokas, pelēkās vārnas, žagatas, sējas zosis, baltpieres zosis, Kanādas zosis, lauči, krīkļi, pelēkās pīles, platknābji, meža pīles, prīkšķes, baltvēderi, garkakļi, brūnkakļi, cekulpīles, ķerras, tumšās pīles, melnās pīles, kākauļi, gaigalas, bebri. Plašāk sastopamo medījamo dzīvnieku skaits Latvijā 18.tabula Uzskaitīti, tūkst. gab. 2008/ / / / / / / / / 2017 Aļņi 14,4 15,504 16,4 17,5 19,3 20,6 21, Mežacūkas 60,3 66,7 67,2 66,9 72,5 74,1 55, Brieži 34,4 37,5 39,8 43,7 49,6 51, Stirnas 228,5 240,2 186,3 140,0 145,4 141, ,3 13,7 Kā redzams pēc VMD uzskaites datiem, medījamo dzīvnieku skaits palielinās, izņemot stirnas, kuru populācija samazinās, bet tam par iemeslu ir 2009./2010. un 2010./2011.gadu ziemas, kad janvārī izveidojās asa sērsna, kurai stirnas izlūza cauri, bet plēsēji varēja pārvietoties pa virsu un aktīvi medīja tās Reģionā pieejamie meža ekosistēmu pakalpojumi Meža ekosistēmu funkciju un procesu identifikācijai kā pamatu var izmantot de Groot et al. (2000) izstrādāto shēmu. Atbilstoši šai shēmai, meža ekosistēmu funkcijas var iedalīt četrās pamatkategorijās: 1. regulējošās funkcijas 2. dzīvotni nodrošinošās funkcijas 3. produktīvās funkcijas 4. informatīvās funkcijas (pētījumā lietots formulējums sociāli-ekonomiskās funkcijas, kas pēc būtības ir tas pats). 32

33 Meža ekosistēmu funkciju kategorijas un ar tām saistītie ekosistēmu produkti/pakalpojumi LVM 23 Regulējošās funkcijas (F1) CO 2 piesaiste un O 2 ražošana fotosintēzes procesā Gaisa kvalitātes nodrošināšana Ūdens kvalitātes nodrošināšana Ūdens apjoma nodrošināšana Aizsardzība no erozijas Dzīvotni nodrošinošās funkcijas (F2) Dzīves un vairošanās vieta dzīvnieku sugām Bioloģiskās daudzveidības saglabāšana (gēnu, sugu un ekosistēmu līmeņos) Sabalansētas sugu skaitliskās attiecības Optimālu barības ķēžu un ekoloģisko nišu atjaunošanās Dabiskai piekrastes un iekšzemes ūdeņu ekosistēmu attīstībai piemērotu apstākļu nodrošināšana Augsnes resursu saglabāšana, nodrošinot dzīvotni augsnes Produktīvās funkcijas (F3) Koksnes un nekoksnes resursu pieauguma un kvalitātes nodrošināšana un uzlabošanās Ekosistēmas produktivitātes kāpinājums (stabilizācija dabiskā līmenī) Ekosistēmas (mežaudzes) ražīguma ilgtspējas (nenoplicināmības) nodrošināšana Augsnes kvalitātes saglabāšana, nodrošinot priekšnosacījums meža produktivitātes kāpināšanai Zivju resursu saglabāšanai piemērotu apstākļu nodrošināšana 19.tabula Sociāli-ekonomiskās funkcijas (F4) Meža nozīme ekonomikā Meža nozīme nodarbinātībā un reģionu attīstībā Meža rekreatīvā nozīme Meža estētiskā nozīme Meža izglītojošā nozīme Meža nozīme zinātniskajā izpētē mikroorganismiem Avots: Mežsaimniecisko darbību ietekmes uz vidi un bioloģisko daudzveidību izpēte, LVMI Silava, Mežsaimniecisko darbību ietekmes uz vidi un bioloģisko daudzveidību izpēte, LVMI Silava,

34 2. Meža apsaimniekošanas novērtējums iepriekšējā periodā Atskaite par iepriekšējā gada meža apsaimniekošanu un vides monitoringa rezultātiem (LVM vides monitoringa 2012.gada publiskais pārskats 24 ) MAP publiskās daļas 2. pielikumā. Vides monitorings tiek realizēts saskaņā ar vadlīnijām LVM vadlīnijas vides monitoringam. 3. LVM meža apsaimniekošanas stratēģijas mērķi un uzdevumi LVM meža apsaimniekošanas stratēģijas mērķi un indikatori ir atrodami LVM meža apsaimniekošanu veic atbilstoši ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas standartu prasībām

35 4. Plānotā meža apsaimniekošana Ziemeļkurzemes reģionā g Vides vērtību saglabāšana Ar LR normatīvajiem aktiem noteikto aizsargājamo teritoriju apsaimniekošanas nosacījumi Aizsargājamās teritorijas veids 1. Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas (turpmāk - ĪADT) 2. Aizsargjoslas vides un dabas resursu aizsardzībai LR Likumi, MK noteikumi, kas nosaka apsaimniekošanu 1.Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, pieņemts Par Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātu, pieņemts MK noteikumi Nr.212 "Par dabas liegumiem", pieņemti MK noteikumi Nr.69 "Par aizsargājamo ainavu apvidiem", pieņemti MK noteikumi Nr.83 "Par dabas parkiem", pieņemti tabula 6. MK noteikumi Nr.264 Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi pieņemti Individuālie ĪADT aizsardzības un izmantošanas noteikumi 1.Aizsargjoslu likums, pieņemts MK noteikumi Nr.935 Noteikumi par koku ciršanu mežā, pieņemti MK noteikumi Nr.936 Dabas aizsardzības noteikumi meža apsaimniekošanā, pieņemti Mikroliegumi 1. MK noteikumi Nr.940. Noteikumi par mikroliegumu izveidošanas un apsaimniekošanas kārtību, to aizsardzību, kā arī mikroliegumu un to buferzonu noteikšanu, pieņemti Mikroliegumu buferzonas 5. Īpaši aizsargājami meža iecirkņi 6. Ģenētisko resursu mežaudzes 2.MK noteikumi Nr.396 Noteikumi par īpaši aizsargājamo sugu un ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu sarakstu, pieņemti MK noteikumi Nr.940. Noteikumi par mikroliegumu izveidošanas un apsaimniekošanas kārtību, to aizsardzību, kā arī mikroliegumu un to buferzonu noteikšanu, pieņemti MK noteikumi Nr.936 Dabas aizsardzības noteikumi meža apsaimniekošanā, pieņemti MK noteikumi Nr.177 "Ģenētisko resursu mežaudžu izveidošanas un apsaimniekošanas kārtība" pieņemti Kultūras pieminekļi 1.Par kultūras pieminekļu aizsardzību, pieņemts Sugu un biotopu aizsardzība 2. MK noteikumi Nr.392 Kultūras pieminekļu aizsargjoslas (aizsardzības zonas) noteikšanas metodika, pieņemti Sugu un biotopu aizsardzības likums, MK noteikumi Nr. 396 Noteikumi par īpaši aizsargājamo sugu un ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu sarakstu, MK noteikumi Nr. 421 Noteikumi par īpaši aizsargājamo biotopu veidu sarakstu, MK noteikumi Nr. 153 Noteikumi par Latvijā sastopamo Eiropas Savienības prioritāro sugu un biotopu sarakstu. 35

36 Sugu dzīvotņu un biotopu apsaimniekošanas nosacījumi Ziemeļkurzemes reģiona teritorijā ir 6,3 tūkst. ha (1,6 milj. m 3 ) pieaugušu un pāraugušu audžu, kam ir dabiskiem mežiem raksturīga struktūra un kas atzīti par dabisko mežu biotopiem (turpmāk tekstā - DMB), no tiem 5.5 tūkst. ha (1,4 milj. m 3 ) atrodas ārpus aizsargājamām teritorijām saimnieciskajos mežos. LVM tos brīvprātīgi aizsargā jau kopš gada un saimniecisko darbību tur neveic. DMB ir tādas mežaudzes, kurās ir dabiskiem mežiem raksturīgas struktūras, nodrošināta izdzīvošanas iespēja retām un apdraudētām sugām ar ļoti specifiskām prasībām pret dzīvesvietu, kur mežs pastāv jau ilgstoši un kur saimnieciskā darbība nav veikta ilgā laika posmā vai veikta nenozīmīgā apjomā. Šeit vienkopus dzīvo daudz vairāk apdraudēto sugu nekā citās teritorijās, galvenokārt ziedaugi, sūnas, ķērpji, sēnes, kā arī kukaiņi un gliemeži. Sugu un dzīvotņu identificēšana un apsaimniekošana notiek saskaņā ar procedūru Kultūras mantojuma un dabas vērtību apzināšana un aizsardzība un vadlīnijām Audzes/nogabala apsaimniekošanas mērķa izvēlei un turpmākai apsaimniekošanai Atšķirīgi apsaimniekojamo teritoriju (ekomežu dabai, rekreācijai, medņu riestu) apsaimniekošanas nosacījumi Lai nodrošinātu dabas aizsardzībai un rekreācijai nozīmīgu teritoriju atbilstošu apsaimniekošanu, LVM identificē atšķirīgi (papildus LR normatīvajos aktos noteiktajam) apsaimniekojamas teritorijas, nosaka katrai no tām atbilstošus apsaimniekošanas nosacījumus 26. Atšķirīgi apsaimniekojamu teritoriju apjomu, nosaka katram LVM reģionam. Meža apsaimniekošanas plānošanu atšķirīgi apsaimniekojamās teritorijās veic kopējās meža apsaimniekošanas plānošanas ietvaros. Zemāk minētos nosacījumus ņem vērā, plānojot meža apsaimniekošanas darbību apjomu un izvietojumu. Apsaimniekošanas pasākumu efektivitātes un mērķu sasniegšanas sekmju novērtēšanai veic monitoringu. LVM nosaka šādas atšķirīgi apsaimniekojamas teritorijas: ekomeži dabai - dabas vērtību koncentrācijas teritorijas; apsaimnieko ar mērķi saglabāt dabas daudzveidību; ekomeži rekreācijai - vietējai sabiedrībai nozīmīgas teritorijas; apsaimnieko ar mērķi saglabāt un vairot rekreācijas, t.sk. ainaviskās vērtības; medņu riesti - mednim nozīmīgas teritorijas; apsaimnieko ar mērķi nodrošināt medņu aizsardzību un mednim piemērotu dzīvotņu saglabāšanu. Atšķirīgi apsaimniekojamām teritorijām pirms ciršanas (mežizstrādes) plānošanas tiek sagatavots atsevišķs meža apsaimniekošanas plāna kopsavilkums (1. pielikums), kas tiek pievienots MAP publiskai daļai katru gadu līdz 30. novembrim. 26 Vadlīnijas meža apsaimniekošanai atšķirīgi apsaimniekojamās teritorijās - ekomežos (dabai, rekreācijai) un medņu riestos 36

37 Augstvērtīgo mežu apsaimniekošanas nosacījumi Augstvērtīgo mežu definīcija (Nacionālā FSC meža apsaimniekošanas standarta Latvijai projekts) FSC-STD- LVA tabula LR vai LVM normatīvais akts, kas nosaka apsaimniekošanu HCV1 Bioloģiski vērtīgu mežaudžu koncentrācijas vietas 100 ha un lielākas vienlaidus teritorijas (arī lielu masīvu iekšienē). HCV2 Par 1000ha lielākas meža teritorijas, kur 2 vai vairāk dabisko ūdensteču kopējais garums ir lielāks par 1km uz 100ha meža zemes HCV3 Primārie meži upju meandros. HCV4 Meža teritorijas, kas nozīmīgas vides pamatfunkciju nodrošināšanai (meži Baltijas jūras un Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā; upju un ezeru aizsargjoslās; aizsargjoslās ap purviem). HCV5, HCV6 Meža teritorijas, kuras konsultāciju rezultātā ar vietējo pašvaldību ir atzītas par vietējai sabiedrībai nozīmīgām un tās iekļautas plānošanas dokumentos. Ekomeži dabai: -Vadlīnijas meža apsaimniekošanai atšķirīgi apsaimniekojamās teritorijās - ekomežos (dabai, rekreācijai) un medņu riestos Ekomeži dabai: -Vadlīnijas meža apsaimniekošanai atšķirīgi apsaimniekojamās teritorijās - ekomežos (dabai, rekreācijai) un medņu riestos -Vadlīnijas audzes/nogabala apsaimniekošanas mērķa izvēlei un turpmākai apsaimniekošanai. 1.Aizsargjoslu likums, Mk noteikumi Nr.935 Noteikumi par koku ciršanu mežā, Mk noteikumi Nr.936 Dabas aizsardzības noteikumi meža apsaimniekošanā, ; Ekomeži rekreācijai: -Vadlīnijas meža apsaimniekošanai atšķirīgi apsaimniekojamās teritorijās - ekomežos (dabai, rekreācijai) un medņu riestos Kultūrvēsturiskā mantojuma objektu un sabiedrībai nozīmīgu vietu (turpmāk - SNV) apsaimniekošanas nosacījumi Kultūrvēsturiskā mantojuma objekti tiek apzināti, lai plānotu un veiktu tādu saimniecisko darbību, kas nodrošina to saglabāšanu. Saskaņā ar sabiedrībai nozīmīgu vietu izveidošanas un apsaimniekošanas plānošanas vadlīniju kritērijiem, SNV tiek noteiktas un apsaimniekotas atbilstoši to apmeklētībai, nozīmīgumam. Ir definētas vienotas prasības SNV plānošanā un apsaimniekošanā ar mērķi attīstīt aktīvas atpūtas iespējas mežos, popularizēt aktīvu dzīvesveidu, veidot sabiedrības saudzīgu attieksmi pret meža vidi, saglabāt dabas daudzveidību Ainavu ekoloģiskās plānošanas nosacījumi Reģionālo līmeni Latvijas ainavrajonēšanā veido 16 ainavzemes (pēc K.Ramana, 1994.). Tās ir: 1.Piejūra 2.Rietumkursa (Rietumkursas augstiene) 3.Ventaszeme 4.Austrumkursa 5.Rietumzemgale (Zemgales līdzenums) 6.Austrumzemgale 7.Augšzeme 8.Daugavzeme 37 9.Ziemeļvidzeme 10.Gaujaszeme 11.Dienvidvidzeme 12.Austrumvidzeme 13.Vidzemes augstiene 14.Aiviekstes zeme 15.Latgales augstiene 16.Austrumlatgale

38 Katra ainavzeme iedalās sīkāk ainavapvidos. Latvijā ir 84 ainavapvidi, kuri veido lokālo ainavisko vienību augstāko līmeni. 8.attēls. Ainavzemes Ziemeļkurzemes reģionā Balstoties uz šo dalījumu, kā arī dabiskajām robežām, katrā LVM reģionā ir noteikti 8-12 meža masīvi ( ha platībā), lai ainavu līmenī varētu sekot līdzi plānoto darbību ietekmei uz 70 gadus un vecāku audžu īpatsvaru. Ziemeļkurzemes reģionā ir noteikti 20 meža masīvi (9.att). Ciršanu meža masīvos plāno tā, lai skuju koku mežu masīvos (skuju koku audzes vairāk par 60% no kopējās mežaudžu platības) veco audžu īpatsvars (vecākas par 70 gadiem) nepārtraukti būtu 30% un vairāk no kopējās mežaudžu platības, bet lapu koku meža masīvos (lapu koku audzes vairāk par 40% no kopējās mežaudžu platības) 20% un vairāk no kopējās meža platības. 38

39 9.attēls. Meža masīvi ZK reģionā 4.2. Ciršanas (mežizstrādes) apjoma pamatojums un nosacījumi apjoma izvietošanai LVM MAP tiek veidots pamatojoties uz mežaudžu, vides inventarizācijas u.c. datiem, kā arī ņemot vērā virkni nosacījumus, piemēram: LR normatīvos aktus un Pašvaldību teritoriju plānojumu (saistošos noteikumus). MAP publiskā daļa (pieejams satur: meža apsaimniekošanas darbību (koksnes ieguves, meža atjaunošanas un kopšanas, meža infrastruktūras attīstības, biotopu kopšanas u.c.) ikgadējos apjomu un tā izvietojumu 5 gadu periodā, katras audzes (nogabala) apsaimniekošanas mērķi: koksnes ražošanai (audzēšanai) vai dabai (karte pie MAP kopsavilkuma) skaidrus nosacījumus (kritērijus) darbību vietu un paņēmienu izvēlei, piemēram: audzes vecums, suga, meža tips u.c., pasākumus vides un sociālās ietekmes mazināšanai, piemēram: sagatavojot cirsmu mežizstrādei, informē tuvējo māju iedzīvotājus, nepieciešamības gadījumā ierobežojot mežizstrāde laiku, cirsmas formu, cirtes veidu u.c. Cirsmas MAP noteiktā ikgadējā apjoma ietvaros tiek plānotas visās LR normatīvo aktiem (Meža likums, Koku ciršanas noteikumi mežā u.c.) atbilstošās vietās un MAP noteiktajam apsaimniekošanas mērķim (koksnes audzēšanai), kā arī citiem MAP ietvertajiem nosacījumiem. Sagatavojot kailcirtes cirsmu mežizstrādei, tiek informēti tiešā tuvumā esošo māju iedzīvotāji, nepieciešamības gadījumā koriģējot cirsmas robežas, saglabājamo koku apjomu un mežizstrādes laiku. Mežizstrādei sagatavoto cirsmu (tiek slēgti piegādes līgumi) saraksta iekļaušana meža apsaimniekošanas plāna publiskajā sadaļā nesamērīgi apgrūtinātu LVM saimniecisko darbību, palielinot ražošanas izmaksas, kavējot ražošanas uzdevumu un piegāžu izpildi LVM ilgtermiņa meža apsaimniekošanas plānošana Meža apsaimniekošanas pasākumu plānošana un mežsaimniecisko darbību ietekmes uz meža stāvokli nākotnē prognozēšana balstīta uz apstiprināto LVM Meža audzēšanas 39

40 stratēģiskās plānošanas metodiku. Attīstības projektu ietvaros minētā metodika tiek aktualizēta, metodikā noteiktā plānošanas pieeja ieviesta LVM izveidotajā meža apsaimniekošanas ilgtermiņa plānošanas - modelēšanas sistēmā - Silvmo 2. Ilgtermiņa plānošanas modelis shematiski attēlots 10.attēlā: 10.attēls LVM Meža audzēšanas ilgtermiņa plānošanas modelis Meža apsaimniekošanas plānošanas ietvaros pirmajā solī jāizvirza meža apsaimniekošanas stratēģijas mērķus (skatīt 3.punktu), no kuriem izriet nosacījumi, kuri ietverti turpmākajā modelēšanā: Kokaudžu kapitālvērtība tiek maksimizēta katrā piecgadē; Minimālais stratēģisko sortimentu piegādes apjoms piecos gados noteikts (skujkoku zāģbaļķi m3; Bērza finierkluči m3); Stratēģisko sortimentu piegāžu apjomu pieļaujamās svārstības starp piecgadēm +20% līdz - 15% robežās; Kopējā sortimentu piegāžu apjoma svārstības starp piecgadēm pieļaujamas 20% robežās Peļņas svārstības starp piecgadēm pieļaujamas 20% robežās; Ciršanas kritēriji galvenajai cirtei: cirtmets vai minimālais caurmērs; Tiek saglabāts veco audžu īpatsvars, bioloģiskai daudzveidībai nozīmīgu audžu īpatsvars, valdošo koku sugu mežaudžu īpatsvars; Oglekļa uzkrājums mežā nesamazinās Pie nosacījumiem tiek ietverts arī maksimāli pieļaujamais ciršanas apjoms galvenajā cirtē (turpmāk tekstā- MPCA), kuru pieciem gadiem valsts mežos aprēķina VMD un apstiprina MK. LVM aprēķinos izmanto nogabalu (mežaudžu) datus, kurus papildus koriģē, tuvinot LVMI Silava uzmērītajiem meža resursu monitoringa datiem par valsts mežiem. Aprēķinu veikšanai mežaudzes sagrupē līdz 1000 grupās ar līdzīgu augšanas gaitu. Piemēram: grupa (priede, tīraudze, II bonitāte, biezība >7, vecums no 31 līdz 35 gadiem, mākslīga izcelsme). Mežaudzēm prognozē krājas attīstību nākamajos periodos, pielietojot augšanas gaitas LVMI Silava izstrādātās augšanas gaitas līknes. Apaļkoksnes sortimentu iznākumu aprēķina no LVM iepriekšējo gadu ražošanas datiem (pēc valdošās sugas). 40

41 Aprēķinos pielieto LVM ražošanas datus (apaļkoksnes sortimentu cenas, citas ieņēmumu pozīcijas, dažādas meža apsaimniekošanas izmaksas), kā arī izrēķināto diskonta likmi 27. Veicot modelēšanu, kurā izvērtē dažādus meža apsaimniekošanas variantus noteikto mērķu un uzdevumu sasniegšanai, un vērtējot prioritātes, izvēlas labāko iespējamo rezultātu- prognozes par mērķu izpildi, ciršanas, meža atjaunošanas un kopšanas darbu apjomus, meža resursu novērtējumu pēc plāna realizēšanas. Atbilstoši LVM Metodikai noteiktā galvenās cirtes apjoma vērtēšanai papildus tiek izmantota VMD lietotā metodika koku ciršanas maksimālā apjoma noteikšanai galvenajā cirtē: Bērza, apses, melnalkšņa audzēm- Pirmā cirsma pēc vecuma (MPCA v), kuru aprēķina: MPCA v = (P m +P bm) / 2n, kur: P m- pieaugušu un pāraugušu audžu platība (priedei sestā un lielākas vecumklases audzes); P bm- briestaudžu platība (priedei 5.vecumklases audzes); n- gadi vecumklasē (priedei, eglei, ozolam, osim-20, mīkstajiem lapu kokiem-10 gadi). Priedes, egles, ozola, oša audzēm- Otrā cirsma pēc vecuma (MPCA vv), kuru aprēķina: MPCA vv = (P m +P bm +P mid) / 3*n vai 4*n, kur: P mid- vidēja vecuma audžu platība (priedei 3.un 4. vecumklases, eglei 3.vecumklases audzes. Lai sadalītu kopējos ciršanas apjomus galvenajā cirtē pa reģioniem, tiek lietoti tie paši aprēķina nosacījumi, kas kopējai ciršanas apjomu noteikšanai. Aprēķins veikts reģionam kopā un atsevišķi Ilgtermiņa mežizstrādes līgumu (turpmāk IML) platībās. Koksnes produktu ražošanas un piegādes (turpmāk KPRP) platībās ciršanas apjoms iegūts atņemot no reģiona kopējā apjoma, IML ciršanas apjomu. Ja, saskaitot apjomus pa reģioniem, rodas starpība starp kopējo un reģionu summu, tad tā (hektāros un kubikmetros atsevišķi) sadalīta pa reģioniem un koku sugām proporcionāli katra reģiona galvenās cirtes vecumu sasniegušu audžu platībām un krājām Ciršanas apjomu izvietošanas vadlīnijas Lai izveidotu plānošanas vienības (turpmāk - PLV) konkrētos meža masīvos, uz plāniem tiek attēloti ceļi, kuri apkalpo tos (MAC, pašvaldības un citu īpašnieku ceļi, kā arī valsts autoceļi). Uz valsts galvenajiem un reģionālajiem autoceļiem tiek izveidoti pieslēguma punkti (caur tiem notiek koksnes transports un šeit beidzas LVM atbildība infrastruktūras uzturēšanā). Savukārt valsts vietējiem autoceļiem, pašvaldību un citu īpašnieku autoceļiem, ja pa tiem notiek koksnes transports, LVM veic uzturēšanas darbus, iepriekš noslēdzot līgumus ar konkrētajiem ceļu īpašniekiem vai pārvaldītājiem. Lai noteiktu infrastruktūras izmantošanas slodzi, konkrētajā PLV un meža masīvā tiek aprēķināts un izvietots telpā potenciālais iegūstamais koksnes apjoms nākamajam plānošanas periodam (5-7 gadiem). 27 Diskonta likme /efektīvu meža audzēšanas darbību noteikšanai/pielikums Meža audzēšanas stratēģiskajai metodikai 41

42 Savukārt valsts vietējiem autoceļiem, pašvaldību un citu īpašnieku autoceļiem, ja pa tiem notiek koksnes transports, LVM veic autoceļu uzturēšanas darbus, iepriekš noslēdzot līgumus ar ceļu īpašniekiem vai pārvaldītājiem. Ziemeļkurzemes mežsaimniecības teritorijā pašlaik ir noslēgti līgumi par a/s Latvijas valsts ceļu pārraudzībā esošo autoceļu uzturēšanu km garumā, savukārt ar pašvaldībām, u.c. īpašniekiem 73.4 km garumā 28. Ziemeļkurzemes reģionā teritorija ir sadalīta 84 PLV. Vienas vidējā platība ir ap 2868 ha. Balstoties uz PLV, tiek veikta mežsaimniecisko darbu (galvenās un krājas kopšanas cirtes, augsnes gatavošana, meža atjaunošana un jaunaudžu kopšana) optimizācija. 11.attēls. PLV robežas un pieslēgumi punkti Izvietojot ciršanas apjomu, vērā tiek ņemtas sekojošas vadlīnijas: MAP noteiktos ikgadējos ciršanas apjomus pa reģioniem izvieto PLV; Ciršanas (izstrādes) apstākļu, krautuvju pieejamības un vidējā pievešanas attāluma sasniedzamos rādītājus pa gadiem nosaka LVM taktiskajā plānā; Ciršanas iespēju izvērtēšanā iekļauj visas ciršanas kritērijiem atbilstošas audzes, ņemot vērā noteiktās prioritātes (skat. Ciršanas kritēriji un prioritātes) Vidēji PLV no visām GC kritērijiem atbilstošām audzēm ir iespējams saplānot līdz pat 40 % cirsmas (piemēram, ja PLV ir 160 ha GC pieejamu priedes mežaudžu, tad iespējams ieplānot 64 ha cirsmu); 28 Avots: GEO SDEOWNER.OtherRoads 42

43 Uzsākot otro un nākošos PLV aprites ciklus, paredzams, ka piesliešanās ierobežojumu ietekme samazinās līdz minimumam; Viena gada cirsmu apjomu PLV plāno tā, lai GC cirsmu kopējās platības īpatsvars % pret PLV platību nebūtu lielāks par 15%; Egļu audzēs un audzēs uz slapjaiņu un purvaiņu augsnēm ciršanas intensitāte samazināsies, jo to ierobežo likumdošanas nosacījumi (tiešā piesliešanās, cirsmu platumi/platības); GC apjomu meža masīvos izvieto tā, lai skuju koku mežu masīvos veco audžu īpatsvars (vecākas par 70 gadiem) nepārtraukti būtu 30% un vairāk no kopējās mežaudžu platības, bet lapu koku meža masīvos 20% un vairāk no kopējās meža platības; KKC plānošanu PLV veic vai nu vienlaicīgi ar GC plānošanu, vai 1 gadu pēc tās; Ekomežos, medņu mežos un citās dabas teritorijās, kā arī rekreācijas mežos ciršanas apjoma izvietojumu nosaka teritorijas apsaimniekošanas nosacījumi; Sociāli jūtīgās teritorijās ciršanas apjomus izvieto tā, lai reģionā katru gadu (vai pēc iespējas vienmērīgāk vairāku gadu posmā) notiktu ciršana ar pielāgotas formas un platības kailcirtēm ar pielielinātu dabisko struktūru elementu apjomu, pakāpeniskajām vai izlases cirtēm; Ja noteiktā gada PLV nav iespējams ciršanas apjoma izvietojums atbilstoši MAP noteiktajiem, tad: ciršanas apjoms tiek izvietots citu gadu PLV vai; tiek pārskatīts MAP noteiktais ikgadējais ciršanas apjoma sadalījums pa reģioniem vai kopējais apjoms Aprēķinot ikgadējos KKC ciršanas apjomus nākošajam 5 gadu periodam, tajos neiekļauj mežaudzes purvaiņu meža tipos, bet iekļauj 2. (ja normatīvie akti to pieļauj),3.,4. un 5. mežaudžu apsaimniekošanas mērķu mežaudzes, kurās KKC un/vai sanitārā izlases cirte, un/ vai jaunaudžu kopšanas cirte pēdējos 1-10 gadus nav veikta, sekojošo vecuma intervālos: Priežu audzes gadi (IV-V bonitātes audzēm gadi); Egļu audzes gadi; Bērzu audzes gadi (IV-V bonitātes audzēm gadi); Melnalkšņu audzes gadi; Apšu, baltalkšņu audzes gadi; Aprēķina pamatā ir pieņēmums par KKC atkārtojumu skaitu: apšu, baltalkšņu audzēs ir 1 reize; pārējām audzēm (izņemot priedi) kūdreņu meža tipos, kā arī IV un zemākas ražības bonitātes audzēm neatkarīgi no valdošās sugas ir 1 reize; savukārt priežu, egļu audzēm 2,5 reizes; bērza, melnalkšņa audzēm 2 reizes; Vidēji PLV no visām KKC kritērijiem atbilstošām audzēm ir iespējams plānot aptuveni 1/3 cirsmas (piemēram, ja PLV ir 400 ha KKC pieejamu priedes mežaudžu, tad plāno 120 ha cirsmu). Lai aprēķinātu KKC iegūstamos m 3, pārrēķinam izmanto KPRP datus par vidējo m 3 / ha iznākumu pēdējo 5 gadu periodā konkrētajā reģionā, koriģējot atbilstoši KKC vecuma struktūrai. Balstoties uz KKC kritērijiem un noteikto KKC ciršanas gadu konkrētajā PLV, tiek izveidots sākotnējais cirsmojums (sistēmā GEO), kurš kalpo par pamatu potenciālo cirsmu apsekošanai dabā. 43

44 Ciršanas kritēriji un prioritātes Plānojot GC cirsmas, ņem vērā šādus ciršanas kritērijus 29 : PLV piešķirtais ciršanas gads; mežaudzes apsaimniekošanas mērķis (3.,4.),GC izlases cirtei arī 2.mērķis; minimālais GC vecums; minimālais GC caurmērs; mežaudze ir neproduktīva. Plānojot KKC cirsmas, ņem vērā šādus ciršanas kritērijus: PLV piešķirtais ciršanas gads; mežaudzes apsaimniekošanas mērķis (2.,3.,4.); atbilstība KKC kritērijiem (šķērslaukums, suga un vecums u.c.). Plānojot bojātu koku cirsmas, ņem vērā sekojošo: mežaudze, kurā bojātie koki rada un sekmē draudus meža kaitēkļu vai slimību plašākai izplatībai; mežaudze, kurā bojāto koku izvākšana nepieciešama vizuāli pievilcīgas ainavas uzturēšanai (īpaši rekreācijas mežos vai mežos gar autoceļiem un brauktuvēm). Plānojot ciršanu, jāņem vērā vairāki nosacījumi, taču vislielākā uzmanība pievēršama katras audzes ekonomiskajai prioritātei. Tās princips aprēķināt vērtību mežaudzei, veicot tūlīt un atliekot mežaudzes ciršanu GC un KKC, aprēķinot vērtības atšķirības (izmantojot Metodikā noteikto diskonta likmi). 29 Ciršanas kritēriji un prioritātes/ Pielikums Meža apsaimniekošanas plānošanas procedūra 44

45 4.3. Meža atjaunošanas un kopšanas apjoma pamatojums Meža atjaunošanas ikgadējie apjomi ir tieši saistīti ar pēdējo trīs gadu nocirsto kailciršu un bojā aizgājušo audžu vidējo platību gadā. Precīzai meža atjaunošanas apjoma noteikšanai nav viennozīmīgas aprēķina metodikas, jo: meža atjaunošana ar ciršanu tiek saistīta, pieņemot lēmumu par atjaunojamo sugu un atjaunošanas veidu; pēc ciršanas meža atjaunošana tiek nodrošināta 2-5 gadu, dažos gadījumos pat 10 gadu laikā, atkarībā no MAAT un dabiskajai atjaunošanai labvēlīgiem apstākļiem. Nosakot ikgadējos jaunaudžu kopšanas ciršu apjomus nākošajam 5 gadu periodam, tajos iekļauj 3.,4. grupas apsaimniekošanas mērķa mežaudzes, kuras atbilst sekojošiem kritērijiem: priežu, egļu audzes 4-20 gadi; bērzu, melnalkšņu, apšu, baltalkšņu audzes 4-15gadi Nosacījumi darbības vietu izvēlei Cirsmu veidošanai un izvietošana Cirsmu veidošanu un izvietošanu reglamentē LVM vadlīnijas sekojošiem ciršu veidiem 30 : kailcirtēm; pakāpeniskajām un izlases cirtēm; krājas kopšanas cirtēm; bojātu koku izlases cirtēm. Vadlīnijas apraksta cirsmu izvietošanu noteiktās apsaimniekošanas mērķa mežaudzēs (skatīt apakšpunktu), kā arī to veidošanu ievērojot mežsaimnieciskos, vides un sociālos aspektus. Papildus tam tiek norādītas prasības vides vērtību, kultūras mantojuma saglabāšanai cirsmā (piemēram, bioloģiskajai daudzveidībai svarīgie mežaudzes struktūras elementi). Vadlīnijas apraksta nepieciešamās darbības, kā precizēt aizsargājamu meža biotopu robežas dabā un noteikt buferjoslas robežu. Papildus tam ir noteikts, ka biotopu kopšanas cirtes uzdevums medņu riestu teritorijā ir meža apsaimniekošana, lai tā atbilstu medņu ekoloģiskajām prasībām. Meža apsaimniekošanu medņu riesta vietas un mikrolieguma teritorijā plāno tā, lai vismaz 50% teritorijas atbilstu medņu ekoloģiskajām prasībām saskaņā ar putnu aizsardzības jomas vides eksperta atzinumu Jaunaudžu kopšanai Jaunaudžu kopšana ir nekomerciāls kopšanas veids mežaudzēs tās nākotnes vērtības palielināšanai, kā arī viens no lielākajiem izdevumu posteņiem meža apsaimniekošanā. 30 Procedūras Cirsmu sagatavošana mežizstrādei 2. pielikums Cirsmu izvietošanas un veidošanas vadlīnijas 45

46 Jaunaudžu kopšanu reglamentē LVM vadlīnijas 31 un procedūra 32 Jaunaudzes kopj ar mērķi ar minimālu kopšanas cirtes atkārtojumu skaitu izveidot nākotnes audzes sastāvu un optimālu sākotnējo biezumu, kas nodrošina nākotnes kokiem pietiekamu augšanas telpu līdz pirmajai krājas kopšanas cirtei. Plānojot jaunaudžu kopšanas cirtes, par galvenajiem mērķiem var uzskatīt: atēnošanu (nevēlamas sugas kokaugu konkurences novēršana līdz 2 m augstās jaunaudzēs), noteikta optimāla koku skaita (norādīts LVM vadlīnijās par kopšanas cirtēm) izveidošanu jaunaudzēs, kuru augstums pārsniedz 2 m, mērķa koku metodi lielāka augstuma jaunaudzēs, kur atbrīvo augšanas telpu ap 500 kvalitatīviem kokiem, vērtīgo koku sugu ievilkšanu, izretinot vai novācot purva bērza, nekvalitatīvas apses un baltalkšņa segaudzi. Plānošanas periodā (4 gados) tiek vienmērīgi apsekotas visas mežaudzes, kuras atbilst jaunaudžu kopšanas ciršu un augošu koku atzarošanas kritērijiem 33. Apsekošanas laikā katrā mežaudzē tiek pieņemts lēmums par kopšanas vai cita mežsaimnieciskā pasākuma (stādīšanas, papildināšanas, u.c.) nepieciešamību, kā arī mērķa sugu, plānoto izpildes periodu kalendārā gada ietvaros, darba izpildes grūtības pakāpi, paliekošo koku skaitu, u.c. parametrus. Organizējot jaunaudžu kopšanas cirtes izpildi, tiek ievēroti Dabas aizsardzības noteikumi meža apsaimniekošanā, kas nosaka, ka sastāva kopšanas cirtes nedrīkst izpildīt laikā no 1. aprīļa līdz 30. jūnijam priežu audzēs līdz 10 gadu vecumam un līdz 30 gadus vecās egļu audzēs. Jaunaudžu kopšanas cirtēs jāsaglabā mežābeles, kadiķi, blīgznas, ja tās netraucē pamata sugas augšanai, it sevišķi gar kopjamā nogabala malām, ja tas robežojas ar nemeža zemēm Augošu koku atzarošana Augošu koku atzarošana veicama koptās, II un augstākas bonitātes priežu mežaudzēs ar nolūku pēc ciršanas vecuma sasniegšanas iegūt augstvērtīgu koksni. Atzarojamo audzi un atzarojamo koku izvēli un darba gaitas izpildi nosaka tās pašas vadlīnijas un procedūra, kas jaunaudžu kopšanu Meža atjaunošana Balstoties uz LVM procesiem, lēmumu par meža atjaunošanas veidu pieņem vienlaicīgi ar galvenās cirtes cirsmu plāna sagatavošanu. Veicot atjaunojamās sugas izvēli jānodrošina esošā priedes, egles, bērza, cieto lapu koku un melnalkšņa mežaudžu aizņemto platību proporcija katrā reģionā. 31 Jaunaudžu kopšanas ciršu un augošo koku atzarošanas vadlīnijas 32 Jaunaudžu kopšanas ciršu un augošu koku atzarošanas plānošanas procedūra 33 Jaunaudžu kopšanas ciršu un augošu koku atzarošanas plānošanas procedūra 46

47 Pielietotie meža atjaunošanas veidi ir mākslīgā un dabiskā atjaunošana. Meža mākslīgo atjaunošanu pielieto, ja dabiskā atjaunošana nenodrošina LVM normatīviem atbilstošas mežaudzes izveidošanu 34 : mežu mākslīgi atjauno ieprieš sagatavotā augsnē; mežu mākslīgi atjauno izmantojot vietējās izcelsmes, selekcionētu un ģenētiski nemodificētu kokaugu reproduktīvo materiālu; mežs uz oligotrofām augsnēm atjaunojams ar priedi; Ja nocērtamās un apkārtējo mežaudzes koku kvalitāte ir zema (līkumainība, resni zari, padēli utt.), izvēlas mākslīgo atjaunošanu; meža stādīšanas un sēšanas darbu izpildes tehnoloģiju nosaka LVM kvalitātes prasības meža atjaunošanas darbu izpildei. Meža dabiskās atjaunošanas pielietojumu plāno pārējos gadījumos Agrotehniskā kopšana Agrotehnisko kopšanu plāno platībās, kur aizzēlums nomāc (apēno, pāraug, nosedz u.t.t.) atjaunojamās sugas kociņus. Agrotehniskā kopšana var tikt plānota pirms papildināšanas darbu veikšanas, ja platībā notikusi nepilnvērtīga dabiskā atjaunošanās. Agrotehniskās kopšanas izpilde plānojama ar aprēķinu nodrošināt izkoptu jaunaudzi/atjaunoto platību ar normatīvajos aktos noteiktu atjaunojamās vai pieļaujamo koku sugu kociņu skaitu. Stipra aizzēluma gadījumā viena kalendārā gada laikā plānojama atkārtota platības agrotehniskā kopšana. Apvidū, kur skujkoku jaunaudzes kociņu saknes regulāri (vēsturiskā skatījumā) bojā maijvaboles kāpuri, agrotehniskās kopšanas laikā atjaunotajā platībā plānojama visu lapu koku nociršana. Lai samazinātu priedes atjaunoto platību rūsas slimību bojājumus, nepieciešams veikt savlaicīgu platības agrotehnisko kopšanu, nodrošinot labus gaisa ventilācijas apstākļus. Platībās, kur atjaunojamās sugas kociņus bojā briežveidīgie, saglabājams nenopļauts aizzēlums starp izkoptajām joslām vai laukumiņiem. Prasības agrotehniskās kopšanas darbu izpildei nosaka LVM apstiprinātas kvalitātes prasības Plantāciju mežaudžu ieaudzēšanai 36 Ar mežu neapklāto zemju izvērtēšana plantāciju ieaudzēšanai tiek veikta ņemot vērā sabiedrības sociālās, ekonomiskās un ekoloģiskās intereses. Plantāciju mežaudzes ierīkošana nav pieļaujama: trešajām personām iznomātās vai iznomājamās lauksaimniecības zemēs, lauku apvidos ap trešajām personām piederošo namīpašumu atstāj neapmežotu vismaz 0,6 ha lauksaimniecības zemi, 34 Procedūra Meža atjaunošana un meža/plantāciju meža ieaudzēšana 35 Procedūra Meža atjaunošana un meža/plantāciju meža ieaudzēšana 36 Plantāciju mežaudžu ieaudzēšanas vadlīnijas 47

48 rekreācijas teritorijās, ap kultūrvēsturiskajiem vai savdabīgiem dabas objektiem, ar mežu neapklātās zemēs, kuru vienlaidus platība ir zem 0,6 ha, mazauglīgās augsnēs, meža dzīvnieku piebarošanai izmantojamajās platībās, bioloģiski vērtīgajos zālājos, ĪADT, palieņu pļavās, ūdens tilpņu/teču aizsargjoslās. Plantāciju mežaudžu ieaudzēšanu plāno saskaņā ar pašvaldības teritorijas plānojumu, platībās virs 0,7 ha, platībās ar funkcionējošu meliorācijas sistēmu pielietojot ainavu vizuālās plānošanas principus. Ieaudzējamo sugu, atkarībā no apstākļiem dabā plāno mežkopis. Tās prioritātes secībā ir: Bērzs, Egle, Alksnis, Priede, Hibrīdā apse. Dabīgā ieaudzēšana plānojama vietās, kur dabiskā ceļā var nodrošināt kvalitatīvu piemērotākās sugas ieaudzēšanu Nosacījumi meža aizsardzībā Uguns apsardzībai Ugunsdrošības jautājumus LR regulē gada 13.novembrī pieņemtais Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likums. Atbilstoši šī likuma 4.pantam LR ir četru veidu ugunsdrošības dienesti: Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, iestāžu ugunsdrošības dienesti, brīvprātīgie ugunsdrošības formējumi un pašvaldību ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas dienesti. Reģionu darbinieku pienākumus meža ugunsdrošībā un ugunsdzēsībā nosaka LVM iekšējie normatīvie akti 37. LVM reģionu un VMD virsmežniecību attiecības meža ugunsdrošībā un ugunsdzēsībā reglamentē savstarpējā vienošanās. Atbilstoši tai un ievērojot likumu Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likums, MK noteikumus Nr. 82 Ugunsdrošības noteikumi, LVM veic ugunsdrošības profilaktiskos pasākumus apsaimniekošanā nodotajos mežos. Profilaktiskie pasākumi: - mineralizēto joslu ierīkošana un uzturēšana; - meža ceļu un stigu uzturēšana lietošanas kārtībā; - ūdens ņemšanas vietu ierīkošana un uzturēšana; - brīdinājuma zīmju uzstādīšana; - atpūtas vietu ierīkošana un uzturēšana; - ugunsdrošības un ugunsdzēsības darbiem nepieciešamo dzelzceļa pārbrauktuvju ierīkošana un uzturēšana; - meža darbu pārtraukšana paaugstinātas bīstamības apstākļos. Atbilstoši LR normatīvo aktu prasībām katru gadu līdz 1.aprīlim LVM iesniedz VMD profilaktisko pasākumu plānu pašreizējajam gadam. Saskaņā ar LVM un VMD noslēgto vienošanos, nepieciešamības gadījumā LVM iesaistās meža ugunsgrēka ierobežošanas un likvidācijas darbos, kā arī nodrošina ugunsgrēka vietas uzraudzību ar savu inventāru un cilvēku resursiem. 37 Kārtība meža ugunsdrošības pasākumu organizēšanai LVM valdījumā esošajos mežos 48

49 Invazīvo sugu ierobežošanai LVM veic Sosnovska latvāņa (turpmāk - latvāņa) invadēto zemju monitoringu, nodrošinot tā izplatības ierobežošanas pasākumu plānošanu nākošajai veģetācijas sezonai 38. LVM izmanto šādas latvāņa izplatības ierobežošanas metodes: mehāniskā - ietver latvāņa iznīcināšanas pasākumus, veicot mehāniskas darbības - ziedu čemura nogriešanu, centrālo rozešu izduršanu, mulčēšanu, nopļaušanu un augsnes apstrādi (aršanu, kultivēšanu, frēzēšanu, lobīšanu, ecēšanu un šļūkšanu); ķīmiskā - ietver latvāņa iznīcināšanas pasākumus, izmantojot Augu aizsardzības līdzekļu (turpmāk - AAL) reģistrā iekļautos līdzekļus; bioloģiskā - ietver latvāņa iznīcināšanas pasākumus, izmantojot bioloģisko organismu savstarpējo biotisko mijiedarbību - noganīšanu; kombinētā - ietver latvāņa iznīcināšanas pasākumu kopumu, kas papildina viens otru vai nav lietojami atsevišķi, vai mehānisko, ķīmisko, bioloģisko metožu kombināciju. Metodes izvēli balsta uz latvāņa invadētās platības lielumu, apvidus šķēršļotību, augsnes tipu, īpašības un mitruma režīmu, audzes blīvumu un vecumu, zemes izmantošanas veidu, kā arī ņem vērā latvāņa attīstības stadiju. Latvāņa izplatības ierobežošanas pasākumus plāno un veic līdz pilnīgai audzes iznīcināšanai, pēc tam vismaz to monitorē piecus gadus un nepieļauj latvāņa atjaunošanos Meža bojājumu ierobežošanai LVM tiek lietoti tikai LR reģistrēti augu aizsardzības līdzekļi atbilstoši Augu aizsardzības likumā un citos ar to saistītajos normatīvajos aktos formulētajām prasībām 39. Tā kā apstrādāti tiek vienīgi stādi (priežu un egļu) pirms stādīšanas ar insekticīdu un ACTARA, kā arī aizsardzībai pret smecernieku, stādi tiek apstrādāti ar vasku un smilts-līmes maisījumu, nepieciešamības gadījumā arī mežaudzēs ar MERIT FOREST. Izlietoto augu aizsardzības līdzekļu daudzums pa gadiem var atšķirties. Briežu dzimtas dzīvnieku apdraudētajās platībās tiek pielietots repelents Plantskids, Trico, Warm extra, Cervicol extra, kā arī individuālie stumbra aizsardzības līdzekļi spirāles, ir izmēģināta un nelielos apjomos pielietota arī aizsardzība ar aitas vilnu, kura pielietojama lietus, sniega apstākļos un temperatūrai pazeminoties zem 0⁰C. 38 Kārtība invazīvās sugas Sosnovska latvāņa- izplatības ierobežošanā LVM valdījumā esošajās zemēs 39 Meža bojājumu uzskaites procedūra 49

50 4.6. Ikgadējais meža apsaimniekošanas apjoms 5 gadu periodā un tā izvietojums Ciršana, t.sk. ainavu cirtes 22.tabula Ciršanas apjomi gadam sadalījumā pa sugām un ciršu veidiem Ziemeļkurzemes reģionā valdošā suga neproduk galvenā krājas citas starpcirte Pavisam galvenā cirte A B E M Os P kopā Ba tīvās cirte kopā kopšanas cirtes, kopā kopā 2015 apjoms, ha apjoms, m apjoms, ha apjoms, m apjoms, ha apjoms, m apjoms, ha apjoms, m apjoms, ha apjoms, m Meža apsaimniekošana 23.tabula Darbu veids Mērvienība Ikgadējie apjomi Meža atjaunošana tūkst. ha 1.6 t.sk. mākslīgi tūkst. ha 1.3 Jaunaudžu kopšana tūkst. ha 2.5 Agrotehniskā kopšana tūkst. ha 5.2 MAC būvniecība km 35 MMS atjaunošana tūkst. ha 2.5 Sugu un biotopu kopšana ha Medību saimniecība LR medību procesu reglamentē Medību likums un Medību noteikumi. Uzraudzību par likuma un noteikumu ievērošanu veic VMD un VARAM. LVM savās apsaimniekojamās teritorijās medību tiesības iznomā mednieku formējumiem. Pašreiz Ziemeļkurzemes reģionā ha jeb % no kopējās medību saimniecības organizēšanai piemērotās platības medību tiesības iznomātas dažādiem mednieku formējumiem. Ir noslēgti 103 medību platību nomas līgumi uz dažādiem laika periodiem. Vidējās iznomātās platības lielums ir 2270 ha ha jeb % no kopējās medību saimniecības organizēšanai piemērotās platības aizņem LVM Rekreācijas un medību iecirknis. Šajās medību platībās tiek organizētas komercmedības, pārdodot pakalpojumu gan vietējiem, gan ārvalstu klientiem. VMD atbilstoši likumdošanai administrē meža dzīvnieku uzskaiti un nosaka lielāko pieļaujamo nomedījamo dzīvnieku skaitu. Dzīvnieku uzskaite notiek visā Latvijas teritorijā pa VMD virsmežniecībām (valsts meži, privātie meži, citu apsaimniekotāju meži, un citas platības). Tā kā dzīvnieku uzskaite notiek visās virsmežniecību pārraugāmajās teritorijās, tad nav iespējams objektīvi spriest par esošo dzīvnieku skaita blīvumu atsevišķi valsts mežos. 50

51 Nomedīti, gab. Ziemeļkurzemes reģiona meža apsaimniekošanas plāns Nomedīto dzīvnieku skaits Latvijā tabula 2008/ / / / / / / /2016 Aļņi Mežacūkas Brieži Stirnas Darba aizsardzība LR darba aizsardzības jautājumus regulē ar 2002.gada 1.janvāri spēkā esošais likums Par darba aizsardzību. LVM stingri ievēro šī likuma prasības un izvirza šādus darbības pamatprincipus: - cilvēka veselības un dzīvības prioritāte darba attiecībās; - darba aizsardzības jautājumu koordinēšana ar citām valsts ekonomiskās un sociālās politikas sastāvdaļām; - darbinieku sociālā aizsardzība arodslimību un nelaimes gadījumos. LVM darbiniekiem ir pienākums ievērot iepriekš minētos darbības pamatprincipus, LR spēkā esošos darba aizsardzības normatīvos aktus un darba drošības instrukcijas. Visos struktūras līmeņos ir konkrēti atbildīgie par darba aizsardzību. LVM nodrošina: - drošus darba apstākļus darbiniekiem, kurus nodarbina LVM. Darba aizsardzībā spēkā esošo normatīvo aktu, LVM iekšējo normatīvo aktu un par labāko atzītās prakses ievērošanu; - darbiniekus, tai skaitā uzticības personas, ar normatīvo informāciju par darba aizsardzību un ar to saistītiem ar sociāliem, ekonomiskiem, organizatoriskiem, tehniskiem, sanitāri higiēniskiem un ārstnieciski profilaktiskiem pasākumiem; - nesaskaņu atrisināšanu un kompensāciju atlīdzību normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. LVM izvirza par pienākumu visu iepriekš minēto ievērot arī sadarbības partneriem. Visos LVM slēgtajos līgumos ir izvirzīts pienākums līgumpartneriem ievērot darba aizsardzības un darba likumdošanas prasības. LVM pielietotajos kontroles aktos, kas tiek pildīti darba laikā, ievērojama vieta tiek atvēlēta darba aizsardzības jautājumu kontrolei. LVM veic arī pie sadarbības partneriem notikušo nelaimes gadījumu uzskaiti

52 4.9. Degradētās teritorijas LVM par degradētām teritorijām uzskata zemes gabalus vismaz 0,5 ha platībā, kuri atbilst sekojošiem kritērijiem: Pamestas zemes dzīļu resursu ieguves vietas (karjerus), kurās ir bojāta zemes virskārta, nenotiek veģetācijas un bioloģiskās daudzveidības atjaunošanās, vai atbilstoši spēkā esošajai zemes dzīļu ieguvi reglamentējošās normatīvās vides prasībām, nav spēkā esoša derīgo izrakteņu ieguvi atļaujoša dokumentu kopa, kā arī nav veikta derīgo izrakteņu ieguves vietas konservācija saskaņā ar normatīvo aktu prasībām; Pamestas ražošanas un militāra rakstura teritorijas un objektus; Atkritumu izgāztuves, un nav iespējama zemes gabala racionāla apsaimniekošana atbilstoši kādam no LVM definētiem zemes apsaimniekošanas mērķiem un zemes apsaimniekošanas veidiem. Degradētajām teritorijām nodrošina sanāciju. Ziemeļkurzemes reģiona degradēto teritoriju saraksts 4. pielikumā 5. Plānotais koksnes pārdošanas apjoms gadu periodam 25.tabula Ikgadējās koksnes produktu prognozes ZK * * skuju koku zāģbaļķi papīrmalka finierkluči lapu koku zāģbaļķi malka kopā: * tiks precizēti pēc MK noteikumiem par Maksimāli pieļaujamo ciršanas apjomu galvenajā cirtē * gan augošu koku pārdošana, gan Koksnes produktu ražošana un piegādes 6. Vietējo iedzīvotāju nodrošinājums ar kurināmo koksni 41 Vietējiem iedzīvotājiem pastāv šādas iespējas iegādāties kurināmo koksni: LVM piedāvā iegādāties sagatavotu kurināmo koksni atbilstoši cenrādim pa Latvijas reģioniem 41 Procedūras: Koksnes atlieku vākšana cirsmās AS Latvijas valsts meži apsaimniekojamās meža zemēs, Procedūra malkas pārdošanai vietējiem iedzīvotājiem pašpatēriņam 52

53 klut-par-klientu/malka-majsaimniecibam (parasti 3 metri gara, dažādu koku sugu), piegādājot to pircēja norādītajā vietā; pēc cirsmu izstrādes bez maksas savākt ciršanas atliekas, ievērojot LVM noteiktās prasības darba drošībā, vides aizsardzībā u.c.; izstrādāt maza apjoma bojātu koku cirsmas, ievērojot LVM noteiktās prasības darba drošībā, vides aizsardzībā u.c.. Vairāk par šīm iespējām var uzzināt Ziemeļkurzemes reģiona klientu centrā: Parka iela 1, Dundagā, Dundagas pagastā, Dundagas novadā. 7. Mežizstrādē lietotās tehnika un tehnoloģija, tās pamatojums Lai mazinātu meža tehnikas ietekmi uz augsni un augošiem kokiem, kā arī nodrošinātu drošu darbu mežā un lielākus ieņēmumus no katra cērtamā koka, LVM ir noteikusi minimālās tehniskās prasības mežizstrādes tehnikai. Ņemot vērā darbu izpildes kvalitātes prasības un cērtamo koku izmērus, tehnikai ir noteiktas prasības katrā no ciršu veidiem galvenajā, krājas kopšanas un bojātu koku cirtēs. Tehniskās prasības kokmateriālu sagatavošanas tehnikai 42 Tehniskās prasības Galvenā cirte 3g Krājas kopšanas cirte Bojātu koku cirte Dīzeļdzinēja jauda* 145 kw vai vairāk Nav ierobežots Nav ierobežots Darba galvas velkošo ruļļu maksimālais atvērums 600 mm vai vairāk ne vairāk kā 640 mm Ne vairāk kā 640 mm Mērīšanas sistēmas jābūt jābūt nē elektroniska kalibrēšana Stumbru sagarumošanas jābūt jābūt nē optimizācija Atļauts izmantot speciāli atļauts aizliegts aizliegts mežizstrādei aprīkotu ekskavatoru Riepu platums nav ierobežots 500 mm vai vairāk vai kāpurķēžu konstrukcija nav ierobežots Tehnikas platums nav ierobežots ne vairāk kā 2900 mm *-neattiecas uz speciāli mežizstrādei aprīkotiem ekskavatoriem. ne vairāk kā 2900 mm 26.tabula

54 Tehniskās prasības kokmateriālu pievešanas tehnikai 43 Tehniskās prasības Galvenā cirte 3g Krājas Bojātu koku cirte kopšanas cirte Atļauts izmantot meža aizliegts aizliegts atļauts darbiem aprīkotu lauksaimniecības traktoru ar meža piekabi Riteņu skaits 6 (seši) riteņi vai vairāk vai kāpurķēžu konstrukcija 8 (astoņi) riteņi vai vairāk vai kāpurķēžu 6 (seši) riteņi vai vairāk vai kāpurķēžu konstrukcija konstrukcija Riepu platums 700 mm vai 700 mm vai nav ierobežots vairāk vairāk Pašmasa nav ierobežots ne vairāk kā ne vairāk kā kg Tehnikas platums nav ierobežots ne vairāk kā 3200 mm 500 kg ne vairāk kā 3200 mm 27.tabula 8. Meža zemes izmantošanas veida maiņa Lai ievērotu un nodrošinātu LVM izvirzīto ilgtermiņa mērķu sasniegšanu saistībā ar apsaimniekošanā esošās zemes resursu izmantošanu un, pieņemot lēmumu par meža zemes pārveidošanu citā zemes lietošanas veidā, kura rezultātā mainās zemes funkcionālais izmantošanas veids, tiek ievērotas LVM definētās pamatnostādnes vides, sociālajās un ekonomiskajās sfērās. Par darbību, kas saistīta ar meža zemes pārveidošanu citā zemes lietošanas veidā, uzskata darbību, kuras rezultātā tiek mainīta meža zemju kategorija citā zemes lietošanas kategorijā. Meža zemes pārveidošana citā zemes lietošanas veidā pieļaujama LVM īpašumā un pārvaldīšanā esošajās zemju platībās gadījumos, kad šāda darbība nepieciešama: o jaunu objektu būvniecībai; o valsts un pašvaldību autoceļu būvniecībai un pārbūvei; o energoapgādes (elektriskie tīkli, naftas vadi, gāzesvadi, gāzapgādes iekārtas un būves, gāzes noliktavas un krātuves, vēja elektrostacijas), elektronisko sakaru līdzekļu, ūdens apgādes un kanalizācijas tīklu objektu un infrastruktūras ierīkošanai; o valsts aizsardzības objektu uzturēšanai; o derīgo izrakteņu ieguvei; o meža koku sēklu ieguves plantāciju un meža stādāmā materiāla kokaudzētavu ierīkošanai vai paplašināšanai;

55 o īpaši aizsargājamo biotopu atjaunošanai; o lauksaimnieciskai ražošanai (piem. ierīkojot augļu dārzus kultivēto ogu audzēšana); o ūdenskrātuvju ierīkošana (meža uguns apsardzības pasākumu īstenošanai); o sociālo objektu ierīkošanai (izglītības, zinātnes, sporta, kultūras un rekreācijas objekti), kā arī teritorijas labiekārtošanai; o kapsētu ierīkošanai. Meža zemes pārveidošana citā zemes lietošanas veidā netiek pieļauta, ja: o plānotā darbība ir pretrunā ar vietējās pašvaldības apstiprināto teritorijas attīstības plānojumu un tās attīstības pamatnostādnēm; o plānotā darbība skar Augstvērtīgo mežu teritorijas (saskaņā ar ietekmes uz vidi vērtējumu, plānotā darbība var būtiski negatīvi ietekmēt vidi, t.sk. augstvērtīgos mežus un nav iespējams veikt kompensējošos pasākumus negatīvās ietekmes uz vidi ierobežošanai). Gadījumos, kad meža zeme tiek pārveidota citā zemes lietošanas veidā ar turpmāko zemes izmantošanas mērķi zemes dzīļu resursu ieguve, nosakāms attiecīgās teritorijas rekultivācijas veids pēc zemes dzīļu resursu ieguves pabeigšanas. Plānotā darbība, kas saistīta ar meža zemju pārveidošanu citā zemes lietošanās veidā, veicina reģionālo attīstību un rada priekšnosacījumus vietējās sabiedrības ilgtermiņa sociālajai un ekonomiskajai attīstībai. Piemēram: Ierīkojot smilts, smilts- smilts, grants, ieguves teritorijas pēc to izstrādes pabeigšanas, rekultivācijas veids tiek noteikts kā ūdenskrātuve, kas izmantojama turpmākai meža uguns apsardzības pasākumu nodrošināšanai vai mežaudzes atjaunošana. Ierīkojot kūdras ieguves teritorijas pēc to izstrādes pabeigšanas, kā rekultivācijas veids var tik paredzēts : a) renaturalizācija un dabiskās vides atjaunošana, īstenojot attiecīgus pasākumus hidroloģijas režīma atjaunošanā; b) veicot kūdras augsnes ielabošanu ierīkot enerģētiskās koksnes (piemēram- kārklu) plantāciju ierīkošanu, tādējādi nodrošinot enerģētiskās koksnes iegūšanu un radot priekšnosacījumus fosilā kurināmā izmantošanas samazināšanu siltumenerģijas iegūšanā; c) veicot kūdras augsnes ielabošanu un saglabājot hidroloģisko režīmu, veikt teritorijas apmežošanu izveidojot mežaudzi. Realizējot dažāda veida saimniecisko darbību, kas saistās ar cita veida produkcijas ieguvi no apsaimniekojamām teritorijām, un, kuras rezultātā tiek izmainīts meža zemes funkcionālais izmantošanas veids uz citu zemes izmantošanas veidu, LVM 5 gadu ilgā laika periodā šāda darbība ir veikta 0,019% zemes, attiecībā pret kopējo apsaimniekojamo platību. Informācija par ierosinātajām un uzsāktajām procedūrām, kas saistītas ar darbībām, kuru rezultātā notiek meža zemes pārveidošanu citā zemes lietošanas veidā ir pieejama interneta vietnē 55

56 9. Kartes Kartes pieejamas: Ziemeļkurzemes reģiona meža apsaimniekošanas plāns Ziemeļkurzemes reģiona meža zemju plāns Prognozētie ciršanas un koksnes produktu apjomi Ziemeļkurzemes reģionā Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas Ziemeļkurzemes reģiona teritorijā Augstvērtīgo mežu platības Ziemeļkurzemes reģiona teritorijā 10. Sabiedrības līdzdalības pasākumi. MAP publiskā daļa tiek komunicēta ar sabiedrības interešu grupām atbilstoši LVM komunikācijas vadlīnijām, nodrošinot sekojošus pasākumus: - MAP publiskās daļas, t.sk. papildinājumu, publicēšana ikgadēji līdz 31. martam, - sabiedrības interešu grupu (ieinteresēto pušu) pastāvīga apzināšana un uzturēšana, - sabiedrības interešu grupu (ieinteresēto pušu) rakstiska informēšana par būtiskām izmaiņām LVM meža apsaimniekošanas apjomā un metodēs, - no interešu grupām un vietējās sabiedrības (iedzīvotāju) saņemto priekšlikumu un komentāru izvērtēšana un informēšana par LVM rīcību, pievienojot MAP publiskajai daļai 1 mēneša laikā pēc to iesniegšanas, nepieciešamības gadījumā atkārtoti konsultējoties, - kailcirsmas tiešā tuvumā esošu māju iedzīvotāju informēšana (ja iespējams), nepieciešamības gadījumā veicot korekcijas cirsmas plānojumā. 11. Plānoto meža apsaimniekošanas darbību ietekmes vērtējums uz meža resursu stāvokli, kā arī vides un sociālo jomu Lai novērtētu meža apsaimniekošanas ietekmi uz meža resursiem tiek veikti šādi pasākumi plānotās meža apsaimniekošanas ietekmes novērtēšanai: Koksnes resursu stāvoklis, realizējot plānoto meža apsaimniekošanu Salīdzinot mežaudžu īpatsvaru pēc valdošās sugas pirms un pēc plānoto meža apsaimniekošanas darbību veikšanas, var secināt, ka LVM valdījumā esošajos mežos nav būtisku izmaiņu pret esošo mežaudžu īpatsvaru pa valdošajām sugām. 56

57 2.7% 3.7% 0.7% 0.1% Priede Egle citi skuju koki 23.6% 47.0% Ozols Osis citi citie lapu koki 0.0% Bērzs 0.4% Melnalksnis 0.2% 0.0% 21.6% Apse Baltalksnis citi mīkstie lapu koki 12.attēls. Mežaudžu sadalījums pa valdošajām sugām uz 2014.gada 1.janvāri, % 2.7% 4.0% 0.7% 0.1% Priede Egle citi skuju koki 23.0% 47.0% Ozols Osis 0.0% 0.4% 0.2% 0.0% 21.9% citi citie lapu koki Bērzs Melnalksnis Apse Baltalksnis 13.attēls. Prognozētais mežaudžu sadalījums pa valdošajām sugām uz 2020.gada 1.janvāri, % Mežaudžu vecumstruktūra ir samērā nevienmērīga. Vecumklase ir iedalījuma vienība audžu sadalīšanai pēc vecuma. Priežu un egļu jaunaudzes ir līdz 40 gadu vecumam, bērzu - līdz 20 gadu vecumam. Priežu vidēja vecuma audzes ir no gadu vecumam (IV un zemāku bonitāšu audzes no gadiem), egļu vidēja vecuma audzes - no gadu vecumam, savukārt bērzu vidēja vecuma audzes ir no gadu vecumam (IV un zemāku bonitāšu audzes no gadiem). Priežu briestaudzes ir no gadu vecumam (IV un zemāku bonitāšu audzes - no gadiem), egļu briestaudzes ir no gadu vecumam, bērzu briestaudzes ir no gadu vecumam (IV un zemāku bonitāšu audzes no gadiem). Priežu pieaugušas audzes ir sākot no 101 gadu vecuma (IV un zemāku bonitāšu audzes - sākot no 121 gada), egļu pieaugušas audzes ir sākot no 81 gadu vecuma, bērzu pieaugušas audzes ir no 71 gadu vecuma (IV un zemāku bonitāšu audzes - sākot no 51 gada). 57

58 Priežu un bērzu mežaudzes ir šobrīd vairāk pārstāvētas briestaudžu un pieaugušu audžu vecumā, bet mazāk - jaunaudžu un vidēja vecuma audžu vecumā. Turpretī egļu mežaudzes dominē jaunaudžu un vidēja vecuma audžu vecumā. Realizējot plānotās meža apsaimniekošanas darbības, nav novērojamas krasas izmaiņas priežu, egļu, bērzu mežaudžu vecumstruktūrās. 14.attēls. Mežaudžu ar valdošo sugu priede sadalījums pa vecuma klasēm pirms un pēc plānoto meža apsaimniekošanas darbību veikšanas, ha pieaugušas un pāraugušas briestaudzes vidēja vecuma jaunaudzes 15.attēls. Mežaudžu ar valdošo sugu egle sadalījums pa vecuma klasēm pirms un pēc plānoto meža apsaimniekošanas darbību veikšanas, ha 58

59 pieaugušas un pāraugušas briestaudzes vidēja vecuma jaunaudzes 16.attēls. Mežaudžu ar valdošo sugu bērzs sadalījums pa vecuma klasēm pirms un pēc plānoto meža apsaimniekošanas darbību veikšanas, ha Pasākumi meža apsaimniekošanas ietekmes uz vidi novērtēšanai Atbilstoši Vides aizsardzības likuma definīcijai, vide ir dabas, antropogēno un sociālo faktoru kopums. Vides aizsardzība pasākumu kopums vides kvalitātes saglabāšanai un dabas resursu ilgtspējīgas izmantošanas nodrošināšanai. Lai mazinātu ietekmi uz vidi un plānotu atbilstošu meža apsaimniekošanu, ietekmes uz vidi vērtēšanu veic sadalījumā pa sekojošām jomām: Atpūtas iespējas dabā, meža blakusprodukti un pakalpojumi (ogošanas, pastaigu iespējas, medības); Ainavas vizuālā kvalitāte ; Troksnis; Kultūras mantojums; Objektu pieejamība, pārvietošanās ierobežojumi ; Citu īpašnieku mantas, īpašuma vērtība; Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas; Mikroliegumi un to buferzonas; Nozīmīgi biotopi un sugu atradnes ārpus aizsargājamām dabas teritorijām, mikroliegumiem; Ūdeņi; Augsne Papildus minētajam tiek veikta virkne pasākumu dabas vērtību saglabāšanai: Tiek sekots līdzi 70.gadus un vecāku audžu īpatsvaram meža masīvos pēc apsaimniekošanas plāna apsaimniekošanas realizācijas, 59

60 Meža masīva kods 70 gadus un vecāku audžu īpatsvars meža masīvā pēc plāna realizācijas 28.tabula Kopējā platība, ha Mežaudžu platība, ha Ciršanas apjomi gadam, ha 70.g. un vecākas audzes, ha 65.g. un vecākas audzes, ha Veco audžu īpatsvars šobrīd, % Veco audžu īpatsvars pēc ciršanas plāna realizācijas, % Vidēji: Izmaiņas, % 17.attēls Veic ikgadēju LVM teritorijā identificēto dabas un vides vērtību novērtējumu (monitoringu) atbilstoši LVM vadlīnijas vides monitoringam, Atbilstoši procedūrai un vadlīnijām par Vides norādījumiem darbiem, pirms meža autoceļu būvniecības un uzturēšanas un meža meliorācijas sistēmu atjaunošanas, sagatavo norādījumus, kas jāņem vērā veicot darbus. Norādījumi tiek veidoti, balstoties uz datubāzēs 60