Studiju virziena Informācijas un komunikācijas zinātnes

Transcription

1 Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija Ekonomikas un pārvaldības fakultāte Studiju virziena Informācijas un komunikācijas zinātnes Pašnovērtējuma ziņojums Rēzekne

2 SATURA RĀDĪTĀJS I STUDIJU VIRZIENA RAKSTUROJUMS 1. Studiju virziena attīstības stratēģija, kopīgie mērķi un to saistība ar RA darbības un attīstības stratēģiju 2. Studiju virziena un tam atbilstošo studiju programmu perspektīvais novērtējums no LR interešu viedokļa 3. Studiju virziena attīstības plāns 4. Studiju virziena un tam atbilstošo studiju programmu atbilstība darba tirgus pieprasījumam: 4.1. darba un izglītības tirgus novērtējuma rezultāti par darba vietu pieejamību studiju programmu absolventiem 4.2. darba devēju aptaujas rezultāti. 5. Studiju virziena SVID analīze 6. Studiju virziena iekšējās kvalitātes nodrošināšanas sistēmas apraksts 7. Studiju virzienam pieejamie resursi (tai skaitā finanšu resursi) un materiāltehniskais nodrošinājums 7.1. SVpieejamie finanšu resursi 7.2. SV materiāltehniskais nodrošinājums 7.3. RA bibliotēkas resursi 8. Sadarbība Latvijā un ārzemēs studiju virziena ietvaros. 9. Studiju programmu uzskaitījums, norādot to apjomu kredītpunktos, studiju veidu, iegūstamo grādu, grādu un profesionālo kvalifikāciju vai profesionālo kvalifikāciju. 10. Studiju programmu atbilstība LR un RA attīstības stratēģijai 11. Studiju virziena īstenošanā iesaistītais akadēmiskais personāls (uzskaitījums, norādot tā kvalifikāciju un pienākumus, tai skaitā studiju programmu un tās daļu, kuru katrs no akadēmiskā personāla īstenos.) 12. Studiju virziena īstenošanā iesaistītā akadēmiskā personāla pētnieciskā darbība un tā ietekme uz studiju darbu (studējošo iesaistīšana pētniecības projektos, kā arī dalība starptautiskajos projektos, Latvijas Zinātnes padomes un citu institūciju finansētajos projektos pārskata periodā.) 13. Studiju virziena īstenošanā iesaistītā akadēmiskā personāla galveno zinātnisko publikāciju un sagatavotās mācību literatūras saraksts pārskata

3 periodā. 14. Studiju virziena īstenošanā iesaistīto struktūrvienību uzskaitījums, norādot to uzdevumus studiju virziena un konkrētu studiju programmu īstenošanā. 15. Studiju virziena īstenošanā nepieciešamā mācību palīgpersonāla raksturojums 16. Informācija par ārējiem sakariem: sadarbība ar darba devējiem, profesionālajām organizācijām sadarbība ar Latvijas un ārvalstu augstskolām un koledžām, kuras īsteno līdzīgus studiju virzienus un līdzīgas studiju programmas studējošie, kas studējuši ārvalstīs studējošo apmaiņas programmu ietvaros, norādot apmaiņas programmu un valsti II STUDIJU VIRZIENAM INFORMĀCIJAS UN KOMUNIKĀCIJAS ZINĀTNES ATBILSTOŠO STUDIJU PROGRAMMU RAKSTUROJUMS 2.1. Akadēmiskā bakalaura studiju programmas Lietišķā vēsture 17. studiju programmas īstenošanas mērķi un uzdevumi 18. Studiju programmas paredzētie studiju rezultāti 19. Studiju programmas plāns (studiju kursu un studiju moduļu saraksts un toapjoms kredītpunktos, sadalījums pa studiju programmas obligātās, ierobežotās izvēles vai izvēles daļām, norādot to apjomu kredītpunktos, īstenošanas plānojums) 20. Studiju kursu un studiju moduļu (ja tādi ir) apraksti Studiju programmas organizācija Prasības, uzsākot studiju programmu Studiju programmas praktiskā īstenošana (izmantotās studiju metodes un 72 formas,tālmācības metožu izmantošana) 24. Vērtēšanas sistēma (izglītības kritēriji un vērtēšanas metodes studiju 74 rezultātu sasniegšanai un novērtēšanai, pārbaudes formas un kārtība) 25. Studiju programmas izmaksas Studiju programmas atbilstība valsts akadēmiskās izglītības standartam 78 vai profesijas standartam un profesionālās augstākās izglītības valsts standartam un citiem normatīvajiem aktiem augstākajā izglītībā 27 Salīdzinājums ar vienu tāda paša līmeņa un tādam pašam studiju 79 3

4 virzienam atbilstošu Latvijas un vismaz divām Eiropas Savienības valsts atzītu augstskolu vai koledžu studiju programmām 28. Informācija par studējošajiem studējošo skaits pirmajā studiju gadā imatrikulēto studējošo skaits absolventu skaits Studējošo aptaujas un to analīze Absolventu (ja tādi ir) aptaujas un to analīze Studējošo līdzdalība studiju procesa pilnveidošanā Profesionālā maģistra studiju programma Arhīvniecība Studiju programmas īstenošanas mērķi un uzdevumi Studiju programmas paredzētie studiju rezultāti Studiju programmas plāns (studiju kursu un studiju moduļu saraksts un to 92 apjoms kredītpunktos, sadalījums pa studiju programmas obligātās, ierobežotās izvēles vai izvēles daļām, norādot to apjomu kredītpunktos, īstenošanas plānojums) 20. Studiju kursu un studiju moduļu (ja tādi ir) apraksti Studiju programmas organizācija Prasības, uzsākot studiju programmu Studiju programmas praktiskā īstenošana (izmantotās studiju metodes un 106 formas, tālmācības metožu izmantošana) 24. Vērtēšanas sistēma (izglītības kritēriji un vērtēšanas metodes studiju 109 rezultātu sasniegšanai un novērtēšanai, pārbaudes formas un kārtība) 25. Studiju programmas izmaksas Studiju programmas atbilstība valsts akadēmiskās izglītības standartam 109 vai profesijas standartam un profesionālās augstākās izglītības valsts standartam un citiem normatīvajiem aktiem augstākajā izglītībā 27 Salīdzinājums ar vienu tāda paša līmeņa un tādam pašam studiju 111 virzienam atbilstošu Latvijas un vismaz divām Eiropas Savienības valsts 4

5 atzītu augstskolu vai koledžu studiju programmām 28. Informācija par studējošajiem studējošo skaits pirmajā studiju gadā imatrikulēto studējošo skaits absolventu skaits Studējošo aptaujas un to analīze Absolventu (ja tādi ir) aptaujas un to analīze Studējošo līdzdalība studiju procesa pilnveidošanā 115 III. KOPSAVILKUMS PAR STUDIJU VIRZIENA ATTĪSTĪBAS 117 PLĀNIEM 32. Studiju virziena un studiju programmu perspektīvais novērtējums, ņemot 117 vērā Latvijas uzdevumus ES kopējo stratēģiju īstenošanā 33. Studiju programmas atbilstība normatīvo aktu prasībām un Eiropas 118 augstākās izglītības telpas veidošanas rekomendācijām 34. Darba devēju un profesionālo organizāciju sniegtā informācija par 120 absolventu nodarbinātības iespējām vismaz nākamo sešu gadu perspektīvā IV. STUDIJU VIRZIENA PAŠNOVĒRTĒJUMA PIELIKUMI 4.1. Studiju virziena īstenošanā iesaistītā akadēmiskā personāla zinātniskās pētniecības vai mākslinieciskās jaunrades biogrāfijas 4.2. Par katras studiju programmas apgūšanu izsniedzamā diploma pielikuma paraugs (aizpildīts) Akadēmiskā bakalaura studiju programmas Lietišķā vēsture absolventa diploma pielikums Profesionālā maģistra studiju programmas Arhīvniecība absolventa diploma pielikums 4.3. Dokumenti, kas apliecina, ka gadījumā, ja studiju programmu likvidē, pieteicējs nodrošinās attiecīgās studiju programmas studējošajiem iespēju turpināt izglītības ieguvi citā studiju programmā vai citā augstskolā vai koledžā (finansiālais pamatojums vai līgums ar citu akreditētu augstskolu 5

6 vai koledžu) Vienošanās starp RA un LU par studiju programmu Lietišķā vēsture Vienošanās starp RA un LU par studiju programmu Arhīvniecība 4.4. Studējošo, absolventu, darba devēju aptauju materiāli Studiju programmas Lietišķā vēsture studējošo aptauju materiāli Studiju programmas Arhīvniecība studējošo aptauju materiāli Studiju programmas Lietišķā vēsture absolventu darba devēju aptauju materiāli Studiju programmas Arhīvniecība absolventu darba devēju aptauju materiāli Studiju programmas Lietišķā vēsture absolventu aptauju materiāli 4.5. Prakses līgumi vai tās personas izsniegtas izziņas, kas nodrošinās prakses vietas, kā arī prakses nolikumi SV sadarbības līgumi Sadarbības līgums ar LNA Sadarbības līgums ar LNB Sadarbības līgums ar Latgales Kultūrvēstures muzeju Sadarbības līgums arlatvijas Tūrisma gidu asociāciju Sadarbības līgums ar Rēzeknes Politiski represēto klubu Sadarbības līgums arlatvijas mutvārdu vestures pētnieku asociāciju Dzīvesstāsts 6

7 I STUDIJU VIRZIENA RAKSTUROJUMS 1. Studiju virziena attīstības stratēģija, kopīgie mērķi un to saistība ar Rēzeknes Augstskolas (turpmāk RA) darbības un attīstības stratēģiju Studiju virziena (turpmāk SV) ietvaros RA tiek īstenota profesionālā maģistra studiju programma Arhīvniecība (licencēta , licence Nr ) un tā attīstības stratēģiju kopš 2015.gada pavasara semestra apliecina SV pievienotās akadēmiskā bakalaura studiju programmas Lietišķā vēsture realizācijas uzsākšana (IZM akreditācijas komisija, izvērtējot akadēmiskā bakalaura studiju programmas Vēsture saturā veiktās izmaiņas, 2014.g. februārī apstiprina tās atbilstību nosaukumam Lietišķā vēsture (atzinums Nr. 290); licence Nr programmas īstenošanai Informācijas un komunikācijas SV saņemta ) Informācijas un komunikācijas SV akreditēts uz sešiem gadiem (līdz ), akreditācijas lapa Nr. 64 izdota , tā darbība ir vērsta uz kvalitatīvas izglītības piedāvājuma nodrošināšanu divos studiju līmeņos (bakalaura un maģistra) pilna un nepilna laika studijās. RA darbības un attīstības stratēģija gadam paredz piedāvāt zinātnē balstītas, uz inovatīvu tehnoloģiju apguvi, piemērošanu un izstrādi vērstas starpdisciplināras studiju programmas, pievilcīgu un modernu studiju un pētniecisko vidi, sagatavojot konkurētspējīgus speciālistus reģiona, valsts un starptautiskajam darba tirgum un kāpinot studiju kvalitāti. SV ir starpdisciplinārs, studiju procesā ir ietvertas gan arhīvzinātnes, sociālo un humanitāro zinātņu teorētiskās atziņas, gan arī praktiskās iemaņas dokumentu sistēmu veidošanā, pētniecisko tehnoloģiju izmantošanā un daudzveidīgu informācijas resursu lietošanā bakalaura studiju programmas Lietišķā vēsture apguvei. Kā viens no realizējamiem uzdevumiem RA attīstības stratēģijā ir studējošo un Latgales reģiona jauniešu piesaiste pētnieciskajai darbībai, motivācijas un intereses radīšana darbībai zinātnē, ko apliecina arī SV līdzdalība studentu zinātniskajās konferencēs Latvijā un citās valstīs (skat. 31.p.). SV attīstības stratēģija balstās RA stratēģijā, kuras pamatā ir ES, nacionālā, reģionālā un vietējā līmeņa stratēģiskie dokumenti un LR normatīvie akti: ilgtermiņa konceptuālais dokuments Latvijas izaugsmes modelis: Cilvēks pirmajā vietā, Latvijas ilgtspējīgas attīstības vadlīnijas, Latvijas Nacionālais attīstības plāns ( ), darbības programma "Cilvēkresursi un nodarbinātība", 7

8 "Uzņēmējdarbība un inovācijas", "Infrastruktūra un pakalpojumi" un to papildinājumi, Lisabonas stratēģija, Boloņas deklarācija (1999), Izglītības likums,augstskolu likums, Valsts valodas likums, Arhīvu likums, Ministru kabineta noteikumi Nr Latvijas Nacionālā arhīva nolikums, Ministru kabineta noteikumi Nr. 748 Dokumentu un arhīvu pārvaldības noteikumi, Izglītības attīstības pamatnostādnes gadam, Mūžizglītības politikas pamatnostādnes ( ), Mūžizglītības memorands, RA Satversme un citi iekšējie normatīvie akti, kā arī Rēzeknes pilsētas attīstības programma gadam. SV stratēģiskais mērķis ir nodrošināt studējošajiem augstas kvalitātes akadēmisko un profesionālo izglītību, kas ir konkurētspējīga Latvijas un Eiropas darba tirgū. Mērķis paredz pilnveidot studējošo pētnieciskās prasmes un iemaņas, attīstīt saikni ar darba devējiem muzeju krājumu, arhīvu fondu, periodikas u.c. vēstures liecību un arhīvu dokumentu izmantošanā sabiedrības izglītošanai, aktualizējot mērķim atbilstošu informācijas resursu lietošanas novitāšu ieviešanu profesionālajā darbībā un tādējādi veicinot arī SV ilgtspējīgu attīstību. SV uzdevumi: 1. Īstenot kvalitatīvu un saistošu studiju programmu piedāvājumu gan Latvijas un it sevišķi Latgales reģiona iedzīvotājiem, gan ārzemju studentiem (esošo studiju programmu satura un studiju rezultātu pilnveide; pasākumi vidusskolu absolventu ieinteresēšanai bakalaura studijām; studiju procesa nodrošināšana svešvalodā). 2. Izveidot Mutvārdu vēstures arhīvu Rēzeknes Augstskolā, sistematizēt un regulāri papildināt tā fondus, balstoties uz bakalaura studiju programmas studējošo mutvārdu vēstures ekspedīcijās iegūtajiem materiāliem un līgumiem ar sadarbības partneriem par mutvārdu vēstures ekspedīciju organizēšanu. 3. Pilnveidot akadēmiskā personāla zinātnisko potenciālu, nodrošinot tā pārnesi uz akadēmisko darbu un sadarbību ar nozares institūcijām Latvijā un ārzemēs (starptautiskās pieredzes intensīva apguve, personāla zinātniskās izaugsmes veicināšana (studijas doktorantūrā, zinātnisko pētījumu publicitātes veicināšana), esošo sadarbības formu pilnveide un paplašināšana starptautiskā līmenī). 4. SV stratēģiskais mērķis un uzdevumi cieši saistīti ar SV atbilstošās profesionālās augstākās izglītības maģistra studiju programmas Arhīvniecība un bakalaura studiju programmas 8

9 Lietišķā vēsture mērķiem, uzdevumiem un studiju rezultātiem (izvērstu raksturojumu skat. pašnovērt.17.nod.). 2. Studiju virziena un tam atbilstošo studiju programmu perspektīvais novērtējums no LR interešu viedokļa LR Nacionālās attīstības plāna galvenais ekonomiskais mērķis ir sekmēt līdzsvarotu un ilgtspējīgu valsts attīstību un nodrošināt Latvijas konkurētspējas palielināšanos. LR Ekonomikas ministrijas informatīvais ziņojums ( ), prognozējot darbaspēka pieprasījumu, augstākās izglītības jomai kā vienu no prioritātēm izvirza studiju virzienus, kas saistīti ar nacionālās identitātes saglabāšanu. Studiju programmas īstenošana, raugoties no LR akceptētajām prioritātēm, atbilst Letonikas prioritātei. Vienlaicīgi RA piedāvātais studiju vierziens atbilst arī ES Nacionālās programmas Darba tirgus pētījumi ietvaros Labklājības ministrijas detalizētas darbaspēka un darba tirgus tautsaimniecības sektoru izpētē secinātajam, ka par prioritāti jāizvirza izglītotu un radošu cilvēku nodrošināšana, uzņēmumu tehnoloģiskās izcilības, kā arī zinātnes un pētniecības attīstības jomās visos valsts reģionos. Labklājības ministrijas apkopotie dati liecina, ka no Latgales reģiona bezdarbniekiem 12% ir gadi veci jaunieši. Pēc vidējās izglītības ieguves, nespējot atrast vietu darba tirgū, daļa šādu jauniešu turpina izvēlēties pilna laika studijas arī RA studiju programmā Lietišķā vēsture. SV atbilstošās akadēmiskā bakalaura studiju programma Lietišķā vēsture piedāvā sagatavot akadēmiski izglītotus vēstures informācijas izmantošanas speciālistus, kuri zina, kā orientēties mūsdienu informācijas ieguves avotu daudzveidībā, spēj palīdzēt arī citiem interesentiem rast visatbilstošākos un noderīgākos informācijas resursus. Šī ir vienīgā tāda veida studiju programma Latvijā, jo citu augstskolu vēstures studiju programmas (LU, DU) šādu priekšmetu tematisko aptvērumu nepiedāvā. Akadēmiskā bakalaura studijās galvenais akcents tiek likts uz vēstures informācijas apstrādi, sistēmām, vadības procesiem informācijas ieguvē, analīzē, glabāšanā, izmantošanā un izplatīšanā. Studējošie mācās atrast, atlasīt, organizēt un izmantot vēstures informāciju tā, lai apmācītu citus un arī paši gūtu jaunas iespējas vēstures zināšanu lietišķam un mūsdienīgam pielietojumam. 9

10 Arī maģistra studiju programma Arhīvniecība, kurā absolventi iegūst 5.līmeņa profesionālo kvalifikāciju Arhīvists, šobrīd Latvijā ir vienīgā studiju programma, kura nodrošina šādas kvalifikācijas speciālistu sagatavošanu. SV attīstību un perspektīvo nozīmi Latvijā būtiski ietekmē kopš 2011.g. spēkā esošais Arhīvu likums, kura mērķis nodrošināt nacionālā dokumentārā mantojuma veidošanu, izvērtēšanu, saglabāšanu, pieejamību un izmantošanu, īstenojot ne vien valstī atbilstošu dokumentu un arhīvu pārvaldību, bet arī izglītojot sabiedrību par dokumentārā mantojuma nozīmīgumu informācijas sabiedrībā. Likumdošanas rezultātā Latvijā tiek nostiprināta vienota dokumentu un arhīvu pārvaldības sistēma, ko pārzina Latvijas Nacionālais arhīvs (turpmāk LNA). SV darbojas ciešā kontaktā ar LNA (noslēgtie sadarbības līgumi, vadošo darbinieku iesaiste gan profesijas standarta izstrādē, gan studiju procesā (lekciju lasīšana, līdzdalība valsts pārbaudījumu komisijas darbā u.c.), kas ļauj cerēt, ka maģistra studiju programmas absolventi likumā paredzētajā arhīvu darbinieku sertifikācijā spēs demonstrēt atbilstošu profesionālo kompetenci; Pievienojoties bakalaura studiju programmai Lietišķā vēsture, LR interešu ievērošanas loks ir paplašinājies, galvenokārt jau respektējot Latvijas vēsturnieku I kongresa rezolūciju, kurā akcentēta mikrovēstures pieejas izmantošanas aktualitāte mūsdienu reģionālās vēstures pētījumos. Sadarbība ar muzeju Ebreji Latvijā ir sekmējusi studējošo pievēršanos ebreju minoritātes detalizētai pētniecībai Latgales pilsētās, kā arī holokausta liecību un citu tautību iedzīvotāju atmiņu par ebrejiem apkopošanai. Šīs sadarbības rezultātā viens no bakalaura programmas absolventiem jau otro gadu piedalās muzeja Ebreji Latvijā organizētajā starptautiskajā mutvārdu vēstures ekspedīcijā, kura notiek Latgales pierobežas rajonos. Iegūtie materiāli, tāpat kā sadarbībā ar Rēzeknes Politiski represēto klubu iegūtās intervijas, ir devušas impulsu Mutvārdu vēstures arhīva izveidei RA. SV kopumā iekļaujas LR interešu īstenošanā, piedāvājot gan arhīviem, gan citām ar dokumentu apstrādi saistītām institūcijām atbilstošos amatos strādājošo kvalifikācijas ieguvi, gan arī sagatavojot speciālistus, kuri ir pieprasīti dažādu sociālās atmiņas institūciju darbībā, kas sekmē sabiedrības vēsturiskās atmiņas saglabāšanu. 10

11 Aktuālā Latvijas attīstības 21.gadsimtā iezīme ir intensīva iesaistīšanās vienotajā elektroniskās informācijas tīmeklī. Tas nozīmē, ka arī arhīvista profesionālās kompetences lokā ienāk prasība veikt elektronisko dokumentu pārvaldību. Ņemot vērā, ka SV absolventi var strādāt valsts institūcijās un privātās iestādēs, kurās dokumentu un arhīvu pārvaldība ir tikai papildfunkcija, secināms, ka tieši kvalificēti šīs nozares darbinieki spētu nodrošināt šo funkciju pilnvērtīgu īstenošanu valstī atbilstoši spēkā esošo normatīvo aktu prasībām. Visi minētie aspekti skaidri iezīmē SV attīstības perspektīvas: uzsākot bakalaura studiju programmas īstenošanu, ir nodrošināta SV pēctecība, pieaug sadarbības partneru iesaistīšana studiju procesa saturiskajā pilnveidē un prakšu nodrošināšanā:smaģistra studiju programmāieviestaiselektronisko dokumentu un digitālo arhīvu pārvaldības modulis sekmē sadarbību ar IT speciālistiem no RA un LiepU, sadarbības partneri aizvien vairāk tiek iesaistīti studējošo zinātnisko darbu izstrādes konsultēšanā, sekmējot inovatīvu pieeju izstrādāšanu vēstures informācijas izmantošanai bakalaura darbos un arhīvu darbības un dokumentu pārvaldības kvalitātes nodrošināšanas piedāvājumus maģistra darbos. 3. Studiju virziena attīstības plāns (skat. 1. tabulu) 1. tabula Studiju virziena Informācijas un komunikācijas zinātnes attīstības plāns līdz 2019*. g. Nr.p.k. Plānotie pasākumi Plānotais rezultāts Izpildes termiņš 1. Lekciju un praktisko nodarbību Klio skola izveide skolēniem Reflektantu loka paplašināšana bakalaura studiju programai, lai nodrošinātu starpnozaru kompetenci arī turpmākajiem maģistra programmas absolventiem 2015./2016.st.g. pavasara semestris 2. Mutvārdu vēstures arhīva sistematizēšana un tā pieejamības nodrošināšana Akadēmiskā personāla piesaiste un plānošana Izveidoti un sistematizēti Mutvārdu vēstures arhīva trīs fondi; materiāli zinātniskajai pāetniecībai pieejami elektroniskā (RA mājas lapa) un papīra formātā (Informācijas un komunikācijas SV 208. telpā) Vēlētā personāla skaita palielināšana (vismaz 3 docētāji ar doktora zinātnisko grādu): D.Beitnere-Le Galla (abās studiju programmās), V. Malahovskis (arhīvniecības studiju programmā), S. Murinska-Gaile Lietišķās 2015./2016.st.g. pavasara semestris /2016.st.g. No 2013./2014.st.g 11

12 4. Materiālā bāze 5. E studijas 6. Pētniecība 7. Sadarbība ar citām Latvijas un ārzemju augstskolām 8. Aktivitātes mūžizglītībā 9. SV paplašināšanā vēstures studiju prgrammā); Turpināt viesdocētāju iesaisti studiju kursos, kurus nevar nodrošināt vēlētais akadēmiskais personāls (maģistru programmas absolventu un darba tirgus profesionāļu iesaistīšana studiju procesa nodrošināšanā): Mg. arhīv. K. Abricka arhīva prakšu vadīšana, Mg.philol. G. Puriņa tūrisma metodika, Mg hist. G.Gorbunova arhīva darba menedžments; Mg.arhiv. S.Romanovska arhīvpedagoģija Atjaunināt esošās elektronisko datu bāzes; mācību un zinātniskās literatūras iepirkumi (reizi gadā) e-studiju kursu sagatavošana modulī Digitālo dokumentu un elektronisko arhīvu pārvaldība piedāvāšanai tālmācībām e-žurnāla izveidošana studējošo pētījumu (bakalaura un maģistra darbu) izvilkumu publicēšanai RA virtuālajā vidē (internetā). Studējošo pētījumu kopsavilkumu krājuma sagatavošana un izdošana. Latvijas Universitāte (studējošo zinātniskās konferences; semināri sadarbībā ar Latvijas Nacionālo arhīvu); Daugavpils Universitāte, (studentu un akadēmiskā personāla apmaiņa, piedalīšanās savstarpējās zinātniskās aktivitātēs (konferences, projekti)); ERASMUS+ ietvaros noslēgt līgumu par sadarbību arhīvniecības studiju jomā ar Leidenes universitāti (Nīderlande) un lietišķās vēstures studiju jomā ar Opoles universitāti (Polija). Sadarbībā ar Latvijas Nacionālo arhīvu izstrādāt un īstenot kursus arhīvistiem u.c. interesentiem par aktuālām novitātēm arhīvu un dokumentu pārvaldībā. Jaunas maģistra studiju programmas Komunikācijas zinātnē sagatavošana licencēšanai Katru studiju gadu, sākot ar 2014./2015.st.g /2016.st.g /2016.st.g. Reizi 2 gados, sākot ar 2016.g. No 2013./2014.st.g /2016.st.g. No 2016./2017.st.g. Materiālu iesniegšana IZM Akreditācijas komisijā g. pavasara semestrī *2019.g. plānota studiju virziena kārtējā akreditācija 12

13 4. Studiju virziena un tam atbilstošo studiju programmu atbilstība darba tirgus pieprasījumam: 4.1. Darba un izglītības tirgus novērtējuma rezultāti par darbavietu pieejamību studiju programmu absolventiem Izvērtējot Ekonomikas ministrijas 2012.gadā izstrādāto dokumentu Informatīvais ziņojums par darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm, ņemot vērā esošās tendences Latvijas sociālās atmiņas institūciju, tostarp muzeju un arhīvu sistēmā strādājošo darba ņēmēju vecuma un izglītības līmeņa dinamikā (daži aspekti skatīti šī ziņojuma 2.punktā), kā arī respektējot SV darba devēju viedokli (skat. pielikumu ), kas norāda uz dažādās valsts iestādēs strādājošo darbinieku profesionālās kompetences dokumentu pārvaldībā un informācijas apstrādes jomā pieprasījuma pieaugumu, varam secināt, ka abu studiju programmu absolventi spēj un arī turpmāk spēs sekmīgi iekļauties darba tirgū /2015.st.g. bakalaura programmu absolvēja seši studējošie: četri no viņiem turpina studijas profesionālajā maģistra studiju programmā Arhīvniecība. Viens no viņiem pagaidām nestrādā, bet trīs paralēli maģistrantūras studijām arī strādā: viens Ogres novada pašvaldībā veic lietveža-arhivāra pienākumus, otrs ir pieņemts darbā Rēzeknes Kultūrvēstures muzejā un veic kultūrvēstures speciālista pienākumus, trešais ir ārrindas zemesargs un srādā Zemnieku saimniecība Lapegles 2 par pasūtījumu izpildīšanas un veikšanas speciālistu. Divas absolventes pagaidām studijas neturpina viena sakarā ar ģimenes pieaugumu, bet otra sakarā ar negaidītu darba piedāvājumu RA Sabiedrisko attiecību nodaļā. Profesionālā maģistra studiju programmu 2014./2015. st. g. absolvēja 7 maģistranti: viens (ārzemju students) ir atgriezies Uzbekistānas darba tirgū, pieci strādā valsts un pašvaldības iestādēs Latvijā, viena absolvente pagaidām nestrādā ģimenes apstākļu dēļ Darba devēju aptaujas rezultāti Lai novērtētu studiju kvalitāti un nostiprinātu absolventu konkurētspēju darba tirgū, regulāri tiek pētīts darba devēju viedoklis par absolventu kompetenci, par sadarbības iespējām profesionālās kompetences attīstībā, kā arī aktualitātēm darba tirgū. Šim nolūkam tiek veiktas gan darba devēju aptaujas, gan organizētas diskusijas klātienē (studiju kursu docēšana, darbs valsts pārbaudījumu komisijā, tikšanās, studentiem izejot prakses, paplašinātās SV padomes sēdes u.c.). 13

14 Vērā ņemama ir viedokļu apmaiņa klātienes tikšanās reizēs, jo to ietvaros tiek apspriesti gan studējošo uzrādītie studiju rezultāti, gan pētnieciskā darba sasniegumi un aktualitātes, gan profesionālā kompetence prakses laikā. Tikšanās reizēs, piemēram, Latgales Kultūrvēstures muzeja direktore A. Strauta uzsver, ka RA bakalaura studiju programmas absolventi tiek vērtēti kā labi speciālisti daudzos Latvijas novadu muzejos, vairāki ir kļuvuši par muzeju direktoriem, citi ir labi studējošo prakšu vadītāji. Tāpēc izvēloties jaunus darbiniekus, viņa priekšroku dod RA absolventiem. Laba sadarbība gan ar absolventiem, gan arī ar SV docētājiem muzejiem ir dažādu reģionālo projektu īstenošanā, piemēram, K. Strods ir iesaistīts Rēzeknes sinagogas ekspozīcijas veidošanas darba grupā, Varakļānu novada muzejs piedalījās ar ekspozīciju RA Zinātnieku nakts pasākumā, savukārt SV docētāji un studējošie piedalās arhīvu un muzeju pasākumos (Muzeju nakts, izglītojošie semināri, konferences u.c.). SV attīstības sakarā, piemēram, LNA direktore M.Sprūdža atkārtoti norāda, ka šobrīd Latvijas Nacionālajā arhīvā aktualizējas pieprasījums pēc arhīvistiem, kam ir laba sagatavotība arī tiesību zinātnēs un informācijas tehnoloģijās. LNB daļas vadītāja I. Kivle uzskata, ka visās sociālās atmiņas institūcijās strādājošajiem ir jāapgūt vēsturisko dokumentu digitalizēšanas prasmes. Tas vēlreiz nostiprina pārliecību, ka nepieciešams paplašināt maģistra studiju programmas reflektantu loku, iekļaujot arī tās personas, kam vēl nav arhīva darba pieredzes, bet ir iegūta bakalaura izglītība tiesību zinātnēs vai IT. LNA Rēzeknes Zonālā valsts arhīva direktors I. Sutins arī uzsver IT tehnoloģiju kompetences paaugstināšanas nepieciešamību arhīva darba speciālistiem. Šie ieteikumi atbilstošu studiju kursu veidā ir ietverti SV studiju programmu saturā. Rezultātā uz esošās bakalaura izglītības bāzes attīstot arhīvista profesionālo kompetenci, darba tirgū ienāktu darba ņēmēji, kas būtu gatavi darboties arhīviem aktuālās, specifiskās jomās. Darba devēju aptaujas ietvaros 2014./2015.st.g. visiem Latvijā esošajiem absolventu darba devējiem tika izsūtītas aptaujas anketas, no desmit darba devējiem saņemtās atbildes ir apkopotas un apspriestas SVP(aptaujas rezultātus skat. pielikumos un ). Izvērtējot aptaujas rezultātus, redzams, ka darba devēji pozitīvi novērtē pie viņiem strādājošo absolventu zināšanas un patstāvību. Visi darba devēji norādījuši, ka absolventi sekmīgi veic savus profesionālos pienākumus, piemēram, bakalaura studiju programmas strādājošo absolventu darba 14

15 devēji (skat. pielikumu ) norāda, ka viņus raksturo augsts vai ļoti augsts atvērtības inovācijām un jaunu darba uzdevumu veikšanai līmenis, tāpat arī komunikācijas prasmju, atbildības par uzticētājiem pienākumiem, prasmju prezentēt un argumentēt savu viedokli līmenis. Kā jauniem darba ņērmējiem, šiem absolventiem raksturīgs apmierinošs svešvalodu, nozares normatīvo dokumentu pārzināšanas un jaunu sadarbības ar sabiedrību formu/pakalpojumu ieviešanas līmenis. Kā būtiskākais priekšnosacījums viņu pieņemšanai darbā ir norādīta iegūtā vēsturnieka izglītība, iemaņas darbā ar dokumentiem un zinātniski pētnieciskā darba pieredze. Tāpat kā iepriekšējo gadu aptaujā, arī šajā aptaujā darbadevēji iesaka palielināt prakšu apjomu, savukārt jauna nianse ir ieteikums ieviest studiju saturā ar vadībzinātni saistītus kursus. Savukārt vērtējot profesionālā maģistra studiju programmas absolventu, kam jau ir zināma darba pieredze, piemērotību pienākumu veikšanai, darba devēji (skat. pielikumu ) norāda, ka viņām piemīt interese un zināšanas par dokumentu veidošanu un saglabāšanu, tāpat arī atvērtība inovācijām, ļoti augsta vai augsta apmeklētāju apkalpošanas kultūra, darbinieces, atbilstoši uzticētajiem darba pienākumiem, spēj radīt un uzturēt dokumentus likumos noteiktajā kārtībā, apmierinošs ir arī projektu rakstīšanas un vadīšanas, kā arī svešvalodu zināšanu un datorprasmju līmenis. Svarīgākās prasības, kas izvirzītas, pieņemot darbā jaunus darbiniekus, ir iegūtā izglītība un kvalifikācija, kā arī darbinieka atbildība par uzticētajiem pienākumiem jeb darbinieka vērtību sistēma. Šie darba devēji vairāk akcentē darbinieka iekļaušanos kolektīvā, spēju strādāt komandā, spēju stimulēt kolektīva darba produktivitāti, izmantojot visu darbinieku talantus sava kolektīva tēla veidošanā. Maģistra programmas darba devēji arī norāda uz studiju procesa uzlabošanas iespējām, piemēram, prakšu organizācijā, kā arī iesaka ieviest teorētiskus studiju kursus, kuros studējošie padziļinātu izpratni par mūžizglītības pieaugošo nozīmi indivīda un sabiedrības savstarpēji papildinoša labuma veidošanā. Darba devēju aptauja ir ietverta norāde, kas liek pievērst lielāku uzmanību arī docētāju atlasei un viņu atbildībai par savu darbu. Aptauju dati lielā mērā apliecina SV stiprās puses, zināmā mērā ieskicējot arī SV turpmākās attīstības reālās problēmas, ko apliecina SVID analīze (skat. 2. tabulu). 15

16 2.tabula 5. Studiju virziena SVID analīze Studiju virziena izvērtējums Stiprās puses SV izveidota Latvijā vienīgā starpdisciplinārā studiju programma Lietišķā vēsture, kurā iesaistīti augsti kvalificēti sociālo, humanitāro, informācijas un komunikācijas u.c. zinātņu virzienus pārstāvoši docētāji; SV nodrošināta akadēmiskās izglītības ieguvi bakalaura un maģistra līmenī; Vismaz puse no bakalaura programmas absolventiem ir motivēti studiju turpināšanai arhīvniecības maģistra programmā SV nodrošināšanā iesaistīti dažādu nozaru kompetenti sadarbības partneri; Studējošajiem ir iespēja iziet muzeju un arhīva praksi Latvijā un ārvalstīs (stabila sadarbība ar Viļņas Nacionālo arhīvu (Lietuva), Narvas pašvaldības arhīvu (Igaunija), rasti jauni sadarbības partneri Gabrovas Izglītības muzejs, Gabrovas reģionālais vestures muzejs un Gabrovas Valsts arhīvs. SV studējošajiem ir iespēja brīvi izvēlēties muzeja specifiku un prakses vietu; studējošajiem ir iespēja iziet arhīva praksi Latvijā un citās valstīs visu līmeņu arhīvos: Latvijā LNA struktūrvienībās, institūciju arhīvos, privātajos arhīvos (sadarbības līgumi); ERASMUS ietvaros visu līmeņu ārvalstu arhīvos; laba sadarbība ar LNA struktūrvienībām; Arhīvniecības studiju programmā studējošajiem raksturīgs augsts studiju motivācijas līmenis; Studiju rezultāti balstās profesijas standarta un darba tirgus aktuālajās prasībās; Nodrošināta arhīvzinātnes speciālo kursu aguve angļu valodā; Studējošie pētniecībai izvēlas SV aktuālas un inovatīvas problēmas Iespējas Vājās puses Ievērojams studējošo atbirums bakalaura studiju programmas pirmajā gadā, kas liecina par vidusskolas absolventu neprasmi noteikt turpmākās izglītības prioritātes; Trūkst pieredzes SV administrēšanā; Nepietiekošs akadēmiskā personāla pētījumu apjoms arhīvniecības jomā; Nepietiekošs atbalsts, trūkst stimulu akadēmiskā personāla zinātniskajai darbībai Augstskolā nav izveidota bakalaura un maģistra programmas studējošo pētniecisko aktivitāšu stimulēšanas sistēma; Mazs zinātnieku ar doktora grādu skaits, kuri specializējas ar arhīvniecību saistītajās jomās; Ierobežotas finansiālas iespējas studiju procesā iesaistīt ārvalstu akadēmisko personālu; Nepietiekoša sadarbība ar institūciju arhīviem un privātajiem arhīviem; Trūkst mērķtiecīguma un regularitātes sadarbībā ar darba devējiem (kopīgi semināri, iepazīstināšana ar pētniecības rezultātiem u.tml.). Draudi 16

17 Pieaugošs pieprasījums pēc jaunu profesiju speciālistiem arhīvos un muzejos, tostarp digitalizēšanas un dokumentu pārvaldības speciālistiem darba tirgū; Programmas esošās kapacitātes izmantošana reflektantu loka paplašināšanai (iekļaujot IT, tiesību zinātņu, tulku un dažādu sociālo zinātņu bakalaura studiju programmu absolventus) ar mērķi nodrošināt absolventu konkurētspēju darba tirgū, kā arī veicināt viņu specializāciju nozarē; Sociālās atmiņas institūciju institūciju (arhīvu, bibliotēku, valsts, pašvaldību un privāto muzeju) ieinteresētība sadarbībā; SV pievilcība potenciālajiem studentiem no ārzemēm; Vispārēja nepieciešamība pēc muzeoloģijas un arhīvzinātnes spēcināšanas Latvijā un Baltijā. Studējošo skaita kritums demogrāfisko un sociālo procesu ietekmē; Centralizācijas draudi augstākajā izglītībā, budžeta vietu samazinājuma tendence sociālajās zinātnēs; Konkurence ar IT un bibliotēku nozares absolventiem darba tirgū, pieaugot izteiktākai specializācijai; Jaunu docētāju iesaiste, kokavē jauno zinātnieku nedrošība par savu nākotni zinātnes finansējuma nestabilitāte, sadrumstalotība un arī apstāklis, ka augstskolu adocētāju atalgojums nav konkurētspējīgs 6. Studiju virziena iekšējās kvalitātes nodrošināšanas sistēmas apraksts RA Studiju kvalitātes vadības, kontroles un novērtēšanas sistēmā (2005) atbilst ENQUA augstākajai izglītībai noteiktajiem standartiem. Sistēma regulāri tiek pilnveidota, ņemot vērā iepriekšējā studiju gada rezultātus un attīstības tendencies augstākās izglītības telpā. Tās ietvaros izstrādātas procedūras, kas nosaka studentu uzņemšanas stratēģiju un taktiku, studentu sasniegumu vērtēšanas kritērijus, metodes un uzraudzību, studiju procesa organizāciju, programmu un piešķiramo grādu apstiprināšanu, uzraudzību un regulāru kontroli, sadarbību ar darba devējiem un viņu iesaisti mācību procesa vērtēšanā un pilnveidē, akadēmiskā personāla kvalitātes nodrošināšanu (vērtēšanu, kontroli, atbalstu, maiņu), saikni ar vidusskolām, sabiedrības informēšanu par piedāvātajām studijām, programmām un piešķiramajiem grādiem. Studiju kvalitātes izvērtējumā piedalās visas ieinteresētās puses (studējošie, akadēmiskais, administratīvais personāls, darba devēji). Izvērtējot iepriekšējā studiju gada rezultātus, tiek noteikti aktuālie uzdevumi Studiju kvalitātes sistēmas pilnveidošanai. SV iekšējās kvalitātes nodrošināšana sistēma balstās uz kopējo RA gadā izstrādāto Studiju kvalitātes vadības sistēmu ( studijas/studiju kvalitates vadibas sistema/). 17

18 SV iekšējās kvalitātes nodrošināšanas prioritārie aspekti ir: 1. Saistība ar Latvijas plānošanas dokumentiem un RA darbības un attīstības stratēģiju (izvērtējumu sk. pašnovērtējuma 10.p. un 32. p.). 2. Koleģiāla, saskaņota, uz kvalitātes pilnveidi vērsta studiju virziena pārvaldība 3. Sadarbība ar studējošajiem, absolventiem un darba devējiem studiju virziena darbības un attīstības izvērtējumā. 4. Studiju virzienam atbilstošo studiju programmu kvalitātes nodrošināšana. SV pārvaldību veic Informācijas un komunikācijas zinātņu studiju virziena padome (turpmāk SVP): vadītāja Valda Čakša Mg. paed., Mg. prof. paed., Mg. hist. lektore, akadēmiskā bakalaura studiju programmas Lietišķā vēsture direktore; Aleksandrs Ivanovs Dr. hist. REGI vadošais pētnieks, DU profesors, profesionālā maģistra studiju programmas Arhīvniecība direktors; Vladislavs Malahovskis Dr. hist. asociētais profesors; Sandra Murinska-Gaile Dr.sc.comm.REGI zinātniskā asistente Katrīna Abricka Mg. arhiv. vieslektore, LNA struktūrvienības Rēzeknes Zonālā arhīva galvenā arhīviste. SV Padomes funkcijas koncentrētas uz studiju virziena attīstības analīzi, virziena atbilstību RA darbības un attīstības stratēģijai, saskaņotību ar vadošajiem Latvijas un Latgales reģiona plānošanas dokumentiem, studiju virziena un tam atbilstošo studiju programmu pašnovērtējuma ziņojumu sagatavošanu un izvērtējumu, rezultātā nodrošinot iespēju ierosināt būtiskas izmaiņas virzienam atbilstošajās studiju programmās. 7. Studiju virzienam pieejamie resursi (tai skaitā finanšu resursi) un materiāltehniskais nodrošinājums 7.1. SV pieejamie finanšu resursi Studiju procesa veiksmīgai nodrošināšanai Rēzeknes Augstskola (RA) izmanto gan valsts budžeta dotāciju, gan privātos līdzekļus. Kopš Rēzeknes Augstskolas dibināšanas 1993.gadā finansiālais stāvoklis ir vērtējams kā stabils. Ieņēmumus veido: 18

19 dotācija no vispārējiem ieņēmumiem, studiju maksas augstākajā izglītībā, ES struktūrfondu finansējums, dalības maksas semināros, studentu viesnīcas pakalpojumi, citi saimnieciskās darbības ieņēmumi. Proporcionāli ieņēmumiem augstskolas budžetā tiek plānoti izdevumi. Izdevumu galvenās pozīcijas ir ; personāla atlīdzība, telpu uzturēšanas izdevumi un komunālie maksājumi, mācību procesa materiālie izdevumi, jaunu iekārtu iegāde, telpu pārbūve un remonti. Plānojot studiju virzienu izmaksas, studiju programmu realizācijai tiek piešķirts valsts budžeta attiecīgais finansējuma apjoms, kā arī noteikts procents no prognozētiem studiju programmas ieņēmumiem (studiju maksa un citi ar studiju procesu saistītie maksājumi). Līdz ar to tiek nodrošināta stabila studiju programmu kvalitāte (skat. 3. tabulu). 3.tabula SV pieejamie finanšu resursi Ieņēmumu veids Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem Studiju maksas ieņēmumi ERASMUS LLP projekts KOPĀ 2014./2015. studiju gads, EUR % SV materiāltehniskais nodrošinājums Studiju process notiek Rēzeknē, Atbrīvošanas alejā 115 (kadastra numurs ), mācību korpuss ir valsts nozīmes vēsturiskā ēka, kurā no gada aprīļa līdz gada novembrim noritēja rekonstrukcijas darbi. Rekonstrukcijas izmaksas sastādīja EUR 19

20 Ēkas kopējā platība pēc rekonstrukcijas ir kv.m., tajā izvietotas auditorijas, docētāju darba telpas, katedras, administrācijas un vispārējā personāla darba kabineti, studējošo pašpārvaldes un atpūtas telpas, aktu zāle, darbojas kafejnīca. Ēkai ir mūsdienīgs dizains, tā ir aprīkota ar drošu signalizācijas, ventilācijas un ugunsdrošības sistēmām. Auditorijās ir ierīkota mācību procesa specifikai atbilstoša apgaismošana, modernas logu aptumšošanas sistēmas, kas atbilst daudzveidīgo IT un tehnisko mācību līdzekļu izmantošanas specifikai. Visās auditorijās veikts remonts, telpas ir aprīkotas ar atbilstošām mēbelēm un tehnisko aprīkojumu, t.s. multimediju aparatūru (portatīvie vai stacionārie datori, projekcijas aparāti, interaktīvā tāfele). Renovācijas procesā ēka tika pilnīgi pielāgota cilvēkiem ar speciālajām vajadzībām uzstādīti divi lifti, viens invalīdu pacēlājs, katrā stāvā ir uzbūvētas speciālas WC telpas. Fakultātes telpās un studentu dienesta viesnīcā ir pieejams bezmaksas bezvadu internets. Studiju process tiek organizēts arī Informācijas tehnoloģiju centrā (platība934 m 2, no kuriem 250m2 ir datorzāles. ITC ir moderni aprīkotas telpas, kur ir nodrošināta pieeja arī cilvēkiem ar speciālajām vajadzībām. Studiju procesa un darba nodrošināšanai Rēzeknes Augstskolā pēc rekonstrukcijas (2013. gada beigās) ir iegādātas sekojošās materiālās vērtības (skat. 4. tabulu): 4.tabula Studiju procesa tehniskās bāzes nodrošinājums Iekārtu nosaukums Kopējā vērtība EUR Laboratorijas iekārtas Saimniecības inventārs Auditoriju mēbeles Datortehnika KOPĀ Studiju procesa nodrošināšanai tiek izmantoti arī docētāju un studējošo portatīvie datori, iepriekš iegādātie multimediju projektori (4), magnetofoni (18), videomagnetofoni (10), televizori (11), kopēšanas iekārtas (13), grafoprojektori(11), diktafoni (7), videokameras (4), skeneri, printeri, fotokameras, videomontāžas plates u.c. ierīces. 20

21 Studenti un vieslektori var izmantot renovēto dienesta viesnīcu. Studiju procesa un pētnieciskā darba nodrošināšanai svarīga ir RA Izdevniecības darbība, kurā, piemēram, gadā beigās jau tika izdotas vairāk kā mācību un zinātniskās literatūras iespiedloksnes. RA Izdevniecībā studentiem ir pieejami kopēšanas, zinātnisko darbu brošēšanas (spirāliesējumā), iesiešanas cietajos vākos u.c. pakalpojumi (T-kreklu, suvenīru apdruka ar RA simboliku, apsveikuma atklātņu izgatavošana) Bibliotēkas resursi RA bibliotēka atrodas Atbrīvošanas alejā 115, k-4. (jaunuzceltajā Inženieru fakultātes korpusā, kas ekspluatācijā nodots g. vasarā), kur lietotājiem ir iespēja izmantot lasītavu un mājas abonementu. RA bibliotēka ir akreditēta un 2011.gadā. Bibliotēkas kopējais krājums ir vairāk nekā 62 tūkstoši informācijas vienību. Gada laikā bibliotēkas fonds papildinās vidēji ar 1000 jaunu dokumentu. Informāciju par katra mēneša jaunieguvumiem var atrast Rēzeknes Augstskolas mājas lapā Internetā vai aplūkojot jauno grāmatu un periodisko izdevumu stendus bibliotēkā. Bibliotēkas fonda sadalījumaprocentuālās attiecības skat attēlā: 1.attēls Bibliotēkas krājuma sadalījums pa nozarēm 21

22 2.attēls Bibliotēkas krājuma sadalījums pa valodām Lasītavās lietotājiem tiešsaistē ir pieejami laikraksti Dienas Bizness, Latvijas Vēstnesis (arī arhīva materiāli), Jurista Vārds un žurnāli Kapitāls un Finanses, Letonikas datu bāze, kā arī LR normatīvo aktu pilnu tekstu datu bāze NAIS. Bibliotēka abonē EBSCO, ScienceDirect un Scopus datu bāzes, kuras ir pieejamas no visiem augstskolas datoriem /2015. studiju gadā RA bibliotēkā bija iespēja izmantot šādas datu bāzes: ENCYCLOPÆDIA Britannica datu bāzes bezmaksas izmēģinājumu no līdz MYBRARY ( tiešsaistes biznesa e-grāmatu datubāze krievu valodā pieejama no Taylor&Francis Group e-grāmatu datu bāzes izmēģinājums no līdz World Scientific datu bāzes izmēģinājums no līdz Cambridge University Press e-grāmatu datu bāzes izmēģinājums līdz Sage Knowledgee-grāmatu un uzziņu izdevumu datubāzes izmēģinājums līdz Lasītavās lietotājiem tiešsaistē ir pieejami laikraksti Dienas Bizness, Latvijas Vēstnesis (arī arhīva materiāli), Jurista Vārds un žurnāli Kapitāls un ifinanses, Letonikas datu bāze, kā arī LR normatīvo aktu pilnu tekstu datu bāze NAIS. Bibliotēka abonē EBSCO, Science Direct un Scopus datu bāzes, kuras ir pieejamas no visiem augstskolas datoriem Informācijas un komunikācijas, sociālo un humanitāro zinātņu nodrošinājums ar grāmatām (eksemplāru skaits): 9. Ģeogrāfija. Biogrāfijas. Vēsture 4081 eks. Tai skaitā: 930. Vēstures zinātne. Vēstures palīgdisciplīnas (klasificē arī arhīvniecību) 187 eks. 22

23 908. Novadpētniecība 401 eks. 91. Ģeogrāfija 688 eks Muzeji. Kolekcijas 31 eks Komunikācijas socioloģija 47 eks Menedžments Filozofija. Psiholoģija Reliģija. Teoloģija Sabiedriskās zinātnes eks. Tai skaitā: 31. Demogrāfija. Socioloģija. Statistika Ekonomika Tiesības. Juridiskas zinātnes Izglītība 4994 Citu zinātņu nodrošinājums ar grāmatām (eksemplāru skaits): Vispārīgā metodoloģija. Pētījumu, meklējumu un diskusiju zinātniskās un tehniskās metodes 52 eks. 01 un 02 Bibliogrāfija un Bibliotēkas. Bibliotēkzinātne - 60 eks. 30 Sabiedrisko zinātņu teorija un metodes Tūrisma ekonomika Lietvedība /2015. studiju gadā iegūtās grāmatas (eks. skaits): 9.Ģeogrāfija. Biogrāfijas. Vēsture 44 eks. Tai skaitā: 930. Vēstures zinātne. Vēstures palīgdisciplīnas (klasificē arī arhīvniecību) 1 eks Novadpētniecība 2 eks. 91. Ģeogrāfija 11 eks Muzeji. Kolekcijas 10 eks Komunikācijas socioloģija 12 eks Menedžments 1 1. Filozofija. Psiholoģija

24 2. Reliģija. Teoloģija 6 3. Sabiedriskās zinātnes 452 eks. Tai skaitā: 31. Demogrāfija. Socioloģija. Statistika Ekonomika Tiesības. Juridiskas zinātnes Izglītība Vispārīgā metodoloģija. Pētījumu, meklējumu un diskusiju zinātniskās un tehniskās metodes 1 eks Tūrisma ekonomika Lietvedība 14 RA dienesta viesnīca atrodas Rēzeknē Maskavas ielā 22. To izmanto studējošie, t.sk. ārzemju studējošie, kā arī viesdocētāji. Ārzemju studenti var izmantot visus pakalpojumus, kas ir vietējo studentu rīcībā. Viesdocētājiem fakultātē tiek nodrošinātas darba telpas, kas aprīkotas ar datortehniku un pieeju Internetam. 8. Sadarbība Latvijā un ārzemēs studiju virziena ietvaros SV ietvaros sadarbība pamatā tiek īstenota: 1) organizējot un koordinējot sadarbību ar Latvijas u.c. valstu augstākās izglītības iestādēm (skat. pielikumu un ); 2) sadarbojoties ar darba devējiem un profesionālām organizācijām (skat. pielikumu 4.6.1). Nozīmīgs faktors studējošo arhīva darba iemaņu pilnveidē ir arī starptautiskā sadarbība (sadarbības līgumi ar Lietuvas Valsts arhīvu un Narvas Pašvaldības arhīvu), kas ļauj pārņemt pieredzi un, uzsākot darba gaitas, šo pieredzi realizēt atbilstoši amata pienākumiem. Savukārt bakalaura studiju programmas ietvaros sadarbības līgumi ir noslēgti ar LNA, Latvijas Nacionālo bibliotēku (uz bibliotēkas bāzes notiek digitalizācijas praktiskās pieredzes apguve), Latvijas Tūrisma Gidu asociāciju (RA nodrošina tūrisma metodikas apguvi), Latvijas Mutvārdu vēstures pētnieku asociāciju Dzīvesstāsts, kuru pārstāvji ir iesaistīti gan studiju programmas īstenošanā, gan arī pieredzes apmaiņas semināru ar skolotājiem un skolēniem organizēšanā. 24

25 Savukārt studējošo praktisko iemaņu pilnveidei sadarbības līgumi ir noslēgti ar Rēzeknes Politiski represēto klubu, Latgales Kultūrvēstures muzeju, Gabrovas Izglītības un Gabrovas Reģionālās vēstures muzejiem, Gabrovas Valsts arhīvu (Bulgārija) u.c. partneriem. Zinātniskās pētniecības jomā kopš 2013./ gada par īpašu sadarbības partneri bakalaura studiju programmai ir kļuvusi Pleskavas universitātes Vēstures fakultāte, kurā realizētās vēstures studijas, līdzīgi kā RA Lietišķās vēstures studijas ir orientētas uz arhīva avotu, periodikas, novadpētniecības materiālu u.c dokumentu izmantošanu un reģionālās vēstures pētniecībā. Sadarbības ietvaros jau otro gadu notiek abu augstskolu docētāju pieredzes apmaiņa, kā arī abu augstskolu studējošo līdzdalība kaimiņvalsts studentu zinātniskajās konferencēs. Nozīmīgs faktors, kas nodrošina studējošo apmaiņu, ir ERASMUS programmas. Tās ietvaros 2014./2015. gadā rudens semestri Šauļu universitātē studēja akadēmiskā bakalaura studiju programmas divi studenti Līga Sondore un Jānis Lemps.ERASMUS + programmas ietvaros abi minētie studenti 3 mēnešus pavadījā Bulgārijā, kur iagāja muzeju un argīva darnba prekses gabrovas arhīvā un divos muzejos. Savukārt pieci profesionālās maģistra studiju programmas studējošie šīs programmas ietvaros izgāja arhīva praksi Narvas pašvaldības arhīvā Igaunijā. Dažāda veida sadarbību RA koordinē gan fakultāšu struktūrvienības, Ārējo sakaru daļa, gan arī Sabiedrisko attiecību nodaļa. 9. Studiju programmu uzskaitījums, norādot to apjomu kredītpunktos, studiju veidu, iegūstamo grādu un/ vai profesionālo kvalifikāciju Studijas RA reglamentē Nolikums par akadēmiskajām un profesionālajām studijām un studiju programmām ( SV ietvaros īstenoto studiju programmu apjomu u.c.raksturojumu skat.5. un 6.tabulā: 5. tabula Nosaukums SV atbilstošās studiju programmas Akadēmiskā bakalaura studiju programma Lietišķā vēsture Kods

26 Studiju veids un forma ilgums Īstenošanas Pilna laika klātiene Nepilna laika neklātiene 3 gadi 3,5 gadi apjoms 120 KP (180 ECTS) vieta Rēzeknes Augstskola, Atbrīvošanas aleja 115, Rēzekne, Latvija valoda latviešu Prasības, uzsākot studiju Pilna laika studijās divu centralizēto eksāmenu rezultāti (latviešu valoda un svešvaloda). Nepilna laika studijās vidējās izglītībasatestāta programmu apguvi vidējais vērtējums ballēs. Iegūstamais grāds Sociālo zinātņu bakalaurs informācijas zinātnē 6.tabula Nosaukums Profesionālās augstākās izglītības maģistra studiju programma Arhīvniecība Kods Studiju veids un forma Pilna laika klātiene Nepilna laika neklātiene 2 gadi 2,5 gadi Ilgums Īstenošanas Apjoms Vieta Prasības, uzsākot programmu apguvi Iegūstamais grāds studiju 80 KP (120 ECTS) Atbrīvošanas aleja 115, Rēzekne, Latvija Profesionālais vai akadēmiskais bakalaura grāds vai profesionālā kvalifikācija, kura iegūta, pabeidzot vismaz 4 gadu studiju programmu un vismaz 1 gada arhīva darba pieredze; vai Akadēmiskais bakalaura grāds vēsturē un vēstures bakalaura studijās apgūti arhīvniecības nozares teorētiskie kursi vismaz 8 KP un arhīva darba prakse vismaz 2 KP Profesionālais maģistra grāds arhīvniecībā un arhīvista kvalifikācija 26

27 10. Studiju programmu atbilstība LR un RA attīstības stratēģijai Pārņemot Rietumeiropas, Baltijas valstu un arī ASV augstskolu pieredzi, RA līdz 1914.g. īstenotā akadēmiskā bakalaura studiju programma Vēsture (realizēta kopš 1993.g.) pakāpeniski ir pārveidota par starpdisciplināru studiju programm Lietišķā vēsture, kuras mērķis ir nodrošināt vēstures zināšanu pielietojamību t. s. lietišķās vēstures (Applied history, Public history, Angewandte Geschishte) jomās: arhīvistikā, muzeoloģijā, mediju pētniecībā, tūrismā u.tml. Tas atbilst LR un RA attīstības koncepcijai, jo studiju programma uzsvars tiek likts uz reģionālistikas pētījumiem un iesaistīšanos reģiona jautājumu risināšanā, sadarbojoties ar valsts un pašvaldību institūcijām, NVO un izstrādājot ieteikumus reģionālās plānošanas un politikas īstenošanai. Kopš 2012./2013. studiju gada ir uzsākta studiju programmā studējošo sadarbība ar Rēzeknes pilsētas domi un Rēzeknes Politiski represēto klubu u.c. institūcijām par konkrētu lietišķo pētījumu veikšanu.tādējādi studiju programma atbilst LR zinātnes attīstības un arī augstskolas attīstības stratēģijai, jo LR zinātnes un izglītības viengabalainai attīstībai ir nepieciešams integrēt zinātniskos pētījumus, augstāko izglītību un modernās tehnoloģijas vienotā inovatīvās darbības vidē. Studiju programmas ietvaros organizētās veiktā mutvārdu vēstures ekspedīcijas un to rezultātā iegūto materiālu sistematizēšana atbilst valsts stratēģijai nacionālo kultūras vērtību saglabāšanas, krāšanas, izpētes un interpretācijas jomā, kas arī augstskolām liek pievērsties krātuvju veidošanai un to pieejamības modernizāciju. Savukārt arhīvniecības studiju programmas mērķis, uzdevumi un studiju rezultāti ir veidoti, respektējot Latvijas Nacionālā attīstības plāna koncepciju augstākajā izglītībā, pētniecībā un inovācijā, kā arī pakārtoti RA darbības un attīstības stratēģijai gadam, kas paredz sagatavot radošus, aktīvus, profesionālus speciālistus gan reģiona, gan valsts darba tirgum, pilnveidot studiju programmas atbilstoši darba tirgus prasībām, attīstot starpdisciplināras un internacionālas studijas, attīstīt mūžizglītības sistēmu, kā arī Latgales ekonomikas mijiedarbību starptautiskajā kontekstā. SV aktualitāti Latvijas augstākās izglītības telpā nosaka vairāki būtiski faktori: 1) strauja elektronisko tehnoloģiju, tostarp dokumentu digitalizēšanas ienākšana institūciju un uzņēmumu dokumentu un arhīvu pārvaldībā, elektronisko dokumentu parādīšanās un uzkrāšana LNA, kas 27

28 izvirza augstākas prasības dokumentu atlasei, izvērtēšanai un glabāšanai; 2) jaunā Arhīvu likuma koncepcijā akcentētā Nacionālā dokumentārā mantojuma (NDM) reģistrā iekļauto dokumentu sistematizēšana un aprakstīšana neatkarīgi no informācijas nesēja veida, kā arī NDM reģistra veidošana elektroniskā versijā, kas paplašinātu dokumentu pieejamības iespējas; 3) privāto arhīvu veidošanās; 4) sabiedrības pieaugošā interese par vēsturi, vēsturnieku vēlme dziļāk pētīt pilsonisko sabiedrību un labāk izprast vispārējā vēsturiskā procesa komplicētību, īpaši 20. gadsimtā, lai sekmētu Eiropas nesenās vēstures izpratni, kas arī prasa tālāku arhīvu darba sakārtošanu un to materiālu pieejamību sabiedrībai, paaugstinot arhīvu darbinieku kvalifikāciju. SV ietvaros abu īstenoto studiju programmas mērķi un uzdevumi ir vērsti uz studiju procesa fleksibilitāti, jaunākās pētnieciskās metodoloģijas un tehnoloģiju integrēšanu, kvalificētu speciālistu piesaisti, lai nodrošinātu programmas absolventu akadēmisko izglītību, profesionālo kompetenci un konkurētspēju darba tirgū. 11. Studiju virziena īstenošanā iesaistītais akadēmiskais personāls (uzskaitījums, norādot tā kvalifikāciju un pienākumus, tai skaitā studiju programmu un tās daļu, kuru katrs no akadēmiskā personāla īstenoskat. 7. tabulā) 7. tabula Docētājs Grāds Akad. amats Progr /2015.st.g. KP daļa (ECTS) Aleksandrs Ivanovs Dr. hist. vad.pētnieks A,B HAM 21 (31,5); Lv 4(6) Vladislavs Dr. hist. asoc. A, B Lv 17 (31,5) Malahovskis profesors Kaspars Zellis Dr. hist. viesdocents A Lv 5 (7,5) Antonija Vilcāne Dr. hist. viesdocente A Lv 1 (1,5) Ineta Kivle Dr. phil. viesdocente A Lv 5 (7,5) Pēteris Grabusts Artis Teilāns Aina Strode Ingars Gusāns Mārīte Opincāne Rasma Tretjakova Anita Jansone Dr.sc.ing. asoc.profesor s Dr.sc.comp. profesors Dr. paed, Mg. art. docente Dr. philol. vad. pētnieks Dr. philol. docente Dr. biol. docente Dr. comp. asoc. viesprofesore A HAM 2 (3) A A B B B A HAM 3 (4,5) Lv 2(3) Lv 2(3) Lv 2(3) Lv 2(3) HAM 2 (3) 28

29 Henrihs Soms Dr. hist. B Lv 1 (1,5) Mg. philol. asoc. viesprof. zin. asistente Sandra MurinskaGaile Pēteris Kivrāns A Lv 2 (3) Mg.hist. lektors Anita Puzule Mg.oec. lektore A, B, C A, B Inese Brīvere Mg.paed., Mg.hist Mg.paed., Mg.hist., Mg. prof. paed. Mg.arhiv. lektore A, B HAM 9,5 (14,25); Lv 12 (18) HAM 4 (3); Lv 2 (3) Lv 13 (19,5) vieslektore A, B Lv 18 (27); HAM 3,5 (5,25) vieslektore B Mg.MA Mg. paed., Mg. prof. phil. Mg.chem. Mg.arhiv. Mg. prof. philol. Mg.prof.hist. vieslektore vieslektore B A Lv 4 (6); HAM 12 (18) Lv 2 (3) Lv 2 (3) viesdocente vieslektore vieslektore viesdocente A C B A HAM 2 (3) HAM 2 (3) Lv 2 (3) HAM 3 (4,5) Valda Čakša Katrīna Abricka Maija Upeniece Veronika Korkla Māra Sprūdža Svetlana Romanovska Guna Puriņa Gita Gorbunova SV 2014./2015.st.g.nodrošināja 25 docētāji, no tiem 12 jeb 48% bija vēlētais akadēmiskais personāls. SV īstenošanā iesaistīti trīspadsmit docētāji ar doktora zinātnisko grādu (52 %), kuri docē tos SV kursus, kas saistīti ar viņu zinātnisko pētījumu jomu. SV nodarbināti 9 lektori, no kuriem apskatāmajā periodā RA lektora amatā ievēlēti 3 (12%), bet vieslektoru statuss bija 6 (24%). Profesionālajā studiju programmā strādā arī trīs arhīvniecības nozares vadošās speciālistes LNA direktore M.Sprūdža (viesdocente, docē studiju kursu Dokumentu preventīvā aizsardzība un LNA Personāla dokumentu valsts arhīva direktore G. Gorbunova (viesdocente, docē arhīva darba menedžmenta problemātiku), kā arī LNA Rēzeknes Zonālā valsts arhīva darbiniece K.Abricka (vieslektore), kura abās SV programmās koordinē studējošo arhīva darba praksesun vada studiju kursu Arhīvs kultūrvēsturiskā vidē un Dokumentu sistematizācija apguvi.docētāju kvalifikācija atbilst tiem pienākumiem, ko viņi veic SV īstenošanā. 29

30 12. Studiju virziena īstenošanā iesaistītā akadēmiskā personāla pētnieciskā darbība un tā ietekme uz studiju darbu (studējošo iesaistīšana pētniecības projektos, kā arī dalība starptautiskajos projektos, Latvijas Zinātnes padomes un citu institūciju finansētajos projektos pārskata periodā) SV abās studiju programmās ir iesaistīti trīs asociētie profesori, viens profesors, vairāki docenti un viesdocētāji ar zinātņu doktora grādu. Ar vēstures zinātni saistītas tēmas pēta V. Malahovskis un K. Zellis (2011. gadā nominēts kā Gada Vēsturnieks Latvijā, LU Vēstures un socioloģijas institūta vadošais pētnieks, vairāku monogrāfiju autors un valsts nozīmes pētniecisko praogrammu dalībnieks, no 2014.g. LZP eksperts), kopš 2012.g. septembra docē nozīmīgākos vēstures zinātnes problēmkursuss, ir izstrādājis ievada komunikāciju zinātnē kursu. Ar arhīvniecību saistītos studiju kursus pamatā docē RA Reģionālistikas institūta vadošais pētnieks Aleksandrs Ivanovs (no 2011.g. ir LZP eksperts, Latvijas Universitātes Vēstures profesoru padomes loceklis, Latvijas Vēsturnieku komisijas loceklis (kopš g.), Latvijas un Krievijas kopējās vēsturnieku komisijas loceklis (no gada līdz komisijas darbības apturēšanai gada septembrī), kurš vienlaicīgi ir ievēlēts profesora amatā DU. SV iesaistītie docētāji darbojas dažādos projektos, kam būtiska nozīme kultūras mantojuma sistematizēšanā (V.Malahovskis, K. Zellis, V. Čakša, S. Murinska-Gaile, I. Gusāns u.c.). I. Gusāns apatskaites periodā vadīja ES finansēto LLB (Latvijas-Lietuvas-Baltkrievijas) projektu Virtuālā pagātne - muzeju nākotne" (The Virtual Past is a Keystone for the Future of Museum) Nr (The Virtual Past is a Keystone for the Future of Museum (līdz ), kura ietvaros Rēzeknē, projekta noslēguma un 7. Starptautiskās latgalistikas konferences "Krustpunkti pierobežas kultūrā, valodā, vēsturē" sekcijā nolasīja kopā ar Krišjāni Dauguli sagatavoto referātu "Projekta "Virtuālā pagātne muzeju nākotne" rezultāti"" ( ). I. Gusāns, apliecinot savu interešu un kompetences daudzpusību, ar referātos apkopotajiem savu pētījumu rezultātiem apskatāmajā periodā piedalījās arī citās konferencēs: LU 5.starptautiskajā zinātniskajā konferencē "Jurisprudence un kultūra: pagātnes mācības un nākotnes izaicinājumi", kur nolasīja referātu "Latīņu valodas nozīme juridiskajā izglītība" (Rīga, 30

31 ), savukārt LU 73. konferences Klasiskās filoloģijas sekcijā I. Gusāns piedalījās ar referātu "Kaligula smagajā rokmūzikā" (Rīga: ). Aktīvs zinātnieks ir asociētais profesors Vladislavs Malahovskis, kurš savus pētījumus veic arī kā REGI institūta vadošais pētnieks, pievēršoties vēstures un reliģijas zinātņu tematikai. Apskatāmajā periodā ir iznākusi viņa monogrāfija Mērnieku laiki Latgalē (20.gadsimta 20. gadi), un viņš ir piedalījies arī vairākās konferencēs ar referātiem, piemēram, 4. starptautiskajā zinātniskajā konferencē Autors. Teksts. Laikmets ar referātu Aloizija Broka Jaunās Derības tulkojuma vieta un nozīme citu latgaliski tulkoto evaņģēliju kontekstā, kas notika Rēzeknē ( ) un ārpus Latvijas 4. starptautiskajā zinātniskajā konferencē The Region: History, Culture, Language ar referātu Agricultural Workers of Latgale in the 1920s, Šauļos (Lietuva) Prof. A.Teilāns koordinēja Lietuvas-Latvijas-Krievijas pārrobežu sadarbības projekta Vietējo varas iestāžu potenciāla elektronisko pakalpojumu sniegšanā paaugstināšana pierobežā Ļeņingradas apgabalā un Ida-Vīrumā apriņķī (ELRII-470) norisi Latvijā, kur RA piedalījās kā partneris. Pateicoties līdzdalībai šajā projektā, tiek gūta pieredze par elektroniskā paraksta izmantošanas tehniskajām un juridiskajām iespējām Igaunijas un Krievijas pierobežu pašvaldībās. Savukārt Dr. hist. A. Ivanovs pabeidza Latvijas Vēsturnieku komisijas pasūtīto pētījuma gada deportācija Latvijas historiogrāfijā: izpētes gaita, rezultāti un perspektīvas sagatavošanu, kura rezultātā izdots arhīvu dokumentos balstīts izvērsts pētījums. Akadēmiskā personāla zinātniskais darbs ir obligāta viņa darba sastāvdaļa. A.Ivanovs veic pētījumus arhīvzinātnē un radniecīgās vēstures jomās, A. Teilāns un P. Grabusts pēta ar IT saistīto datu bāzu veidošanas, pielāgošanas utt., savukārt I. Gusāns un M. Opincāne pievēršas literatūras zinātnes tēmām.atskaites periodāi. Gusāns vadīja ES finansēto LLB (LatvijasLietuvas-Baltkrievijas) projektu Nr The Virtual Past is a Keystone for the Future of Museum (līdz ). Docentes R. Tretjakovas pētījumi ir saistīti ar dabaszinātņu nozarēm, apskatāmajā periodā viņa RA Inženieru fakultātes tradicionālajā X starptautiskajā zinātniski praktiskās konferences Vide. Tehnoloģija. Resursi. ( ) sekcijās ir nolasījusi un iesniegusi publicēšanai divus referātus Mechanical and electrical properties of the solid sapropel un Research into 31

32 biological characterictics of dried sapropel. Lektori, kas bakalaura programmā vada pa vienam kusam, pēta savam zinātniskajam virzienam atbilstošas tēmas. Piemēram, docente A. Strode veic pētījumus pedagoģijas un dizaina nozarēs un kopā ar savām maģistrantēm uzstājas ar referātiem Izglītības, valodu un dizaina fakultātes V starptautiskajā konferencē Māksla un mūzika kultūras diskursā, kas RA notika gada septembrī. Mg. oec. A. Puzule pēta uzņēmumu finansu problēmas un to risināšanas veidus. Ar 2014./2015. studiju gada pavasara studiju programmas realizēšanā ir iesaistīta Reģionālistikas institūta zinātniskā darba asistente Sandra Murinska-Gaile, kura g. pavasarī aizstāvēja disertāciju, iegūstot Dr. sc. comm. grādu. S. Murinska-Gaile pēta mediju lomu sabiedrībā. Studiju programmā strādā vairāki RA ievēlēti lektori A. Puzule, I. Brīvere, P. Kivrāns (beidzis doktorantūras studijas LU), kā arī vairāki vieslektori V. Korkla, V. Čakša (beigusi doktorantūras studijas JVLMA), kā arī Latvijas Tūrisma gidu asociācijas pārstāve G. Puriņa, kura ir izstrādājusi studiju kursu Tūrisma informācija un ekskursiju vadīšanas metodika un ieguvusi augstskolas pedagoģiskā darba pieredzi, strādājot vairākās citās RA studiju programmās. Lektoru pētniecības virzieni arī atbilst viņu docētajiem kursiem: I. Brīvere un V. Čakša galvenokārt pievēršas Latgales kultūras pētniecībai, iesaistot studentus pētījumos, kas galvenokārt balstās uz arhīvu dokumentiem un mutvārdu vēstures avotiem. I. Brīveres pētījumi saistās ar latgaliešu rakstības liecībām jeb latgaliešu kultūras kodiemdažādos vēstures periodos, it īpaši ar t. s. Vitebskas guberņas latviešu rakstības izmaiņām, kas vēl rodamas privātajos dokumentos, tostarp korespondencē. Pētījumu rezultāti tiek apkopoti referātos un monogrāfijā Vitebskas guberņas latviešu lingvistiskā identitāte privātajā sarakstē, kas izdota Štutgartes izdevniecībā Globe Editt (2014). V.Čakšas ilggadējie pētījumu rezultāti 2014.g. nogalē ir apkopoti monogrāfijā Tautas konservatorijas Latgales kultūrvidē ( ) un apskatāmajā periodā viņa ir pievērsusies Latgales reģiona mūzikas izglītības pētniecībai laikā pēc Otrā pasaules kara, piedaloties DU Mūzikas un mākslu fakultātes Mūzikas katedras 10. Starptautiskā zinātniskā conference Mūzikas zinātne šodien: pastāvīgais un mainīgais (Daugavpils, ), nolasot referātu Mūzikas izglītības atjaunošana Rēzeknē ( ), kas ir iesniegts publicēšanai. 32

33 Akadēmiskā bakalaura studiju programmas Lietišķā vēsture studējošie un docētāji cieši sadarbojas ne vien konkrētu pētījumu izstrādē, bet arī iesaistoties Latvijas un citu valstu zinātniskajos pasākumos. Piemēram, A. Bīriņa un K. Strods kopā ar vadītājiem V. Čakšu un I. Brīveri gada aprīlī piedalījās Pleskavas universitātes organizētajā starptautiskajā jauniešu zinātniskajā konferencē "Актуальные проблемы отечественной и всеобщей истории". Visi bakalaura studiju programmas studējošie iesaistījās Latvijas mutvārdu vēstures pētnieku asociācijas Dzīvesstāsts organizētajos semināros, kas RA notika gada nogalē un arī RA Zinātņu daļas organizētajos semināros, kuros klātesošos iepazīstināja ar savu pētījumu avotu specifiku un metodoloģiju. Kā katru gadu, tā arī g. septembrī bakalaura programmā studējošie (sadarbībā ar Varakļānu Novada muzeju), iesaistījās RA Zinātnieku nakts pasākumā, iepazīstinot apmeklētāju ar ekspozīcijas par Borhu dzimtu, bet g. 18. februārī piedalījās faksimilizdevuma Terra Mariana prezentācijā DU. Kā katru gadu, tā arī gada pavasarītiek organizēta bakalaura programmā studējošo mutvārdu vēstures ekspedīcija (vada V. Čakša), kuras ietvaros notiek Rēzeknes Politiski represēto kluba biedru intervēšana. Interviju rezultāti tiek izmantoti studentu pētījumos, piemēram, Līga Sondore (vad. V. Čakša) ir pievērsusies Nautrēnu pretpadomju organizācijas Latgales vanagi izpētei un prezentējusi sava pētījuma, kas balstīts uz organizācijas dalībnieku intervijām, RA Studentu zinātniskās konferences Mēs laikā, telpā un attīstībā vēstures sekcijā, kā arī apkopojusi pētījuma rezultātus konferences rakstu krājumā g. maijā V. Malahovska, V. Čakšas, I. Brīveres un P. Kivrāna vadībā izstrādāto pētījumu autori bakalaura studiju programmas studējošie K. Strods, A. Bīriņa, S. Zaķis, A. Ābelniece, M. Reča, A. Ikaunieks, J. Gžibovska u.c. iesaistījās minētās studentu konferences vēstures sekcijas darbā, bet arhīvniecības sekcijā piedalijās un rakstus krājumam iesniedza visi arhīvniecības maģistra studiju programmas 2. kursa studējošie (vadītāji A. Ivanovs, V. Čakša, A. Teilāns, S. Romanovska, P. Kivrāns) g. pavasarī notika arī ikgadējā studējošo un docētāju muzeju apmeklēšanas ekskursija, kurai bija izvēlēta Ventspils muzeju ekspozīciju un tās apkaimes vēsturisko objektu apskate (organizē V. Čakšas studiju kursa muzejmācība un muzeja prakse ietvaros). Tradicionāli muzeju apskates notiek dažādos Latvijas novados, un tās kā docētāju un studējošo sadarbība formas ir nozīmīgs pētniecisko ideju gūšanas un arī pētniecības virzienu uzsākšanas stimuls. Piemēram, pēc 33

34 iepazīšanās ar Varakļānu muzeja ekspozīcijām un pilsētas vēsturiskajām vietām, programmas absolvents K. Strods (vad. V. Čakša) pievērsās Varakļānu vēsturei: studiju un bakalaura darba ietvaros viņš veica atmiņu par Varakļānos savulaik dzīvojošajiem ebrejiem apkopošanu un izvērtēšanau, Varakļānu ebreju radīto kultūrobjektu apsekošanu un atbilstošu arhīva dokumentu izpēti, par ko vairākkārt ir publicējis rakstus ne tikai RA studentu zinātnisko rakstu krājumos, bet arī muzeja Ebreji Latvijā krājumā un Pleskavas universitātēs konferences tēžu krājumā.visu bakalaura studiju programmas absolventu zinātniskie darbi ir izstrādāti uz vēstures dokumentu, kas pieejami gan valsts, gan arī privātajos arhīvos, pamata. Piemēram, A. Ābelniece (vad. I. Brīvere) abos studiju darbos un arī bakalaurā darbā pētīja savas dzimtas māju Brantu (Gulbenes apkaimes Tirzas ciems) iedzīvotāju privāto saraksti, bet A. Bīriņa (vad. I. Brīvere) studiju darbos un bakalaura darbā pievērsās sanatorijas Rāzna arhīva dokumentu izpētei, G.Vītola ( vad. P. Kivrāns) pētīja dzimtās pilsētas Cēsu baznīcas un draudzes vēsturi. Bakalauras programmas muzeoloģijas un arhīvniecības modeļu īstenošanā ir iesaistītias bijušās vēstures bakalaura studiju programmas absolventes, kuriām ir praktiskā muzeja vai arhīva darba pieredze (K. Abricka un M. Upeniece) un kuras bakalaura programmā docē tai atbilstošus kursus. Poļu valodu, kas ir aktuāla Latgales reģiona arhīvu dokumentu pētniecībā un tiek piedāvāta kā izvēles kurss, sadarbībā ar Rēzeknes valsts poļu ģimnāziju jau otro gadu desmitu nodrošina vieslektori no Polijas. SV docētāju sastāvā iesaistītie viesdocētāji vienlaicīgi ir arī pieredzējuši pētnieki vai kādas ar komunikācijas nozari saistītas jomas speciālisti-praktiķi, tāpēc ir aicināti nodrošināt studiju kursus specifiskās jomās (1 2 KP), un kuru realizēšanai RA nav atbilstošu speciālistu: Datu kvalitātes studiju kursu vada Dr. sc.comp. A. Jansone no LiepU, ar Reģionālo datu bāzu izmantošanu studējošos iepazīstina DU Latgales pētniecības institūta direktors Dr. hist. H. Soms; arheoloģijas kursu docē LU Arheoloģijas institūta vadošā pētniece A. Vilcāne, no 2013./2014. studiju gada studiju kursu Filozofijas vēsture nodrošina I. Kivle, kuras pamatdarbs ir Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (Speciālo krājumu departamenta direktore).balstoties uz savu pētniecisko projektu pieredzi, viņa gadā bakalaura studiju programmā uzsāka realizēt studiju kursu Vēsturiskā mantojuma digitalizācijas projekti, kura praktiskās nodarbības notiek LNB. Šo docētāju zinātniskās darbības rezultātus skat. 10. tabulā. 34

35 Zinātniskajā darbā ļoti ražīga ir viedocente A. Vilcāne, viņa kā arheoloģijas pētniece ir strādājusi vairākos projektos. Piemēram, LZP grants Nr. 276/2012 ir iegūts projektam Virzoties uz jaunu Latvijas aizvēsturi: ilgtermiņa pārmaiņu izsekošana pēc dzīvesvietu un apbedījumu datiem/towards a new prehistory of Latvia: tracing long-term change from habitations and burials, kur viņa veic ir vadošā izpildītājas pienākumus, Eiropas pārrobežu projektāestlatrus/2.2./elri-191/2011/22 Arheoloģija, vara, sabiedrība: sadarbība arheoloģiskā mantojuma aizsardzībai ietvaros A. Vilcāne veic projekta partnera un valsts koordinatores pienākumus ( ); vadīja projektu Materiāla sagatavošana valsts nozīmes arheoloģisko pieminekļu teritoriju digitalizācijai Dagdas novadā (2014. g.nov.-dec.); no g. ir apakštēmas vadītāja VPP Letonika (Latvijas vēsture: kultūrvēsturiskā vide un sociālpolitiskās norises Baltijas jūras reģiona kontekstā; laikāno g. līdz 2016 martam veic izdevuma redkolēģijas locekles un projekta izpildītāja pienākumus KKF mērķprogrammas Latvijai-100 projektā Latvijas arheoloģijas rokasgrāmata, kā arī vada projektu, kura gaitā notiek materiāla sagatavošana valsts nozīmes arheoloģisko pieminekļu teritoriju digitalizācijai Rugāju un Balvu novadā (oktobrisnovembris, 2015) A.Vilcāne ar referātiem ir piedalījusies vairākās konferencēs: Projekta Arheoloģija, vara, sabiedrība: sadarbība arheoloģiskā mantojuma saglabāšanai galvenie rezultāti(līdzautori H.Valks (Tartu), E. Koroļova (Pleskava)); V.Sedova vārdā nosauktais 61. seminārs Pleskavas un Pleskavas zemes arheoloģija un vēsture aprīlis, 2015, Pleskava (Krievija); M. Atgāža devums arheoloģiskā mantojuma izpētē, seminārs Latvijas arheoloģiskā mantojuma un vides starpdisciplinārā izpēte: refleksijas par arheologa M. Atgāža ieguldījumu arheoloģiskā mantojuma izpētē un jaunākajiem pētījumiem (VPP Letonika projekta Latvijas vēsture: kultūrvēsturiskā vide un sociālpolitiskās norises Baltijas jūras reģiona kontekstā ietvaros; Rīga, ; Apbedīšanas tradīcijas vēsturisko laiku apbedījumu vietās Latvijas ziemeļaustrumu pierobežā.starptautiska konference-seminārs Pievienošanās Rietumeiropas kultūras telpai Terra Mariana 800 Valga (Igaunija), Antonija Vilcāne piedalās arī lekciju ciklos vidusskolēniem, piemēram, lekcija Kas ir arheoloģija? Viļakas novada arheoloģija: pieminekļi, izpēte, nolasīta ,. Viļakas ģimnāzijā un Rekavas vidusskolā. SV stratēģiskās attīstības kontekstā ļoti svarīga nozīme ir maģistra studiju programmas Arhīvniecība direktora, REGI vad.pētnieka A.Ivanova aktivitātēm un publikācijām, kas saistītas ar arhīvzinātnes vai arheogrāfijas tematiku, respektīvi, ar to studiju kursu tematiku, ko 35

36 viņš docē. A. Ivanovs aktīvi darbojas vairākos projektos, piemēram, no laikā līdz g. viņš piedalās Projet de constitution d une Series rossica dans la collection des Monumenta Palaeographica Medii Aevi. Préparation du premier volume de la série Les plus anciennes chartes russes (XIIe XIVe s.). Projet n 51 de l Union académique internationale. Projekta īstenošanas rezultāta tiks sagatavota dokumentu faksimilpublikācija Les plus anciennes chartes russes (XIIe XIVe s.) ar kritisku aparātu, paleogrāfiskiem aprakstiem, kas tiks publicēta izdevniecībā Brepols turpinājumizdevumā Monumenta Palaeographica Medii Aevi (Series rossica).projekta vadītāji ir Francijas zinātnieki: Pierre Gonneau, PhD, Directeur d'études cumulant - Sciences historiques et philologiques, l École pratique des Hautes Études, Sorbonne, Paris ; С. Каштанов, чл.-корр. РАН, Институт всеобщей историиран, Москва. Informāciju par A. Ivanova daudzveidīgajām publikācijām skat. 8. tabulā. A. Ivanovs ir arī aktīvs lektors LNA rīkotajos semināros, kuros arhīvu darbiniekus u..c. interesentus iepazīstina ar arhīvzinātnes aktualitātēm pasaulē, Eiropā un arī kaimiņvalstī Krievijā. To apliecina viņa līdzdalībalna un Latvijas Arhīvistu biedrības rīkotais pasākums žurnāla Latvijas Arhīvi 20 gadu jubilejai, kur prezentēts referāts Žurnāls Latvijas Arhīvi Latvijas historiogrāfijā ( ,Rīga); Latvijas Valsts vēstures arhīva zinātniskie lasījumi Rīga un rīdzinieki arhīva dokumentos, kur prezentēts referāts: Aktu avotu komplekss par Rīgas attiecībām ar austrumslāvu pilsētām gs. Latvijas Valsts vēstures arhīvā ( , Rīga). Būtiska nozīme arhīvniecības maģistra studiju programmā ir arī asoc. profesora P. Grabusta un profesora A. Teilāna pētījumiem, kas saistīiti ar elektronisko dokumentu programmatūras aktuāliem aspektiem (skat 8. tabulu). Jāatzīst, ka SV strādājošo docētāju sastāvs nav viendabīgs, jo strādājošo praktiķu iesaistīšanās zinātniskos pētījumos nav tik aktīva. Tomēr viesdocente G. Gorbunova aktīvi uzstājās diskusijās, gatavo ziņojumus un referātus Baltijas reģiona, Eiropas valstu arhīvu u.c. sabiedrisko organizāciju rīkotajs forumos, sanāksmēs un konferencēs, kur dalās pieredzē par Latvijas NA aktuālajiem darbības virzieniem. Apskatāmajā periodā viņa piedalījās, piemēram, DLM foruma sanāksmē Opportunities for Harmonisation of Understanding, Approaches and Activities, kas notika Rīgā ( ) DLM forums ir neatkarīga organizācija, kurā apvienojušies Eiropas arhīvi, citas valstis un privātas organizācijas, kas ir ieinteresētas 36

37 arhivēšanā un ierakstu un informācijas pārvaldībā. G. Gorbunova piedalījās arī Baltijas Kultūras mantojuma tīkla (Baltic Heritage Network) starptautiskaja zinātniskājā konferencē Baltijas ceļš uz neatkarību diasporas arhīvos, kas notika Rīgā ( ) un Baltijas valstu arhīvistu ikgadējā sanāksmē ( ) Pieejamība digitālajā laikmetā: izaicinājumi un iespējas (Access in Digital Era: Challenges and Opportunities). Konferencē Personu dokumenti kā Latvijas dokumentārā mantojuma sastāvdaļa ( ) G. Gorbunova nolasīja referātu LNA PDVA rīcības virzieni un stratēģiskie mērķi.no profesionālā viedokļa nozīmīgi ir arī docētājas M.Sprūdžas, valsts pārbaudījumu komisijas locekļu V.Pētersones un D.Bērzes profesionālās darbības jautājumu iztirzājumiem žurnālā Latvijas Arhīvi, kā arīpublikācijām par starptautiskajām arhīvu darbinieku aktivitātēm. Noteikti jāuzsver, ka gandrīz visu bakalauru unmaģistrantu darbi satur jaunas atziņas un faktus, kas var kalpot par ieguldījumu vēstures, arhīvzinātnes u.c. zinātņu attīstībā. Studējošajiem ir iespēja piedalīties ikgadējā Humanitāro un juridisko zinātņu fakultātes studentu zinātniskajā konferencē Mēs laikā, telpā, attīstībā, kurā tiek apkopotas studiju, bakalaura un maģistra darbu izstrādē gūtās atziņas. Maģistra valsts pārbaudījumu komisija vairākkārt ir ieteikusi publicēt maģistrantu darbus, kuri satur inovatīvas idejas arhīva darbības uzlabošanā. Kopš gada tiek veidota šo darbu datu bāze, kas varētu kļūt par centralizētu inovatīvu ideju krātuvi. Paredzēts arī izveidot izvērstu apskatu par RA maģistrantu pētījumiem arhīvniecībā kopš 2008.gada. Darbu tematika parādu studējošo ciešo saikni ar SV aktuālajām problēmām, tie apliecina arī studējošo un vadītāju zinātniski pētniecisko tematu mijiedarbību (skat. 8. tabulu). Aizvien vairāk maģistra darbos tiek pētītas atsevišķu valsts iestāžu dokumentu radīšanas, aizsardzības un pārvaldības problēmas, savukārt bakalaura darbu tematika, ietverot ieteikumus pētījuma rezultātu praktiskajā izmantošanā, apliecina lietišķās vēstures pieeju. 37

38 8. tabula 13. Studiju virziena īstenošanā iesaistītā akadēmiskā personāla galveno zinātnisko publikāciju un sagatavotās mācību literatūras saraksts pārskata periodā Docētāja vārds, uzvārds Ivanovs, A., Varfolomeyev, A. Publikācija, izdevums, indekss Datu bāze Computer Technologies in Local History Studies: Towards a New Model of Regional Research. In: Acta humanitarica universitatis Saulensis. Mokslo darbai / Šiaulių Universitetas.T. 19: The Region: History, Culture, Language / Ed. B. Maskuliūnas. Vilnius: BMK Leidykla, Pp ISSN ,8 autorloksnes. Included in the international databases MLA International Bibliography and Index Copernicus. ( ). Copern icus Varfolomeyev, A., Korzun, D., Ivanovs, A., Petrina, O. Smart Spaces Approach to Development of Recommendation Services for Historical etourism. In: UBICOMM The Ninth International Conference on Mobile Ubiquitous Computing, Systems, Services and Technologies, July 19-24, 2015, Nice, France. [Nice], Pp ISBN ISSN org/index.php?view=article&articleid=ubicomm_2015_3_30_10158 ( ). 0,9 autorloksnes. Livonian Towns in Old Russian Chronicles: Interaction between Historiographic Stereotypes and Historical Reality. In: H. Hein-Kircher und I. Misans, hrsg. Tagungen zur Ostmitteleuropaforschung, 33: Stadtgeschichte des Baltikums oder baltische Stadtgeschichte? Annäherungen an ein neues Forschungsfeld zur baltischen Geschichte. Marburg: Verlag Herder-Institut, S ISBN ,2 autorloksnes. Die Deutsche Nationalbibliothek verzeichnet diese Publikation in der Deutschen Nationalbibliografie. Концепция интеллектуального мобильного приложения для исторического туризма. Grām.: Vēsture: Avoti un cilvēki: Humanitārās fakultātes XXIV starptautisko zinātnisko lasījumu materiāli. Vēsture XVIII = Proceedings of the 24 th International Scientific Readings of the Faculty of Humanities. History XVIII / Daugavpils Universitāte; atb. red. I. Saleniece. Daugavpils: Saule, lpp. ISSN ,4 autorloksne. Pieejams arī Internetā ( ). Smart Personal Assistant for Historical Tourism. In: Arapatsakos, Ch., Razeghi, M., Gekas, V., eds. Recent Advances in Environmental Sciences and Financial Development: Proceedings of the 2nd International Conference on Environment, Energy, Ecosystems and Development (EEEAD 2014). Proceedings of the 2 nd International Conference on Business Administration, Marketing and Economics (BAME 2014). Athens, Greece, November 28-30, Athens, Pp ISBN ,9 autorloksnes. Indexed in Google Scholar. ( ). Some Approaches to the Semantic Publication of Charter Corpora (The Case of the Diplomatic Edition of Old Russian Charters). In: Archiv für Diplomatik. Schriftgeschichte, Siegel- und Wappenkunde. Beiheft 14. (Ambrosio, A., Barret, S., Vogeler, G., eds. Digital Diplomatics. The Computer as a Tool for the Diplomatist?). Köln; Weimar; Wien: Böhlau Verlag, Pp ISBN ,3 autorloksnes. (satura rādītājs), (skatīts ). Die Deutsche Nationalbibliothek verzeichnet diese Publikation in der Deutschen Ivanovs, A. Варфоломеев А., Иванов А. Varfolomeyev, A. Korzun, D., Ivanovs, A., Petrina, O. Ivanovs, A., Varfolomeyev, A EBSC O 38

39 Ivanovs, A., Varfolomeyev, A. Ivanovs, A. Ivanovs, A. Ivanovs, A. Jansone, Anita un K. Lauris, I. Šaudinis Jansone, Anita un L. Zacs, M. Zigunovs Jansone, Anita un L. Zacs Jansone, Anita un Dz. Tomsons Jansone, Anita un Strautiņš, J. Malahovskis, Vladislavs Nationalbibliografie. ( ). Basic Approaches to Creation of Historical Semantic Networks. Grām.: Vēsture: Avoti un cilvēki: Humanitārās fakultātes XXIII starptautisko zinātnisko lasījumu materiāli. Vēsture XVII = Proceedings of the 23 rd International Scientific Readings of the Faculty of Humanities. History XVII / Daugavpils Universitāte; atb. red. I. Saleniece. Daugavpils: Saule, lpp. ISSN ,4 autorloksnes. Pieejams arī Internetā: (skatīts ). Reģionu vēstures izpēte nacionālās historiogrāfijas kontekstā: Latgales vēstures historiogrāfijas attīstības tendences. Grām.: Latvijas vēsture krustcelēs un jaunu pieeju meklējumos. (Latvijas vēsturnieku I kongresa materiāli) / Zin. red. I. Feldmanis, J. Taurēns. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, lpp. 1,0 autorloksne. ISBN Latvijas vēsture, 20. gadsimta 50. gadu vidus gads: prioritārās tēmas un izpētes perspektīvas Latvijas jaunākajā historiogrāfijā. Grām.: Baltijas valstis PSRS sastāvā: no poststaļinisma līdz pārbūvei, Starptautiskā zinātniskā konference, Rīga, gada 19. aprīlis: Referātu krājums = The Baltic States in the Soviet Union: From PostStalinism to Perestroika, = Страны Балтии в составе СССР: от постсталинизма до перестройки, Rīga: Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūts, lpp. ISBN ,0 autorloksne. Ivanovs, A. Žurnāls Latvijas Arhīvi Latvijas historiogrāfijā. Latvijas Arhīvi Nr. 3/4: ,0 autorloksnes. ISSN sitedata/zurnals/zurnalu_raksti/aleksandrs_ivanovs.pdf ( ). Multi factor authentication as a necessary solution in the fight with information technology security threats. Environment. Technology. Resources. Proceedings of the 10th International Scientific and Practical Conference. Environment. Technology. Resources. Volume EBSC O SCOPUS THE USE OF HIGH PERFORMANCE COMPUTING TECHNOLOGIES AND SCRIPT RUN MEDIATOR MIDDLEWARE FOR EDUCATIONAL PROCESS IN LIEPAJA UNIVERSITY. Contents of Proceedings of 14th International Scientific Conference Engineering for Rural Development, ISSN , Jelgava, Latvia. Pieejams: /Papers/121_Zacs.pdf Using HPC and Open Source Technologies for Solving Behavioural Analytics Problems in E-learning at International Scientific Conference "SOCIETY, INTEGRATION, EDUCATION". ISSN Sabiedrība. Integrācija. Izglītība. Starptautiskās zinātniskās konferences materiāli gada maijs, IV daļa. Rēzekne, Latvija, Pieejams: SCOPUS Teamwork Development across the Curriculum for Information Technology Students at Liepāja University: Processes, Outcomes and Lessons Learned. Starptautiskās zinātniskās konferences materiāli gada maijs, IV daļa. Rēzekne, Latvija, SCOPUS E-pieejamība personām ar redzes traucējumiem. Sabiedrība un kultūra. Rakstu krājums, XVI. Liepāja: LiepU, ISSN , lpp. Monogrāfija Mērnieku laiki Latgalē (20. gadsimta 20. gadi). Rēzekne: Rēzeknes Augstskola,

40 Malahovskis, Vladislavs Substantial aspects of village life in Latgale and their reflection in the works of Latvian authors. Acta humanitarica saulensis. T ISSN (print), ISSN (online) Malahovskis, Vladislavs Aloizija Broka Jaunās Derības tulkojums latgaliešu reģionālajā valodā: nozīme un daži komentāri. Tulkojums kultūrvēsturisks notikums.bībeles tulkojumi: teorija, vēsture, mūsdienu prakse (6. sēj.). Rīga: Zinātne Some Aspects of the Realtions between Catholic Church and the State in nthe Independent Latvia: the Concordat and the Preservation of Principles of Christian Ethics. SOTER (Journal of Religious Science) 49 (77). Kaunas: Faculty of Theology at Vytautas Magnus University Attēla un teksta kodi XX gadsimta trīsdesmito gadu latgaliešu privātajā sarakstē.daugavpils Universitātes 55. starptautiskās zinātniskās konferences rakstu krājums = Proceedings of the55th International Scientific Conference of Daugavpils University. Daugavpils: Daugavpils Universitāte, ISBN Monogrāfija Vitebskas guberņas latviešu lingvistiskā identitāte privātajā sarakstē. Štuttgart: Globe Editt, Latgaliešu kultūras kodi Vitebskas guberņas latviešu korespondencē. DU Komparatīvistikas almanahs = Journal of Comparative Studies Nr.7 (36), 2015., lpp. Strode, A. Laškova, J. (2014). Karjeras vadības prasmju attīstības iespējas darba meklētājiem nodarbinātības atbalsta programmās. Sabiedrība, Integrācija, Izglītība Starptautiskās zinātniskās konferences materiāli gada maijs. Rēzekne, RA izdevniecība lpp. Web of Science(WoS)Conference Proceedings Citation Index Logotips kā zīmola vizuālās identitātes daļa. Māksla un mūzika kultūras diskursā. III starptautiskās zinātniski praktiskās konferences materiāli. ( lpp.), Rēzekne: RA izdevniecība, ISBN Malahovskis, Vladislavs Brīvere, Inese Brīvere, Inese Brīvere, Inese Strode, Aina un J. Laškova Strode, Aina un I. Stikute Grabusts, Peter un A. Zorins Grabusts, Peter un E.Valbahs, I. Dreyer Grabusts, Peter un A. Vilkaste Grabusts, Peter un A. Zorins Grabusts, Peter un Ē. Žubule Grabusts, Peter un A. Larionovs, A. Teilāns The Influence of Hidden Neurons Factor on Neural Nework Training Quality Assurance. Proceedings of the 10th International Conference Environment.Technology.Resources, Rezekne,June,18-20, 2015, Vol.3., P [ISSN ] (A.Zorins) Path Planning Methods in Chemical Engineering. Proceedings of the 10th International Conference Environment.Technology.Resources, Rezekne,June,18-20, 2015, Vol.3., P [ISSN ] Application of the Ontology Concept for the Needs of Theoretical Mechanics. Proceedings of the 10th International Conference Environment.Technology.Resources, Rezekne,June,18-20, 2015, Vol.3., P [ISSN ] Artificial Neural Networks and Human Brain: Survey of Improvement Possibilities of Learning. Proceedings of the 10th International Conference Environment. Technology. Resources, Rezekne,June,18-20, 2015, Vol.3., P [ISSN ] Niskanen Classical Model Implementation of the Office s Operations Evaluation. Proceedings of the 10th International Conference Environment.Technology.Resources, Rezekne,June,18-20, 2015, Vol.3., P [ISSN ] CORAS for threat and risk modeling in social networks, Procedia Computer Science 43, 2015, p Index Copernic us, MLA Internati onal Bibliogra phy, Ulrich s. EBSCO EBSCO Thomson Reuters Web of SCOPUS SCOPUS SCOPUS SCOPUS SCOPUS SCOPUS 40

41 Grabust, Peter Association rule techniques for analyzing statistical data: a case study, 20th International conference on soft computing MENDEL2014, June 25-27, Brno, Czech Republic, p [ISSN ] Grabust, Peter un E. Valbah, I. Dreijers Path planning for process modelling in chemical engineering. UKSIM-AMSS 16-th International conference on Computer Modelling and Simulation (Uksim2014), Cambridge, United Kingdom March, 2014, p [ISBN ] Grabusts, Peter Analysis of Characteristic Parameters of Mining Association Rule.sModelling and Analysis of Safety and Risk in Complex Systems : Proceedings of the Twelfth International Scientific School MA SR -2014, Saint-Petersburg, November 18-20, 2014 p Scientific research transfer to the study process. Rēzeknes Augstskola, p. Asociāciju likumu pielietošanas iespējas statistisko datu analīzēlatgales Tautsaimniecības pētījumi: Sociālo zinātņu žurnāls = Latgale National economy research: Journal of Social Sciences Nr. 1(6) (2014), l pp. Latgales Tautsaimniecības pētījuminr.1 (6) RA Izdevniecība, lpp. Grabusts, Peter Grabusts, Pēteris Grabusts, Pēteris Teilāns, Artis Teilāns, Artis u..c. Teilāns, Artis u..c. Teilāns, Artis u..c. Mārīte Opincāne Mārīte Opincāne Mārīte Opincāne Mārīte Opincāne Valda Čakša Valda Čakša Rēzeknes Augstskola Cilvēks. Vide. Tehnoloģijas. 18. laid. RA Izdevniecība, 2014., 394. lpp. Imants Zarembo, Artis Teilans, Aldis Rausis, Jazeps Buls, Assessment of Name Based Algorithms for Land Administration Ontology Matching, Procedia Computer Science, Volume 43, 2015, Pages 53-61, ISSN , pii/s ) Aleksandrs Larionovs, Artis Teilans, Peter Grabusts, CORAS for Threat and Risk Modeling in Social Networks, Procedia Computer Science, Volume 43, 2015, Pages 26-32, ISSN , ( Lizuma L, Rupainis S, Teilans A. Mapping of offshore wind climate and site conditions for the Baltic sea within Latvian territorial waters [Internet]; 2014 [cited 2014 Jan 14]. Available from: Klasiskā mitoloģija Džozefa Konrada jūras tekstā. Starptautiskā zinātniskā konference,,autors Teksts Laikmets. Rēzeknes Augstskolas Reģionālistikas zinātniskais institūts ISSN , Cerību ilūziju un vilšanās sasniegtajā atspoguļojums Džozefa Konrada autobiogrāfiskajās novelēs. Starptautiskā zinātniskā konference,,autors Teksts Laikmets. Rēzeknes Augstskolas Reģionālistikas zinātniskais institūts ISSN , Development of Discussion Skills for Primary Teachers in Training Students at English Classes. Sabiedrība, Integrācija, Izglītība. Starptautiskās zinātniskās konferences materiāli 2014.gada maijs. Rēzekne, 2014 Edvarda Līra un Lūisa Kerola vienojošais un atšķirīgais nonsenss. Komparatīvistikas almanahs Nr. 5, (34) Daugavpils Universitātes akadēmiskais apgāds Saule EBSCO, ISSN Monogrāfija Tautas konservatorijas Latgales kultūrvidē ( ) Rēzekne: RA Izdevniecība, 2014., 448. lpp. ISBN Katerinys ceļš: kultūrvēsturiskie aspekti konceptualizācijas procesā Katerinys ceļš ISI Thomson Reuters, INSPEC, Scopus IEE INSPEC, EI (Compen dex), Thomson ISI Index Copernic us Index Copernic us SCOPUS SCOPUS EBSCO 41

42 (Catherine s Road): Historical and Cultural Aspects in the Process of Conceptualisation. In: Butkus,V. Jonkutė, V. (sudarymas)baltiška, tautinė, regioninė savimonė baltų literatūrose ir kultūrose. Straipsnių rinkinys. Baltiskā, tautiskā, egional pašapziņa baltu literatūrās un kultūrās. Rakstu krājums. Baltic, National, Regional Identity in Baltic Literatures and Cultures. A Collection of Articles. Vilnius, 2015, Beschprechung - Ēriks Jēkabsons: Aizmirstie karavīri ebreji Latvijas armijā gadā [DievergessenenSoldaten diejudenin der lettischenarmee //Forschungen zur baltischen Geschichte. Bd.9. Tartu, S Kaspars Zellis Kaspars Zellis Recenzija: Svetlana Bogojavlenska. Die jüdische Gesellschafti nkurlandund Riga Paderborn: FerdinadSchöning, 2012.// Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls nr lpp. ISSN Arheoloģisko pieminekļu apsekošana Alūksnes un Apes novadā 2013.gadā// Arheoloģu pētījumi Latvijā un gadā. Rīga: Nordik, 2014, lpp. Antonija Vilcāne Antonija Vilcāne Antonija Vilcāne Antonija Vilcāne Thomson Reuters EBSCO Red. A.Vasks, A.Vilcāne. Arheoloģija un etnogrāfija. 27. laidiens. Red. A.Vasks, A.Vilcāne. Rīga: LU Latvijas vēstures institūts, ISBN , ISSN Arheoloģija un etnogrāfija. 28. laidiens.red. A.Vasks, A.Vilcāne.Arheologam Adolfam Stubavam veltītās starptautiskās zinātniskās konferences (Rīga, ) No apmetnēm līdz mūra pilīm: dzīvesvietas cauri laikmetiem. Arheologam Adolfam Stubavam 100 materiāli. Rīga: LU Latvijas vēstures institūts, 2014.ISBN , ISSN Red. A.Vasks, A.Vilcāne. Arheoloģija un etnogrāfija. 28. laidiens. Arheologam Adolfam Stubavam veltītās starptautiskās zinātniskās konferences (Rīga, ) No apmetnēm līdz mūra pilīm: dzīvesvietas cauri laikmetiem. Arheologam Adolfam Stubavam 100 materiāli. Rīga: LU Latvijas vēstures institūts, 2014.ISBN , ISSN Studiju virziena īstenošanā iesaistīto struktūrvienību uzskaitījums, norādot to uzdevumus studiju virziena un konkrētu studiju programmu īstenošanā Kopš gada pavasara RA katedras kā struktūrvienības ir aizstātas SV padomēm. Informācijas un komunikācijas SV īstenošanu galvenokārt veic abu studiju programmu vēlētie docētāji, bet atsevišķu kursu docēšanai ir pieaicināti docētāji no sekojošām RA struktūrvienībām: 1. REGI institūta vadošie pētnieki (Dr. hist. A. Ivanovs, Dr. hist. V. Malahovskis, Dr. philol.i. Gusāns, Dr. sc. comm. S. Murinska-Gaile); 2. Izglītības, valodu un dizaina fakultātes SV Mākslas (Dr. paed. Mg. art. A. Strode); SV Tulkošana (Dr. philol.m. Opincāne); 42

43 3. Inženieru fakultātes SV Informācijas tehnoloģija, datortehnika, elektronika, telekomunikācijas, datorvadība un datorzinātne (Dr.sc.ing., P. Grabusts, Dr.sc.ing. A.Teilāns) un SV Mehānika un metālapstrāde, siltumenerģētika, siltumtehnika un mašīnzinības (Dr. biol. R. Tretjakova), 4. Ekonomikas un pārvaldības fakultātes SV "Ekonomika" (Mg. oec. A. Puzule). SV administrēšanu pašvērtējuma perioda pirmajā semestrī nodrošināja Humanitāro un juridisko zinātņu fakultāte, bet pavasara semestrī Izglītības, valodu un dizaina fakultāte (bakalaura studiju programma kā Vēstures un filozofijas studiju virziena programma tai pievienota atsakaites perioda otrajā pusgadā), savukārt maģistra studiju programma pēc Humanitāro un juridisko zinātņu fakultātes reorganizācijas tika pievienota Ekonomikas un pārvaldības fakultātei, kuras struktūrvienības dekanāts un SVP nodrošināja tās administrēšanu. Būtiska nozīme SV īstenošanas administrēšanā bija abu fakultāšu Domēm, kas kā vēlētas koleģiālas institūcijas akceptēja SV attīstības plānus, kura ietvaros SV izpilde tika izvērtēta katra studiju perioda noslēgumā, kā arī apstiprināja studiju plānus nākamajam studiju gadam. Abu fakultāšu Domes darbā bija iesaistīti studiju programmu direktori un arī studējošo pārstāvji. Savukārt SVP nozīmīgākā funkcija ir apspriest SV aktuālākos uzdevumus, apstiprināt docētāju kalendāri-tematiskos plānus un docētāju semestra darba atskaites, kā arī izvērtēt studējošo aptauju rezultātus, apstiprināt studējošo zinātnisko pētījumu tematus, to vadītājus un recenzentus, vienlaicīgi nodrošinot sadarbību ar darba devējiem iespēju robežās iesaistot viņus SV pašnovērtējuma ziņojuma izvērtēšanā un SV attīstības plānu koordinēšanā. SVP un abu studiju programmu direktori (V. Čakša un A. Ivanovs) organizē līgumu slēgšanu un kopējus pasākumus ar sadarbības partneriem, virza studējošo iesaisti ERASMUS apmaiņas programmās, kā arī studējošo zinātniskās konferences sekciju organizēšanu, referātu recenzēšanu un līdzdalību citu valstu augstskolu zinātniskajās konferencēs. Nozīmīga struktūrvienība SV mācību procesa nodrošināšanā ir RA bibliotēka, kuras darbinieki nodrošina bibliotēkas fondos pieejamās literatūras izmantošanu, kā arī sekmē jaunākās zinātniskās literatūras atziņu pieejamību RA abonētajās datu bāzēs. Saņemot bibliotēkā kodu, studējošajiem ir iespējams piekļūt datu bāzēm, atrodoties artī ārpus RA bibliotēkas lasītavas. Sabiedrisko attiecību nodaļas speciālisti, sadarbībā ar docētājiem un administrāciju, 43

44 koordinē studējošo līdzdalību dažādās aktivitātēs un projektos (RA avīzes Dialogi rubriku veidošanā, augstskolas tradīciju uzturēšanā (sporta un erudītu turnīri, informācijas dienu pasākumi, Zinātnieku nakts, tikšanās ar citu valstu studentiem, atpūtas pasākumu organizēšana) u.c. pasākumos augstskolā un ārpus tās. Nozīmīga loma studējošo iesaistīšanā ERASMUS apmaiņā ir RA Ārējo sakaru daļas darbiniekiem, kuri nodrošina studiju programmās ietverto studiju kursu katalogu veidošanu, informē studējošos par ārvalstu augstskolu studiju piedāvājumu, atbild par studējošo apmaiņas dokumentācijas kārtošanu un uztur sadarbību starpvalstu līmenī. Studiju programmas realizēšanu sekmē arī vispārējā personāla pārstāvji: Datorsistēmu un datortīklu administrators veic docētāju izstrādāto studiju materiālu ievietošanu Moodle vidē, programmēšanas inženieris veic tīmekļa aplikāciju izstrādi un atbild par studiju procesam paredzēto kompjūteru tehnisko stāvokli. RA Studiju daļa nodrošina studiju procesa īstenošanas atbilstību LR normatīvo aktu prasībām, kā arī veic studiju procesa kvalitātes pārvaldību un uzraudzību. Studiju daļas speciālistes sadarbībā ar docētājiem veido nodarbību sarakstus, kas ir pieejami RA mājas lapā, informē studējošos par atceltajām nodarbībām un to atstrādāšanas laikiem, sagatavo studējošo pieprasītās uzziņas, ievieto studiju kursu aprakstus LAIS sistēmā, veic absolventu aptaujas, apkopo studiju procesa rezultātus. Centralizēti SV īstenošanas finansējumu pārvalda RA grāmatvedība, kas aprēķina studiju programmas izmaksas u. c. finanšu resursu pieejamību. Studiju maksas lielumu katram studiju gadam izskata un apstiprina RA Senāts. Finanšu resursu izmantošanas kontroli veic RA Revīzijas komisija. Studiju procesa nodrošināšanai svarīga ir RA ITC loma. Studējošie izmanto gan datorklasēs esošos datorus, gan arī strādā ar speciālajām programmām atsevišķu studiju kursu (piem., Elektronisko dokumentu informācijas sistēmas) apguvē. 15. Studiju virziena īstenošanā nepieciešamā mācību palīgpersonāla raksturojums Studiju procesa nodrošināšanā iesaistītais palīgpersonāls: 1. Ekonomikas un pārvaldības fakultātes dekanāta metodiķe, kuras uzdevumu lokā ietilpst metodiskās palīdzības un konsultāciju sniegšana docētājiem par RA informācijas sistēmas 44

45 papildināšanu, studiju procesam nepieciešamo dokumentu izstrādi un noformēšanu, kā arī informēšana par termiņu ievērošanu, seko studiju procesa norisei niedz studentiem informāciju par izmaiņām lekciju norisē, pieņem studējošo pieteikumus stipendiju konkursiem, izsniedz prakšu norisei u.c. nepieciešamas izziņas. Tāpat viņas pienākums ir sadarbībā ar RA struktūrvienībām organizēt seminārus, informatīvus pasākumus studējošajiem, sniedzot informāciju par studiju procesu, studiju maksām, praksēm, iekšējo informācijas sistēmu, studentu tiesībām un iespējām RA (par bibliotēkas pakalpojumiem, ERASMUS programmām, sporta un kultūras aktivitātēm u.c. iespējām, ko studējošais var izmantot studiju laikā); ierosināt veikt nepieciešamās izmaiņas nodarbību sarakstos, koordinēt nodarbību atstrādāšanas grafiku saskaņā ar docētāju vajadzībām un pieprasījumiem un nodrošināt informācijas nodošanu docētājiem un studējošajiem; plānot un kontrolēt individuālos studiju grafikus studentiem, kas atgriezušies no studijām ārzemēs vai imatrikulēti studijām vēlākajos studiju posmos. 2. SV lietvede pieņem studējošo iesniegumus par zinātniekajām pētnieciskajām tēmām, kā arī veic prakšu atskaišu reģistrāciju, saglabā un apstādā arhīvā iesniedzamos SV lietvedības dokumentus. Lietvedes pienākumos ietilpst šādi uzdevumi: sadarbībā ar studiju programmu direktoriem sagatavot ierosinājumus studiju laika grafiku pārbaudījumu norisei studiju darbiem, profesionālajām praksēm, gala pārbaudījumiem, u.c.; sadarbībā ar studiju programmu direktoriem sagatavot studentu prakses dokumentāciju, metodiskos norādījumus un organizēt informatīvus seminārus studējošajiem par prakses norises gaitu; nodrošināt prakšu līgumu un prakses pārskatu uzskaiti un iesniegšanas termiņu kontroli, apkopot informāciju par prakses vietām, prakses vadītājiem; sagatavot docētāju konsultāciju grafiku, organizēt studentu pieteikšanos uz izvēles kursiem un darbu tēmām, apkopot informāciju un iesniegt to katedras vadītājam apstiprināšanai katedras sēdē; informēt un konsultēt studentus studiju jautājumos par darbu tēmām, praksēm, docētāju pieņemšanas laikiem u.c.; piedalīties studentu, absolventu, darba devēju un docētāju aptauju, kas saistītas ar studiju procesu, organizēšanā. 16. Informācija par ārējiem sakariem 45

46 Lai nodrošinātu SV paredzēto studiju rezultātu kvalitatīvu īstenošanu un nostiprinātu SV konkurētspēju darba tirgū, tiek nostiprināti SV ārējie sakari sadarbība ar darba devējiem, profesionālajām organizācijām Lai nostiprinātu SV kapacitāti un pilnveidotu studiju saturu, īpaša nozīme tiek pievērsta sadarbībai ar darba devējiem un profesionālām organizācijām. SV ir izveidojusies cieša sadarbība ar darba devēju pārstāvjiem it īpaši ar Rēzeknes kultūrvēstures muzeju, LNA Rēzeknes zonālo valsts arhīvu, kuri nodrošina prakses vietas bakalaura studiju programmas studentiem (skat pielikumu). Laba sadarbība ir arī ar LNB, kā arī LNA Latvijas valsts vēstures arhīvu, LNA Personāla dokumentu valsts arhīvu un Latvijas valsts kinofotofonodokumentu arhīvu, uz kuru bāzes maģistra programmā studējošajiem notiek apskates ekskursijas un LNA direktores M. Sprūdžas, kā arī LNA Personāla dokumentu valsts arhīva direktores G. Gorbunovas vadītās praktiskās nodarbības. Sistemātiska sadarbība tiek realizēta ar vairākiem muzejiem Rēzeknes Kultūrvēstures muzeju, muzeju Ebreju Latvijā, Varakļānu novada muzeju u.c. Latvijas novadu muzejiem, kuriem pašvērtējuma periodā ir pievienojies Gabrovas Valsts arhīvs, Gabrovas Izglītības muzejs un Gabrovas reģionālais vēstures muzejs, kas nodrošināja prakses nākamajiem SV absolventiem (skat pielikumu). Sadarbības sekmēšanai ir noslēgti īpaši līgumi, kuru ietvaros sadarbības, piemēram, Varakļānu novada muzejs, gada septembrī tika iesaistīts RA Zinātnieku nakts pasākumos. Savukārt SV studējošie un docētāji Starptautiskās muzeju dienas ietvaros katru gadu apmeklē vairākus Latvijas muzejus, iepazīstot to ekspozīciju un darbības specifiku, kā arī piedaloties muzeju nakts u.c. pasākumu organizēšanā. Konsultējoties ar muzeju un arhīvu darbiniekiem, studējošie izmanto arhīvu fondu dokumentus un muzeju krājumu materiālus, kas SV programmu apguvē ir obligāts nosacījums zinātniski pētniecisko studiju, bakalaura un maģistra darbu izstrādē. Par studentu ieinteresētību muzeja vai arhīva darba praktisko iemaņu apguvē liecina prakšu vadītāju un potenciālo darba devēju atsauksmes (skat pielikumu). Studiju gada ietvaros Informācijas un komunikācijas SVP organizē tikšanos ar darba devējiem un sadarbības partneriem arhīvu, muzeju, bibliotēku, pašvaldību institūciju un arī skolu 46

47 pārstāvjiem, lai kopīgi izvērtētu studiju rezultātus un izteiktu viedokļus par novitātēm, kuru ieviešana sekmētu studiju procesa kvalitātes pilnveidi. Arī darba tirgus analīze notiek sadarbībā ar darba devēju un profesionālo organizāciju pārstāvjiem. Veicinot mūžizglītību, tiek izstrādātas un RA Mūžizglītības centrā piedāvātas kvalifikācijas paaugstināšanas programmas Latgales reģiona un citu Latvijas novadu iedzīvotājiem, kurās studiju programmā iesaistītie docētāji, kuri nodrošina kursus vēstures un kulturoloģijas skolotājiem, nereti tiekas ar absolventiem, kuri pēc bakalaura studiju programmas absolvēšanas ir ieguvuši skolotāja kvalifikāciju. Tādējādi tiek nodrošināta saikne arī ar skolām, piemēram, 2014.g. septembrī studējošie tika iesaistīti vēstures stundu vadīšanā Skolotāju dienas pasākumu ietvaros. Studējošo profesionālās kompetences paplašināšanai sagatavoti un noslēgti sadarbības līgumi starp Rēzeknes Augstskolu un Latvijas Nacionālo bibliotēku, Rēzeknes Augstskolu un Latvijas Valsts Nacionālo arhīvu un vairākām profesionālajām organizācijām, paredzot sadarbību ne tikai prakses nodrošināšanā, bet arī zinātniskās pētniecības jomā un metodiskajā darbā / studiju gadā bakalaura studiju programmas ietvaros ir noslēgti vairāki jauni sadarbības līgumi (skat pielikuma 4.6. apakšpunktus ), kuri paredz pilnveidot gan iepriekšējās sadarbības formas, gan arī veido jaunas, tādējādi spēcinot lietišķās vēstures studijas. Konkrētas sadarbības formas apkopotas 9. tabulā. 9.tabula Struktūrvienība Latvijas Nacionālais arhīvs LNA Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvs LNA Rēzeknes Zonālais valsts arhīvs LNA Jēkabpils Zonālais valsts arhīvs LNA Latvijas Valsts arhīvs LNA Jēkabpils Zonālais valsts arhīvs LNA Alūksnes Zonālais valsts arhīvs Rēzeknes novada pašvaldība Rēzeknes pilsētas dome Sadarbības forma Mācību ekskursijas-praktikumi, profesijas standarta aktualizēšana, līdzdalība valsts pārbaudījumu komisijas darbā, studējošo prakse Mācību ekskursijas-praktikumi, lektoriji, ekspozīciju izstāžu apmeklējumi, studējošo prakse Profesijas standarta aktualizēšana, praktikumi, līdzdalība SV padomes darbā, studējošo prakse, studiju kursa Arhīs kultūrvēsturiskā vidē docēšana Maģistra darbu konsultanti, studējošo prakse Studējošo prakse Studējošo prakse Studējošo prakse Līdzdalība RA Konventā, studējošo prakse Studējošo prakse 47

48 Jēkabpils Vēstures muzejs Rēzeknes pilsētas centrālā bibliotēka Valsts Robežsardzes koledža Latvijas Nacionālā bibliotēka Studējošo prakse Studējošo prakse Studējošo prakse Mācību ekskursijas-praktikumi, studiju kursa Vēsturiskā mantojuma digitalizācijas projekti praktisko nodarbību nodrošināšana Latgales Kultūrvēstures muzejs Varakļānu novada muzejs Gulbenes novada vēstures un mākslas muzejs Mācību ekskursijas-praktikumi, lektoriji, studējošo prakse, studiju kursa Muzejs un sabiedrība docēšana Studējošo prakse, mijdarbība muzeja pasākumu un augstskolas pasākumu organizēšanā Studējošo prakse Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzejs Madonas Novadpētniecības un mākslas muzejs Muzejs Ebreji Latvijā Studējošo prakse Studējošo prakse Mācību ekskursijas-praktikumi, studējošo prakse, studējošo iesaistīšana starptautiskajā mutvārdu vēstures ekspedīcijā Latvijas Mutvārdu vēstures pētnieku asociācija Dzīvesstāsts Papildizglītības semināru organizēšana RA studentiem, reģiona skolotājiem un skolēniem, sadarbība mutvārdu vēstures arhīva veidošanā Sadarbība mutvārdu vēstures ekspedīcijas organizēšanā un mutvārdu arhīva veidošanā RA Sadarbība studiju kursa Tūrisma informācija un ekskursiju vadīšanas metodika nodrošināšanā un pieredzējušu gidu ekskursiju vadīšanas metodikas vērošanā Poļu valodas studiju kursa nodrošināšana Rēzeknes Politiski represēto klubs Latvijas Tūrisma Gidu Asociācija Rēzeknes Valsts poļu ģimnāzija Sadarbība ar profesionālajām organizācijām īstenojas, iesaistoties arī Latvijas Arhīvistu biedrības un Latvijas Muzeju biedrības darbībā (vairāki SV akadēmiskā personāla pārstāvji ir šo biedrību biedri). Tādējādi tiek nodrošināta informācijas apmaiņa par aktualitātēm nozarēs ne tikai Latvijā, gan arī, piedaloties biedrību rīkotajos semināros, tiek gūta iespēja popularizēt SV programmas interesentiem citos Latvijas novados. 48

49 16.2. Sadarbība ar Latvijas un ārvalstu augstskolām un koledžām, kuras īsteno līdzīgus studiju virzienus un līdzīgas studiju programmas Primāri sadarbība SV ietvaros notiek starp akadēmisko personālu, piedaloties dažādās Latvijas augstskolu organizētās zinātniskajās konferencēs, semināros u.tml. LU, DU, Liepājas universitātē u.c. Sadarbība Latvijā visciešāk notiek ar Latvijas Universitāti, kur tiek īstenota profesionālās izglītības maģistra studiju programmas Dokumentu un arhīvu pārvaldība un bakalaura studiju programma Informācijas pārvaldība SVkontekstā ir noslēgtas vienošanās par studējošo ieglītības turpināšanu (ja tiek pārtraukta studiju programmas realizācija) un arī sadarbības līgums arhīvniecības studiju attīstības jomā ar LU. Dr.hist. vad.pētnieks A.Ivanovs lasa lekcijas arī LU maģistra programmas studējošajiem. Savukārt RA studējošiem ir nodrošināta iespēja strādāt nodarbībās, kuras ERASMUS programmas ietvaros vada ārvalstu docētāji. Starptautiskā līmenī sadarbība notiek RA noslēgto sadarbības līgumu sociālajās zinātnēs ietvaros, t.sk. ar Bratislavas universitāti, Vroclavas universitāti, Pleskavas universitāti, Šauļu universitāti u.c., kā arī ar Lietuvas Valsts arhīvu Viļņā un Narvas Pašvaldības arhīvu Igaunijā, Gabrovas reģiona vēstures muzeju, Gabrovas Izglītības muzeju, Gabrovas Valsts arhīvu Bulgārijā. Sadarbības pamatā ir ERASMUS un ERASMUS+ programmu līgumi, kas paredz sadarbību studiju, prakses un zinātņu jomā. Pateicoties šīm vienošanās procedūrām, akadēmiskais personāls ir izmantojis iespēju stažēties ārzemju augstskolās un prakses vietās (skat. Koordinatoru atskaites erasmus/asd_atskaites/). Kā īpaši vērtīga šajā sadarbībā noteikti jāmin studējošo iespēja iziet profesionālo praksi kaimiņvalstu arhīvos (Lietuvā, Igaunijāun Bulgārijā), kas ļauj studējošajiem gan paplašināt pieredzi, gan salīdzināt muzeju un arhīvu darba specifiku citās valstīs, gan izmantot gūto pieredzi, izstrādājot bakalaura un maģistra darbus. Rēzeknes Augstskolas mājas lapā ir izvietota informācija, kas iepazīstina ar sistēmu, kā tiek nodrošināta iespēja citu Latvijas AII studiju programmu studējošajiem pieteikties uz Rēzeknes Augstskolas studiju programmu ietvaros īstenotajiem studiju kursiem vai atsevišķiem programmu 49

50 moduļiem. Šīs sistēmas ietvaros arī akadēmiskā bakalaura studiju programmā Lietišķā vēsture un profesionālā maģistra studiju programmā Arhīvniecība,atbilstoši semestra studiju plānam, var apgūt gan atsevišķus studiju kursus (kā to paredz apstiprināts katra semestra studiju plāns), gan arī programmas studiju moduļus (piemēram, moduli Digitālie arhīvi, Muzeoloģija, Arhīvniecība ), savukārt maģistra programmu Arhīvniecība pilnā apjomā 2015.g. absolvēja Iskanders Rahmatullajevs (Uzbekijas pilsonis). Intensīvu sadarbību ar LNA struktūrvienībām, AII un zinātnisko izdevumu redkolēģijām īsteno Dr.hist. A Ivanovs, kurš lasa lekcijas LNA Administrācijas rīkotajos semināros, darbojas vairākās LU, DU un LNA zinātnisko izdevumu redkolēģijās: "Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls" (LU, Rīga); "Sociālo Zinātņu Vēstnesis" (DU, Daugavpils); "Latvijas Arhīvi" (Latvijas Nacionālais arhīvs, Latvijas Arhīvistu biedrība, Rīga); starptautisko Zinātnisko lasījumu materiāli "Vēsture: avoti un cilvēki" (DU, Daugavpils) Studējošie, kas studējuši ārvalstīs studējošo apmaiņas programmu ietvaros, norādot apmaiņas programmu un valsti Katru studiju gadu maģistra programmas studējošie ir izmantojuši ERASMUS programmas piedāvājumus /2015.st.gadā apmaiņas programmas ietvaros Šauļu universitātē rudens semestrī studēja akadēmiskā bakalaura studiju programmas 2. kursa studējošie Līga Sondore un Jānis Lemps, bet vasarā abi minētie studenti pavadīja Bulgārijā, kur izgāja gan arhīva, gan arī muzeja prakses Gabrovas Valsts arhīvā, Gabrovas Izglītības muzejā un Gabrovas reģionālajā vēstures muzejā. Savukārt pieci profesionālā maģistra studiju programmas Arhīvniecība 1. kursa studējošie Valērija Škaļikova, Artūrs Bondars, Sandis Zaķis, Dāvis Veckalniņš un Dmitrijs Burcevs ERASMUS programmas ietvaros izmantoja iespēju iziet praksi Narvas Pašvaldības arhīvā (Igaunija). RA arhīvniecības studiju programmu divu gadu laikā apguva jau minētais Iskanders Rahmatullajevs (Uzbekistāna). 50

51 II STUDIJU VIRZIENAM INFORMĀCIJA UN KOMUNIKĀCIJAS ZINĀTNES ATBILSTOŠO STUDIJU PROGRAMMU RAKSTUROJUMS 2.1. Akadēmiskā bakalaura studiju programma Lietišķā vēsture Bakalaura studiju programma Lietišķā vēsture piedāvā sagatavot akadēmiski izglītotus vēstures informācijas izmantošanas speciālistus, kuri zina, kā orientēties mūsdienu informācijas ieguves avotu daudzveidībā, spēj palīdzēt arī citiem interesentiem rast visatbilstošākos un noderīgākos informācijas resursus. Šī ir vienīgā tāda veida studiju programma Latvijā, jo citu augstskolu vēstures studiju programmas (LU, DU) šādu priekšmetu tematisko aptvērumu nepiedāvā. Studiju programma ir ieguvusi starpdisciplināru raksturu, tajā ir ietvertas gan sociālo un humanitāro zinātņu teorētiskās atziņas, gan arī tiek apgūtas dažādu zinātņu nozaru un tehnoloģiju izmantošanas prasmes. Lietišķās vēstures pieeja nodrošina studējošo praktisku un akadēmisku sagatavotību sekojošās jomās: muzeju krājumu, arhīvu fondu, periodikas u.c. vēstures liecību un dokumentu izmantošanā sabiedrības izglītošanai; Informācijas un komunikācijas zinātnes teorētisko atziņu pamatos; praktiskās iemaņas vēstures/kultūras vēstures liecību/ pieminekļu pētīšanā un ar tiem saistīto problēmu popularizēšanā vēsturiskās atmiņas saglabāšanas institūcijās; muzeja, arhīvu, bibliotēku pieredzi informācijas pārvaldībā un komunikācijā ar sabiedrību; mutvārdu vēstures avotu veidošanas un analīzes pieredzi; pamatiemaņas zinātnisku pētījumu veikšanā; praktisko pieredzi pētniecisko projektu izstrādāšanā; programmas apguve nodrošina pamatu arī vēstures un kulturoloģijas skolotāja kvalifikācijas ieguvei. Veicot izmaiņas studiju moduļu saturā un apjomā un veidojot jaunus moduļus, kopš 2014.gada studiju programmā ir būtiski samazināts vēstures zinātnes kursu īpatsvars, to vietā ir izveidoti un tiek realizēti informācijas, komunikāciju u.c. sociālo zinātņu kursi, kuros studējošie iegūst zināšanas un izpratni par vēstures informācijas pakalpojumu piedāvājuma iespējām dažādās 51

52 sociālās atmiņas institūcijās, galvenokārt arhīvu, muzeju, tūrisma un skolas izglītībā. Galvenais akcents studiju procesā tiek likts uz vēstures informācijas apstrādi, sistēmām, vadības procesiem informācijas ieguvē, analīzē, glabāšanā, izmantošanā un izplatīšanā. Studējošie mācās atrast, atlasīt, organizēt un izmantot vēstures informāciju tā, lai apmācītu citus un arī paši gūtu jaunas iespējas vēstures zināšanu lietišķam un mūsdienīgam pielietojumam. 17. Akadēmiskās bakalaura studiju programmas Lietišķā vēsture mērķis un uzdevumi Studiju programmas Lietišķā vēsture vispārējais mērķis ir akadēmiskas starpdisciplināras bakalaura izglītības nodrošināšana Rēzeknes Augstskolā. Studiju programmas konkrētais mērķis ir pilnveidot studējošo personību, nodrošinot viņu informācijas un komunikācijas zinātnes virzienu teorētisko zināšanu apguvi un, balstoties uz vēsturiskās informācijas lietišķu un starpdisciplināru pētniecības iemaņu un prasmju pilnveidi, sagatavot viņus maģistrantūras studijām pilnas akadēmiskās izglītības ieguvei. Uzdevumi: sekmēt studējošo izpratni par vēstures informācijas pielietošanas iespējām un to integrēšanu lietišķos pētījumos, balstoties uz informācijas un komunikācijas u.c. sociālo zinātņu nozaru pagātnes izzināšanas teorētiskajām pieejām; padziļināt studējošo teorētiskās zināšanas par vēsturiskās atmiņas saglabāšanas institūciju un periodikā rodamo vēstures liecību saglabāšanas specifiku un pilnveidot praktiskās iemaņas to pētniecībā; nodrošinot studējošo prakses (muzejs, arhīvs), pilnveidot praktiskās iemaņas muzeja krājuma priekšmetu un arhīva fondu dokumentu saglabāšanā un sekmēt izpratni par to informācijas resursu vietu un lomu sabiedrības izglītošanā; paplašinot studējošo izpratni par informācijas dienestu un centru, vēstures/kultūras pieminekļu u.c. pagātnes liecībām komunikācijā ar sabiedrību, sekmēt tūrisma informācijas izstrādes iemaņas; nostiprināt mutvārdu vēstures avotu veidošanas un analīzes pieredzi, kā arī pagātnes informācijas ieguves un digitalizēšanas projektu izstrādāšanas iemaņas. 52

53 18. Studiju programmas apguvē paredzētie rezultāti: 53

54 Izprot lietišķās vēstures būtību un tās vietu starpnozaru zinātņu sistēmās. Demonstrē teorētiskas un faktoloģiskas pamatzināšanas par informācijas resursiem sociālās atmiņas institūcijās, spēj integrēt pasaules, tās atsevišķu reģionu un Latvijas/Latgales vēstures attīstības procesu un problēmu likumsakarības starpdisciplināros pētījumos, izprot vēsturiskās informācijas atspoguļošanas likumsakarības mūsdienu informācijas sabiedrībā; ir priekšstats par nozīmīgākajām komunikāciju teorijām, spēj analizēt šo teoriju rašanās vēsturisko vidi, izprot galvenos komunikācijas tipus, modeļus un likumus. Izprot komunikācijas tehnoloģiju attīstību un pielietojumu informācijas telpā, spēj lietot mūsdienīgas un konkrētai situacijai atbilstošas komunikāciju tehnoloģijas un kritiski tās novērtēt; apzinās mūsdienu informācijas sabiedrības problēmas, zina nozīmīgākos vēsturiskās informācijas nesēju veidus un izprot to funkcijas. Zina dokumenta, priekšmeta un grāmatas Zin specifiskās pētnieciskās īpatnības, kas apliecina to vēsturiskās atmiņas uzkrāšanas raksturu āša un organizāciju. Spēj patstāvīgi un kritiski vērtēt laika gaitā radīto un sociālās atmiņas nas institūcijās uzkrāto vēsturisko informāciju dokumentos un periodikā, izprot vēsturiskās un informācijas atspoguļošanas likumsakarības literatūrā;zina zīmju un simbolu grupas, saprot izpr to izcelsmes vēsturisko kontekstu; atne zinalietu veidošanas un arhivēšanas principus, izprot muzeja, arhīva un bibliotēkas lomu mūsdienu sabiedrībā, spēj novērtēt komunikācijas nozīmi gan starppersonu, gan arī muzeja, arhīva u.c. sociālās atmiņas institūciju tēla veidošanā; izprot moderno tehnoloģiju un datu bāzu izmantošanas iespējas lietišķās vēstures pētījumos, spēj patstāvīgi un kritiski novērtēt digitālās kolekcijas, izprot to nozīmi mūsdienu kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā, ir priekšstats par digitālo kolekciju veidošanas pamatprincipiem; izprot un klasificē dažādu periodu vēstures virzienu (politiskais, ekonomiskais, kultūras, sociālais) un definē tiem raksturīgo procesu svarīgākos jēdzienus un likumsakarības cilvēka darbības, vēsturiskā laika un telpas kontekstā; izprot vēstures mācīšanas ilgspējības aktualitāti, vēstures didaktikas iespējas skolas izglītībā un sabiedrības izglītošanā muzeju un arhīvu pedagoģijas kontekstā. 54

55 Spēj veikt inovatīvu pētniecisku darbību, izvēlēties pētnieciskā temata avotiem un literatūrai atbilstošas pētnieciskās pieejas un metodes, lieto jaunākās informācijas, komunikāciju, vēstures un sociālo zinātņu pētniecības metodes un IT tehnoloģijas, izmanto pētniecībā pilntekstu datu bāzes, spēj fiksēt mijkultūru vides liecības, prot apstrādāt novērojumu datus un prezentēt rezultātus; spēj atklāt vēstures parādību nozīmi cilvēka un sabiedrības vēsturiskajā apziņā, balstoties uz daudzveidīgiem informācijas nesējiem, spēj interpretēt vēsturisko laiku un telpu pagātnē, tagadnē, nākotnē; spēj patstāvīgi veikt pētījumam vajadzīgu avotu un vēsturiskās informācijas Sp apzināšanu un meklēšanu Latvijas Nacionālā arhīva struktūrvienību fondos un muzeju ēja krājumos, sagatavot preses relīzi, novadīt muzeja un tūrisma ekskursiju un veikt to analīzi; pie spēj izraudzīties, sistematizēt un analizēt pētnieciskajai problēmai atbilstošu lie informāciju avotos un literatūrā; ir iegūtas iemaņas avotu jaunradē; prot analizēt avota tot tekstu laikmetu vēstures, kultūras, ekonomikas un politikas procesu kontekstā; zin balstoties uz informācijas zinātnes teorētiskajām atziņām un studiju ekskursijām, spēj āš atrast, lietot un sagatavot informācijudažādu centru un dienestu tipiem; prot rīkoties ar an diktofonu, veikt intervēšanu un diktofona ierakstu transkripciju; as orientējas Nacionālās bibliotēkas digitālajās kolekcijās, meklēšanas iespējās, metadatu veidošanā, formātos; prot integrēt digitālo kolekciju objektus pētnieciskajā darbā;, nostiprinātas iemaņas datu ievadīšanā, rediģēšanā izmantojot vizuālās informācijas teorētiskos pamatus, spēj formulēt un analītiski aprakstīt informācijas vizualizēšanas problēmas un risinājumus, tos izskaidrot un argumentēti diskutēt par tiem; ir priekšstats par vēstures mācīšanas metodēm, to klasifikāciju un metodēs ietverto paņēmienu lietošanu dažādās auditorijās; spēj lietišķajos pētījumos izmantot tekstus poļu, angļu/vācu un latīņu valodā. 55

56 Patstāvīgi iegūtas informācijas vai pētījuma tēmai nozīmīgu avotu un literatūras mērķtiecīgas atlases un izvērtējuma kontekstā: An alī ze, sin tēz e, no vē rtē ša na spēj izvērtēt individuālās un kolektīvās atmiņas veidošanās mehānismu, vietu un lomu cilvēka personiskās un sociālās identitātes definēšanā; intervijās prot noteikt tiešo, netiešo un netīšo informāciju; izprot cilvēku dabiskās un mehāniskās kustības būtību, spēj lietišķajos pētījumos integrēt statistikas ziņas par dažādu iedzīvotāju struktūru kopsakarībām ar bioloģiskiem, ģeogrāfiskiem, sociāliem, ekonomiskiem u.c. apstākļiem; spēj veikt historiogrāfijas un vēsturiskās informācijas avotu iekšējo un ārējo kritiku un analīzi, pētnieciskās tēmas kontekstā starpdisciplināri spēj analizēt un izvērtēt citu zinātņu nozaru informācijas resursus. Saskata un aktualizē ar pasaules, tās atsevišķu reģionu un Latvijas/Latgales vēstures procesiem saistītus problēmjautājumus: formulē problēmas un pētnieciskos uzdevumus; integrē lietišķās vēstures pētniecībā inovatīvus metodoloģiskos risinājumus; izvērtē dažādu autoru materiāla izkārtojuma un vēstures ideju izcēluma variantus. Prot publiski atklāt/prezentēt savu skatījumu uz sabiedrības procesiem/parādībām, uzklausīt citus viedokļus un argumentēti aizstāvēt un pamatot savu viedokli zinātniskā Ko m un ikā cij a diskusijā, spēj būt tolerants pret citādu viedokli vai lietišķā pētījumā inovatīvu pieeju; izprot pētniecisko projektu, ideju ģenerēšanas un produktīvas pētnieciskās darbības organizēšanas nozīmi mūsdienu informācijas sabiedrības problēmu izpētē, spēj sadarboties ar Latvijas un citu valstu studentiem un zinātniekiem; spēj atsaukties citu pētniecisko grupu/kolektīvu veidošanas iniciatīvai zinātniski pētniecisko uzdevumu veikšanai starpdisciplināros pētījumos, spēj sadarboties ar dažādu zinātņu nozaru pārstāvjiem; Spēj iesaistīties ERASMUS apmaiņas studijās, spēj padziļināt un paplašināt izpratni par Eiropas reģionu vēsturiskās domāšanas pētniecību. 56

57 Izmanto kreatīvas pieejas jaunu risinājumu meklējumos, distancējas no mācību literatūru reproducējošiem stereotipiem un klišejām vēsturiskās informācijas materiāla izklāstā un noformējumā. Vi sp ārē jās pr as me s Prot patstāvīgi strukturēt savu lietišķās vēstures izglītību studijās, rosinot citus patstāvīgi pilnveidoties. Prot sameklēt atbilstošus informācijas ieguves avotus, spēj izprast un praktiski iekļauties vēsturiskās atmiņas uzkrāšanas, saglabāšanas un izmantošanas sistēmu darbībā, izprot to darbības raksturu un organizāciju, specifiskās īpatnības, sabiedrības izglītošanā. Saprot šo apakšsistēmu savstarpējo papildināmību un to reprezentativitāti pagātnes atspoguļošanā, vēsturiskās atmiņas praktisko nozīmi nākotnes pilnveidošanas politikas izstrādē un instrumentu meklēšanā. Prot formulēt jautājumus un diskutēt par lietišķās vēstures un citu zinātņu nozaru aktualitātēm ar vieslektoriem citu valstu studentiem un ES valstu augstskolu pārstāvjiem. Spēj mērķtiecīgi gatavoties tālākizglītībai maģistratūras un doktorantūras studijās, patstāvīgi papildināt zināšanas, attīstīt savas pētnieciskās iemaņas un prasmes. Atbilstoši studiju programmas apguves rezultātiem, ir noteikti tajā ietverto studiju kursu sasniedzamie rezultāti un satura apguves novērtēšanas prasības. Skat.10. tabulu. 19. Studiju programmas Lietišķā vēsture plāns (studiju kursu un studiju moduļu saraksts un to apjoms kredītpunktos, sadalījums pa studiju programmas obligātās, ierobežotās izvēles vai izvēles daļām, norādot to apjomu kredītpunktos, īstenošanas plānojums) 10. tabula Studiju programmas daļas Obligātā daļa Modulis Informācija un komunikācija (24KP) Vēsturiskās informācijas saglabāšanas sistēmas Informācijas dienesti un centri Pagātnes informācijas avoti Ievads komunikācijas teorijās 62 KP 1. sem. 13KP 2 2E E 2.sem 10KP 3.sem 9KP 4.sem 8KP 5.sem 4KP 6.sem 18KP 2DI 2E 57

58 Lietišķās vēstures pētījumu metodoloģija Vizuālā informācija Komunikācijas tehnoloģijas Ievads socioloģijā Ievads starpkultūru komunikācijā Vadības teorija Ievads sociālajā antropoloģijā Modulis Vēsturiskā informācija (24KP) Aizvēsture un senie laiki pētniecībā Arheoloģija un etnogrāfija Ievads medievistikā Latvijas vēstures informatīvais potenciāls Latgale reģionālistikas pētījumos Jauno laiku vēstures problēmas Jaunāko laiku vēstures problēmas Ebreji Latvijā Filosofijas vēsture Modulis Zinātniskais darbs Studiju darbs Bakalaura darbs Irobežōtās izvēles daļa Modulis Arhīvniecība Arhīvniecība un arhīva darba prakse Arhīvs kultūrvēsturiskā vidē Lietvedība Modulis Muzeoloģija Muzejs kultūrvēsturiskā vidē Muzejmācība un muzeja darba prakse Muzejs un sabiedrība Modulis Kultūras informācija Latvijas kultūras mantojums Pasaules kultūras mantojums Mākslas vēsture Kultūra laikmetu simbolos un zīmēs Latgales kultūras mantojums Reliģija un sabiedrība Modulis Lietišķā kompetence Sociālā atmiņa un mutvārdu vēstures ekspedīcija Periodika pagātnes pētījumos Historiogrāfija 3 3DI KP 7 KP KP KP KP DI 2DI 2DI 2E 2KP 2E 3E 2I 3E 3E 2E 3E 3E 2DI 3E 2DI 4KP 8KP 2DI 9KP 7KP 14KP 10E 2KP 3DI 2DI +2DI 2DI 3 DI 2DI 2E 4E 3E 2DI 2DI 2DI 3DI 2DI 3E 58

59 Profesionālā svešvaloda (angļu/vācu) Reģionālās vēstures datu bāzes Intelektuālā īpašuma tiesības Vēstures didaktika Vides aizsardzība Vēsturiskā mantojuma digitalizācijas projekti Tūrisma informācija un ekskursiju vadīšanas metodika Civilā aizsardzība (ārpus KP) Brīvā izvēle Vēstures palīgzinātnes Kultūras projekti Latīņu valoda Poļu valoda Demogrāfija Darba un sociālās tiesības Krievijas kultūras vēsture Lietuviešu valoda Krievu valoda Mitoloģija un folklora Vispārīgā psiholoģija Ētiskās domas vēsture Dabas un vēstures pieminekļu aizsardzība Kopā + norāde uz studējošo iespējamo izvēli I 1I 2 DI 3DI 2I 2 DI 2 7 KP DI I 3 KP +3DI +2KP 2KP 2KP +2I +2I +1I +1I +3DI I +2I +2DI +2DI +2DI +2DI Studiju kursu un studiju moduļu (ja tādi ir) apraksti (skat. 11. tabulu) 11. tabula Studiju programmas Lietišķā vēsture obligātās daļas modulis Informācija un komunikācija (24 KP) sniedz zināšanas par informācijas un komunikācijas zinātņu teorijām,informācijas saglabāšanas sistēmām, komunikācijas tehnoloģijām, komunikācijas iespējām un veidiem, kā arī par informācijas vizualizēšanas aktualitātēm, sabiedrībai aktuālas informācijas ieguves iespējām dažādās institūcijās un centros, kā arī par vēsturiskās informācijas pētnieciskajām iespējām un metodēm dažādās zinātņu nozarēs. Studiju nosaukums kursa Studiju kursu sasniedzamie rezultāti (studējošo lietišķā Studiju rezultātu novērtēšana kompetence): 59

60 Vēsturiskās Izpratne par vēsturiskās informācijas nesējiem, to veidiem un Kontroluzdevumi pēc informācijas funkcijām. Kursa ietvaros studenti praktiskajās nodarbībās praktiskajām saglabāšanas arhīvā, muzejā un bibliotēkā iepazīstas ar vēsturiskās Power sistēmas atmiņas uzkrāšanas, saglabāšanas un izmantošanas sistēmām, kolokvijs, semināri, apgūst to funkcionālās nozīmes kopību, zina dokumenta, diferencētā ieskaite nodarbībām, Point prezentācijas, ziņojumi, priekšmeta un grāmatas specifiskās pētnieciskās īpatnības, kas apliecina to vēsturiskās atmiņas uzkrāšanas raksturu un organizāciju. Ievads Izpratne par galvenajiem komunikāciju teorijas komunikācijas skaidrojumiem, spēja analizēt teoriju rašanās vēsturisko vidi teorijās un lomu komunikāciju teorijas attīstībā. Zināšanas par Referāts, kontroldarbi, semināri, eksāmens galvenajiem komunikācijas tipiem, modeļiem, likumiem, kas ļauj apzināties mūsdienu informācijas sabiedrības problēmas un nodrošina spēju raudzīties uz komunikācijas procesu caur teorētisko atziņu prizmu arī lietišķo pētījumu kontekstā. Komunikācijas Izpratne par komunikācijas tehnoloģijām, to attīstību un Semināri, eseja, tehnoloģijas pielietojumu informācijas telpā, spēja lietot mūsdienīgas un uzdevumi, konkrētai situacijai atbilstošas komunikāciju tehnoloģijas un ieskaites uzdevumi individuāie diferencētās kritiski tās novērtēt Ievads tarpkultūru Spēj patstāvīgi komunikācijā komunikācijas un būtību, kritiski formulēt izprot tās starpkultūru nozīmi mūsdienu Patstāvīgs mijkultūru vides pētījums, referāts, tekstu kultūrvidē, ir priekšstats par nozīmīgākajām teorijām un analīzes uzdevumi, diferencētā teorētiķiem; prot fiksēt mijkultūru vides liecības, prot ieskaite apstrādāt novērojumu datus un prezentēt rezultātus; integrē starpkultūru komunikācijas atziņas pētnieciskajā darbā. Informācijas Izprot informācijas pakalpojumu pasaules tirgus būtību, zina Informācijas dienesti un centri tā darbības veidošanās posmus un sabiedrības pieprasījuma dienesta/centra novērojuma analīze, tendencies; semināri (lomu spēle, interviju balstoties uz informācijas zinātnes teorētiskajām atziņām un un veikto uzdevumu analīze studiju ekskursijām, spēj atrast, lietot un sagatavot u.c.) informāciju daždu centru un dienestu tipiem; izstrādāts spēj atpazīst informacionālā darba formas un izprot dienestu piedāvājums ieskaitē diskusijas, patstāvīgi informācijas darba organizāciju Latvijā/Latgalē. Vadības teorija Teorētiskās zināšanas vadības teorijā palīdz novērtēt Studiju procesā gūto zināšanu 60

61 vadībzinātnes ietekmi uz organizāciju un tās vadību, ļauj un uzzināt, kā mainījās vadības zinātne un organizācijas vide novērtēšanai globālās vēsturisko dažādas mācīšanas/ mācīšanās vadības ideju pieredzi, kursa ietvaros tiek veidota vienota metodes, kas padziļina lēmumu izpratne par mūsdienu organizācijas vadības principiem, pieņemšanas, savstarpējās padziļinātas analītiskās prasmes, lai saprastu tās vadības komunicēšanas un procesa attīstību. Praktiskajās nodarbībās studenti apgūto sadarbības prasmes (lomu spēle, pārvaldes funkciju būtību piemēro organizācijas vadībai; situāciju analīze, organizācijas mācās izvērtēt un analizēt situācijas, pieņemt lēmumus vadības stratēģiju izstrādē, kā arī konkrētās situācijās piemērot organizēšanas, efektīvas organizācijas principus, vadības instrumentus, kontroles uzdevumi). ekonomikas apstākļos. Pielāgojot praktisko iemaņu tiek izmantotas grupu plānošanas, vadības un kontroles metodes un veidus. Vizuālā Parādīt informācijas zinātnes nozares svarīgāko jēdzienu un Literatūras studijas, koncepcijas informācija likumsakarību izpratni; izmantojot vizuālās informācijas projekta teorētiskos pamatus, veikt inovatīvu pētniecisku darbību, praktiskie darbi, ieskaite formulēt un analītiski aprakstīt iegūtās izstrāde, diskusija, informācijas vizualizēšanas problēmas un risinājumus, tos izskaidrot un argumentēti diskutēt par tiem; iegūt, atlasīt un apstrādāt vēsturiski-lietišķu informāciju, izmantojot starpnozaru zinātniskos pētījumus un sasniegumus; praktiski veikt pētnieciskus uzdevumus, pieņemt un pamatot lēmumus lietišķās vēstures informācijas vizualizēšanā; spēj strādāt patstāvīgi un komandā, prot izstrādāt un īstenot savas idejas, kā arī izvērtēt citu piedāvātos risinājumus Pagātnes Noteikt, sistematizēt un analizēt avotus; Diskusijas, praktiskie informācijas avoti zina svarīgākās avotpētniecības teorijas un avotmācības kontroluzdevumi, semināri, vēsturiskās attīstības posmus, ir gūtas iemaņas avotu eksāmens jaunradē; spēj savas zināšanas apliecināt kontroldarbos, iemaņas un prasmes semināros un patstāvīgajā pētnieciskajā darbā Izprot lietišķās vēstures būtību un tās vietu zinātņu sistēmā; Teorētiskās literatūras atziņu pētījumu izvēlas pētnieciskā temata avotiem un literatūrai atbilstošas apkopojums tabulās, kolokvijs, metodoloģija pētnieciskās pieejas un metodes; semināri, Lietišķās vēstures prot sistematizēt, salīdzināt un izvērtēt faktoloģisko tests, diferencētā ieskaite 61

62 materiālu, veidot ziņojumu, referātu, studiju un bakalaura darbus, noformējot tos atbilstoši metodiskajiem ieteikumiem Ievads sociālajā antropoloģijā Studenti apgūst kultūras un sabiedrības analīzi gan teorētiski, Semināri, kontroluzdevumi, piedaloties lekcijās, semināros un lasot, gan praktiski, veicot diferencētā ieskaite lauka pētījumus un pielietojot zināšanas praksē. Rezultātā viņi attīsta sabiedrības un kultūras pētniecības iemaņas un analītiskās spējas antropoloģijas jomā. Ievads socioloģijā Izprot indivīda, sabiedrības un sociālo grupu attīstības un Seminārnodarbības, mijiedarbības interakcijas pamatprincipus, sociālās novērojums, spēj identificēt sabiedrībā notiekošo procesu mijsakarības. intervijas satura Pārzina socioloģisko pētījumu metodes un spēj izvēlēties empīriskais pētījums analīze, atbilstošas metodes pētījuma veikšanai, kā arī pārvalda pamata pētījumu tehnikas (novērojums, satura analīze, intervija, anketēšana), spēj īstenot socioloģisku pētījumu un interpretēt iegūtos rezultātus. Studiju programmas obligāto moduļu Vēsturiskā informācija (24KP) un Zinātniskais darbs (14KP) mērķis ir nodrošināt vēstures informācijas un pētnieciskās kompetences apguvi, balstoties uz pasaules/latvijas/latgales vēstures un filozofijas vēstures problēmkursiem un integrējot studiju darbu un bakalaura darba izstrādē lietišķās vēstures pētnieciskās pieejas. Moduļu apguve sniedz zināšanas par vēstures laikmetu iezīmēm, attīstības likumsakarībām, vēstures periodizāciju, laikmetiem raksturīgo notikumu hronoloģiju, vēsturiskajām personībām, nozīmīgākajiem pētniecības avotiem, literatūru un padziļina izpratni par piemērotas metodoloģijas izvēles nosacījumiem. Studiju kursa Sasniedzamie studiju rezultāti Studiju nosaukums rezultātu novērtēšanas veids Studiju kursa noslēgumā studējošie: Ir Arheoloģija un etnogrāfija iepazinuši arheoloģijas un etnogrāfijas zinātņu pamatnostādnes, izprot arheoloģijas zinātnes vietu un lomu Kolokvijs, semināri, tests, diferencētā ieskaite vēstures pētniecībā, zina pasaules tautu attīstības procesu galvenās tendences; spēj zinātniski interpretēt arheoloģiskās liecības, zina pasaules tautu klasifikācijas principus, orientējas arheoloģijas un etnogrāfijas zinātnisko problēmu lokā Aizvēsture un senie Izprot vēsturiskās izmaiņas cilvēces senajā attīstībā, zina Semināri, avotu un literatūras laiki pētniecībā kursa pamatjēdzienus; analīze, diskusijas, eksāmens 62

63 izmantojot laikmeta vēsturiskās liecības (avoti, zinātniskā literatūra) spēj analizēt pirmo valstisko veidojumu rašanās un attīstības likumsakarības Ievads Izprot viduslaiku vēstures vietu un lomu vēstures procesā un Semināri, diskusijas, avotu un medievistikā vēstures zinātnes attīstībā; zina notikumu hronoloģiju, operē zinātniskās literatūras analīze, ar jēdzieniem; eksāmens Balstoties uz avotu liecībām, spēj izvērtēt faktorus, kas ietekmē feodālo valstu veidošanās un apvienošanās procesus; spēj raksturot un izvērtēt laikā un telpā sociālā protesta formas; pārzina feodālo valstu attīstības specifiku un tās atspoguļojumu Eiropas ievērojamāko medievistu darbos Zina Latvijas vēstures svarīgākos posmus un notikumus no Semināri, avotu un zinātniskās informatīvais vissenākajiem laikiem līdz mūsdienām; prot analizēt literatūras potenciāls dažādus Latvijas vēstures problēmjautājumus; spēj diskutēt eksāmens Latvijas vēstures analīze, referāts, darbi, semināri, par dažādu autoru viedokļiem Latvijas vēstures interpretāciju kontekstā Latgale Raksturo Latgales īpatnības un atšķirību (izcelsmes Praktiskie reģionālistikas kontekstā) no pārējās Latvijas; izprot Latgales vēstures kolokvijs, pētījumos posmu iezīmes un nozīmīgākos notikumus, spēj izvērtēt to eksāmens kontroldarbs, atspoguļojumu historiogrāfijā un reģionālistikas pētījumos; kursa ietvaros spēj veikt nelielu lokālu pētījumu un to prezentēt. laiku Spēj izvērtēt un analizēt perioda sociāli politiskās reālijas, Semināri vēstures problēmas izprot ekonomisko un kultūras procesu ietekmi uz modernās Referāts sabiedrības veidošanos, pārzina šī posma naratīvu; balstoties Kontroldarbi uz avotiem un zinātnisko literatūru, semināros spēj analizēt Eksāmens Jauno apspriežamos problēmjautājumus; iemaņas darbā ar avotiem un literatūru spēj apliecināt, izstrādājot patstāvīgos ziņojumus/ referātu. laiku Spēj analizēt un aktualizēt 20. gadsimta vēstures Semināri vēstures problēmas problēmas; orientējas ekonomisko, sociālo, politisko un Referāts kultūras procesu apliecinošos avotos un zinātniskajā Kontroldarbi literatūrā; spēj novērtēt atziņas dažādās ideoloģiskajās Eksāmens Jaunāko sistēmās radītajos jaunāko laiku vēstures avotos, kā arī 63

64 dažādos laikos Latvijā un citviet pasaulē izdotajā historiogrāfijā Filozofijas vēsture Spēj orientēties filozofijas pamatkategorijās un vēstures Semināri, tekstu posmos, spēj analizēt filozofiskus tekstus; prot uzstāties un referāts, eksāmens analīze, diskutēt par konkrētu filozofisku tēmu, sniedzot zināšanās balstīto argumentāciju. Ebreji Latvijā Spēj patstāvīgi un kritiski formulēt, analizēt ebreju vēstures Ekskursija, semināri, tikšanās, un holokausta pētniecības problēmas pasaulē, Latvijā un lauka Latgalē; ieskaitē recenzija par ebreju zina un izprot ebreju vēstures pētniecības pētījums, diferencētajā aktualitātes, historiogrāfijas pieejas pasaulē un Latvijā; prot vēstures pētījumu integrēt savā zinātniski pētnieciskajā darbībā aktuālus ebreju publicētajām atmiņām vai vēstures jautājumus Studiju darbs Zina zinātniski pētnieciskā darba izstrādes un noformēšanas Diferencētā ieskaite noteikumus; pēj patstāvīgi veikt pētījumu, pamatot zinātniski pētnieciskās tēmas aktualitāti, novitāti, izstrādes metodoloģiskās pieejas izvēli; noformē studiju darbu atbilstoši metodiskajiem ieteikumiem, spēj publiski aizstāvēt pētījuma rezultātus Bakalaura darbs Prot izraudzīties avotus un literatūru pētnieciskajam Valsts pārbaudījums tematam; spēj sistematizēt, klasificēt un salīdzināt avotu un literatūras tiešo, netiešo un netīšo informāciju, veikt avotu kritiku un literatūras zinātnisku analīzi; prot strukturēt pētījumu, noformēt to atbilstoši metodiskajiem norādījumiem, publiskti to prezentēt un aizstāvēt Ierobežotās izvēles moduļa Muzeoloģija(7 KP) mērķis ir pārliecināt studējošos, ka, neraugoties uz to, ka visos pasaules kontinentos pastāv un darbojas daudzveidīgi muzeji, muzeoloģijas zinātnes objekts, teorija, struktūra un iekšējā loģika joprojām nav skaidri definēta un muzeoloģijas literatūru galvenokārt veido tehniski vai aprakstoši darbi, kam trūkst efektīvas, teorētiski pamatotas muzeoloģiskās pētīšanas metodes.muzeju studijas vairāk balstās uz praktiķu pieredzi, nekā uz teorētiskajām atziņām, bet muzeju profesionāļu identitātes problēmas sarežģī praktiskās darbības sfēras, kas daudzviet pasaulē balstās uz industriālās sabiedrības mācīšanās modeļu kompetencē bazētiem mērījumiem. Muzejs un sabiedrība Izprot muzeja daudzveidīgo lomu mūsdienu sabiedrībā, Semināri, ekskursija, spēj novērtēt komunikācijas nozīmi gan starppersonu, gan dokumentu analīze, praktiskie arī muzeja tēla veidošanā; uzdevumi diferencētajā ieskaitē 64

65 spēj sagatavot preses relīzi, novadīt muzeja ekskursiju un veikt to analīzi. Muzejs Spēj skaidrot pasaules muzeju attīstības tendences, izprot Semināri, kultūrvēsturiskā vidē muzeju ieskaite rašanās priekšnoteikumus un muzeju tests, diferencētā funkcionēšanas īpatnības; orientējas vadošo pasaules muzeju darbībā, specifikā, kultūras kontaktu formu dažādībā. un Izprot muzeju sociālo lomu mūsdienu sabiedrībā, ir Semināri, muzeja darba prakse apguvis teorētiskās zināšanas, kas nepieciešamas muzeja uzdevumu prakses sekmīgai norisei; orientējas svarīgākajos LR un atspoguļošana un pašvērtējums, starptautiskajos muzeju darbības normatīvajos aktos un prezentācija muzeju darba specifiskajos virzienos; ir iepazinies ar ieskaitē Muzejmācība muzejisko priekšmetu transportēšanas un nosacījumiem; izprot saglabāšanas, izmantošanas muzeju darba tests, prakses izpildes diferencētajā eksponēšanas, teorētiskajiem zinātnisko un pedagoģisko nozīmi, spēj integrēt savā pētnieciskajā darbā muzeju krātuvju materiālus. Irobežotās izvēles moduļa Arhīvniecība (7 KP)apguves mērķis ir pamatot, ka vēsturesdokuments būtībā ir jebkurā veidā un materiālā ierakstīta informācija, ko rada, saņem un uzglabā dažādas institūcijas, valsts un pārvaldes iestādes, uzņēmumi, uzņēmējsabiedrības, skolas, reliģiskās organizācijas vai fiziskās personas. Savukārt arhīvu misija ir saistīta ar dokumentu kopuma, neatkarīgi no dokumentu rašanās datuma, formas, vides un informācijas nesēja, uzkrāšanu, glabāšanu un izmantošanu to arhīviskās vērtības dēļ. Arhīvniecība un arhīva darba prakse Spēj demonstrēt izpratni par arhīvu nozīmi un lomu Individuālie uzdevumi, sabiedrībā un vēstures pētniecībā; balstoties uz iegūtām semināri, diferencētā ieskaite zināšanām par Latvijas arhīvu sistēmu, patstāvīgi veikt pētījumam vajadzīgu avotu apzināšanu un meklēšanu Latvijas Nacionālā arhīva struktūrvienībās, atbilstoši prasībām noformē prakses dienasgrāmatu Arhīvs Spēj veikt pētniecisku darbu, izmantojot iegūtās zināšanas Semināri, pētnieku darbu kultūrvēsturiskā vidē par arhīvu izcelsmes vēsturiskajiem apstākļiem; izprot analīze, diferencētā ieskaite arhīva kā tautas kultūrvēsturiskās atmiņas glabātajā lomu un vietulietišķajos pētījumos; spēj apzināt un sistematizēt arhīvu vēstures pētnieku ieguldījumu pasaules, Latvijas un Latgales vēsturē 65

66 Lietvedība Spēj patstāvīgi sagatavot dokumentu, nodrošinot tam Praktiskās nodarbības, semināri, juridisko spēku; prot izvēlēties atbilstošus dokumenta kontroluzdevumi, veidus pētniecisko uzdevumu veikšanai; izprot lietu ieskaite diferencētā veidošanas un arhivēšanas principus. Modulis Kultūras informācija (15 KP) sniedz zināšanas un paplašina pētnieciskās iemaņas, balstoties uz avotos un zinātniskajā literatūrā atspoguļoto kultūras prosesu saikni ar pasaules, atsevišķu reģionu, nāciju un etnosu tradicionālās kultūras transformāciju zinātnes sasniegumu, politisko, ekonomisko un sociālo procesu kontekstā. Modulis nodrošina prasmi analizēt un vērtēt kultūras, mākslas, reliģijas u.c. norises, to likumsakarības un konkrētā laikā un telpā radītos artefaktus atbilstoši kulturoloģijas teorijām Pasaules kultūras mantojums Zina nozīmīgākos kultūrfaktus civilizāciju vēsturē, spēj Semināri, referāts, testi, pamatot to izcelsmi ar laikmetatiem raksturīgajām idejām; eksāmens Semināri, praktiskie darbi nozīmīgākos mākslas stilus un pamatot to attīstības saikni ar (mākslas darba vēstures prezentācija, eksāmens spēj saistīt dažādu tautu kultūras mijiedarbībuar vēstures norišu politiskajām un ekonomiskajām aktualitātēm; dentificē, pēta un izskaidro kultūras jomu daudzveidīguma problēmas un likumsakarības Zina Mākslas vēsture mākslas vēstures attīstības posmus, spēj atpazīt kontekstu; spēj atpazīt laikmetu izcilāko analīze), mākslinieku daus, analizēt to iezīmes, noteikt mākslas veidu, stilu, žanru; prot analizēt mākslas darbu kompozicionālo uzbūvi. Reliģija un sabiedrība Zina un izprot reliģiju vēstures problēmjautājumus, pasaules Kolokviji, semināri, reliģiju ģenēzi, spēj novērtēt kristietības lomu Eiropas un diferencētā ieskaite referāts, pasaules vēsturē; pēta un prot analizēt dažādus pasaules reliģiju avotus, pievērš uzmanību reliģiju izplatības un ģenēzes problēmjautājumiem Kultūra laikmeta zīmēs un simbolos Zina zīmju un simbolu grupas, saprot to izcelsmes vēsturisko kontekstu; lieto semiotikas terminoloģiju, prot izmantot zīmes un simbolus kultūras pētījumos; zina tekstu analīzes Lomu spēle, radošās darbnīcas, tekstu analīze, diferencētā ieskaite paņēmienus un metodes. Latvijas kultūras mantojums Apgūta Latvijas kultūras attīstības pieredze, izprot lokālo Kolokvijs, semināri, referāts, kultūrprocesu saikni ar pasaules kultūras norisēm, nacionālās eksāmens kultūras attīstības posmiem; zina nozīmīgākos Latvijas kultūrfaktus, to rašanās avotus; pēta un prot izskaidrot 66

67 Latvijas kultūras procesu likumsakarības, analizēt modernās kultūras izcelsmi, iezīmes un attīstības tendences. Latgales kultūras mantojums Izprot Latgales kultūras iezīmju izcelsmi un attīstības posmu Lauka pētījums, vēsturisko kontekstu, spēj izskaidrot, pētīt un analītiski vērtēt prezentācija, reģiona materiālās un garīgās kultūras artefaktus ieskaite semināri, diferencētā Modulis Lietišķās kompetence nodrošina vēstures pētīšanas praktisko iemaņu nostiprināšanu un, balstoties uz apgūto pētniecisko tehnoloģiju daudzveidību, paplašina maģistra studiju izvēles iespējas. Modulis orientē studējošos uz lietišķu vēstures zināšanu pielietojumu vēstures avotu veidošanā un pētniecībā, dokumentu apstrādāšanā, sistematizēšanā, saglabāšanā un prezentēšanā, kā arī to izmantošanā, izglītojot sabiedrību. Tā apguve ļauj sekmīgāk iekļauties arī darba tirgū, pievēršoties privāto arhīvu un manuskriptus saglabāšanas, kā arī mutvārdu vēstures sistematizēšanas projektiem. Absolventi var iesaistīties muzeju un arhīvu darbībā, tūrisma industrijā, mediju un sabiedrības mijattiecību pētniecībā, kultūrvēstures objektu apzināšanas un saglabāšanas institūciju darbībā, skolēnu novadpētniecības pulciņu vadīšanā vai veidot karjeru citās ar vēstures un kultūras mantojuma apzināšanu un saglabāšanu saistītās institūcijās. Spēj Historiogrāfija identificēt un vispusīgi raksturot nozīmīgākos historiogrāfiskos virzienus vēstures izpētē pasaulē un Semināri, ziņojumi, referāts, diferencētā ieskaite Latvijā; konstatēt vēstures pētniecības saikni ar politiskiem, sociāliem un garīgiem procesiem sabiedrībā; patstāvīgi vērtēt vēsturnieku pētījumus Vēsturiskā Spēj patstāvīgi un kritiski novērtēt digitālās kolekcijas, izprot Semināri, praktiski uzdevumi mantojuma to darbā ar digitālajām kolekcijām, digitalizācijas saglabāšanā, ir priekšstats par digitālo kolekciju veidošanas projekti pamatprincipiem; nozīmi mūsdienu kultūrvēsturiskā mantojuma diferencētā ieskaite orientējas Nacionālās bibliotēkas digitālajās kolekcijās, meklēšanas iespējās, metadatu veidošanā, formātos; prot integrēt digitālo kolekciju objektus pētnieciskajā darbā. Spēj patstāvīgi plānot un sagatavot tūrisma maršrutus Semināri, diskusijas, ekskursijas dažādām tūristu grupām. vērošana, ekskursiju Prot atlasīt un sniegt vajadzīgo informāciju par izraudzīto ekskursijas maršruta izveide un vadīšanas ekskursijas maršrutu. prezentācija metodika Spēj un prot vadīt ekskursijas atzīstamā profesionālā līmenī. diferencētajā ieskaitē Intelektuālā Studiju kursa mērķis ir nodrošināt studējošajiem teorētiskās Patstāvīgā darba izstrāde; īpašuma tiesības zināšanas intelektuālā diskusijas, viedokļu apmaiņa, Tūrisma informācija un īpašuma tiesībās un sagatavot patstāvīga izvēlēta (auditorijā) 67

68 studējošos praktiskajam darbam saistībā ar intelektuālā prezentācijas, praktiskajās īpašuma tiesībām savā profesionālajā jomā. Studiju kursa nodarbībās; ietvaros studējošie iegūst zināšanas par autortiesībām un teorētiskie rūpnieciskā īpašuma tiesībām (patenti, dizainparaugi, preču diferencētajā ieskaitē jautājumi zīmes u.c.). Studiju kursā intelektuālā īpašuma tiesības tiek analizētas, balstoties gan uz Latvijas, gan ārvalstu literatūru, normatīvo regulējumu un juridisko praksi. Reģionālās Spēj veikt pētniecisku darbu, izmantojot datu bāzes; izprot Praktiskie darbi, individuālie vēstures datu bāzes moderno tehnoloģiju un datu bāzu izmantošanas iespējas uzdevumi, ieskaite lietišķās vēstures pētījumos, nostiprinātas iemaņas datu ievadīšanā, rediģēšanā Periodika pagātnes Zina un izprot mediju darbības pamatteorijas, izprot to Periodikas pētījumos ietekmes uz sabiedrību hipotēzes, apgūst vēsturiskā un komentēšana semināros, kristiskā diskursa analīzes metodoloģijas; spēj savienot individuālā periodiskā apgūtās metodoloģijas ar studiju procesā iepriekš apgūtās izdevuma analīzes un kritikas zinātniski pētnieciskā darba iemaņām, strādājot ar periodikas uzdevumu izpilde, teorētisko avotiem; prot saskatīt, aktualizēt un risināt sabiedrības dzīvē zināšanu periodikas diferencētā ieskaite ietekmi un radītās problēmas zinātniskos pētījumu pārbaudes testi, pētījumos. Sociālā atmiņa un Demonstrē zināšanas par mutvārdu vēstures Semināri, diskusijas, lauka mutvārdu vēstures problēmu loku un virzieniem; izprot individuālās un kolektīvās pētījums atmiņasekspedīcijas ietvaros, ekspedīcija veidošanās mehānismu, vietu un interviju lomu cilvēka personiskās un sociālās identitātes definēšanā; diferencētā ieskaite transkripcija, izprot vēsturisko notikumu ietekmi uz cilvēka atmiņu, attīstību un nozīmi dažādos sabiedrības slāņos; prot veidot un analizēt mutvārdu avotus; prot rīkoties ar diktofonu, mutvārdu vēstures ekspedīcijas laikā apliecina prasmi veikt intervēšanu un diktafona ierakstu transkripciju, kā arī spēj saistīt izraudzīto zinātniski pētniecisko tēmu ar mutvārdu avotos rasto informācijas. 68

69 Vēstures didaktika izprot vēstures mācīšanas ilgspējības aktualitāti, vēstures Semināri, tests, stundas didaktikas iespējas skolas izglītībā un sabiedrības izglītošanā vērošana, muzeju un arhīvu pedagoģijas kontekstā; ir priekšstats par kontroldarbs, mācīšanas metodēm, to klasifikāciju un metodēs ietverto vēstures problēmu raksturojošas paņēmienu lietošanu dažādās auditorijās; no didaktikas stundas modelis diferencētajai teorijas viedokļa spēj izvērtēt stundas gaitu mērķa un ieskaitei praktiskie izveidots darbi, viens izvirzīto uzdevumu kontekstā Vides aizsardzība Spēj integrēt ilgtspējīgās attīstības principus, vērtības un Semināri, projekts, praktiskie praksi visās dzīves jomās. Izprot un izvērtē dabas resursu uzdevumi, referāts, ieskaite efektīvas apsaimniekošanas nepieciešamību un vides vadības (politika, likumdošana, institūcijas) pamatprincipus. Pamato videi draudzīgas rīcības nepieciešamību un piedalās vides saglabāšanā. Izprot vēstures un kultūras pieminekļu aizsardzības aktualitāti un būtību Profesionālā Prot strādāt ar profesionālo literatūru, spēj izprast tekstus un Tekstu tulkošana, lomu spēles, angļu/vācu valoda diskutēt par tiem. testi, ieskaite Civilā aizsardzība Iegūtas zināšanas par draudiem, ko rada dažādas dabas Semināri, diskusijas, normatīvo katastrofas, kā arī nevērīga vai pavirša cilvēka rīcība; zina, dokumentu analīze, ieskaite kā rīkoties ārkārtas gadījumos; paplašināts prasmju un attieksmju kopums un apgūti drošas uzvedības pamatprincipi.. Izvēles studiju kursi (7KP) mērķis ir papildināt un konkretizēt studējošo zināšanas, padziļināt pētnieciskās iemaņas un prasmes. Studējošie var izvēlēties gan no visu augstskolas fakultāšu piedāvātātajiem, gan no profilējošās katedras piedāvātajiem studiju kursiem (kursu izvēle dažādos studiju gados ir mainīga) Vēstures Izprot vēstures palīgzinātņu daudzveidīdu, lietišķajos Semināri, praktiskie uzdevumi, palīgzinātnes pētījumos nozīmīgāko palīgzinātņu būtību, to veidošanās un ģerboņu analīze, savas dzimtas attīstības pamatproblēmas; spēj izvērtēt vēstures palīgzinātņu koks diferencētajā ieskaitē specifiskās iezīmes, to atspoguļojumu teorētiskajoas atziņās; izprot palīgzinātņu nozīmi un lomu sabiedrības izglītošanā. Latīņu valoda Prot lasīt un rakstīt latīņu valodā; spēj tulkot vidējas grūtības Praktiskās nodarbības, pakāpes tekstus, morfoloģiski analizējot formas; prot patstāvīgie darbi, ieskaite noskaitīt zināmu apjomu spārnoto izteicienu un studentu himnu. 69

70 Poļu valoda Saprot sarunvalodu un zina rakstības pamatprincipus; spēj Praktiskās nodarbības, tekstu lasīt un ar vārdnīcas palīdzību tulkot poļu valodas tekstus; analīze, tulkošanas uzdevumi, spēj pētniecībā izmantot poļu valodā rakstītos vēstures tests avotus 21. Studiju programmas organizācija Studiju programmas organizāciju un vadību veic programmas direktors. Studiju programmas direktora darbību reglamentē RA Nolikums par studiju programmas direktoru ( Programma tiek īstenota RA Informācijas un komunikācijas zinātņu virziena ietvaros. Bakalaura studiju programmu studējošie apgūst pilna laika klātienes studijās (6 semestri) un nepilna laika neklātienes studijā (7 semestri). Programmas apjoms ir 120 KP (180 ECTC); no kuriem bakalaura darbs 10 KP (15 ECTC) un 2 studiju darbi 4 KP (6 ECTC). Studiju programas specifiku apliecina tājā izveidotais jaunais modulis Informācija un komunikācija (24KP), pārveidotie moduļi Vēsturiskā informācija (24 Kp), Kultūras informācija (15 KP), Muzeoloģija (7 KP un Arhīvniecība (7 KP) un daļēji arī modulis Lietišķā kompetence, kas sevī ietver no LU un DU vēstures bakalaura studiju programmām atšķirīgu satura un apgūstamo kompetenču piedāvājumu. No programmā ietvertajiem moduļiem 69 KP (103,5 ECTC), t.i. 57,5 % veido teorētiskās zināšanas un izpratni par lietišķās vēstures starpdisciplināro būtību, informācijas un komunikācijas zinātņu saikni ar vēstures, kulturoloģijas, arhīvzinātnes, muzeoloģijas un dažādu sociālo zinātņu pamatnostādnēm, principiem un pētnieciskajām pieejām; 32 KP (48 ECTC), t. i. 26,66%no studiju programmas apjoma atklāj lietišķo pētījumu ievirzes tendences, veidojot izpratni par lietišķo pētījumu meotodoloģijas izmantošanas iespējām izraudzītajos pētnieciskajos virsienos. Studējošo lietišķās vēstures pētniecisko kompetenci nostiprina veicamie uzdevumi studiju kursu ietvaros, kā arī patstāvīgais studiju darbs. Teorētiski-praktisko pētniecības iemaņu rezultātu atspoguļo studiju darbi un bakalaura darbi, kam programmas ietvaros paredzēti 14 KP (21 ECTC), t. i.11,66% no programmas kopapjoma. Praktiskā darba pieredzi sociālās atmiņas institūcijās muzejos un arhīvos studējošie gūst divu nedēļu praksēs, savukārt mutvārdu vēstures avotu veidošanas praktiskās iemaņas nostiprina mutvārdu vēstures ekspedīcijā, kas, atbilstoši sadarbības līgumam, paredz Rēzeknes Politiski represēto kluba locekļu mutvārdu vestures arhīva fonda izveidi.tādējādi praktisko 70

71 mutvārdu vestures avotu veidošanas iemaņu un muzeju, arhīvu darba pieredzes paplašināšanai studiju procesā ir paredzēti 5KP (6,5 ECTC) vai 4,16%. Studiju programmas apguves noslēgumā ir valsts pārbaudījums studējošā izstrādātā bakalaura darba aizstāvēšana. Bakalaura darbu studējošie lielākoties izstrādā visu triju studiju gadu laikā, izraudzītā objekta specifiku atklājot pakāpeniski studiju darbos pirmajā un otrajā studiju gadā. Ar zinātniskajām atziņām bagātākos un saturiski interesentākos referātus, kas veidoti uzstudiju darbu izstrādē gūtajām artziņām, to vadītāji-docētāji rekomendē prezentēšanai ikgadējā RA studentu zinātniskajā konferencē, kā arī virza līdzdalībai citu valstu augstskolu studējošo konferencēs. Obligāta prasība ir lietišķās vēstures pētījumus balstīt uz vēstures avotiem, tostarp arhīvu fondu un muzeju krājumu materiāliem, privāto un personīgo arhīvu materiāliem, periodiku, atmiņām un pašu veidotajiem mutvārdu vestures avotiem (intervijām, dzīvestāstiem) u.c. Studiju kursos, atbilstoši to specifikai un KP apjomam, tiek paredzēts noteikts kontroldarbu, vingrinājumu un praktisko uzdevumu skaits, kā arī semināru, grupu vai individuālo prezentāciju un citu apgūto zināšanu un praktisko iemaņu demonstrējumu daudzums un kursa noslēguma pārbaudījuma veids. Studējošo individuālā studiju darba apjoms ir noteikts studiju kursa programmās, uzdevumi studiju kursu kalendāri tematiskajā plānojumā, ko studējošie saņem apgūstamā kursa nodarbību sākumā un kas tiek ievietots augstskolas Moodle sistēmā.visu studiju kursu programmas ir pieejamas RA LAIS sistēmā. Pāreja uz lietišķās vēstures studiju programmas izveidi uzsākta jau 2005./2006. studiju gadā, veicot izmaiņas, lai pakāpeniski studiju saturā akcentētu vēstures informācijas izmantošanas lietišķo prasmju un iemaņu padziļināšanu. Veicot iecerētās izmaiņas, uzmanība tika pievērsta ne tikai studiju programmas satura analīzei, bet arī studējošo viedoklim par piedāvāto studiju kursu lietderīgumu. Programmas pilnveidē, sākot ar g., ir zstrādāti un studiju programmā integrēti moduļi Muzeoloģija (7 KP) un Arhīvniecība (7 KP), kas mijiedarbībā ar studiju programmas obligāti apgūstamo un piedāvāto izvēles studiju kursu saturu, akcentē lietišķo vēstures disciplīnu īpatsvaru un ir bija pamats gadā iegūt licenci pārejai uz studiju programmas satura un nosaukuma maiņu. Turklāt šīs programmas izveide nodrošina vēsturnieku izglītības pēctecību RA: lai bakalaura studiju programmas absolventiem nodrošinātu iespēju iegūt maģistra grādu, ir veiktas izmaiņas RA 71

72 profesionālās izglītības maģistra studiju programmas Arhīvniecība uzņemšanas noteikumos. Rezultātā 2012./2013.g. profesionālā maģistra studiju programmā Arhīvniecība studijas turpina četri akadēmiskā bakalaura studiju programmas absolventi 2013./2014. st. gadā divi, 2014./2015. trīs, 2015./2016.g. četri. Ja līdz 2011.g. muzeja prakses notika galvenokārt Rēzeknes kultūrvēstures muzejā, tad, sākot ar 2012.g. pavasari, studējošie par prakses vietām mērķtiecīgi izvēlējās arī valsts centrālos muzejus vai muzejus ar specifisku darbību. Līgumi par studējošo praksēm ir slēgti ar Nacionālo vēstures muzeju, Porcelāna muzeju, Sporta muzeju Bauskas u.c. novadu muzejiem (Rēzeknes, Balvu, Madonas,Gulbenes, Preiļu, Jelgavas) u.c. novadu muzejiem /2015. studiju gadā divi bakalaura studiju programmas studējošie izgāja gan muzeja, gan arī arhīvniecības praksi Bulgārijā, t. i. Gabrovas valsts arhīvā, Gabrovas Izgītības muzejā un Gabrovas reģionālajā vēstures muzejā.arī arhīvniecības praksi studējošie pēc izvēles var iziet gan LNA Rīgā, LNA Rēzeknes, Cēsu, Alūksnes u.c. zonālajos valsts arhīvos, dažādu institūciju un organizāciju arhīvos, gan arī, noslēdzot līgumus, citviet institūciju un privātajos arhīvos. Muzeja un arhīva darba prakses nodrošina teorētisko zināšanu aprobēšanu, savu ieceru praktisko īstenošanu ekspozīcijas idejā vai darbā ar apmeklētājiem. Studenti, brīvi izvēloties prakses vietu, nodrošina sev individuāli nozīmīgu stažēšanos jomās, kas atbilst viņu turpmākās izglītības un profesionālās kvalifikācijas ievirzei. Prakses, kas pieprasa vēstures zināšanu praktisko iemaņu pielietojumu, būtiski atšķiras no vēstures apguves pēc mācību grāmatām. Tās ļauj saskatīt mūsdienu sabiedrības vēstures apziņas saikni ar pagātnes notikumiem, kā arī attīsta izpratni par dokumentu u.c. vēstures liecību interpretācijas iespējām vēstures atmiņas saglabāšanas institūciju darbībā. Praksēs gūtā pieredze savukārt ietekmē mērķtiecīgu sadarbību ar studiju programmas vadību, pieprasot izstrādāt un ieviest studiju programmā tādus studiju kursus, kas atbilst studējošo personīgo un profesionālās izaugsmes vajadzību apmierināšanai. 22. Prasības, uzsākot studiju programmu Rēzeknes Augstskolas studiju programmā Lietišķā vēsture, kas ir pārveidota atbilstoši Informācijas un komunikācijas zinātņu studiju virzienam, pilna laika studijās tiek uzņemti pretendenti ar vispārējo vai profesionālovidējoizglītību (izglītības dokuments kopš 2004.g.), kuri ir nokārtojuši 72

73 centralizētos eksāmenus latviešu valoda un svešvalodā. Ja pretendents ir kārtojis centralizēto eksāmenu arī vēsturē vai kultūras vēsturē/kulturoloģijā, tad par katra eksāmena vērtējumu virs 85% viņš saņem 1 papildus punktu; ja vērtējums ir no 70 līdz 84 %, tad pretendents saņem 0,5 papildus punktus (papildus punkti tiek ņemti vērā konkursa gadījumos); nepilna laika studijās uzņemot, tiek ņemts vērā vidusskolas izglītības atestāta vidējais vērtējums ballēs.personām, kuras vidējo izglītību Latvijā ir ieguvušas līdz gadam (ieskaitot) vai atbilstošu izglītību ieguvušas ārvaltstīs, kā a rī personām ar īpašām vajadzībām, konkursa kritērijs ir sekmīgs vērtējums visos vidusskolas mācību priekšmetos (ne mazāk kā 4 balles 10 ballu sistēmā vai ne mazāk kā 3 piecu ballu sistēmā). 23. Studiju programmas praktiskā īstenošana (izmantotās studiju metodes un formas, tālmācības metožu izmantošana) Studiju progragrammas apguves pamatu veido kontaktstundas un patstāvīgais studiju darbs. Studiju programmas didaktiskā koncepcija galvenokārt ir orientēta uz studentu aktivitātēm studiju procesā, lai, diskutējot un argumentēti izvērtējot studiju kursos ietvertās idejas semināros u.c. studiju kursos noteiktajās darba formās, sekmētu vēstures un kultūras informācijas sagatavošanas un izmantošanas sabiedrības izglītošanai kompetences pilnveidi (piemēram, informācijas līmeņu analīze vēstures avotos un literatūrā, shēmu veidošanu periodikas satura analīzē un kritikā, vēstures ideju vizualizēšanu kultūras mantojuma un mākslas vēstures kursos, pārskata tabulu veidošanu vēstures zinātņu problēmkursos, IT resursu izmantošanu pētniecisko uzdevumu veikšanā, prezentācijas prasmju pilnveidei u.c. mūsdienīgu studiju aktualitātēm. Kontaktstundas tiek organizētas plūsmas, grupu un individuālajās nodarbībās. Atbilstoši studiju kursu apraksta plānojumam, docētāji plūsmu un grupu nodarbības strukturē lekciju, semināru, kolokviju formā, bet individuālās nodarbības praktikuma darba formā. Ar studiju kursu aprakstiem var iepazīties RA informatīvajā sistēmā RA bibliotēkā ir pieejamas vairākas datu bāzes, ko gan pētnieciskos nolūkos, gan arī gatavojoties semināriem un sesijas pārbaudījumiem, izmanto studējošie. Docētājiem aktīvi izmantojot dažādas interaktīvās, individuāli vai grupās sagatavotas prezentācias un citas grupu darba formas, 73

74 videomateriālus, organizējot diskusijas, praktikumus, izstrādājot darba lapas un izdales materiālus, tiek nodrošināta atgriezeniskā saite un sekmēta studējošo patstāvīgā darba regularitāte. Studiju programmas docētāju biežāk praktizētie semināru veidi: 1) diskusija grupā (jautājumuatbilžu, izvērstās, plānveidīgās debates, diskusijas u.c. formās); 2) referātu apspriešana (mutisko vai docētājam rakstiski iesniegto referātu recenzijas formā); 3) mākslas filmu, mākslas darbu, videofilmu apspriešana un analīze; 4) praktisko uzdevumu semināri ( prāta vētra, pazīmju ranžēšana, tekstu (avotu) komentējoša lasīšana un analīze, vingrinājumu izpilde, darbs ar datu bāzēm; lomu spēles u.c. Gatavošanos semināram nosaka docētāja izvirzītās prasības un instrukcija. Lietišķās vēstures bakalauru studiju procesa optimizēšanai tiek izmantotas arī tādas semināru formas kā ekskursija, muzeja ekspozīciju analīze, publikāciju analīze, intervijas analīze, recenzijas par jaunāko vēstures literatūru, pētniecisko projektu prezentācijas, kā arī kolokvijs, viktorīna, testi u.c. Semināru metodes plašāka izmantošana 1) nodrošina atgriezenisko saikni, atklājot gan izprasto, pieņemto, gan arī pretrunīgo, 2) trenē topošos lietišķās vēstures jomā darbojošos pierādīšanas, argumentēšanas u.c. publiskas uzstāšanās iemaņu apguvei. Tādējādi semināru norises dažādošana ir nozīmīgs faktors ne vien studiju kvalitātes nodrošināšanā, bet arī docētāju kompetences vērtēšanā. Vairākos studiju kursos tiek praktizētirakstiskie eksāmeni, studiju kursu apguves gaitā un arī eksāmenos tiek izmantoti audiovizuālie mācību līdzekļi; individuālo studiju darba uzdevumu pārbaudei tiek izstrādāti testi, praktiskie uzdevumi, viktorīnas; nereti kā zināšanu pārbaudes formas tiek izmantoti radošie uzdevumi esejas, scenāriju izstrāde, dzeja, dziesma, krustvārdu mīklu sastādīšana u.c. Uzdevumi padziļina studējošo priekšstatu par vēsturiskās apziņas iezīmēm laikā, laikmetiem raksturīgo vērtību relatīvismu, informācijas nesēju zīmju un simbolu semiotisko raksturu, informācijas (tiešā netiešā, tīšā netīšā) līmeņiem dažādos tekstos (hronika, prese, atmiņas, intervija, dzīvesstāsts u.c.). Lietišķās vēstures studentiem obligāti ir jāapgūst profesionālā angļu vai vācu valoda un latīņu valoda, bet brīvajā izvēlē tiek piedāvāta poļu, lietuviešu vai krievu valoda, kas, atbilstoši Latgales vēstures specifikai, ir nepieciešamas darbā ar vēstures dokumentiem un ir noderīgas arī ERASMUS apmaiņā studējošajiem un līdzdalībai citu valstu augstskolu student zinātniskajās konferencēs. 74

75 Lekciju satura ilustrēšanai docētāji galvenokārt izmanto PowerPoint prezentācijas, kuru ietvaros notiek diskusijas. Tāpat studiju procesā tiek organizēti daudzveidīgu formu semināri (avotu un teorētisko atziņu analīze un komentēšana, ziņojumu, referātu, eseju, interviju, dzīvesstāstu u.c. patstāvīgi veidoto vēstures avotu, kā arī mākslas darbu, statistikas datu, vēstures dokumentu, likumpamatoto aktu u.c. laikmeta liecību analīze u.c.). Docētāji izmanto arī lomu spēles, lietišķās spēles, piedāvā analīzei video un audio ierakstus, organizē ekskursijas, lauka pētījumus, ekspedīcijas u.c. aktīvas studiju darba formas. Tādējādi topošo vēsturnieku kompetenci nodrošina triju didaktisko modeļu savstarpēja mijiedarbība: komunikatīvais didaktiskais modelis ir virzīts uz studējošo attieksmju veidošanos informācijas apmaiņas procesā, savstarpējā saskarsmē un sadarbībā grupās un kursā; procesorientētā didaktiskā modeļa pamatā ir patstāvīgas studijas, bet mācīšanas mācīšanās procesā students un docētājs ir līdzvērtīgi, ieinteresēti izzinātāji; kognitīvā didaktiskā modeļa pamatā ir mācīšanās dialogā ar docētāju, bet galvenā uzmanība tiek veltīta studiju satura atlasei un strukturēšanai. Tā kā pēdējā laikā studējošo vidū parādās ne tikai vidusskolu beidzēji, bet arī cilvēki ar cita virziena augstāko izglītību un noteiktām saistībām ar darba devējiem, tad aizvien biežāk nākasmeklēt jaunas studiju, tostarp daļēji individuālas sadarbības iespējas, izmantojot Moodle sistēmu, Skype un e-pastus. Piemēram, visiem kursiem ir izveidotas e-pasta adreses, uz kurām, lai sekmētu studiju kursu padziļinātu apguvi, docētāji sagatavo un nosūta obligātās literatūras sarakstā neietvertās, bet jaunākajās avotu un pilntekstu datu bāzēs rastās teorētiskās literatūras atziņas, tostarp svešvalodās, kas papildina plānoto tematu apguves izpratnes paplašināšanu un nostiprina studējošo analīzes iemaņas. Tā kā atsevišķi studējošie strādā, tad savu gatavību semināram viņi nereti apliecina arī Skype seminārā. 24. Vērtēšanas sistēma (izglītības kritēriji un vērtēšanas metodes studiju rezultātu sasniegšanai un novērtēšanai, pārbaudes formas un kārtība) Nolikums par kursu eksāmeniem un ieskaitēm un Nolikums par valsts un gala pārbaudījumiem RA nosaka pārbaudījumu norises kārtību un apelāciju iesniegšanas un izskatīšanas kārtību (tiešsaiste 4. sad. Studentu vērtēšana (kritēriju, metodes, uzraudzība). 75

76 Vērtēšanas sistēma tiek pilnveidota, ņemot vērā arī studējošo aptauju rezultātus (informāciju sk. daļa/aptauja No sesijas līdz sesijai.) Studiju programmas ietvaros visiem studiju kursiem ir izstrādāti kritēriji studentu pētniecisko iemaņu un zināšanu novērtēšanai, metodiskie ieteikumi arhīva un muzeja prakšu sekmīgai norisei, kā arī studiju darbu un bakalaura darbu izstrādei. Kopš 2014.g. septembra spēkā ir stājušies RA Zinātņu padomes sēdē un Studiju padomē apstiprinātie vienotie Metodiskie norādījumi studiju pētniecisko darbu izstrādei un aizstāvēšanai Rēzeknes Augstskolā, kuru piemērošanu studiju programmas specifikai gada janvārī paredzēts precizēt SVP apstiprinātajos metodiskajos ieteikumos. Visās RA fakultātēs ir noteikts docētāju konsultāciju grafiks, docētāja slodzē paredzot 20 stundas semestrī; nepilna laika studiju programmas studentiem notiek papildus konsultācijas vienu reizi mēnesī. Studiju rezultāti regulāri tiek vērtēti kā no kvalitatīvā, tā arī no kvantitatīvā aspekta: kontrole iet kopsolī ar paškontroli, vērtēšana ar pašvērtēšanu. Pastāv divpakāpju mācību procesa kvalitātes kontrole: 1) to reglamentē IM un RA Senāta nolikumi, sniedzot pamatnostādnes mācību procesa organizēšanai un kvalitātes nodrošināšanai, 2) darbojas studējošo un docētāju pašnovērtēšanas sistēma, kas teik realizēta galvenokārt aptauju veidā. Prasības studiju saturā ietverto studiju kursu apguvei un kredītpunktu ieguvei izstrādā docētāji, tās ir ietvertas studiju kursu programmās (pieejamas RAIS sistēmā) un informāciju par studiju kursos paredzētajām pārbaudes formām un metodēm atspoguļo arī studiju kursu tematiskie plāni, kas tiek izsniegti studentiem, un arī ievietoti RA Moodle sistēmā. Uzsākot studiju kursa apguvi, docētāji iepazīstina studējošos ar studiju kursa specifiku, norāda apguvei izmantojamos avotus un literatūru, kā arī aktualizē konkrētā studiju kursa apguves novērtēšanas prasības. Studiju programmā ietverto studiju kursu apguvi docētāji vērtē pēc kvalitatīvajiem un kvantitatīvajiem rādītājiem. Studiju satura apguves kvalitatīvais rādītājs ir atzīme 10 ballu sistēmā (gradācija atbilstoši Valsts akadēmiskās izglītības standarta prasībām), 10 ballu sistēmā tiek novērtētas zināšanas kursu eksāmenos, diferencētajās ieskaitēs, kā arī kursā paredzēto kontroluzdevumu izpilde. Novērtējumsballēs atspoguļo arī studējošā sasniegumus zinātniskajā pētniecībā (studiju darbi un bakalaura darbs). Savukārt kvantitatīvo rādītāju veido studiju moduļos ietverto un studiju procesā apgūto kredītpunktu kopskaits. Lai iegūtu vērtējumu gan apgūto studiju 76

77 kursu satura, gan arī prakšu un pētniecisko darbu novērtējums nedrīkst būt mazāks nekā 4 bales (gandrīz viduvēji). Studiju kursu apguvē ir ietverti starpnovērtējumi (kontroldarbi, testi, prezentācijas, referāti, kolokviji, ziņojumi semināros u.c.) un kursa noslēguma pārbaudījums (mutisks vai rakstisks eksāmens vai diferencētā ieskaite). Starppārbaudījumi veido aptuveni 50% no iegūstamā novērtējuma, bet noslēguma pārbaudījums ietver ne mazāk kā 10 15% no vērtējuma. Zinātnisko darbu novērtēšanai RA gadā ieviestie vienotie metodiskie norādījumi ietver arī vērtēšanas kritērijus. Studiju programmas realizēšanā iesaistītie docētāji izmanto daudzveidīgas metodes: lekcijas (50%), semināri un citas studējošo patstāvīgā studiju darba novērtēšanas formas (diskusijas, grupu un individuālās prezentācijas, individuālie un pāru ziņojumi, rakstiskie referāti, esejas, pārspriedumi, testi, kolokviji); recenzijas, projekti (tūrisma informācijas, starpkultūru komunikācijas, informācijas vizuālās izveides u.c.); mācību ekskursijas, lauka pētījumu vai ekspedīciju (holokausta, represiju u.c. tematisko pētījumu) rezultātu analīze; aptaujas, intervijas, dzīvesstāstu un mutvārdu vēstures audioierakstu un transkripciju analīze; uzdevumi darbam ar datu bāzēs pieejamo informāciju un digitalizāciju; periodikas publikāciju u.c. mediju informācijas analīze; arhīva dokumentu, muzeja krājumu priekšmetu informatīvā potenciāla analīze, prakšu atskaites u.c. Studējošo zināšanu vērtēšanu nosacīti var iedalīt divās stadijās: formatīvā (veidojošā) un summatīvā (apkopojošā). Studiju kursu programmās un kalendāri tematiskajos plānos ir norādīti sasniedzamie studiju rezultāti un to vērtēšanas nosacījumi. Tie ir pieejami arī RA LAIS vietnē, kur katram studentam nodrošināta piekļuve. Pārbaudījumu organizēšanas prasības reglamentē vairāki RA Nolikumi ( /senats/nolikumi). RA ir izveidota Studiju kvalitātes vadības, kontroles un novērtēšanas sistēmā (apstipr g.), kas saskan ar ENQUA standartiem un regulāri tiek pilnveidota, ņemot vērā iepriekšējā 77

78 studiju gada rezultātus. Tās ietvaros izstrādātas procedūras un sistēmas, kas nosaka studentu uzņemšanas stratēģiju un taktiku, studentu vērtēšanas kritērijus, metodes un uzraudzību, studiju procesa organizāciju, programmu un piešķiramo grādu apstiprināšanu, uzraudzību un regulāru kontroli, sadarbību ar darba devējiem un viņu iesaisti mācību procesa vērtēšanā un pilnveidē, akadēmiskā personāla kvalitātes nodrošināšanu (vērtēšanu, kontroli, atbalstu, maiņu), saikni ar vidusskolām, sabiedrības informēšanu par piedāvātajām studijām, programmām un piešķiramajiem grādiem. Studiju kvalitātes izvērtējumā piedalās visas ieinteresētās puses (studējošie, akadēmiskais, administratīvais personāls, darba devēji). Izvērtējot iepriekšējā studiju gada rezultātus tiek noteikti aktuālākie uzdevumi RA studiju kvalitātes sistēmas pilnveidei. 25. Studiju programmas izmaksas Studiju programmā 2014./2015. st. gadā bija paredzēts valsts budžeta finansējums. Katru gadu studiju programmas izmaksas tiek aprēķinātas RA grāmatvedībā (skat.12. tabulu). Studiju maksas lielumu katram studiju gadam izskata un apstiprina RA Senāts.Studiju maksa 2014./2015. st. g. pilna laika studijās bija noteikta EUR tabula Studiju programmas Lietišķā vēsture pieejamie finanšu resursi Ieņēmumu veids Dotācija no vispārējiem ieņēmumiem Studiju maksas ieņēmumi ERASMUS LLP projekts KOPĀ 2014./2015.studij u gads %

79 26. Studiju programmas atbilstība valsts akadēmiskās izglītības standartam un citiem normatīvajiem aktiem augstākajā izglītībā Akadēmiskā bakalaura studiju programma Lietišķā vēsture ir veidota saskaņā ar LR Augstskolu likuma prasībām un nodrošina iespējas akadēmiskās izglītības iegūšanai saskaņā ar LR MK 2002.g.3.janvāraNoteikumiem par valsts akadēmiskās izglītības standartu un RA normatīvo aktu prasībām, RA Nolikumu par akadēmiskajām un profesionālajām studijām un studiju programmām ( Bakalaura programmas (skat. 13. tabulu) realizēšana pilnā apjomā notiek kopš gada pavasara semestra. 13. tabula Bakalaura studiju programmas Lietišķā vēsture atbilstība valsts akadēmiskās izglītības standartam Akadēmiskā izglītības standarta prasības Studiju programmā ietverts Bakalaura studiju programma sastāv no 61 KP obligātās daļas (ne mazāk kā 50 kredītpunktu) Ierobežotās izvēles daļas (ne mazāk kā 20 kredītpunktu) 52 KP Obligātajā daļā un ierobežotās izvēles daļā ietver attiecīgās zinātņu nozares vai apakšnozares pamatnostādnes, principus, struktūru un metodoloģiju (ne mazāk kā 25 kredītpunkti), zinātņu nozares vai apakšnozares attīstības aktuālās problēmas (ne mazāk kā 10 kredītpunktu), kā arī zinātņu nozares vai apakšnozares raksturojumu un problēmas starpnozaru aspektā (ne mazāk kā 15 kredītpunktu No tiem: nozares vai apakšnozares pamatnostādnes, principi, struktūra un metodoloģija 51 KP, zinātņu nozares vai apakšnozares attīstības aktuālās problēmas atspoguļojoši kursi 40 kredītpunktu), zinātņu nozares vai apakšnozares raksturojumu un problēmas starpnozaru aspektā 22 KP Izvēles daļa (apjoms nav noteikts) 7 KP Ne mazāk kā 40 % no bakalaura studiju Kontaktstundas veido 50% no bakalaura programmas apjoma un bakalaura darba izstrādei 79

80 paredzēto apjomu) veido kontaktstundas studiju programmas apjoma Bakalaura darbs 10 KP 10 KP Prakse (ja ir noteikta) Muzeja prakse 2KP; arhīva prakse 2 KP; mutvārdu vēstures ekspedīcija 1 KP Papildus šo noteikumu 10. punktā minētajiem nosacījumiem bakalaura studiju programmā ietver arī Vides aizsardzības likumā un Civilās aizsardzības likumā noteiktās studiju kursu satura prasības Modulī Lietišķā kompetence (ierobežotās izvēles daļa) ir ietverti studiju kursi Vides aizsardzība 2KP un Civilā aizsardzība 2 KP 27. Salīdzinājums ar vienu tāda paša līmeņa un tādam pašam studiju virzienam atbilstošu Latvijas un vismaz divām ES valsts atzītu augstskolu studiju programmām (skat. 13. tabulu). Studiju programmas satura, studiju rezultātu, struktūras un apjoma salīdzināšanai izmantotas ES valst un Latvijas starpdisciplināras studiju programmas (skat 14. tabulu), kurās dominē informācijas un komunikācijas zinātņu jomas vai lietišķa vēstures un kultūras pētniecība: Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes bakalaura studiju programma Informācijas pārvaldība, Viļņas Universitātes bakalaura studiju programmu Kultūras informācija un komunikācija, Liverpūles Universitātes bakalaura studiju programmu Lietišķā vēsture. 14.tabula Studiju programmas salīdzinājums ar līdzīgām ES augstskolu studiju programmām Salīdzinājuma kritēriji Studiju ilgums Apjoms Obligātā daļa (A) Bakalaura darbs (visās augstskolās ietilpst obligātajā LU KP (180 ECTS) 76 KP (63%) 10 KP (15 ECTS) Viļņas Universitāte KP (240 ECTS) 120 KP (77%) RA KP (180 ECTS) 61 KP (50, 83%) 10 KP (15 ECTS) Liverpūles Universitāte KP (180 ECTS) 60 KP (90 ECTS)50 % 20 KP (30 ECTS) 16.66% 80

81 daļā) Ierobežotās izvēles daļa (B) Izvēles daļa C Akadēmiskās izglītības sistēma 42 KP (35%) 40 KP (25%) 52 KP (43.33%), no 20 KP tiem 19 KP - daļēji (30 ECTS) brīva studējošo 16.66% izvēle (15.83%) 2 KP (2%) 0 KP (0%) 7 KP (5,83 %) 2x 10 KP (30 ECTS) 16.66% 3 gadi bakalaura 4 gadi bakalaura 3 gadi bakalaura 3 gadi bakalaura studijas,2 gadi studijas,2 gadi studijas,2 gadi studijas,2 gadi maģistra studijas maģistra studijas maģistra studijas maģistra studijas No Latvijā realizētajām studiju programmām vienīgā, kas piedāvā akadēmisku izglītību kontekstā ar sociālās atmiņas institūcijās pieejamajiem resursiem, ir LU Sociālo zinātņu fakultātē realizētā studiju programma Informācijas pārvaldība. Šī programma izraudzīta salīdzinājumam, jo ar RA licencējamo studiju programmu tās saturā ir daudzas kopējas iezīmes. LU studiju programmu veido trīs loģiskas daļas (ne moduļi kā RA programmā), kuras saturiski sadalītas sekojoši: 1) informācijas pārvaldības teorētiskie pamati, 2) informācijas resursu pārvaldība, 3) informācijas pakalpojumu pārvaldību. 76 KP no loģiskajās daļās ietvertajiem kursiem ir ietverti obligāti apgūstamajā daļā, 42 KP ierobežotas izvēles daļā, bet brīvajai izvēlei ir paredzēti 2 KP. Līdzīgi kā RA studiju programmā, šīs studiju programmas rezultāti ir vērsti uz studēšo vispārēju un speciālo kompetenču nodrošināšanu, analizējot informācijas ieguves avotus, strādājot komandā, komunicējot ar sabiedrību kultūras telpas saglabāšanas un sabiedrības zināšanu bagātināšanas jomās. Atšķirībā no RA studiju programmas, LU studiju programmā ir ietverta LU pamatstudiju daļa (18 KP), kurā studējošie apgūst ievadu studijās, vadīšanas teorijā, profesionālajā svešvalodā, vides zinībās, kultūras teorijā un vesturē. Saturiski līdzīgas zināšanas un iemaņas RA studiju programmā galvenokārt ir ietvertas moduli Lietišķā kompetence. Vienāds ir arī zinātniskās pētniecības (divi studiju darbi un bakalaura darbs) KP apjoms. Ierobežotās izvēles daļā Informācijas pārvaldība: teorētiskie pamati tāpat kā RA programmā ir ietverti atsevišķi kursi arhīvniecībā (4 KP), muzeoloģijā (2KP), kas RA studiju programmas moduļos tiek apgūti 81

82 7 KP apjomā. Identisks ir kurss Informācijas dienesti un centri ; daļēji RA studiju programmas saturam atbilst arī studiju kursi Informācijas institūtu publicitāte, Informācijas darbības normatīvā bāze, Grāmatvedība un bibliotēku vēsture, kuru tēmas ir studiju programmā ir ietvertas gan Kulturoloģijas, gan arī Lietišķās kompetences u.c. moduļos. Tāpat RA studiju moduļos ar atšķirīgiem nosaukumiem, bet saturiski līdzīgi ir LU studiju programmas šajā daļā ietvertie pētnieciskās iemaņas veidojošie studiju kursi Nozaru informācijas avoti, Datu bāzu veidošanas pamati, Ievads bibliogrāfijas zinātnē Informācijas organizēšana, Novadpētniecība bibliotēkā, Dabaszinātnes un lietišķās zinātnes u.c. Daļā Citu nozaru kursi tādi studiju kursi kā Ievads komunikācijas zinātnē, Ievads socioloģijā, Mūsdienu demokrātijas pamati ir saturā un apjomā līdzīgi arī RA izveidotajā studiju programmā. Savukārt informācijas izmatotājiem LU studiju programmā veltīti divi studiju kursi, izdalot noteiktas grupas, kā arī atsevišķi bērnus un pusaudžus, bet RA studiju programmā ar potenciālajiem vēsturiskās informācijas izmantotājiem iepazīstina studiju kurss Vēstures didaktika, kurā ir sadaļa gan par skolēnu auditoriju, gan arī par muzeju un arhīvu pedagoģisko programmu veidošanu. Salīdzinot abas studiju programmas, var secināt, ka atšķirībā no LU studiju programmas Informācijas pātvaldība RA studiju programmā nav izvērsta bibliotēkzināņu joma (izņemot studiju kursu Vēsturiskās informācijas saglabāšanas sistēmas un Vēsturiskā mantojuma digitalizācijas projekti (vada LNB darbiniece, praktiskās nodarbības notiek LNB), kā arī bibliotēku, tiesību vēsturei un grāmatniecībai paredzētās tēmas studiju kursos, kas paredz kultūras mantojuma apguvi u.c. kursos. LU studiju programmā 80% izvēlas praksi bibliotēkās bet RA studiju programma paredz obligātās arhīva un muzeja prakses, kā arī mutvārdu vestures ekspedīciju. Tā kā RA studiju programmā projektu izstrāde ir paredzēta vairāku studiju kursu noslēguma uzdevumos, kurss Kultūras projekti ir ietverts izvēles daļā. Viļņas Universitātes Komunikāciju fakultātē īstenoto studiju programmu Kultūras informācija un komunikācija, tās analīze liecina, ka programma galvenokārt ir orientēta uz kultūras informācijas resursu un to izmantošanas prasmju apguvi. Var secināt, ka LU un RA programmu īstenošanas ideja ir ļoti līdzīga, jo RA studiju programma ir orientēta gan uz kultūras, gan arī vestures informācijas popularizēšanu sabiedrībā. Tā kā VU studiju 82

83 programmas ilgums ir četri gadi, tad arī tās obligātā daļa ir visapjomīgākā 110 KP.Arī praksēm šajā programmā ir paredzēti 26 KP. Kultūras informāciju atspoguļojošo kursu īpatsvars abās studiju programmās ir aptuveni vienāds, tāpat kā RA studiju programmā VU visos studiju semestros ir ietverti komunikācijas un informācijas zinātņu teorētiskie kursi ( Informācijas resursi, Informācijas un komunikāciju tehnoloģijas, Komunikācijas prasmes, Komunikācijas un informācijas teorijas, Kulturoloģija, kam RA studiju programmā atbilst studiju kursi Pagātnes informācijas avoti, Komunikācijas tehnoloģijas, Periodika pagātnes pētījumos, Vēsturiskās informācijas saglabāšanas sistēmas, Ievads komunikācijas teorijās, Ievads socioloģija, Lietišķās vestures pētījumu medodoloģija, Vizuālā informācija, Kultūra laikmetu simbolos un zīmēs, Latgales/ Latvijas/ Pasaules kultūras mantojums u.c. Saturiski līdzīgu pieeju RA Lietišķās vēstures bakalaura studijām realizē arī Liverpūles Universitātes Humanitāro un sociālo zinātņu fakultātes studiju programmā Lietišķā vēsture (skat. 15. tabulu). Šīs universitātes studiju programmas saturā ietverti 90 KP vēstures zinātnei raksturīgo moduļu un 30 KP veido daļēji brīvas vai brīvas izvēles studiju kursi no citu zinātņu nozaru moduļiem. Šajā studiju programmā, līdzīgi kā RA studiju programma, tiek veikti lietišķi pētījumi, tostarp intervēšana Liverpūlē. Studējošie šajā programmā apgūst vairāku zinātņu disciplīnu būtību un vēsturi, mācās zināšanas lietot kā līdzekli, lai izprastu pagātni, tagadni un nākotni. Liels īpatsvars no KP kopskaita ir ir paredzēts pirmavotu izvērtēšanas un izmantošanas argumentācijas prasmju veidošanai, bibliogrāfisko, vēstures pētījumu metodoloģijas prasmju veidošanai un nostiprināšanai 15.tabula Liverpūles Universitātes studiju programmas Lietišķā vēsture moduļu saturs Studiju gads Obligātie moduļi 1. Vēstures jautājumi Mērķi: attīstīt iejūtīgu izpratni par noteiktu vēstures periodu Izvēles moduļi Politika, ekonomika un sabiedrība Eiropā, Rezultāti Apgūst dažādu disciplīnu vēsturi, zina to nozīmi kā līdzekli, lai izprastu pagātni, tagadni un nākotni. 83

84 Iepazīstas ar vēstures pētījumu metodoloģiju atbilstoši universitātes līmenim un tās prasībām Apgūst bibliogrāfiskās prasmes; semināru gatavošanas un grupu diskutēšanas prasmes, mutvārdu vēstures avota veidošanas, eseju rakstīšanas un pētījuma prezentēšanas spējas Atlantijas pasaule kopš 1400 Lielāka izpratne par vēstures dabu Reliģija, politika un Mērķis: iepazīstināt studentus kā disciplīnu un tās pašreizējo praksi. sabiedrība Mērķis: attīstīt spēju ar jēdzienu Atlantijas pasaule Pilnveido izpratni par ārpus Eiropas analizēt problēmas, kontinenta sabiedrību kultūru; attīsta veidot pārliecinošus kritiskās un analītiskās prasmes, strādājot argumentus (mutiski un ar historiogrāfijas un dokumentāliem rakstiski) pētījumiem (eseju darbs, prezentācijas un grupu diskusijas) Studenti izvēlas 2 x 30 KPdīta Demonstrē kritisku izpratni par 2. Historiogrāfija S1 moduļus un 2 x 15 KP galvenajām historiogrāfiskām moduļus. domstarpībām attiecībā uz vēsturi; Vēsturnieka ceļojums S2 demonstrē plašas zināšanas un izpratni par galvenajām tēmām mūsdienu Lielbritānijas vēsturē; kritiski izvērtē mūsdienu Lielbritānijas vēstures pirmavotus 15 kredītu moduli Praktizē šādas prasmes: pieaugošo KP īpašu tēmu (S1) (S2 Izmanto no identifikācijas un izmantošana skaitu pagātnes) tiešsaistes resursiem; kritisko Mērķis: attīstīt intervēšanas interpretāciju dokumentāriem prasmes, atklāt aspektus pierādījumiem; kritisku vēsturisko no Liverpūles dzīves /historiogrāfijas un mutvārdu vēstures tekstu analīzi un kritiku Vēstures pētniecība Mērķi: attīstīt kritisku pirmavotu izvērtēšanas izmantošanas un argumentācijas prasmes; Britānija kopš 1851: Demokrātija, karš, un mūsdienīgums un n Bakalaura darbs 20 KP Visu studiju programmu salīdzinājums liecina, ka tajās kopēja iezīme ir saikne ar atmiņas institūcijās pieejamo informācijas resursu izmantošanu un kompetentu to pārvaldīšanu, komunicējot ar dažādām sabiedrības sociālajām grupām. Akadēmiskā bakalaura studiju programma Vēsture salīdzināta ar DU, LU un Liverpūles universitātes (Lielbritānija) un Šauļu Universitātes studiju programmām. Lietuvas universitātes 84

85 radniecīgā studiju programma pilna laika klātienē ilgst četrus gadus, tajā integrēti etnoloģijas, vēstures un filozofijas zinātņu virzieni. Pirmo divu gadu laikā tiek apgūti šīm nozarēm kopīgie kursi, kas ietver zinātnes filosofiju un metodoloģiju, vairākus kursus filosofijā un vairāku periodu vēsturi. Trešajā un ceturtajā studiju gadā tiek apgūta histiriogrāfija, dažādi vēstures kursi. Abās studiju programmās ir ļoti augsts obligāto studiju kursu īpatsvars un nav izvēles daļas. Savukārt Liverpūles universitātes studiju programmā, līddzīgi kā RA studiju programmā, dominē liešķās vēstures pieeja, tostarp mutvārdu vēstures avotu veidošana. Šajā programmā gan nav ietvertas muzeja, arhīva darba prakses, bet ievērojama programmas daļa paredz lietišķās vēstures kompetences attīstīšanu, strādājot ar historiogrāfijas avotiem,kā arī ar dažādu veidu vēstures dokumentiem. Kopēja iezīme RA un LivU studiju programmās dominē reģionālisma pieeja. Bakalaura studiju saturs DU atšķiras ar to, ka vienādās proporcijās tiek piedāvāti akadēmiskie vēstures un kultūras vēstures problēmkursi, bet lietišķo vēsturnieka kompetenci veido galvenokārt mutvārdu ekspedīcija. DU programmas veidotāji to pamato ar nepieciešamību nodrošināt studentiem pietiekami augstu teorētiskās sagatavotības līmeni, lai pēc bakalaura studiju absolvēšanas viņi varētu strādāt dažādās izglītības iestādēs vai turpināt vestures maģistra un doktora studijas DU. Salīdzinot LU un RA bakalaura programmas B daļas, var konstatēt, ka to saturā ir pārstāvēts hronoloģiski un ģeogrāfiski plašs problēmu loks, kas nodrošina studentu izvēli. Atšķirīga ir LU pieeja lielu daļu no ierobežotās izvēles (B) un izvēles daļas veido vēstures zinātnes nozaru semināri, bet RA galvenokārt lietišķo kompetenci veidojoši studiju kursi, arhīvniecības un muzeoloģijas moduļi ar obligātām praksēm, kā arī mutvārdu vēstures ekspedīcija un svešvalodas. Saturiski līdzīgi LU, DU un RA studiju programmās ir obligātās (A) daļas kursi, kuri ietver seno, vidus, jauno un jaunāko laiku vēsturi, kā arī kursus, kas nodrošina metodoloģijas un historiogrāfijas zināšanas. Līdzīgas ir arī programmu absolventu iespējas strādāt zinātniskās pētniecības centros, muzejos vai turpināt studijas humanitāro un sociālo zinātņu maģistra programmās. Neraugoties uz atšķirībām, visu augstskolu vēstures bakalaura studiju koncepcijas ir līdzīgas: tās ir akadēmiskās studijas, kuru laikā aktīvi darbojas studējošie un akadēmiskais personāls un kuru rezultātā studējošie apgūst vēsturnieku iemaņas, ko apliecina viņu bakalaura darbi. 85

86 Programmu salīdzināšanai izmantoti hons/module-details/ interneta resursi: RA īstenotās studiju programmas optimizācijas mērķis ir novērst dublēšanos starp LU, DU un RA vēstures un filozofijas virziena studijām un piedāvāt praktiskāku vēsturnieka iemaņu veidošanu, kas topošajiem studentiem nodrošina reālāku vīziju par karjeras iespējām nākotnē. Līdzīgi kā LU un DU studiju programmas, arī RA piedāvātās studiju programmas obligātās daļas apguve nodrošina vēstures akadēmiskās zināšanas, savukārt ierobežotās izvēles un izvēles moduļi orientē studējošos uz lietišķu vēstures zināšanu pielietojumu vēstures avotu veidošanā un pētniecībā, dokumentu apstrādāšanā, sistematizēšanā, saglabāšanā un prezentēšanā, kā arī to izmantošanā, izglītojot sabiedrību. Programmas optimizācija nodrošina, ka, apgūstot vēstures mantojumu galvenokārt lietišķo disciplīnu kontekstā, studējošie labāk izprot ne tikai vēstures notikumu cēloņu-seku parādību atspoguļojumu avotos un vēstures literatūrā, bet mācās arī paši radīt, analītiski izvērtēt, interpretēt, sagatavot ekspozīcijai vai publicēšanai mutvārdu un preses avotus, arhīva dokumentus un muzeju vēstures materiālus. Šīs izmaiņas atbilst RA attīstības koncepcijai, jo uzsvars tiek likts uz reģionālistikas pētījumiem un iesaistīšanos reģiona jautājumu risināšanā, sadarbojoties ar valsts un pašvaldību institūcijām, NVO un izstrādājot ieteikumus reģionālās plānošanas un politikas īstenošanai. 28. Informācija par studējošajiem Studējošo skaitu studiju programmā lielā mērā ietekmē budžeta vietu skaits un, iespējams, arī iepriekšējās akreditācijas rezultāti. Ja līdz demogrāfiskajai krīzei bija piepildītas visas budžeta vietas, unra vēstures virziena studijas izvēlējās jaunieši no Gulbenes, Madonas, Dobeles, Jelgavas, Ogres, Limbažiem u.c. Vidzemes un Zemgales novadiem, tad pēdējo gadu statistika liecina, ka studēt nāk galvenokārt Latgales reģiona pārstāvji. Studējošo, kuri dzīvo Latgales reģionā, zinātniskie pētījumi lielākoties ir saistīti ar pagastu, draudžu un skolu vēstures vai minoritāšu vēstures pētniecību, dzimtas studijām un kultūras tradīciju 86

87 transformācijas izpēti. Savukārt daži studējošie, kas ir no citiem Latvijas novadiem, pievēršas savas dzimtās puses vēstures objektu izpētei vai Latvijas/ pasaules vēsturē nozīmīgu procesu izpētei studējošo skaits 2014./2015. studiju gadā kopējais studējošo skaits (uz 1. oktobri) bija pirmajā studiju gadā imatrikulēto studējošo skaits 2014.g./2015. studiju gadā imatrikulēti 9 studējošie absolventu skaits 2014./2015. studiju gadā gadā studiju programmu absolvēja seši studējošie. 29. Studējošo aptaujas un to analīze Informāciju par studiju procesa īstenošanas rezultātiem SVP un arī docētāju darba grupās, nosakot studiju programmas realizēšanā nepieciešamās izmaiņas, analizē divas reizes gadā pēc rudens un pavasara sesijas. Aptauju rezultātuatgriezenisko saiti nodrošina RA Studiju daļā izstrādātās aptaujas (to apkopojumus pa semestriem skat. pielikumu punktā): studiju programmas direktors katra semestra noslēgumā veic aptaujas, kas atklāj anketā ietvertās pozīcijas.2014./2015.g. aptaujāti 19 respondenti, kuri pārsvarā ir apmierināti ar studiju organizāciju un studiju programmas satura atbilstību viņu vēlmēm un vajadzībām. Aptaujā ir nosaukti studiju kursi, kurus studējošie uzskata par īpaši nozīmīgiem vēstures informācijas ieguvē un izmantošanā, kā arī savas kompetences pilnveidē: Arheoloģija un etnogrāfija, Pagātnes informācijas avoti, Sociālā atmiņa, Latvijas/Latgales un pasaules kultūras mantojums, Historiogrāfija, Periodika vēstures pētījumos un vairāki vēstures problēmkursi. Savukārt informācijas un komunikācijas zinātņu jomā par vērtīgākajiem tika atzīti studiju kursi Ievads komunikācijas teorijās, Informācijas dienesti un centri un Vēsturiskās informācijas saglabāšanas sistēmas. Par nozīmīgu studiju darbu un bakalaura darba izstrādāšanas priekšnosacījumu atzīts studiju kurss Lietišķās vēstures pētījumu metodoloģija, kā arī iespēja regulāri kontaktēties ar vadītājiem un konsultēties ar studiju programmas docētājiem jautājumos, kas ir būtiski izraudzītā temata izvērsumam (anketas glabājas Informācijas un komunikācijas studiju virziena docētāju darba telpā). Respondentu atbildes liecina, ka ar izraudzītās studiju programmas saturu pilnīgi apmierināti ir 87

88 84,21% aptaujāto, apmierināti 10,52%, daļēji apmierināti 5,26%. Studiju kursa svarīgumu studējošie vērtē sekojoši: 47% no programmas saturā ietvertajiem kursiem ir novērtēti kā ļoti svarīgi, 38% kā svarīgi, 14% kā vidēji svarīgi, bet 1% mazsvarīgi. Docētāju darba kvalitātesvērtējumā dominē ļoti augsts (36%) vai augsts (47%) vērtējums. Tomēr atsevišķu kursu (12%) pasniegšanas līmenis ir novērtēts kā vidējs, bet 3% kā zems (skat. apkopojumu pielikumā ). Komunicējot ar studentiem, īpaša uzmanība tiek pievērsta viņu ieteikumiem par ierobežotās izvēles un izvēles studiju kursu piedāvājumu. Šī informācija tiek izmantota kā svarīgs kritērijs jaunu studiju kursu izstrādei un akadēmiskā personāla piesaistei. Aktuālo studiju procesa jautājumu apspriešana notiek arī studiju programmas direktora un studējošo tikšanās reizēs, prakšu norises vērtēšanas semināros un konsultācijās par studiju procesa jautājumiem. 30. Absolventu aptaujas un to analīze Absolventus, kas ir iesaistījušies darba tirgū, galvenokārt aptaujā RA Studiju daļa. Aptauja ir brīvprātīga, bet 2014./2015. gada absolventi tajā nav iesaistīti, bakalaura studiju programmai Lietišķā vēsture vēl nav absolventu, kuri to būtu apguvuši pilnā apjomā. Studiju programmas direktores veiktā aptaujā (skat. pielikumu ) svarīgākais bija noskaidrot, kā studiju gaitā apgūtais ir noderējis tālākajā izglītībā un arī darba tirgū. Vairākums absolventu atzīst, ka ir apmierināti ar iegūto bakalaura izglītību: 89% pilnībā apmierināti un 11 % drīzāk apmierināti. Vispārinot aptaujas rezultātus, var secināt, ka līdzšinējās studiju programmas Vēsture un šobrīd studiju programmas Lietišķā vēsture īstenošanā iesaistīto docētāju kvalifikācija, kā arī ieinteresētība studējošo kompetences padziļināšanā tiek vērtēta kā laba (97%), gandrīz laba (3%). Kā nozīmīgāko faktoru izglītības turpināšanai studējošie atzīst prakšu pieredzi (91%), uzsverot iegūtās izglītības noderīgumu dzīves darbības un karjeras veidošanā un iegūto zināšanu un prasmju nozīmīgumu darba piedāvājumos. Tāpat visi 2014./2015. studiju gada absolventi atzīst, ka tieši viņu izglītības praktiskā pielietojamība ir būtiskākais faktors konkurējot muzeju vai arhīvu darba tirgū Latvijā un Latgalē, kur konkurenci lielākoties veido bakalaura programmas Vēsture iepriekšējo gadu absolventi, kuri nu jau ir pabeiguši LU vai DU vēstures/ 88

89 kultūras vēstures maģistra studijas. Savu sagatavotību darbam lietišķajā vēstures pētniecībā (nākotnes nodomi) 2014./2015. gada absolventi vērtē kā drīzāk labu (52 %) un ļoti labu (48%). 31. Studējošo līdzdalība studiju procesa pilnveidošanā RA ir izveidota Studiju kvalitātes vadības, kontroles un novērtēšanas sistēmā (apstipr g.), kas saskan ar ENQUA standartiem un regulāri tiek pilnveidota, ņemot vērā iepriekšējā studiju gada rezultātus. Tās ietvaros izstrādātas procedūras un sistēmas, kas nosaka studentu uzņemšanas stratēģiju un taktiku, studentu vērtēšanas kritērijus, metodes un uzraudzību, studiju procesa organizāciju, programmu un piešķiramo grādu apstiprināšanu, uzraudzību un regulāru kontroli, sadarbību ar darba devējiem un viņu iesaisti mācību procesa vērtēšanā un pilnveidē, akadēmiskā personāla kvalitātes nodrošināšanu (vērtēšanu, kontroli, atbalstu, maiņu), saikni ar vidusskolām, sabiedrības informēšanu par piedāvātajām studijām, programmām un piešķiramajiem grādiem. Studiju kvalitātes izvērtējumā piedalās visas ieinteresētās puses (studējošie, akadēmiskais, administratīvais personāls, darba devēji). Izvērtējot iepriekšējā studiju gada rezultātus, tiek noteikti aktuālie uzdevumi Studiju kvalitātes sistēmas pilnveidošanai. Studējošie ir iesaistīti studiju programmu pašnovērtējuma darba grupā, kad tiek izvērtētas studiju programmas stiprās un vājās puses, analizēti studējošo aptauju rezultāti, kas tiek ņemti vērā, nosakot studiju programmas pieļaujamās izmaiņas. Studiju plānu nākamajam studiju gadam, pēc studējošo aptaujās izteiktajiem priekšlikumiem un programmas docētāju ierosinājumiem, studiju gada pavasara semestrī izstrādā studiju programmas direktors; studiju plānu apstiprina Informācijas un komunikācijas studiju virziena padome un fakultātes dome. Arī citās institūcijās, kas veidotas ar studiju procesu saistītu problēmu risināšanai, piedalās studentu izvirzītie pārstāvji ( 89

90 2.2. Profesionālā maģistra studiju programma Arhīvniecība SV ietvaros 2014./2015. st. g. darbojās otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības maģistra studiju programma Arhīvniecība (kods 47322), Studiju programma licencēta 2005.g. 6. jūnijā, licences Nr , akreditēta uz sešiem gadiem līdz gada 28. maijam. 17. Studiju programmas īstenošanas mērķi un uzdevumi Programmas mērķi ir: 1) nodrošināt kompetenci arhīvu pārvaldībā atbilstoši Latvijas normatīvajai bāzei un profesijas standarta Arhīvists prasībām; 2) nodrošināt starptautiskai praksei atbilstošu zināšanu un iemaņu iegūšanu darbam arhīvos, tostarp arī institūciju arhīvos; 3) veicināt arhīvzinātnes un ar to saistīto zinātņu arheogrāfijas, dokumentoloģijas, informācijas zinātņu u.c. attīstību. Programmas uzdevumi ir: 1) sniegt padziļinātas teorētiskās zināšanas arhīvzinātnē un tai radniecīgajās zinātņu nozarēs (vēstures palīgzinātnēs, sociālajās un komunikācijas zinātnēs u.c.); 2) attīstīt mūsdienu metodoloģijai atbilstošas analīzes prasmes un iemaņas arhīva un dokumentu pārvaldībā; 3) padziļināt un paplašināt studējošo kompetences IT tehnoloģiju ieviešanai dokumentu klasifikācijā un sistematizēšanā, arhīva uzziņu sistēmas izveidē, datu bāzu veidošanā, dokumentu saglabāšanā; 4) nodrošināt integrētu vadības teorijas, projektu izstrādes un tiesību zinātņu, pedagoģijas un psiholoģijas apguvi, lai stimulētu studējošo komunikatīvo potenciālu, viņu konkurētspēju darba tirgū; 5) veicināt studējošo zinātnisko iemaņu attīstību, sekmēt viņu iespējas radošajā, zinātniski pētnieciskajā darbā, rosinot viņus uz studiju turpināšanu doktorantūrā 90

91 18. Studiju programmas paredzētie studiju rezultāti Studiju programmas absolvents, iegūstot arhīvniecības profesionālā maģistra grādu: Zināšanu un izpratnes jomā - Demonstrē teorētiskas pamatzināšanas arhīvzinātnē, arheogrāfijā, arhīva un dokumentu pārvaldībā, izprot šo nozaru nozīmīgumu arhīvista profesionālajā darbībā, apliecina kritiski vērtējošu un kopsakarības atklājošu izpratni teorijas un prakses vienotībā. - Izprot Latvijas valsts, Eiropas Savienības un pasaules arhīvu darbu reglamentējošo normatīvu prasības, spēj objektīvi spriest un vērtēt pasaules, tās atsevišķu reģionu un Latvijas/Latgales arhīvu darbības vēsturisko nozīmīgumu, samērojot to ar mūsdienu zinātņu aktualitātēm. - Ir izpratne par profesionālo ētiku un arhīvu pārvaldības atbilstību likumdošanai. Zināšanu pielietojuma jomā - Spēj izvērtēt, uzkrāt un saglabāt arhīvu materiālus, kuriem ir arhīviskā vērtība, ievērojot provenances (izcelsmes) principu, saglabājot dokumentu oriģinālās savstarpējās saiknes (oriģinālo kārtību) un nodrošinot to uzticamību; - veic savus profesionālos pienākumus un funkcijas attiecībā uz dokumentu (tai skaitā elektronisko dokumentu) radīšanu, saglabāšanu un dispozīciju (iznīcināšanu); dokumentu izvērtēšanu un uzkrāšanu arhīvā, saskaņā ar arhīvu darbības reglamentējošajiem normatīviem aktiem; - nodrošina arhīvu fondos esošo lietu [dokumentu] preventīvo aizsardzību, saglabāšanu un konservāciju, kā arī šo dokumentu fondēšanu, aprakstīšanu, uzskaiti un izmantošanu; - uztur arhīvā esošo dokumentu integritāti, pārzina fondražu tiesības un intereses, izprot dokumentu izmantotāju (apmeklētāju un pētnieku) tiesības, intereses un vajadzības, gatavo arhīva uzziņas. - sistematizē arhīva dokumentus, atbilstoši arhīvniecības standartu prasībām, izprot to saturu vēstures norišu kontekstā; - lieto jaunākās IT tehnoloģijas, iesaistās arhīva datu bāzu radīšanā, sekmē to izmantošanu pētniecībā; 91

92 - veicina Latvijas nacionālā dokumentārā mantojuma saglabāšanu un izmantošanu, sadarbojoties ar savu un citu profesiju pārstāvjiem, - spējpaplašināt starptautisko sadarbību un risināt problēmas, arhīvu standartu un ētikas kodeksa principu kontekstā; - spēj saskatīt un aktualizēt ar pasaules, tās atsevišķu reģionu un Latvijas/Latgales arhīvu darbības procesiem saistītus problēmjautājumus: formulēt problēmas un pētnieciskos uzdevumus; integrēt pētniecībā dažādu fondražu vēstures, Latvijas valsts administratīvi teritoriālā iedalījuma vēstures u.c. dokumentu izpēti citās ar arhīvniecību saistītās palīgnozarēs; izstrādāt pētniecībā inovatīvus metodoloģiskos risinājumus; - izmanto apgūtās teorētiskās zināšanas un prasmes, zinātniski pētnieciskās darbības veikšanai (Power Point prezentācijas, raksti, referāti, projekti, maģistra darbs u.c.). Komunikācijas jomā: - atbalsta labu (kvalitatīvu) dokumentu pārvaldību, sadarbojoties ar institūcijām, spēj konsultēt kvalitatīvas dokumentu pārvaldības jautājumos; - orientējas ne tikai uz jau esošo dokumentu uzkrāšanu, bet cenšas nodrošināt, lai aktīvās informācijas aprite un arhīva darbība atbilst vērtīgo dokumentu saglabāšanai; - sarunās ar ierēdņiem vai dokumentu īpašniekiem par dokumentu uzkrāšanu arhīvā, pieņem lēmumus, izmantojot atbilstošu dokumentu nodošanas, dāvināšanas vai pārdošanas pilnvarojumus; - komunicējot ar fondražiem, spēj pamatot finansiālos nosacījumu, respektē autortiesības; - komunicējot ar apmeklētājiem, ievēro fondu lietās esošo dokumentu pieejamības (un normatīvajos aktos paredzēto pieejamības ierobežojumu) nosacījumus; - dokumentē arhīva dokumentu uzkrāšanu, fondēšanu, saglabāšanu, izmantošanu un citas arhīvā veiktās darbības; - prot publiski atklāt/prezentēt savu skatījumu arhīva darba jautājumos, uzklausīt citus viedokļus un argumentēti aizstāvēt un pamatot savu viedokli diskusijās. Profesionālās pilnveides jomā: 92

93 - izmanto kreatīvas pieejas savas kompetences pilnveidošanas meklējumos, profesionālajā darbībā distancējas no stereotipiem un klišejām; - prot patstāvīgi strukturēt savu profesionālo izglītību studijās, rosinot arī citus arhīva darbiniekus paaugstināt savu kvalifikāciju; - prot formulēt jautājumus un diskutēt par arhīva darba nozīmīgiem jautājumiem ar Latvijas sabiedrības un arī citu ES valstu arhīvu pārstāvjiem; - spēj mērķtiecīgi gatavoties mūžizglītībai, patstāvīgi papildināt zināšanas, attīstīt savas pētnieciskās iemaņas un prasmes. 19. Studiju programmas plāns (studiju kursu un studiju moduļu saraksts un to apjoms kredītpunktos, sadalījums pa studiju programmas obligātās, ierobežotās izvēles vai izvēles daļām, norādot to apjomu kredītpunktos, īstenošanas plānojums). Studiju programmā izveidoti vairāki moduļi: obligāti apgūstamais (A) nozares teorijas modulis Arhīvniecības tradicionālie aspekti un novitātes, kas iever sevī arī noslēguma pārbaudījumus, ierobežotās izvēles modulis (B), kuru viedo Prakšu modulis un divi profesionālās specializācijas modulļi Arhīvists un sabiedrība un profesionālās spcializācijas modulis Digitālie arhīvi. Sakarā ar to, ka studējošo sastāvā ir gan studējošie ar darba pieredzi, gan arī studējošie bez darba pieredzes, pogramā ir ietverts viens ierobežotas izvēles modulis, kura ietvaros studējošie no piedāvātajiem kursiem var izvēlēties savai profesionālajai gatavībai aktuālākos. Izvēles modulis (C) tiek veidots atbilstoši studējošo vēlmēm, tajā var iekļaut jebkuru studiju kursu no RA fakultāšu piedāvājuma, kā arī veidot specializācijai atbilstošus jaunus un netradicionālu studiju kursu, pioeaicinot vieslektoru. Studiju programmas plānojumu skat. 17. tabulā. 93

94 17. tabula Profesionālā maģistra studiju programmas Arhīvniecība plānojums pa semestriem Programmas daļas/moduļi Obligātā daļa (A) Nozares teorijas modulis Arhīvniecības tradicionālie aspekti un novitātes (16KP) Arhīvzinātne, tās aktuālās problēmas Latvijas varas, pārvaldes un tiesību vēsture Arheogrāfija Pētnieciskā darba metodoloģija un metodika Vadības teorija un arhīva darba menedžments Globālās komunikatīvās sistemas un satrpkultūru komunikācija 1. sem. KP 2. sem. KP 3. sem. KP 4. sem. KP 4/3* 2/0* I Pārb. Docētājs E DI Dr. hist. vad. pētn. A. Ivanovs Mg. hist.lekt. P.Kivrāns DI DI Dr. hist. vad. pētn. A. Ivanovs Dr. hist. vad. pētn. A. Ivanovs E Mg. prof. hist. viesdoc. G. Gorbunova Mg. paed., Mg. hist. vieslekt. V. Čakša Mg. hist. lekt. P. Kivrāns DI Maģistra pārbaudījumi (20 KP) Valsts eksāmens Maģistra darba aizstāvēšana Ierobežotās izvēles (B ) profesionālās specializācijas modulis I Arhīvists un sabiedrība (I0 KP) Dokumentu pārvaldība Dokumentu sistematizācija Dokumentu preventīvā aizsardzība Profesionālā ētika Profesionālās spcializācijas modulis (II) Digitālie arhīvi (I0 KP) Datu kvalitāte Elektronisko dokumentu informācijas sistēmas Prasību specificēšana un modelēšanaelektronisko dokumentu sistēmās Digitālie arhīvi un arhīva dokumentu popularizēšanas problēmas /3* E E E DI E I Mg. oec. lekt. A. Puzule Mg. arhiv. vieslekt. K. Abricka Mg.chem.viesdoc. M. Sprūdža Mg. paed., Mg. hist. vieslekt. V. Čakša DI 3 E Dr. sc. comp. asoc. viesprof. A. Jansone Dr.sc.ing.asoc.prof. P. Grabusts 3 DI Dr.sc.comp. prof. A. Teilāns DI Dr. hist. vad. pētn. A. Ivanovs 94

95 Ierobežotās izvēles modulis (B) (5KP) Arhīvpedagoģija 2 Autortiesības, administratīvās un 3* pašvaldību tiesības arhīvista darbā Lietišķā komunikācija un etiķete 2+ Projektu vadība 1+ Socioloģiskie pētījumi arhīva darbā 1+ Prakses modulis 16/24* KP Arhīva darba prakse 8* Pprofesionālā prakse I 4 Profesionālā prakse II 6 Pētnieciskā prakse 3 Kvalifikācijas prakse 3 Izvēles (C) kursi (4** KP) Vēstures palīgdisciplīnas 2 Vēsturiskie dokumenti arhīvos 2 Arhīvi Latvijā un pasaulē 2+ Paleogrāfija 2+ Digitālo bibliotēku izveidošana ar 2+ MS Visual Studio Kopā 80 KP *studējošajiem bez arhivēšanas darba pieredzes ** jāizvēlas tikai studējošajiem ar arhivēšanas darba pieredzi + norāda uz iespējamo izvēli I I I I Mg. arhiv. vieslekt. S. Romanovska Mg. soc.sc., Mg. iur,. lekt. I. Krampuža Dr. oec. asoc. prof. I. Arbidāne Dr. phil. Prof. S. Lazdiņa Mg. paed. Vieslekt. V. Korkla DI DI DI DI DI Mg. arhiv. Vieslekt. K. Abricka Mg. arhiv. vieslekt. K. Abricka Mg. arhiv. vieslekt. K. Abricka Dr. hist. vad. pētn. A. Ivanovs Dr. hist. vad. pētn. A. Ivanovs I I I I I Mg. hist. lekt. P. Kivrāns Dr. hist. vad. pētn. A. Ivanovs Mg. hist. lekt. P. Kivrāns Dr. hist. vad. pētn. A. Ivanovs Mg. sc.ing. lekt. A. Zorins DI 20. Studiju kursu un studiju moduļu apraksti SV ietvaros īstenotā maģistra programma saturiski strukturēta trīs moduļos: arhīvzinātnes nozares teorijas modulis, arhīvista profesionālās specializācijas modulis un prakses modulis (skat. 19. tabulu). Moduļos ietverto studiju kursu pārbaudījuma veidus skat. 18. tabulā. 95

96 Studiju kursu un studiju moduļu (ja tādi ir) apraksti 18. tabula Studiju programmas Arhīvniecība obligātās daļas (A) nozares teorijas modulis Arhīvniecības tradicionālie aspekti un novitātes (16KP) balstās uz starpdisciplināru pieeju, nodrošinot studējošo zināšanas un praktiskās arhīva darba iemaņas, kas balstās uz arhīvzinātnes, arheogrāfijas, vadībzinātnes un komunikācijas teorijas un metodoloģijas mijiedarbību. Studiju kursa nosaukums Studiju kursu satura anotācija Studiju rezultāti (studējošo kompetence) Latvijas varas, pārvaldes un tiesību vēsture Arhīvzinātne un tās aktuālās problēmas Studiju kursa apguve nodrošina studējošo zināšanas un izpratni par Latvijas vēstures norisēs raksturīgajām izmaiņām valsts varas, pārvaldes un tiesību sistēmā. Kurss iepazīstina ar arhīvzinātnes teoriju un metodoloģiju, tās galvenajām pieejām un metodēm, pamatjēdzieniem un konceptiem, kā arī ar arhīvu pamatfunkcijām, uzdevumiem un praktiskās darbības virzieniem Arheogrāfija Kurss iepazīstina ar zinātniskās arheogrāfijas teoriju, metodoloģiju un metodiku un veido arhīvistam nepieciešamās praktiskās iemaņas arhīva dokumentu apzināšanā un publikāciju sagatavošanā. Kursa mērķis:veidot sistēmisku priekšstatu par arheogrāfijas tapšanu un attīstību kopš gs., par arheogrāfijas teorētiskām problēmām un arheogrāfu darbības galvenajiem virzieniem, kā arī nodrošināt praktisku iemaņu iegūšanu arhīva dokumentu un citu vēstures avotu edīcijas jomā. Pētnieciskā darba metodoloģija un metodika Kurss iepazīstina ar zinātniskās pētniecības darba specifiku arhīvzinātnes jomā un ar maģistra darba izstrādes noteikumiem. Kursa mērķis ir veidot priekšstatu par zinātniskās pētniecības darba metodoloģiju, metodiku un tehniku, šajā kontekstā iepazīstinot studentus ar maģistra darba būtību, izstrādes un noformēšanas prasībām. Studējošie spēj identificēt laikmetam raksturīgo iezīmju atspoguļojumu arhīva dokumentos un teorētiskajā literatūrā Izveidota izpratne par mūsdienu arhīvzinātnes teorijas un metodoloģijas nesaraujamo saikni ar arhīvu pārvaldības praktiskajiem uzdevumiem un darbības veidiem, nodrošinot prasmes patstāvīgi izmantot teorētiskās zināšanas augsti kvalificētā arhīvista profesionālo funkciju veikšanā LNA, valsts un pašvaldības institūciju arhīvos un akreditētajos privātajos arhīvos. Studējošais kursa noslēgumā izprot un pārzina zinātniskās arheogrāfijas tapšanas specifiku un pamattendences tās attīstībā. Izprot un pārzina zinātniskās arheogrāfijas metodoloģiju un teoriju, kā arī lietišķas arheogrāfijas arhīva dokumentu edīcijas principus. Spēj dziļi vērtēt arhīva dokumentu (vēstures avotu) publikācijas, balstoties uz zinātniskās arheogrāfijas principiem, sagatavot pilnvērtīgu arhīva dokumentu publikāciju. Izprot un pārzina problēmas un nozīmīgākās tendences zinātniskās arheogrāfijas attīstībā Latvijā un spēj patstāvīgi vērtēt šīs problēmas un tendences Studējošais kursa noslēgumā izprot mūsdienu arhīvzinātnes nozīmi un lomu arhīvu attīstībā Latvijā un pasaulē, arhīvu pārvaldībā un arhīvista praktiskajā darbībā. Pārzina un spēj pareizi lietot arhīvzinātnes pamatjēdzienus un konceptus. Pārzina un spēj patstāvīgi vērtēt arhīvzinātnes teorētiskāspamatnostādnes, argumentēti uzstāties par arhīvzinātnes diskutējamajiem jautājumiem. Izprot un pārzina Latvijas Nacionālā arhīva, valsts un pašvaldības institūciju arhīvu un akreditēto privāto arhīvu darbības normatīvo bāzi, kā arī arhīvu funkcijas, uzdevumus, darbības pamatvirzienus un spēj kritiski raksturot viena 96

97 konkrēta arhīva darbību. Izprot provenances principa nozīmi Nacionālā dokumentārā mantojuma saglabāšanā un spēj raksturot arhīva fonda veidošanās specifiku, fonda sastāvu un arhīva dokumentu arhīvisko vērtību. Izprot un pārzina Latvijas arhīvu attīstības tendences un perspektīvas. Kursa apguves rezultātā tiek izveidota izpratne par LNA menedžmenta procesu un sakarībām starp funkcijām, resursiem un organizācijas efektivitāti, Kurss iepazīstina ar vadības teoriju, tās galvenajiem pamatojoties uz normatīvajiem aktiem un pamatjēdzieniem un Latvijas nacionālā arhīva vietu nodrošinot prasmes strādāt ar Latvijas Republikas valsts pārvaldes institucionālajā sistēmā, kā arī darba likumiem un plānošanas dokumentiem, ieviešot tos plānošanu, organizēšanu un kontroli. savā praktiskajā darbā. Studenti iepazīstas ar LNA struktūrvienībām un apmeklēs Personāla dokumentu valsts arhīvu. Studējošais kursa noslēgumā spēj izprast Globālās globalizācijas procesus un pretrunas; spēj raksturot komunikatīvās globalizēto pasauli Latvijas mēdijos informācijas sistemas un Mērķis: iepazīstināt ar svarīgākajām starpkultūru telpā; patstāvīgi un kritiski formulēt starpkultūru satrpkultūru komunikācijas teorētiskajām atziņām, definīcijām, komunikācijas būtību, izprot tās nozīmi mūsdienu komunikācija teorētisko viedokļu daudzveidību, kultūras kultūrvidē, ir priekšstats par nozīmīgākajām komunikāciju variantiem, kultūras saikni ar ideoloģiju teorijām un teorētiķiem; prot fiksēt mijkultūru un globalizāciju. Veidot priekšstatu par dokumentu vides liecības, prot apstrādāt novērojumu datus un komunikatīvajām sistēmām. prezentēt rezultātus; integrē starpkultūru komunikācijas atziņas profesionālajā un pētnieciskajā darbā. Maģistra pārbaudījumi (20 KP) moduļa mērķis ir pārbaudīt studiju procesa laikā maģistranta iegūtās teorētiskās zināšanas arhīvzinātnes, arheogrāfijas, kā arī arhīvu un dokumentu pārvaldības u.c. teorijā, metodoloģijā un metodikā, apliecināt tās eksāmenā un izstrādātajā maģistra darbā, veidojot to kā patstāvīgu (oriģinālu) pētījums ar novitātes elementiem. Vadības teorija un arhīva darba menedžments Valsts eksāmens Balstās uz studējošo prasmi prezentēt savas zināšanas, tās sasaistot ar iegūtajām praktiskajām iemaņām, kā arī diskutēt par aktuālajiem arhīvniecības jautājumiem. Eksāmena organizācija: maģistranti izvēlas un gatavo izvērstai prezentācijai vienu tēmu no SVP apstiprinātā saraksta.. Maģistranti sagatavo izvērstas atbildes uz šiem jautājumiem, pievienojot izmantotās literatūras, normatīvo dokumentu un citu informācijas avotu sarakstus. Iespējama elektroniskā prezentācija. Atbilžu sagatavošanas procesā maģistrantiem tiek dota iespēja konsultēties ar attiecīgu kursu docētājiem. Atbildēs vēlams izmantot LR normatīvos dokumentus. Atbildēs uz jautājumiem, kuriem ir praktiska ievirze, nepieciešams parādīt arī praktiskās iemaņas 97

98 Studējošais maģistra darbā spēj parādīt padziļinātas un paplašinātas zināšanas un izpratni par arhīvzinātnes un ar arhīvzinātni saistīto zinātnes nozaru un apakšnozaru teorētiskiem un praktiskiem jautājumiem; spēj integrēt dažādu jomu (nozaru) zināšanas maģistra darba izstrādēs procesā; spēj Maģistra darbs ir patstāvīgs (oriģināls) pētījums, kas ievērot jaunākās zinātnes atziņas, kas rada pamatu satur novitātes elementus. Novitāte var izpausties gan radošai domāšanai, profesionālajai darbībai un patstāvīgā arhīvu un dokumentu pārvaldības aktuālo pētniecībai, kā arī patstāvīgajai kompetenču problēmu izvērtēšanā un to risinājumu meklējumos, pilnveidei; spēj patstāvīgi formulēt un kritiski gan arhīvniecības teorijas, metodoloģijas un analizēt pētāmās problēmas; spēj plānot savu metodikas, kā arī arhīvniecības jaunāko tendenču zinātniskās pētniecības darbu, optimizēt tā norisi; izpētē un izvērtējumā un ārzemju arhīvu darbības spēj radoši izmantot teorētiskās atziņas praktisku apzināšanā un izpētē. Darba izstrādes rezultātā iegūtās problēmu risināšanā; spēj izvirzīt pētījuma hipotēzi, jaunās zinātniskās atziņas var tikt formulētas kā formulēt pētījuma priekšmetu un objektu, darba priekšlikumi to praktiskai izmantošanai. mērķi un uzdevumus, veikt secinājumus; spēj argumentēt savas atziņas un priekšlikumus (rekomendācijas), veidojot pārdomātu, loģisku pētāmās problēmas izklāstu maģistra darbā. Studiju rezultātu pārbaudes forma: maģistra darba publiska prezentācija un aizstāvēšana. Ierobežotās izvēles (B) profesionālās specializācijas modulis I Arhīvists un sabiedrība (I0 KP) ir izveidots, lai nodrošinātu studējošo zināšanas par dokumentu būtību, to informatīvo potenciālu, dokumentu veidošanas un pārvaldības priekšnosacījumus valsts, institūciju, privātajos arhīvos, to atrašanos arhīvos (sakārtošanu, sistematizēšanu, aprakstīšanu, aizsardzību, saglabāšanu, izmatošanu pētījumos u.c. aktuālitātēm Kursa mērķis ir sniegt zināšanas par vienu no Studējošais kursa noslēgumā spēj: izskaidrot Dokumentu informācijas resursu un komunikācijas procesa dokumentu sistēmu pārvaldības problemātiku. 2) pārvaldība elementiem dokumentu un raksturot dokumentēšanas Pārzināt dokumentu sagatavošanas un un dokumentu pārvaldības saikni ar organizācijas noformēšanas prasības. 3) Atklāt kopsakarības vadību. Apgūstot kursu studenti prot novērtēt dokumentu starp organizācijas uzdevumiem un piemērojamo sistēmu atbilstību organizācijas vajadzībām, izprot dokumentu sistēmu. 4) Izvērtēt organizācijā dokumentu noformēšanas noteikumus, spēj izstrādāt lietojamos dokumentus un to lietu veidošanu. 5) dokumentēšanas procesus reglamentējošus dokumentus Analizēt organizācijas dokumentu pārvaldības un izvērtēt ilgtermiņa un pastāvīgi glabājamos sistēmu, konstatēt nepilnības un izstrādāt dokumentus. priekšlikumus tās pilnveidei. Iegūtasakadēmiskās zināšanas: 1) nostiprināts Dokumentu priekšstats par iestādes dokumentu veidošanas, sistematizācija sakārtošanas, sistematizācijas, aprakstīšanas un pārvaldības principiem un metodēm; 2) nostiprinātas zināšanas par valstī pieņemtajiem un starptautiskajiem arhīviskā apraksta standartiem; Kursa mērķis ir sniegt studentiem zināšanas par iestādes 3) tiek iegūtas teorētiskas zināšanas par arhīva dokumentu veidošanu, sakārtošanu, sistematizāciju, fondu un tā daļām; Profesionālās kompetences: 1) aprakstīšanu un pārvaldību prasme izprast institūcijas funkcijas un uzdevumus, informācijas plūsmas mehānismus, lai nodrošinātu dokumentu apriti; 2) prasme izstrādāt prasības dokumentu pārvaldības projektiem un specifikācijām; 3) prasme organizēt, pārvaldīt un sistematizēt informāciju; 4) prasme novērtēt dokumentus un informāciju; 5) prasme novērtēt un izvēlēties piemērotākos Maģistra darba aizstāvēšana 98

99 glabāšanas apstākļus dažādu materiālu informācijas nesējiem. 6) prasme identificēt un aprakstīt arhīva fondu un tā daļas atbilstoši valstī pieņemtajiem un starptautiskajiem arhīviskā apraksta standartiem; 7) prasme noteikt arhīva fondu iekšējo struktūru un sakārtot arhīva dokumentus, balstoties uz iegūtajām teorētiskajām zināšanām; 8) prasme izmantot standartus un normatīvus aktus iestādes dokumentu sakārtošanā, sistematizācijā, aprakstīšanā un pārvaldībā Zināšanau jomā ir apgūti teorētiskie jautājumi, ir Dokumentu izpratne par arhīvos esošo dokumentu datu preventīvā vidēm, to īpašībām, informācijas nesējiem un aizsardzība apkārtējās vides faktoru ietekmi, apgūti dokumentu saglabāšanas galvenie pamatprincipi Kursa mērķis sniegt studentiem zināšanas par arhīvu un metodoloģija, kā arī dokumentu saglabāšanas darbu dokumentu saglabāšanā. Studenti iepazīsies ar politikas izstrāde. Pilnveidotas akadēmiskās arhīvos esošo dokumentu datu vidēm un informācijas kompetences: iegūta prasme noteikt optimālākās nesējiem to īpašībām un apkārtējās vides faktoru ietekmi dokumentu saglabāšanas metodes un identificēt uz tiem, iemācīsies novērtēt un novērst ar tiem saistītos riskus, prasme izstrādāt institūcijas dokumentu riskus dokumentu saglabāšanā. Studentu apgūs saglabāšanas politiku un programmu, kā arī dokumentu preventīvās saglabāšanas metodes un iegūs rīcības plānus ārkārtas situācijām, prasme analizēt zināšanas par dokumentu saglabāšanas politikas un informācijas saglabāšanas mūsdienu aspektus, programmas izstrādi un to ieviešanas metodēm, kā arī prezentēt analīzes rezultātus un diskutēt par tiem, par rīcības plāna izstrādi ārkārtas situācijām un prasme kritiski izvērtēt sava darba rezultātus, pasākumiem seku novēršanai. Kurss sniegs arī ieskatu prasme strādāt grupā, ievērot akadēmiskā darba par dokumentu konservāciju un mūsdienu informācijas ētikas normas. Profesionālās kompetences: saglabāšanas metodēm. iegūtas iemaņas dokumentu preventīvajā aizsardzībā, dokumentu saglabāšanā ārkārtas situācijā un dokumentu uzskaitē, iegūtas iemaņas izstrādāt dokumentu saglabāšanas programmu atbilstoši starptautiskajai praksei, standartiem un citiem normatīvdokumentiem. Profesionālās spcializācijas modulis (II) Digitālie arhīvi (I0 KP)nodrošina zināšanas par datu kvalitātes kvalitātes mērīšanu, elektronisko dokumentu vadības principiem, datu uzglabāšanas iespējām dažādos informācijas nesējos, nodrošinot elektronisko dokumentu sistēmu izstrādes procesu iemaņas un apgūstot šādu sistēmu analīzes un programmatūras prasību specificēšanas metodes un rīkus. 99

100 Datu kvalitāte Elektronisko dokumentu informācijas sistēmas Prasību specificēšana un modelēšana elektronisko dokumentu sistēmās Kursa mērķis sniegt pamatzināšanas par kvalitātes jēdzienu, kvalitātes mērīšanu un Visaptverošo kvalitātes vadību (VKV) un zināšanas par datu kvalitātes definēšanu, mērīšanas un uzlabošanas metodēm. Radīt sapratni par kvalitātes nodrošināšanas pamatprincipiem, tā mērķiem un izprast kvalitātes nodrošināšanas metodes. Iepazīstināt studentus ar kvalitātes jēdziena saturu, dažādām kvalitātes definīcijām un to pielietošanas iespējām kvalitātes mērīšanā; visaptverošo kvalitātes jēdzienu; visaptverošās kvalitātes vadību un tās galvenajiem darbības principiem, kvalitātes standartu ISO Radīt izpratni par datu kvalitātes definēšanas pamatprincipiem, datu kvalitātes mērīšanas, uzlabošanas un uzturēšanas metodēm Kursa mērķis sniegt priekšstatu par elektronisko dokumentu vadības principiem, datu uzglabāšanas iespējām dažādos informācijas nesējos. Tiek apskatīti elektronisko arhīvu vadības (ERM) principi. Praktiskajā daļā uzmanība pievērsta datu bāzu vadības sistēmu (DBVS) pamatu apgūšanai, to izmantošana elektronisko dokumentu uzglabāšanā un apstrādē. Studiju kursa mērķis ir iepazīties ar elektronisko dokumentu sistēmu izstrādes procesu un apgūt šādu sistēmu analīzes un programmatūras prasību specificēšanas metodes un rīkus. Galvenie kursā apskatāmie jautājumi ir sistēmanalīze ar mērķi izstrādāt programmatūras prasību specifikāciju un veikt sākotnējo sistēmas projektēšanu - izstrādāt sistēmas darbības koncepcijas aprakstu. Studenti apgūs sistēmas izstrādes uzsākšanu, prasību noskaidrošanu un to formalizēšanu. Kursā ir apskatīta procesu modelēšana un alternatīvo sistēmas izstrādes risinājumu izvērtēšana, kas nepieciešama lai atrastu katras elektronisko dokumentu informācijas sistēmas optimālo risinājumu. Studējošie zinās kvalitātes jēdzienus, kvalitātes mērīšanas un pilnveidošanas metodes, izpratīs visaptverošās kvalitātes vadības pamatprincipus, pratīs definēt datu kvalitātes kritērijus, noteikt kvalitātes mērīšanas un uzlabošanas metodes. Pārzina elektronisko dokumentu vadības principus, prot izmantot datu bāzu vadības sistēmas elektronisko dokumentu uzglabāšanā Studējošais kursa noslēgumā iegūst zināšanas sistēmu analīzē un tās praktiskā pielietošanā elektronisko dokumentu informācijas sistēmu programmatūras prasību identificēšanā. Iegūst zināšanas un praktiskās iemaņas programmatūras prasību specifikācijas izstrādē Studējošais kursa noslēgumā izprot digitālu arhīvu lomu nacionālā dokumentārā mantojuma Kurss iepazīstina ar digitālu arhīvu veidošanas popularizēšanā un saglabāšanā. Izprot un pārzina tehnoloģijām, akcentē digitālu arhīvu lomu nacionālā digitālu arhīvu veidošanas tehnoloģijas un spēj dokumentārā mantojuma popularizēšanā. Kursa mērķis: argumentēti noteikt digitālu arhīvu kvalitāti gan izveidot studentos izpratni par digitālu arhīvu lomu izmantoto tehnoloģiju ziņā, gan arī digitālā arhīvā nacionālā dokumentārā mantojuma popularizēšanā un reprezentētu materiālu ziņā. Spēj izmantot saglabāšanā, veidot priekšstatu par digitālu arhīvu digitālu arhīvu materiālus savā patstāvīgajā darbā dažādību, nodrošinot prasmes patstāvīgi vērtēt digitālus (studijās un pētniecībā). Izprot digitālu arhīvu arhīvus nozīmi un lomu zinātniskās arheogrāfijas un arhīvniecības attīstībā Latvijā un pasaulē. Ierobežotās izvēles modulis (B) (5KP) ietvertie kursi paplašina zināšanas par arhīvu saikni ar sabiedrības izglītošanas organizēšanu, dokumentu ekspozīciju veidošanas, izmantošanas un dažādu sadarbības formu tiesisko regulējumu, lietišķās etiķetes galvenajiem virzieniem arhīva darba popularisēšanā Digitālie arhīvi un arhīva dokumentu popularizēšanas problēmas Arhīvpedagoģija Kurss iepazīstina studentus ar arhīvu pedagoģijas idejām Apguves rezultātā studējošie iegūst zināšanas par 100

101 un iespējām, paplašina esošo un potenciālo arhīvistu kompetenci darbā ar sabiedrību. Autortiesības, administratīvās un pašvaldību tiesības arhīvista darbā Kurss paredz iepazīstināt studentus ar administratīvajām tiesībām, pašvaldību tiesībām atbilstoši spēkā esošajiem tiesību aktiem par administratīvo tiesību un pašvaldību tiesību būtību, subjektiem, valsts pārvaldes, tajā skaitā, pašvaldību lomu un nozīmi, administratīvi tiesiskajām attiecībām, administratīvo procesu pašvaldības iestādēs, tiesā, pašvaldību kompetenci, pašvaldību patstāvību un attiecībām ar valsts tiešās pārvaldes iestādēm, pašvaldību institucionālo sistēmu un pašvaldības amatpersonu atbildību, pašvaldības lēmumu sistēmu un lēmumu pieņemšanas kārtību, kā arī, piedaloties praktiskajās nodarbībās un administratīvo tiesu spriedumu analīzē iemācīt plānot, meklēt, atlasīt, motivēt un novērtēt konkrēto situāciju, pierādījumus; palīdzēt studentiem attīstīt iemaņas attiecīgo dokumentu sastādīšanā. Lietišķā komunikācija etiķete un Kursa mērķis ir sniegt zināšanas par lietišķās etiķetes galvenajiem virzieniem biznesa sarunu sagatavošanā, norisē, apgūt mūsdienu uzvedības normas un iepazīties ar biznesa etiķetes galvenajiem elementiem. Projektu vadība Kursa mērķis: Sniegt studējošiem padziļinātas teorētiskās zināšanas, veidot prasmi saskatīt problēmas, kas attiecas uz viņu profesiju un sekmēt teorētisko atziņu praktisko pielietojamību kultūras projektu vadības jomā. (2)Nodrošināt zināšanas par projektu inicializāciju, izstrādi, plānošanu, ieviešanu, vērtēšanu un uzraudzību. (3)Attīstīt studentos pētnieciskas iemaņas un prasmes projektu vadības jomā Eiropas Savienības fondu vai citu donoru finanšu resursu piesaistē. konkrētām arhīvpedagoģijas darba formām un dokumentu informative potenciāla popularizēšanas pieejām LNA. Studējošais kursa noslēgumā iegūst izpratni par administratīvo un pašvaldību tiesību priekšmetu. Apgūst administratīvā procesa principu būtību. Iegūst izpratni par valsts un pašvaldību pārvaldes institūtu, pašvaldību kompetenci, pašvaldību patstāvību un attiecībām ar valsts tiešās pārvaldes iestādēm, pašvaldību institucionālo sistēmu un pašvaldības amatpersonu atbildību, pašvaldības lēmumu sistēmu un lēmumu pieņemšanas kārtību. Iegūst zināšanas un prasmi pielietot tiesiskās aizsardzības līdzekļus. Studenti apgūst valsts un pašvaldības pārvaldes jēdzienus, valsts pārvaldes formas. Apgūst iemaņas orientēties valsts pārvaldes organizācijas jautājumos. Apgūst prasmi izmantot zināšanas juridisku problēmu praktiskā risināšanā. Apgūst pamatzināšanas par Eiropas Savienības ietekmi uz Latvijas valsts pārvaldes tiesisko reglamentāciju un administratīvo tiesību attīstību. Izprot un spēj analizēt administratīvo tiesu spriedumus, spēj patstāvīgi sagatavot pieteikumus. Izprot administratīvās atbildības institūta būtību, soda piemērošanu, soda veidus, administratīvās atbildības lietvedību. Studiju rezultātu pārbaudes forma: praktiskās nodarbības, patstāvīgais darbs, kontroldarbs, diferencēta ieskaite Kursa gaitā studenti apgūst iemaņas darījumu sarunu sagatavošanā, norisē, vienošanās panākšanā, uzvedības normu ievērošanā pieņemšanas laikā. Iepazīstas ar protokola galvenajiem elementiem, vizītkartes lietošanas noteikumiem. Studenti praktiski apgūst galda klāšanas iemaņas. Studējošais kursa noslēgumā: (1) Izprot kultūras nozares vietu valsts politikā un ekonomikā, kultūras produktu tapšanas un funkcionēšanas nosacījumus, kā arī izprot kultūras projektu vietu un specifiku kultūrsociālās vides attīstībā. (2) Pārzina projekta izstrādes ciklus un procesu. Spēj plānot, organizēt un vadīt projektā izpildāmos darbus un noteikt to prioritātes. (3) Izprot radošo un finansu sadarbību ar iestādēm (valsts, starptautiskie fondi, asociācijas, komitejas, nevalstiskās organizācijas un privātpersonas) projektu vadībā. (4) Prot definēt, izstrādāt un izvērtēt projektus dažādos kultūras 101

102 novirzienos Vēstures palīgdisciplīnas Socioloģiskie pētījumi arhīva darbā Kursa uzdevums parādīt vēstures palīgzinātņu rašanos, specifikās iezīmes un nozīmi vēstures avotu pētniecībā un vēstures procesu izpratnē. Kursa ietvaros studējošajiem tiek paplašināts priekšstats par sabiedrības sociālo struktūru, tās funkcionēšanu un attīstību, veidojot izpratni par arhīva vietu sociālo institūtu sistēmā. Studenti iepazīstas ar socioloģisko pētījumu metodēm un pētniecisko procedūru. Socioloģiskās zināšanas palīdz izprast sabiedrībā notiekošos sociālos procesus, organizēt lietišķos mikropētījumus arhīva darba ar klientiem organizēšanā un, līdz ar to, attīstīt profesionālo kultūru. Kursu apgūstot, studējošie: Izprot vēstures palīgdisciplīnu pamatjēdzienus; Prot raksturot vēstures palīgdisciplīnu rašanās cēloņus; Pārzina palīgdisciplīnu specifiskās iezīmes un nozīmi vēstures avotu pētniecībā un vēstures procesos. Studējošais kursa noslēgumā spēj raksturot arhīva funkcijas citu sociālo institūtu sistēmā; spēj identificēt sabiedrībā notiekošo procesu cēloņsakarības; pārzina socioloģisko pētījumu metodes un spēj izvēlēties atbilstošas metodes konkrētā lietišķā pētījuma veikšanai; pārvalda pamata pētījumu tehnikas (novērojums, intervija, satura analīze, anketēšana); spēj organizēt un īstenot lietišķo socioloģisko pētījumu. Prakses modulis 16/24* KP piedāvā apgūt arhīva darba specifiku, pamatdarbības veidus, iepazīstot LNA, private un institūciju arhīvu darba specifiku Latvijā vai ārvalstīs. Arhīva darba prakses laikā studenti nostiprina esošās Studējošie spēj izmantot iegūtās teorētiskās Arhīva darba zināšanas un apgūst sākotnējās arhīvista prasmes zināšanas, lai veiktu arhīvista pienākumus LNA prakse (iemaņas), veicot arhīvu pamatdarbības veidus. Arhīva struktūrvienībās. Spēj raksturot un izvērtēt darba prakse paredzēta tikai tiem maģistrantiem, kuriem normatīvos aktus, kuri reglamentē LNA darbību. nav darba pieredzes arhīvu un/vai dokumentu pārvaldības jomā. Studējošie spēj izmantot iegūtās teorētiskās Pprofesionālā zināšanas un apgūtās prasmes dažādās arhīvu prakse I Profesionālās prakses I mērķis ir padziļināt teorētiskajos pārvaldības un darbības jomās; spēj pielietot kursos iegūtās zināšanas un veidot prasmes patstāvīgi teorētiskās zināšanas un prakses laikā iegūtās izmantot teorētiskās zināšanas augsti kvalificētā arhīvista iemaņas arhīvu apmeklētāju apkalpošanā, arhīva profesionālo funkciju veikšanā LNA, valsts un izziņu sagatavošanā, arhīva uzziņu sistēmas pašvaldības institūciju arhīvos un akreditētajos privātajos pilnveidē un sabiedrības informēšanā par arhīvos. Nacionālo dokumentāro mantojumu; spēj pielietot pedagoģijas darba formas un iemaņas darbā ar skolēniem vai studentiem. Otrās profesionālās prakses rezultātā studējošie Profesionālā prakse spēj izmantot iegūtās teorētiskās zināšanas un II apgūtās prasmes dažādās arhīvu pārvaldības un Profesionālās prakses II mērķis ir padziļināt teorētiskajos darbības jomās; spēj pielietot teorētiskās kursos iegūtās zināšanas un izveidot prasmes patstāvīgi zināšanas un prakses laikā iegūtās iemaņas arhīvu izmantot teorētiskās zināšanas augsti kvalificētā arhīvista apmeklētāju apkalpošanā, arhīva izziņu profesionālo funkciju veikšanā Latvijas Nacionālajā sagatavošanā, arhīva uzziņu sistēmas pilnveidē un arhīvā, valsts un pašvaldības institūciju arhīvos un sabiedrības informēšanā par Nacionālo akreditētajos privātajos arhīvos. dokumentāro mantojumu; spēj pielietot pedagoģijas darba formas un iemaņas darbā ar skolēniem vai studentiem. 102

103 Pētnieciskā prakse Pētnieciskās prakses laikā maģistranti nostiprina esošās zināšanas un izkopj prasmes arhīva dokumentu apzināšanā un sagatavošanā edīcijai (publicēšanai), kā arī iemaņas aprakstīt un vērtēt dažādu arhīva darba veidu veikšanas gaitu (procesu). Pētnieciskās prakses rezultātā studējošie spēj izmantot iegūtās teorētiskās zināšanas, lai patstāvīgi veiktu zinātniski pētniecisko darbu arhīvā; attīsta maģistra darba izstrādei nepieciešamās pētnieciskās iemaņas, analizējot un izvērtējot arhīvu darbības veidus un veicot arheogrāfisko darbu Prakses rezultātā studējošie spēj pielietot studijās iegūtās teorētiskās zināšanās un praktiskas iemaņas elektronisko dokumentu pārvaldības jomā, kā arī elektronisko dokumentu uzkrāšanas, saglabāšanas un izmantošanas jomā; - Spēj pielietot teorētiskās zināšanas un iegūtās iemaņas, veicot patstāvīgu pētījumu arhīvniecībā vai dokumentu un arhīvu pārvaldības jomā. Izvēles (C) kursi (4** KP) apliecina studējošo interesi par arhīva darbinieka dažādajām jomām, iespējām un izaicinājumiem. Šā moduļa saturs ir mainīgs, tas atspoguļo arhīvu dzīves novitātes vai studējošo specifiskās intereses un kompetences veidošanas vajadzības Vēstures Kursu apgūstot, studējošie izprot vēstures palīgdisciplīnas Kursa uzdevums parādīt vēstures palīgzinātņu rašanos, palīgzinātņu pamatjēdzienus. Prot raksturot specifikās iezīmes un nozīmi vēstures avotu pētniecībā vēstures palīgzinātņu rašanās cēloņus. Pārzina un vēstures procesu izpratnē. palīgzinātņu specifiskās iezīmes un nozīmi vēstures avotu pētniecībā un vēstures procesos Kvalifikācijas prakse Arhīvi Latvijā un pasaulē Paleogrāfija Privāties arhīvi Dzīvesstāsti arhīvos Kvalifikācijas prakses mērķis ir padziļināt teorētiskajos kursos iegūtās zināšanas un izveidot prasmes patstāvīgi izmantot teorētiskās zināšanas augsti kvalificētā arhīvista profesionālo funkciju izpildē (maģistrantiem, kuriem nav strādājuši Latvijas Nacionālā arhīva struktūrvienībās), vai arī patstāvīgā zinātniski pētnieciskā darba veikšanā, to sasaistot ar maģistra darba izstrādi. Kurss iepazīstina studentus ar arhīvu kā institūcijas vēsturi, to darbības galvenajiem principiem dažādos laika posmos un vietās, kā arī jaunākajām to mdarbības tendencēm mūsdienās. Kurss iepazīstina ar rakstības attīstības vēsturi un raksta atpazīšanas problēmām, paleogrāfijas zinātnes pamatteorijām un mūsdienu nostādnēm, sniedz katram arhīvistiem nepieciešamās zināšanas rokrakstā sastādīto vēstures avotu lasīšanai. Kursā studenti padziļina zināšanas par Latvijas arhīviem, aplūkojot privāto arhīvu vietu un lomu Latvijas arhīvu sistēmā, to darbības aspektus un problēmas. Kursa mērķis ir iepazīstināt studentus ar vienu no naratīvu pētniecības virzieniem dzīvesstāstu un mutvārdu vēsturi kā vienu sociālo zinātņu pētniecības pieejām, dēvētu arī par biogrāfisko metodi, kuras pamatā ir kvalitatīvo pētījumu pieeja. Kursā tiek aplūkota naratīva akadēmiskās pētniecības rašanās, teorijas un mūsdienu pielietojums pētniecībā. Kurss iepazīstina ar biogrāfiskās metodes specifiku, teorētiskās nostādnes un lietojuma iespējas sociālo procesu analīzē, kāda ir dzīvesstāsta vieta triādē: vēsture-atmiņa-stāstījums. Īpaša vērība kursā ierādīta dzīvesstāstu vākšanas, datu apstrādes un arhivēšanas procedūrai. Tekstu transkribēšana, saglabāšana, arhivēšana un pielietojums Kurss dod iespēju salīdzināt arhīvu darbību dažādos laika posmos, izprast tendences arhīvu darbā Latvijā un pasaulē. Kurss papildina zināšanas un prasmes dokumentu novērtēšanā aprakstīšanā un pētniecībā Studējošais kursa noslēgumā spēj raksturot privāto arhīvu darbības galvenos aspektus Latvijas likumdošanā; analizēt jautājumus par privāto arhīvu dokumentu uzkrāšanas un saglabāšanas problēmām Studenti iegūst priešstatu par pieejām dzīvesstāstu pētniecībā, kas ir svarīgs sociāls un kultūras resurss sabiedrības procesu izpratnē. Apgūst iemaņas dzīvesstāstu vākšanā, lauka pētījuma organizēšanā. Apgūst dzīvesstāstu arhivēšanas tehnoloģijas: dokumentēšanu, un saglabāšanu lietošanai pētniecībā. 103

104 sabiedrības pētīšanā. Semināru nolūks ir sekmēt sistemātisku studentu patstāvīgo darbu kursa gaitā, veidot publiskās uzstāšanās iemaņas un rosināt zinātniskas diskusijas. Programmas nozares teorijas modulī iekļautie kursi sniedz zināšanas par arhīvzinātni, iezīmē tās darbības jomu, aplūko mūsdienu arhīvniecības attīstības tendences un problēmas, nodrošina inovatīvāsteorētiskās zināšanas un metodoloģijas prasmes, respektējot mūsdienu arhīvniecības attīstības specifiku (kurss Arhīvzinātne, tās aktuālās problēmas ). Tajā pašā laikā nozares teorijas moduļa kursi nodrošina arhīvu pārvaldības metodoloģiski metodisku pamatu apguve (kurss Vadības teorija un arhīva darba menedžments ). Mūsdienās arhīvistiem ir arī nepieciešams nodrošināt fundamentālās zināšanas informācijas tehnoloģija; uz šā mērķa sasniegšanu ir orientēti kursi Elektronisko dokumentu informācijas sistēmas un Datu kvalitāte. Arhīvistiem, kuriem ikdienas praksē jāsastopas ar informācijas vertikālo līmeni starp paaudzēm un samērā šaurā teritorijā, tiek piedāvāts ieskatīties informācijas plūsmā horizontālā līmenī starp tautām un kultūrām ko piedāvā analītiskais kurss Globālās komunikācijas un starpkultūru komunikācija. Arī Latvijas valsts un tiesību vēstures zināšanas ir būtisks priekšnosacījums dokumentu uzkrāšanai LNA, kā arī arhīva dokumentu izmantošanai (kurss Latvijas varas, pārvaldes un tiesību vēsture ). Teorētiskus un metodoloģiskus pamatus arhīva dokumentu izmantošanai nodrošina arī šā moduļa kursi arheogrāfijā un pētnieciskā darba metodoloģijā. Profesionālās specializācijas modulī centrālā vieta ir kursiem, kuri nosaka arhīvista profesionālo kompetenču un iemaņu izveidi un nostiprināšanu dokumentu un arhīvu pārvaldības jomā (kursi Dokumentu pārvaldība, Dokumentu sistematizācija Dokumentu preventīvā aizsardzība, kopumā 8KP). Ievērojot, ka arhīvista profesionālās darbība arvien vairāk ir saistīta ar elektroniskiem dokumentiem un to sistēmām, profesionālās specializācijas moduļa ietvaros tiek piedāvāts arī kurss Prasību specificēšana un modelēšana elektronisko dokumentu sistēmās. Citi profesionālās specializācijas moduļa kursi ( Arhīvpedagoģija, Profesionālā ētika ) nodrošina speciālu zināšanu un prasmju ieguvi arhīvista profesionālās komunikācijas jomās. Lai gan izvēles kursi formāli iepriekšminētajos moduļos neietilpst, tomēr šie kursi arī orientēti uz nozares teorijas un profesionālās specializācijas modulī iegūto zināšanu, prasmju un iemaņu paplašināšanu un pilnveidi. 104

105 Programmas īstenošanā sevišķi liela nozīmē ir prakses modulim, kas nodrošina praktisko iemaņu un kompetenču apguvi visās jomās, kas saistītas ar arhīva un dokumentu pārvaldību. Pilnībā ar Studiju programmā saturā iekļauto studiju kursu aprakstiem, t. sk. studiju kursu mērķiem un paredzētajiem studiju rezultātiem, var iepazīties sadaļā Studiju programmas organizācija Rēzeknes Augstskolā studiju programmu organizāciju reglamentē RA Senāta apstiprināts nolikums Par RA akadēmiskajām un profesionālajām studijām un studiju programmām. Studiju programmas organizāciju un vadību veic studiju programmas direktors. Viņa darbību reglamentē Nolikums par studiju programmas direktoru Rēzeknes Augstskolā. Studiju programmas koncepciju atklāj studiju programmas satura un īstenošanas apraksts, kas tiek apspriests izglītības tematiskās jomas sapulcē, fakultātes Domes sēdē, Studiju padomē un Senātā. Tā izstrādē un novērtēšanā piedalās studējošie, absolventi un darba devēji, kuru viedoklis tiek ņemts vērā, precizējot didaktiskās koncepcijas iespējamos risinājumus. Katru gadu studiju programma tiek izvērtēta pašnovērtējuma ziņojumā, kura galvenie uzdevumi ir: pamatot studiju programmas didaktiskās koncepcijas risinājumus; analizēt problēmas studiju programmas īstenošanā; iezīmēt studiju programmas attīstības iespējas nākošam studiju gadam; pilnveidot studiju kvalitāti. Studiju programmas saturiskā īstenošana notiek atbilstoši studiju plānam, kas paredz studiju procesa pakāpeniskuma un pēctecīguma nodrošināšanu. Studiju programmas moduļu apguve cieši saistīta ar praktiskās arhīva darba iemaņas nodrošinošo praksi, kas visiem studējošajiem ir obligāta. Prakses tiek izietas vairākos posmos. Kopumā prakšu moduļa stratēģiskais mērķis ir vērsts uz arhīvista kompetenču elastīgāku pielietojumu darba tirgū.prakšu kopējais apjoms studējošajiem ar vismaz viena gada darba pieredzi dokumentu pārvaldībā 16 KP, savukārt studējošajiem bez darba pieredzes 24 KP, paredzot, ka vismaz 2 KP apjomā šie studējošie iepriekšējā izglītības posmā ir piedalījušies praktikumos vai praksēs, kuru ietvaros iepazīti dokumentu pārvaldības principi arhīvos. Atbilstoši 2. līmeņa profesionālās augstākās izglītības standartam, paredzēta maģistra pētnieciskā un 105

106 kvalifikācijas prakse (6KP), kā arī, atbilstoši licencēšanas noteikumiem, profesionālā prakse 10 KP apjomā. Prakses veido 20% no studiju programmas apjoma. Prakses laikā studentiem jāiepazīstas ar visu veidu arhīvu darbību, t.sk. ar organizāciju arhīviem, kā arī jāapgūst prasmes un iemaņas, kas nav apgūtas iepriekšējā darbā. Daļu prakses laika var izmantot pētījumu veikšanai par maģistra darbā izvirzītajām problēmām. Prakses dokumenti jākārto saskaņā ar metodiskajiem norādījumiem par praksēm profesionālā maģistra studiju programmā Arhīvniecība (skat pielikumu). Izvēles daļu, atbilstoši savai iepriekšējai izglītībai, darba pienākumiem vai interesēm veido pats studējošais. Izvēle iespējama gan no docētāju izstrādātajiem un izglītības tematiskās jomas piedāvātajiem studiju kursiem, gan arī no jebkuras RA fakultātes piedāvātajiem citu zinātņu nozaru kursiem. Studiju pēdējais semestris pilnībā veltīts maģistra darba izstrādei un gatavošanās procesam valsts eksāmena kārtošanai (ņemot vērā, ka programmas absolventi iegūst profesionālo kvalifikāciju). Maģistra darba izstrādes specifika ir saistīta ar programmas pamatkoncepciju nodrošināt pēctecīgas integrētas teorētiskās zināšanas un praktiskās arhivēšanas iemaņas, kā arī izpratni par mūsdienu zinātņu nozaru pētniecības aktualitātēm un to saikni ar arhīvu specifiku, tāpēc maģistra darba izstrāde, aizstāvēšana ir viens no obligātajiem nosacījumiem sekmīgai programmas apguvei (25 % no programmā apgūstamo kursu kopapjoma). Ņemot vērā arhīvzinātnes specifiku tās ciešās saites ar radniecīgām zinātnes nozarēm maģistra darbā izvirzītā pētnieciskā problēma tiek skatīta kompleksi un tiek izmantotas humanitāro un sociālo zinātņu pētījuma metodes. Maģistra darba izstrādesi RA ir izstrādāti vispārīgi nosacījumi Metodiskie norādījumi studentu zinātniskoi pētniecisko darbu izstrādei un aizstāvēšanai Rēzeknes Augstskolā, kas g. ir apstiprināti RA Zinātņu padomes sēdē un Studiju padomes sēdē. Metodiskie norādījumi ir pieejami RA mājas lapā. Šo norādījumu precizējumus studiju programmas specifikas kontekstā veic studiju programmas direktors, ar tiem var iepazīties SVP darba telpā. 22. Prasības, uzsākot studiju programmu Lai uzsāktu studijas programmā, reflektantiem nepieciešams: Profesionālais vai akadēmiskais bakalaura grāds vai profesionālā kvalifikācija, kura iegūta, pabeidzot vismaz 4 gadu studiju programmu un vismaz 1 gada arhīva darba pieredze; 106

107 vai akadēmiskais bakalaura grāds vēsturē un vēstures bakalaura studijās apgūti arhīvniecības nozares teorētiskie kursi vismaz 8 KP un arhīva darba prakse vismaz 2 KP. Reflektantus uzņem konkursa kārtībā, ņemot vērā vidējo vērtējumu diploma pielikumā. Ir uzsākts darbs, lai paplašinātu reflektantu loku, kas palīdzētu gan nodrošināt LNA struktūrvienības ar arhīvistiem, kas pārzina tiesību zinātņu, IT u.c. arhīva kvalitatīvai darbībai svarīgas jomas, gan veicinātu bakalaura programmu absolventu konkurētspēju darba tirgū, piedāvājot tiem jaunu specializāciju. 23. Studiju programmas praktiskā īstenošana (izmantotās studiju metodes un formas, tālmācības metožu izmantošana) Studijas sevī ietver dažādas darba metodes un formas: darbu auditorijā (lekcijas, praktiskie darbi, semināri, kolokviji, kontroldarbi, diskusijas, lietišķās spēles, projektu izstrāde, grupu darbs, individuālās konsultācijas utt.), studentu patstāvīgo darbu (darbs bibliotēkā un datorzālēs, izmantojot Internet tīklu un strādājot Moodle vidē). Studiju darba formu izvēli nosaka konkrēto mācību kursu specifika. Studiju procesā bieži tiek rīkotas semināru nodarbības. Semināru mērķis ir motivēt studentus uz analītisku, kritisku domāšanu, veicināt viņu spēju argumentēti paust savu viedokli, stimulēt viņu prasmi iekļauties grupu darbā. Studiju programmas docētāju biežāk praktizētie semināru veidi: - diskusija grupā (jautājumu-atbilžu, izvērstās, plānveidīgās debates, disputs sarunas formā); - referātu prezentēšana un apspriešana; - dokumentu analīze un apspriešana. Mācībspēki pedagoģiskajā darbā izmanto daudzveidīgas metodes, t.s., kooperatīvā darba un kritiskās domāšanas attīstīšanas stratēģijas. Minētās metodes palīdz studentiem, darbojoties grupā, analītiski apgūt studiju programmu. Studējošie analizē konkrētās problēmas, balstoties uz Prāta vētras paņēmienu, modelē arhīva darba situācijas, meklē izskaidrojumus spriedzi radošām situācijām saskarsmē ar klientiem un risinājuma ceļus novitāšu ieviešanai arhīva ikdienas darbā. Tādā veidā tiek risinātas, piemēram, dokumentu preventīvās aizsardzības problēmas, dokumentu juridiskā spēka, arheogrāfijas u.c. profesijai būtiski jautājumi. 107

108 Īpaša nozīme programmas studiju rezultātu sasniegšanā ir praksei. Profesionālā prakse padziļina programmas teorētisko daļu. Programma paredz vairākas prakses: profesionālo praksi - 10 KP, pētniecisko praksi 3KP un kvalifikācijas praksi 3 KP. To mērķi: a) padziļināt teorētiskajos kursos iegūtās zināšanas, dodot iespēju pilnveidot esošās arhīva darba iemaņas un prasmes, kā arī apgūt jaunas; b) nostiprināt iegūtās teorētiskās atziņas mācību kursos par elektroniskajiem informācijas nesējiem un to sistēmām, kā arī iegūt praktiskas iemaņas to lietošanā; c) pilnveidot iemaņas arhīvu apmeklētāju apkalpošanā un arhīvos glabājamo dokumentu popularizēšanā; d) attīstīt maģistrantu pētnieciskās iemaņas, analizējot un izvērtējot arhīvu darbības dažādos veidus. Studējošajiem, kas uzsākuši studijas bez darba pieredzes (skat. uzņemš. noteik.), papildus paredzēta profesionālā prakse 10 KP apjomā, lai pilnībā nodrošinātu arhīvista kvalifikācijai nepieciešamo prasmju apguvi. Prakses sekmīgā īstenošanā būtiska nozīme ir pirmsprakses semināriem, kuros studējošie tiek iepazīstināti ar prakses gaitu, uzdevumiem, dokumentāciju. Tiek veikta arī iepriekšējo prakses posmu reflektīva izvērtēšana, tādejādi nodrošinot studējošajiem iespēju katrā nākamajā prakses posmā pilnveidot savu profesionālo kompetenci, darbojoties pēctecīgi un mērķtiecīgi. Prakses noslēgumā vienmēr tiek rīkotas prakses noslēguma konferences/semināri, kas paredzēti katra studējoša jaunapgūtas/ pilnveidotās pieredzes reprezentēšanai un analīzei. 24. Vērtēšanas sistēma (izglītības kritēriji un vērtēšanas metodes studiju rezultātu sasniegšanai un novērtēšanai, pārbaudes formas un kārtība) Zināšanu vērtēšanas sistēmu augstskolā, t.sk. studiju programmā, nosaka RA Nolikums par valsts un gala pārbaudījumiem RA ( kā arī eksāmenu un ieskaišu sesijas norises reglaments RA ( macibudalas informācija). Šie iekšējie dokumenti izstrādāti, pamatojoties un atbilstošiem LR normatīvajiem dokumentiem. Novērtēšanas pamatprincipus RA reglamentē arī Studiju rezultātos balstītas studiju kvalitātes sistēma RA, kuras ietvaros nodefinēti pamatprincipi studiju rezultātu vērtēšanai, kas nodrošinātu kvalitatīvu studiju procesu. Tādējādi novērtēšanas kritēriji RA tiek veidoti tā, lai tie izrietētu no studiju rezultātiem, būtu pamatoti, pārbaudāmi un studējošajam pieejami, jau uzsākot studiju programmas apguvi. 108

109 Studējošo novērtēšana izriet no SV un studiju programmai, kā arī katram studiju kursam definētajiem studiju rezultātiem. Studiju kursā paredzētos studiju rezultātus, to apguves vērtēšanas kritērijus kā arī pārbaudes formu un kārtību nosaka docētājs (vadoties pēc studiju programmas kopējiem mērķiem un studiju rezultātiem), fiksējot to studiju kursa kalendārajā plānā, kas semestra sākumā tiek izsniegts studējošajiem, kā arī ir pieejams e-vidē, līdz ar to vērtēšanas prasības ir skaidras un pieejamas studējošajiem, jau uzsākot kursa apguvi. Studentu zināšanu vērtēšana nosacīti dalāma divās stadijās: formatīvā (veidojošā) un summatīvā (apkopojošā). Formatīvā vērtēšana nodrošina docētājam un studējošajiem atgriezenisko informāciju par nepieciešamo studiju procesa turpmāko organizēšanu. Šī vērtēšana dod informāciju studiju procesa dalībniekiem, bet neietekmē studenta statusu. Tā mudina studējošo papildināt zināšanas, bet docētājam ļauj spriest par izvēlēto metožu lietderīgumu. Savukārt summatīvā vērtēšana apstiprina noteikto prasību kritēriju sasniegšanu, atklāj, kā apgūts studiju kurss kopumā. Šāda vērtēšana (ieskaite, diferencētā ieskaite, eksāmens) apstiprina izvirzītā studiju kursa mērķa sasniegšanu. Lietojot dažādas summatīvās vērtēšanas formas (testus, referātus, projektus u.c.), docētājs pārbauda, kā studējošais ir apguvis konkrēta temata, tēmas vai visa studiju kursa saturu. Studiju laikā kā nozīmīgs vērtēšanas veids ir pašrefleksija un savstarpējā vērtēšana. Problēmrisināšanas prasmes tiek attīstītas visos studiju kursos praktiskajās nodarbībās, semināros, diskusijās, grupu darbos u.tml. Pārbaudījumi tiek organizēti gan mutiski, gan rakstiski. To saturā tiek iekļauti gan teorētiskie jautājumi, gan situāciju analīze, interpretācija un risināšana. Vērtēšanas sistēma tiek pilnveidota, ņemot vērā arī studējošo aptauju rezultātus. Vērtēšana notiek kvalitatīvajā (verbālajā) sistēmā semināros, ieskaitēs, radošo darbu projektos, praktikumos un kvantitatīvajā (ballu) sistēmā eksāmenos un diferencētajās ieskaitēs semestra noslēgumā, gala pārbaudījumos, piemēram, studiju kursa vērtējumu veido 20 % par izpildīto patstāvīgo darbu, 10 % par kontroldarbiem studiju laikā, 20 % par dalību praktiskajās nodarbībās un 50 % par vērtējumu noslēguma pārbaudījumā (eksāmenā, diferencētā ieskaitē). Valsts un gala pārbaudījumu formas paredz attiecīgās zinātnes nozares teorijā balstītas profesionālās kompetences apliecināšanu. Maģistranti kārto valsts eksāmenu un aizstāv izstrādāto maģistra darbu, kas apliecina studējošo gatavību iesaistīties darba tirgū kā kvalificētiem speciālistiem. 109

110 25. Studiju programmas izmaksas Studiju programmā 2014./2015. st. gadā bija paredzēts gan valsts budžeta finansējums, gan arī studijas tika finansētas no pašu studentu iemaksām. Tā kā pašvērtējuma periodā studiju virziena ietvaros tika realizēta tikai šī maģistra studiju programma, tad tās izmaksas atbilst SV izmaksām (skat punktu). Katru gadu studiju programmas izmaksas tiek aprēķinātas RA grāmatvedībā. Studiju maksas lielumu katram studiju gadam izskata un apstiprina RA Senāts. Studiju maksa 2014./2015. st. g. pilna laika studijās EURO Studiju programmas atbilstība valsts akadēmiskās izglītības standartam vai profesijas standartam un profesionālās augstākās izglītības valsts standartam un citiem normatīvajiem aktiem augstākajā izglītībā. Studiju programma Arhīvniecība veidota, respektējot LR MK noteikumus Nr.481 Noteikumi par otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības valsts standartu, bet kopš 2014./2015.studiju gada tajā tiek respektēti MK noteikumi Nr. 512 Noteikumi par otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības valsts standartu, kas pieņemti g. 26. Augustā (skat. 19.tabulu). Programma atbilst 5. kvalifikācijas līmeņa profesijas standartam Arhīvists, kas ir precizēts jaunākajos g. 27. janvārī izdotajos MK noteikumos Nr. 24 Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 18.maija noteikumos Nr.461 "Noteikumi par Profesiju klasifikatoru, profesijai atbilstošiem pamatuzdevumiem un kvalifikācijas pamatprasībām un Profesiju klasifikatora lietošanas un aktualizēšanas kārtību" (izdoti saskaņā ar Darba likuma 40. panta septīto daļu un Valsts statistikas likuma 7.1 pantu). 110

111 19.tabula Profesionālās maģistra studiju programmas Arhīvniecība atbilstība otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības valsts standartam Akadēmiskā izglītības standarta prasības Maģistra programmas apjoms ir vismaz 40 kredītpunktu. Maģistra programmas pilna laika studiju ilgums ir viens līdz divi gadi ar noteikumu, ka kopējais bakalaura un maģistra studiju ilgums nav mazāks par pieciem gadiem No maģistra programmas apjoma (izņemot to apjomu, kas paredzēts praksei un maģistra darba vai diplomdarba (diplomprojekta) izstrādei) pilna laika studijās ne mazāk kā 30 procentus veido kontaktstundas. Maģistra programmas obligāto saturu veido: 1) studiju kursi, kas nodrošina jaunāko sasniegumu padziļinātu apguvi nozares (profesionālās darbības jomas) teorijā un praksē vismaz piecu kredītpunktu apjomā 2) pētnieciskā darba, jaunrades darba, projektēšanas darba un vadībzinību studiju kursi vismaz triju kredītpunktu apjomā; 3) prakse vismaz 26 kredītpunktu apjomā, ja tā ir paredzēta akadēmiskās bakalaura studiju programmas beidzējiem, vai vismaz sešu kredītpunktu apjomā, ja tā ir paredzēta bakalaura programmas beidzējiem. 4) valsts pārbaudījums, kura sastāvdaļa ir maģistra darba vai diplomdarba (diplomprojekta) izstrādāšana un aizstāvēšana, vismaz 20 kredītpunktu apjomā. RA profesionālā maģistra studiju programmā Arhīvniecība ietverts 80 KP 2 gadi Kontaktstundas 30%*** Nozares teorijas modulis 12** 15* KP Profesionālās specializācijas modulis 22** 23* KP; 4** 9* KP 18** 24* KP Valsts eksāmens 2 KP; maģistra darbs 20 KP 111

112 5) studiju kursus, kuri nodrošina profesionālās 5**- 7* KP kompetences sasniegšanu uzņēmējdarbībā (inovācijas, uzņēmumu organizācija un dibināšana, vadīšanas metodes, projektu izstrādes un vadīšanas pamati, lietvedības un finanšu uzskaites sistēma, zināšanas par darba tiesisko attiecību regulējumu, tai skaitā par sociālā dialoga veidošanu sabiedrībā, kā arī zināšanas par citām novitātēm uzņēmējdarbības vai iestādes vadīšanā) *** izvēles un ierobežotās izvēles studiju kursu KS atbilstība šo noteikumu prasībām tiks nodrošināta līdz studiju virziena kārtējai akreditācijai gadā ** Studēj. ar arhīva darba pieredzi *Studēj. bez arhīva darba pieredzes, kuri iepriekšējā izglītības posmā ir izgājuši arhīva darba praksi 2 KP apjomā Jaunajos normatīvos valdība apstiprināja Labklājības ministrijas (LM) izstrādātos grozījumus Profesiju klasifikatorā, kas veikti, ņemot vērā saņemtos priekšlikumus par nepieciešamajām izmaiņām tajā. Vienlaikus Profesiju klasifikators ir papildināts ar piecu profesiju standartu projektiem, tostarp arī arhīvista profesijas standarta projektu (profesijas kods ). u.c. Arhīvniecības profesiju klāstam tiek pievienota jaunākā fondu glabātāja (arhīvos) un dokumentu digitalizētāja profesijas. Arhīvists, atbilstoši standarta projektam, var strādāt divās jomās: dokumentu pārvaldības uzraudzības jomā un arhīvu pārvaldībā. Dokumentu pārvaldība ir organizācijas vadības atbildība par dokumentiem valsts, pašvaldību un privātajās organizācijās, iestādēs un uzņēmumos. Arhīvists, atbilstoši standarta projektam, uzrauga dokumentu pārvaldību organizācijās, ir konsultants un eksperts, pārbauda un pieprasa likumu un Ministru kabineta noteikumu ievērošanu dokumentu pārvaldībā, bet nesoda pārraugāmās institūcijas pārkāpumu gadījumos. Studiju programmas saturs un apjoms nodrošina arhīvista profesijas standartā definēto zināšanu, prasmju un kompetenču apguvi. 27. Salīdzinājums ar vienu tāda paša līmeņa un tādam pašam studiju virzienam atbilstošu Latvijas (ja līdzīga studiju programma Latvijā tiek īstenota) un vismaz divām Eiropas Savienības valsts atzītu augstskolu vai koledžu studiju programmām Speciālistus darbam arhīvos sagatavo arī Latvijas Universitātē. Ar šo augstskolu izveidojusies zināma sadarbība, galvenokārt gan apmainoties ar informāciju. Programmas daļēji 112

113 pārklājas tādā ziņā, ka abas programmas gatavo speciālistus arī institūciju arhīviem, taču, atšķirībā no LU, kas programmas absolventiem piešķir profesionālo maģistra grādu dokumentu un arhīva pārvaldībā un dokumentu sistēmu vadītāja profesionālo kvalifikāciju,ra programmā uzsvars likts uz tradicionālo arhīvniecību un plašu dokumentu izvērtēšanu vēsturiskā perspektīvā, tādējādi gatavojot dokumentu pārvaldniekus, glabātājus un pētniekus, kuriem tiek piešķirts profesionālā maģistra grāds arhīvniecībā un arhīvista profesionālā kvalifikācija. RA studiju programmas absolvents, atbilstoši standartā ietvertajam profesijas aprakstam, spēj nodrošināt dokumentu uzkrāšanu, saglabāšanu un izmantošanu saskaņā ar normatīvajiem aktiem; spēj veikt arhīva dokumentu izvērtēšanu, aprakstīšanu un uzziņu sistēmu veidošanu; spēj nodrošināt arhīva dokumentu izmantošanu, popularizēšanu un sabiedrības informēšanu; spēj uzraudzīt dokumentu pārvaldības kārtības ievērošanu institūcijās un privātos arhīvos; spēj sniegt metodisko palīdzību (konsultācijas) dokumentu un arhīvu pārvaldības jomā; balstoties uz bakalaura un maģistra studiju programmās apgūto pētniecības metodoloģiju jomā, spēj veikt metodisko darbu un pētījumus arhīvzinātnē, dokumentu un arhīvu pārvaldības jomā, kā arī veikt arhīva informācijas sistēmu ieviešanu un uzturēšanu. Lai nodrošinātu šo kvalifikāciju pilnā mērā, RA maģistra studiju programmā nozīmīga vieta ir ierādīta arhīvzinātnes tradicionālajām disciplīnām: Arheogrāfijai, Paleogrāfijai, Valsts varas un tiesību vēsturei Latvijā u.c. Līdz ar to RA studiju programma saglabā savu specifiku Latvijas mērogā, vienlaikus nodrošinot arī profesionālās kompetences pilnveidi elektronisko dokumentu pārvaldībā. Studiju programmas salīdzinājumu ar līdzīgām studiju programmām ES valstu augstskolās skat. 20. tabulā. 20. tabula Studiju programmas salīdzinājums ar līdzīgām ES valstu maģistra studiju programmām N.p. k. Salīdzinājuma kritēriji Rēzeknes Augstskola Leidenes (Nīderlande) universitāte Liverpūles (Lielbritānija) universitāte 1. Studiju ilgums 2 g. pilna laika studijās 2,5 gadi nepilna laika studijās Programmas apjoms Akadēmiskās izglītības 80 KP (120 ECTS) 4-5 gadi profesionālajās vai 1 gads pina laika studijas/ 1,5 gadi nepilna laika studijas 60 ECTS Profesionālā vai 1 gads pina laika studijas/ 2 gadi nepilna laika studijas 60 ECTS 4 gadi bakalaura 113

114 4. 5. sistēma 3 gadi bakalaura studijās Valsts pārbaudījuma (maģistra darbs, eksāmens) Programmas struktūra 20 KP (30 ECTS) Studiju programmas struktūru veido 4 moduļi 1.Nozares teorijas modulis (Arhīvniecības, arhīvu pārvaldības, komunikācijas un informācijas tehnoloģiju teorētiskie kursi ) 2.Profesionālās specializācijas modulis (profesionālās specializācijas un pilnveidošanās kursi) akadēmiskā bakalaura izglītība 30 ECTS studijās Studiju programmu veido 4 bloki 1.Arhīvzinātnes teorija 2.Dokumentu pārvaldība 3.Arhīvu menedžments 4.Elektronisko datu bāzes Studiju programmu veido 5 moduļi 1.Arhīvzinātnes teorija 2.Dokumentu pārvaldība 3.Arhīvu menedžments 4.Elektronisko datu bāzes 5.Biznesa vide 30 ECTS 3.Prakses modulis RA maģistra programmu Arhīvniecība, salīdzinot ar citu ES valstu līdzīgām studiju programmā, ļauj konstatēt kopīgo ar vairākām Eiropā realizētajām arhīvniecības studiju programmām. Salīdzinot var secināt, ka atšķirībā no RA, Liverpūles un Leidenes universitātēs maģistra grādu iegūst 1 gadā, jo pirms tam ir iegūta atbilstoša bakalaura izglītība. Adekvātas proporcijas ir minēto augstskolu studiju programmu un maģistra darba apjomā. Nedaudz atšķirīgāka ir pieeja studiju programmu struktūrai. Rēzeknes Augstskolas piedāvātā profesionālā maģistra studiju programma ir izvērstāka, bet aptver nozares pamatjomas, kā arī studējošie apgūst IT aspektus, kas svarīgi mūsdienu arhīvista darbā. Kopumā moduļos vai blokos ietverto studiju kursu saturs ir līdzīgs visās minētajās augstskolās. Atšķirības parādās ar tām programmām, kuras pieprasa iepriekšēju profesionālā bakalaura izglītību, kuras gaitā visbiežāk jau tiek apgūtas ar arhīvniecību saistītās palīgzinātnes. Tas vēlreiz norāda uz SV pēctecīguma un ilgtspējas nodrošināšanas nepieciešamību, izveidojot RA atbilstošu bakalaura studiju programmu Lietišķā vēsture, kas tika paveikts apskatāmajā periodā. 28. Informācija par studējošajiem: 28.1.studējošo skaits; 2014./2015. st. gadā programmā (uz ) studēja 25 studējošie pirmajā studiju gadā imatrikulēto studējošo skaits; g. septembrī 1.kursā imatrikulēti12 studējošie absolventu (ja tādi ir) skaits. 114

115 2015. g. jūnijā studiju programmu absolvēja septiņi maģistra programmas 2. kursa studējošie. 29. Studējošo aptaujas un to analīze Ikgadējā studējošo aptauja sniedz ieskatu studentu redzējumā par viņu studijām RA. Aptaujas anketās bija paredzēts saņemt studējošo vērtējumu docētāju darbam, studiju kursu saturam un rezultātiem, studiju procesa metodiskajam un tehniskajam nodrošinājumam. Studiju programmas direktora veiktā aptaujā (skat. pielikumu ) liecina, ka ar studiju programmas saturu pilnībā apmierināti ir 42,10% studējošo, apmierināti ir 57,89% studējošo (18 respondenti par katru studiju gada semestri). Programmas īstenošanā iesaistīto docētāju kvalifikācija un profesionalitātes līmenis pārsvarā tiek vērtēts kā atbilstošs maģistra programmā ietvertu studiju kursu īstenošanai:ļoti augsts (26,31%), augsts (52,63%), vidējs (15,78%), zems (5,26%).Tāpat studējošie augstu vērtē docētāju, it īpaši maģistra darbu un prakšu vadītāju centienus un ieinteresētību studējošo kompetences padziļināšanā, savukārt kritiskāk vērtē izvēles kursu pieticīgo piedāvājumu un programmas apguvei nepieciešamās literatūras pieejamību svešvalodās. Tāpēc īpaši augstu studējošie novērtē programmas direktora A.Ivanovaarhīvzinātnes pamatkursu apguvei nepieciešamo materiālu apkopojumu (ierakstītu diskos), ko studējošie saņem ar e-pasta starpniecību. Augstu tiek vērtēta arī arhīva darba profesionāļu G. Gorbunovas, M. Sprūdžas un K. Abrickas profesionālā darba pieredze, kas atspoguļojas viņu docētajos studiju kursos. Tāpat augstu tiek vērtēta studiju kursu docētāju izstrādāto materiālu pieejamība Moodle vidē un izstrādāto lekciju, analīzes tekstu, dažādu uzdevumu un u.c. materiālu nosūtīšana uz kursu izveidotajām e-pasta adresēm. Savu sagatavotību darbam ar dokumentiem valsts, pašvaldību vai privāto institūciju arhīvos 2014./2015.gada 2. kursa studējošie vērtē kā drīzāk labu (68 %) un ļoti labu (32%). Respondentu atbildes atklāj arī vairākus studiju kvalitātes pilnveides uzdevumus: 1) ņemot vērā, to ka atsevišķu studiju kursu lietderību vērtējot, vairāki respondenti bija norādījuši uz to maznozīmīgumu, SVP nolemts ar jauniem kursiem paplašināt izvēles moduļus un, piesaistot jaunus docētājus, izstrādāt jaunus studiju kursus, ko piedāvātstudējošo izvēlei 2015./2016. studiju gadā.jauno kursu izstrādē galvenokārt ir ņemts vērā jaunu arhīvniecības tendenču pieprasījums, 115

116 pieaicināto docētāju kvalifikācija un spēja izstrādāt programmas specifikai atbilstošus un arhīvista kompetences paplašināšanai aktuālus studiju kursus. Savukārt studiju kursos, uz kuru apguves problēmām atkārtoti norāda studējošie, nolemts mainīt docētājus, uzticot šo kursu nodrošināšanu docētājiem, kuri spēj maksimāli izmantot RA Moodle sistēmu studiju materiālu pieejamības nodrošināšanai. Aptauju apkopojumu skat pielikumā. 30. Absolventu (ja tādi ir) aptaujas un to analīze Absolventu aptauju centralizēti organizē Studiju daļa, tā ir brībrātīga, bet maģistra programmas Arhīvniecība absolventi aizvadītajā studiju gadā tajā nav iesaistījušies. Individuāli sazinoties ar 2014./2015. studiju gada absolventiem (izmantojot viņu e-pastus) ir iegūta informācija, ka visi, kas paralēli studijām strādāja, turpina veikt savus darba pienākumus. Viena absolvente nav iekārtojusies darbā ģimenes apstākļu dēl, viens absolvents, kurš studiju programmu apguva ERASMUS+ ietvaros, ir atgriezies Uzbekijas darba tirgū. Absolventi apliecina studiju nozīmīgumu gan profesionālajā pilnveidē, gan arī personiskajā izaugsmē. To apliecina arī darba devēju atsauksmes (skat. pielikumu ) Aptaujātie absolventi norādījuši uz zinātniski pētnieciskā darba nozīmīgumu, un iesaka tam pievērst uzmanību jau pirmajā kursā. Respondentu atbildēs saglabājas tendence uzsvērt, ka būtisks faktors studiju uzsākšanai programmā ir bijis tuvums dzīvesvietai un apstāklis, kanodarbības notiek sestdienās un svētdienās tādejādi strādājošie maģistranti nekavē darbu. 31. Studējošo līdzdalība studiju procesa pilnveidošanā Strādājošie maģistra studiju programmas studenti studiju procesa pilnveidošanā iesaistās pastarpināti, galvenokārt izsakot savas idejas, pat kategoriskus spriedumus. Lai arī RA normatīvie dokumenti paredz studentu līdzdalību koleģiālajās lēmējinstitūcijās RA Senātā, Kredītu piešķiršanas komisijā un fakultātes Domē, neviens no profesionālās maģistra studiju programmas Arhīvniecība studējošajiem šajās lēmējinstitūcijās nav ievēlēts. Programmā studējošie savu 116

117 līdzdalību studiju procesa pilnveidošanā lielākoties apliecina, uzņemoties mācību ekskursiju uz LNA organizēšanā. Šie organizatoriskie pasākumi ietekmē studējošo izvēli iziet praksi tajā vai citā Latvijas Nacionālā arhīva struktūrvienībā (piem., LNA Latvijas Valsts vēstures arhīvā, LNA Latvijas Valsts Kinofotofonodokumentu arhīvā utt.). Studējošie ir aktīvi arī sadarbībā ar Ārējo sakaru daļu, kas dod iespēju paplašināt savu pieredzi, iepazīstot citu valstu arhīvu darba specifiku. Programmas studējošie arī piedalās ikgadējās studentu zinātniskās konferences Mēs laikā, telpā, attīstībā sekcijas darbā. Tomēr ir jāatzīst, ka maģistranti, kas jau ir uzsākuši darba gaitas, ne vienmēr aktīvi var iesaistīties visās sadarbības formās. Liela loma studējošo iesaistīšanā ir SV vadītājam un studiju programmas direktoram. 117

118 III. KOPSAVILKUMS PAR STUDIJU VIRZIENA ATTĪSTĪBAS PLĀNIEM 32. Studiju virziena un studiju programmu perspektīvais novērtējums, ņemot vērā Latvijas uzdevumus ES kopējo stratēģiju īstenošanā RA Informācijas un komunikācijas SV realizētās abas studiju programmas atbilst Latvijas Republikas Augstskolu likuma prasībām. Turklāt studiju programms nodrošina zināšanu apguvi, prasmju un kompetenču veidošanos, kuras ir nepieciešamas, lai augstajā profesionālajā līmeni veiktu funkcijas arhīvu un dokumentu pārvaldības jomā, atbilstarī LR Arhīvu likumam, Ministru kabineta noteikumiem Nr Latvijas Nacionālā arhīva nolikums un Ministru kabineta noteikumiem Nr. 748 Dokumentu un arhīvu pārvaldības noteikumi un 2014.g. MK noteikumiem. Ņemot vērā, ka SV īstenošana notiek, balstoties uz Eiropas vienotās izglītības telpas principiem, veiktās izmaiņas cieši saistītas ar šīm pamatnostādēm. Tā, pamatojoties uz ieteikumiem Eiropas Augstākās izglītības sistēmu modernizācijas programmā, SV cieši sadarbojas ar darba devējiem un regulāri analizē izmaiņas darba tirgū, koriģējot gan programmas studiju rezultātus, gan arī prakšu uzdevumus. Tas ļauj nodrošināt SV ilgtspējīgu attīstību un nozīmīgumu darba tirgū. Abas SV realizētās studiju programmas atbilst sekojošām Latvijas Republikas normatīvo aktu un to daļu prasībām: 1. Latvijas Augstskolu likumam (VI nodaļas Studijas augstskolā) pantiem: 55.pants Studiju programmas, 55.2 pants Studiju programmas licencēšana, pants Studiju virziena akreditācija, 56.pants Studiju reglamentācija, pants Studiju kurss, 57.pants Studiju ilgums 58.pants Studiju gala pārbaudījumi un valsts pārbaudījumi, 59.pants Studiju iegūstamie grādi un profesionālā kvalifikācija 2. LR Ministru kabineta noteikumiem: 1) gada 3. janvāra LR MK noteikumiem Noteikumi par valsts akadēmiskās izglītības standartu, 118

119 2) gada 2. decembra LR MK noteikumiem Nr.990 Noteikumi par Latvijas izglītības klasifikāciju, (prasības, kas attiecas uz studiju līmeņiem, studiju rezultātu formulēšanu un sasniegšanu), 3) gada 10. oktobra MK noteikumiem Nr.846 Noteikumi par prasībām, kritērijiem un kārtību uzņemšanai studiju programmās, 4) gada 12. decembra MK noteikumiem Nr.994 Kārtība, kādā augstskolas un koledžas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem, 5) gada 2. oktobra MK noteikumiem Nr.656 Kārtība, kādā izsniedzami valsts atzīti augstāko izglītību apliecinoši izglītības dokumenti. 33. Studiju virziena un studiju programmu perspektīvais novērtējums, ņemot vērā Latvijas uzdevumus ES kopējo stratēģiju īstenošanā Abas studiju programmas atbilst arī sekojošām Eiropas augstākās izglītības telpas veidošanas rekomendācijām: Boloņas deklarācijai un Boloņas procesa vadlīnijām, atbilstoši kurām RA ir ieviesti kvalifikāciju izprotamības veicināšanas instrumenti: Eiropas kredītpunktu sistēma (ECTS) un Eiropas vienotā diploma pielikums; atbilstoši Eiropas augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanas Standartu un vadlīniju prasībām ir izstrādāta un Senātā apstiprināta RA Studiju programmu iekšējās kvalitātesnodrošināšanas stratēģija; studiju rezultāti (zināšanas, prasmes, kompetence), kas ir formulēti studiju programmu aprakstos, atbilst Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūras un Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras prasībām; studiju programmu saturs ir salīdzināts ar divu Latvijas Republikas un divu Eiropas valstu augstskolu līdzīgām studiju programmām un to satura kritērijiem. Lisabonas diplomatzīšanas konvencija (1999) Boloņas procesa ministru komunikē: Londonas ministru komunikē (2007) EiropasAugstākās izglītības telpas veidošana 2. SV abas programmas atbilst sekojošiem starpvaldību līgumiem: 119

120 Latvijas Republikas un Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO) sadarbības memorands; Latvijas Republikas valdības, Igaunijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības Līgums par kopīgas izglītības telpas izveidošanu Baltijas valstīs; Latvijas Republikas valdības un Somijas Republikas valdības Līgums par sadarbību kultūrā, izglītībā un zinātnē Latvijas Republikas valdības un Vācijas Federatīvās Republikas valdības līgums par abpusēju akadēmisko studiju laika un beigšanas dokumentu atzīšanu augstākās izglītības jomā Eiropas Komisijas augstākās izglītības reformu stratēģijai. Atbilstoši minētajiem dokumentiem, akadēmiskā bakalaura studiju programmas Lietišķā vēsture īstenošanā kopš gada ir integrēti lietišķās vēstures pieejai atbilstoši informācijas un komunikācijas zinātņu studiju kursi, kā arī notiek šai pieejai atbilstoša kvalificēta akadēmiskā personāla piesaistīšana. Atbilstību Latvijas uzdevumiem ES kopējo augstākās izglītības telpas veidošanas stratēģiju īstenošani apliecina studējošo un docētāju sadarbība ar citu valstu un augstskolu zinātniekiem, dažādas ārējo sakaru aktivitātes, līdzdalība projektu īstenošanā, studējošo un docētāju Erasmus apmaiņa, kā arī docētāju un aktīvāko student zinātniski pētnieciskās darbības rezultāti.. SV attīstības iespējas tiek plānotas atbilstoši katras programmas specifikai, RA darbības stratēģijai un sadarbības partneru vēlmēm un piedāvājumam (Skat. SWID analīzi). Balstoties uz profesionālās maģistra studiju programmas Arhīvniecība darba devēju viedokļiem, kā arī tiekoties ar pārstāvjiem no dažādām LNA struktūrvienībām semināros, Latvijas Arhīvistu biedrības sēdēs, secināts, ka to absolventu, kuriem vēl nav pastāvīgas darbavietas valsts institūcijās vai citās organizācijās un uzņēmumos arhīvu un dokumentu pārvaldības jomā, turpmākās nodarbinātības iespējas ir saistītas galvenokārt ar Latvijas Nacionālo arhīvu. Kopumā absolventi turpina darbu tajās iestādēs, kurās jau strādā. Studijas ir devušas iespēju pilnveidot savu profesionālo pieredzi jaunā kvalitātē un rezultātā iegūt arhīvista kvalifikāciju, tādejādi paaugstinot absolventu konkurētspēju darba tirgū un personiskās karjeras iespējas /2015. st.gadā (ņemot vērā, ka studiju procesā 2013.g. un g. iesaistījušies studējošie bez darba pieredzes) turpinās regulāra šī jautājuma apspriešana ar Latvijas Nacionālā 120

121 arhīva direktori M. Sprūdžu. Darba devēju viedoklis un statiskie dati liecina, ka šīs kvalifikācijas speciālistiem ir stabila iespēja sekmīgi iesaistīties darba tirgū. Ņemot vērā darba devēju ieteikumus, kas gūti, apspriežot studējošo pētnieciskos darbus, veicot aptaujas, vērtējot prakses rezultātus pēcprakses semināros u.c., studiju programmas profesionālās specializācijas modulī tiek akcentēta orientācija uz informācijas tehnoloģijām arhīvniecībā, kas pilnveido studējošo kompetenci elektronisko dokumentu pārvaldībā, kā arī paredzēts paplašināt reflektantu loku, iesaistotprofesionālā maģistra studijās arī tiesību zinātņu, svešvalodu studiju programmu absolventu un IT nozaru bakalaura programmu absolventu. Tas ļauj secināt, ka absolventu konkurētspēja darba tirgū viennozīmīgi pieaugs un ļaus ne tikai sekmīgi iekļauties darba tirgū, bet arī veicinās absolventu karjeras un personiskās profesionālās izaugsmes iespējas. Ņemot vērā Rēzeknes Augstskolas attīstības stratēģiju, LR vēstures zinātnes aktualitātes un sadarbību ar darba devējiem, studiju programmas īstenošanā zinātniski pētnieciskā darbība tiek sekmīgi īstenota, galvenokārt balstoties uz arhīva dokumentu un muzeju krājuma materiālu kā avotu izmantošanu. Abu studiju programmu studējošo zinātnisko darbu izstrāde tiek balstīta uz pētnieciskajām tehnoloģijām, kas atbilst starpdisciplinārām pieejām. 33. Darba devēju un profesionālo organizāciju sniegtā informācija par absolventu nodarbinātības iespējām vismaz nākamo sešu gadu perspektīvā Aptaujājot vairākas darba devēju grupas, ir noskaidrots, ka nodarbinātību abu studiju programmu absolventiem garantē, pirmkārt, reģiona, otrkārt, valsts muzeji un arhīvi, kuri uzsver pieprasījumu pēc kvalificētiem kadriem zinātniski pētnieciskajā jomā; skolas, kurās trūkst vēstures un kulturoloģijas/kultūras vēstures skolotāju, jo notiek pedagogu paaudžu maiņa; augstskolas un koledžas, lai garantētu humanitāro zinātņu akadēmiskā personāla atjaunošanu, tostarp arī Rēzeknes Augstskolā. Ņemot vērā darba devēju ieteikumus, kas gūti, apspriežot studējošo pētnieciskos darbus, veicot aptaujas, vērtējot prakses rezultātus pēcprakses semināros u.c., studiju programmu profesionālās specializācijas moduļos tiek akcentēta orientācija uz pētnieciskajām tehnoloģijām un 121

122 praktiskā darba pieredzes padziļināšanau bakalaura studiju programmā, kā arī uz informācijas tehnoloģijām arhīvniecībā, kas pilnveido studējošo kompetenci elektronisko dokumentu pārvaldībā.sv attīstībā tiek veikti pasākumi, lai paplašinātu reflektantu loku ar tiesību zinātņu, svešvalodu speciālistu, tostarp tulkotāju un IT nozaru bakalaura programmu absolventiem. Tas ļauj cerēt, ka absolventu konkurētspēja darba tirgū vēl vairāk pieaugs un ļaus viņiem ne tikai sekmīgi iekļauties darba tirgū, bet arī veicinās absolventu karjeras un personiskās profesionālās izaugsmes iespējas un tālākas studijas atbilstošās doktorantūras programmās (LU un arī DU). Kopš 2014./2015. st.gadā (ņemot vērā, ka arhīvniecības maģistra studiju programmā kopš g. aizvien vairāk stājas studējošie bez darba pieredzes, kas tikko beiguši bakalaura studijas), turpinās regulāra absolventu nodarbinātības jautājuma apspriešana ar Latvijas Nacionālā arhīva direktori M. Sprūdžu. LNA direktore ir veikusi uzskaiti par LNA sistēmo strādājošo izglītību un arī vecumu un uz tās pamata pauž pārliecību, ka šīs kvalifikācijas speciālistiem ir stabila iespēja sekmīgi iesaistīties darba tirgū. Savukārt studiju programmas Lietišķā vēsture absolventu darba devēji uzskata, ka SV akadēmiskā bakalaura studiju programmas absolventi spēj apliecināt radošu pieeju darbam, aktīvi piedalās sabiedrībai nozīmīgu pasākumu organizēšanā. Šo atziņu akceptējusi Latvijas muzeju asociācijas valde, tai pievienojas arīiepriekš realizētās bakalaura studiju programmas Vēsture absolventu darba devēji no arhīviem (LNA LVVA, LVV, Alūksnes, Cēsu, Jēkabpils, Tukuma, Rēzeknes u.c.), kā arī augstskolu (DU, RA), koledžu (Rēzeknes Robežsargu koledža, Kultūras koledža) vispārizglītojošo un profesionālo mācību iestāžu (Rēzeknes, Madonas, Preiļu, Ludzas, Jelgavas, Tukuma, Talsu, Liepājas, Valmieras, Gulbenes u.c. pilsētu un rajonu) administrācijas, norādot, ka bakalaura studiju programmas absolventus raksturo: 1) ieinteresētība un atbildība novada vēstures nozīmīgu notikumu popularizēšanā, 2) kompetence un atbildība darba pienākumu izpildē, 3) organizatoriskās prasmes, aktivitātes sabiedriskajā dzīvē, 4) gatavība iesaistīties daudzveidīgos projektos un pašizglītības nozīmes izpratne. Darba devēji uzskata (4.4.3 pielikums), ka studiju procesā vēlams pievērst lielāku uzmanību, pirmkārt, reģiona kultūrvēstures un vēstures problēmu izpratnei, atbildībai un pozitīvai attieksmei pret darbu, otrkārt, vēl vairāk studiju procesā pievērst uzmanību studējošo spējai radīt inovatīvas 122

123 idejas, kas ir nepieciešamas popularizējot konkrēta darba devēja produktu pieaugošaskonkurences apstākļos. Darba devēji par svarīgu atzīst arī prasmi strādāt ar orģinālavotiem, komunikācijas prasmes, kā arī projektu rakstīšanas un to ieviešanas prasmes. Visu darba devēju aptaujās īpaši tiek uzsvērta zinātniski pētnieciskā darba iemaņu pilnveidošana, jo tādi muzeja un arhīva produkti kā izstādes, ekspozīcijas, monogrāfijas veidojas tieši zinātniskā darba rezultātā. (Aptaujas skat. RA Informācijas un komunikācijas SV docētāju darba telpā.). Arhīvu pārstāvji galvenokārt akcentē praktisko iemaņu nostiprināšanu (pielikums ), kas ir nepieciešamas, lai augstajā profesionālajā līmeni veiktu funkcijas arhīvu un dokumentu pārvaldības jomā. Ņemot vērā, ka SV īstenošana notiek, balstoties uz Eiropas vienotās izglītības telpas principiem, abu studiju programmu ietvaros tiek veiktas izmaiņas, kas atbilst šīm pamatnostādēm. Tā, pamatojoties uz ieteikumiem Eiropas Augstākās izglītības sistēmu modernizācijas programmā, SV cieši sadarbojas ar darba devējiem prakšu nodrošināšanas jomā, zinātnisko konsultantu piesaistīšanas jomā, kā arī darba tirgus pieprasījumu jomā, atbilstoši koriģējot gan programmu studiju rezultātus, gan arī prakšu uzdevumus un pētniecības virzienu ieteikumus. Tas ļauj nodrošināt SV ilgtspējīgu attīstību un nozīmīgumu darba tirgū. IV. STUDIJU VIRZIENA PAŠNOVĒRTĒJUMA PIELIKUMI Pielikums

124 Studiju virziena īstenošanā iesaistītā akadēmiskā personāla zinātniskās pētniecības vai mākslinieciskās jaunrades biogrāfijas Rēzeknes Augstskolas akadēmiskā personāla Curriculum Vitae Personas dati Uzvārds / Vārds Dzīvesvietas adrese Tālrunis, mobilais tālrunis e-pasts Dzimšan s datums Katrīna Abricka Dzelzceļnieku 19-27, Rēzekne kate.arhivs@inbox.lv 19 9.gada 2.novembris Izglītība Rēzeknes Augstskolas Humanitāro un juridisko zinātņu fakultātes profesionālā augstākās izglītības maģistra studiju programma Arhīvniecība - profesionālais maģistra grāds arhīvniecībā un arhīvista kvalifikācija (at ilst piektajam profesionālās kvalifikācijas līmenim) Rēzeknes Augstskolas Humanitāro un juridisko zinātņu fakultātes akadēmiskā bakalaura studiju programma Vēsture - humanitāro zinātņu bakalaura grāds vēsturē Rēzeknes 1.vidusskola - vidējā izglītība Vieslekcijas 2008./ Rēzeknes Augstskola - Akadēmiskā studiju programma Vēsture kursa kods KomZ2007 Arhīvniecība un arhīva prakse [HV] 2010./ Rēzeknes Augstskola Profesionālā maģistra studiju programma Arhīvniecība kursa kods KomZ6014 Profesionālā prakse I [HAM] Rēzeknes Augstskola Profesionālā maģistra studiju programma Arhīvniecība kursa kods KomZ6015 Profesionālā prakse II [HAM] Rēzeknes Augstskola Prof sionālā maģistra studiju programma Arhīvniecība kursa kods KomZ7007 Kvalifikācijas prakse [HAM] Rēzeknes Augstskola Profesionālā maģistra studiju programma 124

125 Arhīvniecība kursa kods KomZ7008 Pētnieciskā prakse [HAM] 013./ / Dalība pārbaudījumu komisijās Rēzeknes Augstskola Profesionālā maģistra studiju programma Arhīvniecība kursa kods KomZ6016 Arhīva darba prakse [HAM] Rēzeknes Augstskola - Akadēmiskā studiju programma Vēsture kursa nosaukums Arhīvs kultūrvēsturiskā vidē, kursa kods Vēs 2059 [HV] Komisijas loceklis Valsts pārbaudījums (eksāmens) [HAM], kursa kods KomZ Profesionālā maģistra studiju programma Arhīvniecība Rēzeknes Augstskola Komisijas loceklis -Valsts gala pārbaudījums, Maģistra darbs [HAM], kursa kods KomZ Profesionālā maģistra studiju programma Arhīvniecība Rēzeknes Augstskola Cita darba pieredze Latvijas Nacionālā arhīva Rēzeknes zonālais valsts arhīvs galvenā arhīviste Rēzeknes zonālais valsts arhīvs galvenā arhīviste Juridisko personu arhīvu uzraudzības daļā Rēzeknes zonālais valsts arhīvs vecākā arhīviste Dokumentu komplektēšanas un ekspertīzes d ļā Rēzeknes Augstskola arhīva pārzine amatu savienošanas kārtībā Informācija par publikācijām pēdējo 6 gadu laikā Dokumentu juridiskais spēks: Rēzeknes Augstskolas maģistra studiju programmas "Arhīvniecība" studējoš akadēmiskās konferences materiāli gada 19. janvāris: Rēzeknes Augstskola. Humanitāro un juridisko zinātņu fakultāte. Vēstures un filosofijas katedra; red. Sandra Laizāne/RA izdevniecība, 2009., 83 lpp. Mēs laikā, telpā un attīstībā : studentu zinātniskās konferences materiāli, 2007.gada 17.maijā / Rēzeknes Augstskola. Humanitāro un juridisko zinātņu fakultāte. Pedagoģijas fakultāte; red. Sandra Laizāne/RA izdevniecība, 2008., 290 lpp. Zinātniski pētnieciskā darbība RA studentu zinātniskajās konferencēs Mēs laikā, telpā, attīstībā 2002., 2004., 2007., lasīti referāti 125

126 Konferences Eiropas arhīvu VII konference Varšavā, 2006.gada maijā kā klausītājs Kopējais konferenču skaits Eksperta darbība 5 LNA Dokumentu un arhīvu pārvaldības ekspertu komisijas Rēzeknes zonālā valsts arhīva apakškomisijas locekle no 2013.gada līdz šodienai (LNA rīkojums Nr.54 Par Latvijas Nacionālā arhīva Dokumentu un arhīvu pārvaldības ekspertu komisijas ēzeknes ZVA apakškomisiju ) Dalība profesionālās, sabiedriskās organizācijās Biedrības Mans koris MEDICUS - biedrs Latvijas Arhīvistu biedrība - biedrs Latvijas iestāžu, pašvaldību, uzņēmumu un finanšu darbinieku arodbiedrības Latvijas Nacionālā arhīva darbinieku arodorganizācija - biedrs Profesionālās pilnveides kursi 2013.gada februāris LNA Jēkabpils ZVA - seminārs Dokumentu un arh vu pārvaldības normatīvo regulējumu darbā ar iestādēm Piedalīšanās Latvijas Nacionālā arhīva rīkotajos semināros, konferencē institūciju dokumentu un arhīvu pārvaldības uzraudzības darba jautājumos 2005.gada februāris Rēzeknes Augstskolas Humanitāro un juridisko zinātņu fakultātes sertifikāts par nokārtotajiem kursiem Informātikā un Ekonomikas teorijā Mācību centrs LNI apliecība par profesionālās pilnveides izglītī u apgūta profesionālās izglītības programma Datorzinības ( ) 2003.gada februāris 2001.gada marts Rēzeknes Augstskolas Ekonomikas fakultātes Pieaugušo tālākizglītības centrs apliecība par lietvedības kursos noklausīto lekciju ciklu par dokumentu noformēšanas vispārīgām prasībām, sarakstes dokumentu sagatavošanu un noformēšanu, izziņu un pārskata dokumentu sagatavošanu, organizatorisko dokumentu sagatavošanu un noformēšanu, rīkojuma dokumentu sagatavošanu un noformēšanu, dokumentu sagatavošanu turpmākai glabāšanai u 126

127 izmantošanai 2000.gada novembris Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija sertifikāts par kursu Juridisko personu arhīvu dokumentu uzkrāšana, uzskaite, saglabāšana un izmantošana 1995.gada aprīlis Rīgas Tehni kās universitātes E onomikas teorijas katedras auditfirma AUDIT sertifikāts par kursu Grāmatvedības uzņēmējdarbības ekonomiski-tiesiskie pamati Saņemtie apbalvojumi Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcijas atzinības dījumu valsts arhīvu darbības attīstībā un pilnveidošanā 2004.gada 16.novembrī raksts par iegu Valodu prasmes Dzimtā valoda latviešu Citu valodu pašnovērtējums Sapratne Eiropas līmenis (*) Klausīšan ās Valoda Valoda (*) Runāšana Lasīšana krie u krievu vācu vācu Dialogs rievu Rakstīša na Monolog s krievu vācu krievu vācu Eiropas kopīgām pamatnostādnēm valodu apguvē atbilstošs līmenis Rēzeknes Augstskolas akadēmiskā personāla Curriculum Vitae Informācija par publikācijām pēdējo 6 gadu laikā Rēzeknes zonālais valsts arhīvs galvenā arhīviste Juridisko personu arhīvu uzraudzības daļā Rēzeknes zonālais valsts arhīvs vecākā arhīviste Dokumentu komplektēšanas un ekspertīzes daļā Rēzeknes Augstskola arhīva pārzine amatu savienošanas kārtībā Dokumentu juridiskais spēks: Rēzeknes Augstskolas maģistra studiju programmas "Arhīvniecība" studējošo akadēmiskās konferences materiāli gada 19. janvāris: Rēzeknes Augstskola. Humanitāro un juridisko zinātņu fakultāte. Vēstures un filosofijas katedra; red. Sandra Laizāne/RA izdevniecība, 2009., 83 lpp. 127

128 Mēs laikā, telpā un attīstībā: studentu zinātniskās konferences materiāli, 2007.gada 17.maijā / Rēzeknes Augstskola. Humanitāro un juridisko zinātņu fakultāte. Pedagoģijas fakultāte; red. Sandra Laizāne/RA izdevniecība, 2008., 290 lpp. Zinātniski pētnieciskā darbība Konferences Kopējais konferenču skaits Eksperta darbība RA studentu zinātniskajās konferencēs Mēs laikā, telpā, attīstībā 2002., 2004., 2007., lasīti referāti Eiropas arhīvu VII konference Varšavā, 2006.gada maijā kā klausītājs Regulāra piedalīšanās Latvijas Nacionālā arhīva konferencēs ( LNA Rēzeknes zonālā valsts arhīva Ekspertu pārbaudes komisijas locekle no 2000.gada līdz (RZVA rīkojums Nr.9 Par Ekspertu pārbaudes komisiju ); Latvijas Nacionālā arhīva Dokumentu un arhīvu pārvaldības ekspertu komisijas Rēzeknes ZVA apakškomisijas locekle no līdz šodienai (LNA rīkojums Nr.54 Par Latvijas Nacionālā arhīva Dokumentu un arhīvu pārvaldības ekspertu komisijas Rēzeknes ZVA apakškomisiju) Dalība profesionālās, sabiedriskās organizācijās Latvijas Arhīvistu biedrība - biedrs Latvijas iestāžu, pašvaldību, uzņēmumu un finanšu darbinieku arodbiedrības Latvijas Nacionālā arhīva darbinieku arodorganizācija - biedrs Profesionālās pilnveides kursi gada februāris 2003.gada februāris 2001.gada marts Piedalīšanās Latvijas Nacionālā arhīva rīkotajos semināros institūciju dokumentu un arhīvu pārvaldības uzraudzības darba jautājumos Rēzeknes Augstskolas Humanitāro un juridisko zinātņu fakultātes sertifikāts par nokārtotajiem kursiem Informātikā un Ekonomikas teorijā Mācību centrs LNI apliecība par profesionālās pilnveides izglītību apgūta profesionālās izglītības programma Datorzinības ( ) Rēzeknes Augstskolas Ekonomikas fakultātes Pieaugušo tālākizglītības centrs apliecība par lietvedības kursos noklausīto lekciju ciklu par dokumentu 128

129 noformēšanas vispārīgām prasībām, sarakstes dokumentu sagatavošanu un noformēšanu, izziņu un pārskata dokumentu sagatavošanu, organizatorisko dokumentu sagatavošanu un noformēšanu, rīkojuma dokumentu sagatavošanu un noformēšanu, dokumentu sagatavošanu turpmākai glabāšanai un izmantošanai 2000.gada novembris Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija sertifikāts par kursu Juridisko personu arhīvu dokumentu uzkrāšana, uzskaite, saglabāšana un izmantošana 1995.gada aprīlis Rīgas Tehniskās universitātes Ekonomikas teorijas katedras auditfirma AUDIT sertifikāts par kursu Grāmatvedības uzņēmējdarbības ekonomiski-tiesiskie pamati Saņemtie apbalvojumi Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcijas atzinības raksts par ieguldījumu valsts arhīvu darbības attīstībā un pilnveidošanā 2004.gada 16.novembrī Valodu prasmes Dzimtā valoda latviešu Citu valodu pašnovērtējums Sapratne Runāšana Rakstīša na Eiropas līmenis (*) Klausīšan ās Lasīšana Dialogs Monolog s Valoda krievu krievu krievu krievu vācu vācu vācu Valoda (*) krievu vācu Eiropas kopīgām pamatnostādnēm valodu apguvē atbilstošs līmenis 2014.g. 1. septembrī K. Abricka Rēzeknes Augstskolas akadēmiskā personāla Curriculum Vitae Personas dati Uzvārds / Vārds Dzīvesvietas adrese Tālrunis, mobilais tālrunis Inese Brīvere Mediķu 5-1, Rēzekne

130 e-pasts Dzimšanas datums Izglītība No 2009.g. studijas RA Pedagoģijas fakultātes pilna laika doktora studiju programmā Pedagoģija No g. studijas DU, iegūts maģistra grāds vēsturē, apakšvirziens Kultūras vēsture un teorija g. LU Pedagoģijas - psiholoģijas fakultātes maģistrantūra; 1996.g. absolvēta Rēzeknes Augstskola un iegūts filoloģijas bakalaura grāds, iegūta latviešu valodas un literatūras un kultūras vēstures skolotāja kvalifikācija. Zinātniskie grādi 2011.g. - Maģistra grāds vēsturē, apakšvirziens - Kultūras vēsture un teorija, Mg.hist.,DU 2000.g.Maģistra grāds pedagoģijā, Mg.paed., LU Darba pieredze akadēmiskajos amatos Kopš 2001.g. lektore RA Humanitāro un juridisko zinātņu fakultātē. Studiju kursu vadība Bakalaura studiju programma Sagatavotie un lasītie studiju kursi Humanitāro zinātņu izglītības tematiskā jomā: Ievads etnogrāfijā 1KP, Latvijas kultūras vēsture 2KP, Latgales kultūras vēsture 1KP, Tradicionālā Japānas un Ķīnas kultūra 2KP, Amerikas indiāņu kultūra 2KP, Mākslas vēsture 4KP, Kultūras vēsture 8KP, Muzejs kultūrvēsturiskā vidē 2KP, Kultūra laikmeta zīmēs un simbolos 2KP, Krievijas kultūras vēsture 2KP u.c. Sagatavotie un lasītie studiju kursi otrā limeņa profesionālās augstākās izglītības bakalaura studiju programmā "Ģeogrāfijas un sociālo zinību skolotājs"- Kultūras vēsture 2KP Sagatavotie un lasītie studiju kursi Tiesību zinātņu izglītības tematiskā jomā: Kultūras vēsture 2KP Sagatavotie un lasītie studiju kursi Izglītības un dizaina fakultātē: Kultūras vēsture 2KP Vieslekcijas 130

131 Dalība pārbaudījumu komisijās Dalība Vēstures un kulturoloģijas skolotāju valsts pārbaudījumu komisijā, komisijas locekle, RA. Akadēmiskā personāla un profesionālās kvalifikācijas speciālistu sagatavošana Bakalauri Vairāk nekā 50, kvalifikācijas darbi - vairāk nekā 50 Cita darba pieredze g. skolotāja Rēzeknes vakara vidusskolā Zinātnisko pētījumu virziens (-i) Latgales kultūras vēsture Zinātniskās publikācijas starptautiski citējamās datubāzēs iekļautos izdevumos Zinātniskās publikācijas citos anonīmi recenzētos un starptautiski pieejamās datubāzēs iekļautos zinātniskos izdevumos Kopējais publikāciju skaits 11. Pēdējo 6 gadu publikācijas Brīvere, I. Latgaliešu kultūras kodi Vitebskas guberņas latviešu korespondencē Komparatīvistikas almanahs = Journal of Comparative Studies Nr.7 (36), (2015), lpp. Brīvere I. Attēla un teksta kodi XX gadsimta trīsdesmito gadu latgaliešu privātajā sarakstē. Daugavpils Universitātes 55. starptautiskās zinātniskās konferences rakstu krājums = Proceedings of the55th International Scientific 131

132 Conference of Daugavpils University. Daugavpils: Daugavpils Universitāte, 2014.ISBN akstu_kraj.p Brīvere I. Vitebskas guberņas latviešu privātās sarakstes pēc drukas aizlieguma (1914) redzamās un neredzamās dominantes. Latgale kā kultūras pierobeža II Komparatīvistikas institūts DU, 2011., lpp. Brīvere I. Starpkultūru izglītības kompetences: Latvijas Republikas vispārējās vidējās izglītības standarts. RA PSPI Zinātnisko rakstu krājums, Brīvere, I. Valodas lietošanas diskriminācija un stereotipi. Valodas Austrumlatvijā: pētījuma dati un rezultāti. Languages in Eastern Latvia: Data and Results of survey. Via Latgalica humanitāro zinātņu žurnāla pielikums 1, 2009., Rēzekne: RA ISSN ;ISBN Discrimination and stereotypes of language usage Languages in Eastern Latvia: Data and Results of Survey I, RA, pg. Citas publikācijas Kopējais publikāciju skaits Monogrāfijas 17 Brīvere, I. Vitebskas guberņas latviešu lingvistiskā identitāte privātajā sarakstē. Štuttgart: Globe Editt, Mācību un metodiskā literatūra Citu mācību metodiskie materiāli (t.sk. audio, video, MOODLE materiāli) Zinātniski pētnieciskā darbība Konferences Kopējais konferenču skaits 16 Referāti: 132

133 Latgaliešu kultūras kodi Vitebskas guberņas latviešu korespondencē, I Starptautiskais komparatīvistikas kongress "Cilvēks valodā, literatūrā, kultūrā", Daugavpils Universitāte Seminārs Eiropa - Krievija: tēli, konteksti, diskursi LU Raiņa bulvāris 19 Latgaliskās identitātes apziņa drukas aizlieguma perioda privātajā sarakstē ( ) Latgales kongress Komparatīvistikas institūts Daugavpils Universitāte 10.X Vitebskas guberņas latviešu privātās sarakstes pēc drukas aizlieguma (1914) redzamās un neredzamās dominantes National identity: integrity and diversity in the contemporary Europe. International conference Riga, November 24-25th, 2011 Institute of Philosophy and Sociology/University of Latvia Latgaliskās lingvistiskās identitātes kodi Vitebskas guberņas latviešu korespondencē (poļu burtu lietojumā). Garīdzniecības loma Pēterburgas aktivitātēs 20.gs.sākumā Latvija un Eiropa: aktuālas kultūrfilosofiskas tendences, Liepāja, 2005., lpp. Jauniešu etnoreliģiskie stereotipi par latgaliešiem Reliģiskā dažādība Latgalē: mērojot ceļu uz dialogu, Latvijas Bībeles biedrība, 2007, lpp. Starpkultūru izglītības aspekti: vidusskolnieku mācīšanās pieredze Izglītības reformas ieviešana Latgales reģiona skolās: rezultatīvo rādītāju kvalitatīvā analīze, Rēzekne, 2008., lpp. Фрагментированный учебный опыт старшеклассников мультикультурной учебной среды ACTA et commentationes collegii Narovensis, Narva, 2008., lpp. Discrimination and stereotypes of using of language Ethnicity in Europe: Sosiopolitical and Cultural Processes. RA, pg. Patenti, licences, dizainparaugi, datorprogrammas, u.c. Nosaukums, izdevējs, numurs, datums Eksperta darbība Datums, komisijas/ padomes/ darba grupas nosaukums 133

134 Citas zinātniskā darba aktivitātes 2007.g. - Rēzeknes Augstskolas, Milānas Universitātes, Vitauta Dižā Kauņas Universitātes Letonikas centra, A. Mickeviča Universitātes starptautiskās konference Etniskums Eiropā: sociālpolitiskie un kultūras procesi vadīta vēstures un kultūras vēstures sekcija. Nosaukums (konferences orgkomiteja, tml.), tituls (priekšsēdētājs, loceklis, u.c.), gads Dalība projektos g. dalība projektā Etnolingvistiskās situācijas izpēte Austrumlatgalē 2004.g. - dalība projektā F. Trasuns Latgales izcelsmes latviskais dižgars Mākslinieciskā darbība Nosaukums, norises vieta, datums Darbs koleģiālajās lēmējinstitūcijās Satversmes sapulces locekle no Neformālās izglītības un kursu vadība Kursa nosaukums, iestādes nosaukums, stundas Kultūrvēstures skolotāju kursi (2012.) Dalība profesionālās, sabiedriskās organizācijās Profesionālās pilnveides kursi/ stažēšanās Kursi E-kursu vadības sistēmas Moodle, RA,

135 (programmas nosaukums, kursu tēma, iestāde, stundu/ kredītpunktu skaits, gads) Korpuslingvistika, RA, 2012.g.11., 18.V RA Augstskolu pedagoģija, 2009 Tālākizglītības programma Kultūras vēstures mācīšanas un pārbaudes darbu veidošanas metodika, satura aktualitātes (apliecības Nr ) 2004.g.16.aug.-11.dec. 36 st.; Datorzinību kursi 2002.g.21.sept.-26.okt. 72 st. (apliecības Nr.LHS ) Stažēšanās (pilsēta, valsts, iestāde, veicamā darbība, periods) Saņemtie apbalvojumi Nosaukums, izdevējs, apbalvojuma numurs, datums Valodu prasmes Dzimtā valoda latviešu Citu valodu pašnovērtējums Eiropas līmenis (*) Sapratne Klausīšan ās krievu angļu (*) Runāšana Lasīšana Dialogs Rakstīš ana Monolog s C2 C2 C2 C2 C2 A2 A2 A2 B1 A2 Eiropas kopīgām pamatnostādnēm valodu apguvē atbilstošs līmenis /I.Brīvere/ 135

136 Curriculum Vitae Natalia Barcz Twórczy nauczyciel i metodyk języka polskiego Dane personalne Data urodzenia: Obywatelstwo: Adres korespondencyjny: Gsm.: 14 października 1977 r. polskie Rezekne, Łotwa natalia.barcz.orpeg@gmail.com Doświadczenie od IX 2014 metodyk Ośrodek Rozwoju Polskiej Edukacji za Granicą w Warszawie, nauczyciel i języka polskiego skierowany do pracy na Łotwie (spełnienie marzenia) 136

137 IX 2013 VIII 2014 metodyk Ośrodek Rozwoju Polskiej Edukacji za Granicą w Warszawie, nauczyciel i języka polskiego skierowany do pracy w Rosji i na Litwie (spełnienie marzenia) IX 2012 VIII 2013 Gimnazjum Sportowe nr 92 w Warszawie, nauczyciel języka polskiego IX VIII 2012 nauczyciel Zespół Szkół Odzieżowych nr 1 im. Stanisława Wyspiańskiego w Krakowie, języka polskiego, podstaw przedsiębiorczości X 2007 VI 2010 PrywatneAkademickie Centrum Kształcenia: I Prywatne Liceum Ogólnokształcące dla Dorosłych w Krakowie, wykładowca języka polskiego IX 2006 VIII 2007 Szkół Praca na stanowisku nauczyciela polonisty (i wychowawcy w SP) w Zespole Ogólnokształcących Mistrzostwa Sportowego im. Mikołaja Kopernika w Krakowie (SP 75 i G 8,zastępstwo) IX 2005 VIII 2006 Ogólnokształcących Praca na stanowisku nauczyciela polonisty w Zespole Szkół Integracyjnych nr 2 im. Uniwersytetu Jagiellońskiego w Krakowie (SP151, zastępstwo) III XII 2006 Praca na stanowisku asystentki redaktora w Wydawnictwie Bezdroża, projekt: aktualizacja przewodnika Praga X 2004 V 2005 Praca w recepcji w schronisku górskim PTTK na Hali Ornak w Tatrach (spełnienie marzenia) X 2002 V 2004 Podstawowej nr 56 Praca na stanowisku nauczyciela polonisty i wychowawcy w Szkole im. Tadeusza Rejtana w Krakowie (zastępstwo) III XII 2005 Autorka artykułów, współpracująca z ogólnopolskim kwartalnikiem projektowo-budowlanym Dom-Projekt Edukacja X 2008 VI 2009 Wyższa Szkoła Europejska im. ks. J. Tischnera, Studia podyplomowe, Trener biznesu i manager szkoleń Uprawnienia metodyka języka polskiego V 2007 IV 2008 Uniwersytet Jagielloński, Studia podyplomowe, kwalifikacje: nauczanie II przedmiotu: Podstawy przedsiębiorczości 137

138 X 1996 III 2003 Uniwersytet Jagielloński, Filologia Polska, specjalność nauczycielska Uzupełniające, dzienne studia magisterskie. Praca magisterska z antropologii literatury na temat: Portret bohaterów w Pustyni i w puszczy Henryka Sienkiewicza w perspektywie antropologii kulturowej. Tytuł: magister Filologii Polskiej Kursy, szkolenia VII 2014 Uniwersytet Warszawskie Centrum Innowacji Edukacyjnych i Szkoleń, Letni Nauczycieli Polonistów, kurs doskonalący (40 h) VIII 2009 Uzyskanie stopnia awansu zawodowego: Nauczyciel mianowany III 2009 OKE Szkolenie kandydatów na egzaminatorów maturalnych z języka polskiego, w Krakowie i uzyskanie uprawnień państwowego egzaminatora maturalnego CKE IV 2006 projektu Rozwój i kształtowanie kreatywnych postaw, szkolenie realizowane w ramach Dostosowanie Kompetencji Zawodowych do Wzrostu Wymagań Rynku Pracy, współfinansowanego przez UE z EFS w siedzibie Centrum IB w Krakowie XI 2006 II 2007 Jak pracować z dzieckiem zdolnym?kurs prowadzony przez Małopolski Niepubliczny Ośrodek Doskonalenia Nauczycieli w Krakowie Kangur (40h) V VI 2004 Pomóż sobie i innym w walce z bezrobociem w zakresie: Umiejętności interpersonalne w prowadzeniu własnej firmy. Projekt prowadzony przez Stowarzyszenie Rozwoju i Integracji Młodzieży, finansowany przy udziale środków europejskiego Programu MŁODZIEŻ Dodatkowe informacje X 2008 nr 1 im. Nagroda Dyrektora Szkoły za wzorową pracę w Zespole Szkół Odzieżowych Stanisława Wyspiańskiego w Krakowie IV 2008 Odzieżowych Publikacja artykułu z okazji obchodów 125-lecia istnienia Zespołu Szkół w Krakowie w miesięczniku Kraków: Między potrzebami życia a szkołą modelek VI 2004 Pomysłoteka młodego człowieka planuj, zarządzaj i krzycz: Eureka! 138

139 współautorstwo w zwycięskim projekcie wysuniętym na Konkurs Granty 2004, organizowanym przez Narodowy Bank Polski XII 2003 XII 2004 Rzeczypospolitej, Fotoreporterka Okręgu Małopolskiego Związku Harcerstwa Członkini Zespołu Public Relations ZHR VII 1994 I 2002 Wędrowniczek Założycielka i instruktorka prowadząca 413 Krakowską Drużynę w szczepie Słowiki ZHR VI 1996 Wyróżnieniew Konkursie 8 Wspaniałych za pracę i opiekę nad dziećmi niepełnosprawnymi z Domu Opieki Społecznej w Prusach (XII 1993 VI 1996) Znajomość języków obcych Rosyjski (średnio zaawansowana) Angielski (średnio zaawansowana) Niemiecki (średnio zaawansowana) Obsługa komputera MS Word (b. dobra), Internet Explorer (b. dobra), Power Point (b. dobra) Zainteresowania - Aktywna forma spędzania wolnego czasu: wędrówki górskie - sukces: zdobycie Musały, najwyższego szczytu Bałkanów - Współczesna literatura rosyjska Wyrażam zgodę na przetwarzanie moich danych osobowych zawartych w ofercie pracy dla potrzeb niezbędnych do realizacji procesu rekrutacji (zgodnie z Ustawą z dnia r. o Ochronie Danych Osobowych Dz. U. Nr 133 poz. 883 Rēzeknes Augstskolas akadēmiskā personāla Curriculum Vitae Personas dati Uzvārds / Vārds Dzīvesvietas adrese Čakša Valda Pils iela 27, Rēzekne, LV

140 Tālrunis, mobilais tālrunis e-pasts Dzimšanas datums g. 22. februāris Izglītība No g. līdz 1983.g Studijas Daugavpils Pedagoģiskajā institūtā, iegūta vidusskolas vēstures un sabiedrības mācības skolotāja kvalifikācija. No g. līdz 1996.g. Studijas LU Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātē pedagoģijas maģistra studiju programmā No g. līdz 2008.g. Studijas Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā doktorantūras studiju programmā Muzikoloģija, pabeigts teorētiskais kurss, nokārtots promocijas eksāmens No 2009.g. līdz 2011.g. Studijas Daugavpils Universitātes vēstures maģistra studiju programmā Pamatojoties uz MK 2012.gada 28. februāra noteikumiem Nr. 142 par Grādu un profesionālo kvalifikāciju pielīdzināšanas kārtība, iegūtā augstākā izglītība ar lēmumu Nr. 142/21453 pielīdzināta profesionālajam maģistra grādam un piektā līmeņa profesionālajai kvalifikācijai ( ) Humanitāro zinātņu maģistra grāds vēsturē( Mg. hist.), Daugavpils Universitāte Zinātniskie grādi Pedagoģijas maģistra grāds ( Mg. paed.), Latvijas Universitāte Darba pieredze akadēmiskajos amatos No 2015.g. 19. jūnija Lektore, Rēzeknes Augstskolas Ekonomikas un pārvaldības fakultāte, akadēmiskā bakalaura studiju programmas Lietišķā vēsture direktore, studiju virziena Informācijas un komunikācijas zinātnes vadītāja No 2015.g. februāra līdz 31. maijam No g. līdz 2015.g. No 2009.g. līdz 2013.g. No g. līdz 2008.g No 1999.g. līdz 2004.g. No 1993.g. līdz 2002.g. Vieslektore, Rēzeknes Augstskolas Izglītības un dizaina fakultāte, akadēmiskā bakalaura studiju programmas Lietišķā vēsture direktore Vieslektore, Rēzeknes Augstskolas Humanitāro un juridisko zinātņu fakultāte, akadēmiskā bakalaura studiju programmas Vēsture direktore 2.līmeņa augstākās profesionālās izglītības studiju programmas Vēstures un kulturoloģijas skolotājs direktore Docente, Rēzeknes Augstskolas Humanitāro un juridisko zinātņu fakultāte, akadēmiskā bakalaura studiju programmas Vēsture un 2.līmeņa augstākās profesionālās izglītības studiju programmas Vēstures un kultūras vēstures skolotājs direktore Lektore, Rēzeknes Augstskolas Pedagoģijas fakultātes Pedagogu tālākizglītības un papildizglītības centrs Lektore, Humanitārās fakultātes Vēstures un filosofijas (līdz 2001.g. Sociālo zinātņu) katedrā 140

141 No 1992.g. līdz 1993.g. Lektore, Latvijas Universitātes Latgales filiālē Studiju kursu vadība Maģistra studiju programmas Profesionālā maģistra studiju programma Arhīvniecība divi studiju kursi: Profesionālā ētika (2 KP), studiju kurss Starpkultūru komunikācija (2 KP) Profesionālā maģistra studiju programma kurss Profesionālā ētika (2 KP) Karjeras konsultants studiju 2. līmeņa profesionālās Studiju programma Vēstures un kultūras vēstures/kulturoloģijas skolotājs augstākās izglītības studiju četri studiju kursi: Kulturoloģija (4 KP), Vēstures un kultūras programmas vēstures/kulturoloģijas mācīšanas metodika (3 KP), Sociālā atmiņa skolēnu zinātniskajos pētījumos (2 KP), Skolotāja ētika (1 KP) Studiju programma Reliģijas peagoģija trīs studiju kursi: Kristīgās mācības un ētikas mācīšanas metodika (3 KP), Ētika (2 KP), Kristīgā ētika (2 KP) Studiju programma Sociālo zinību skolotājs viens studiju kurss: Sociālo zinību mācīšanas metodika (3 KP) Bakalaura studiju programmas Akadēmiskā bakalaura studiju programma Vēsture 11 studiju kursi: Ievads vēstures zinātnē (3 KP), Radošs darbs ar informāciju (2KP), Sociālā atmiņa vēsturē (2 KP), Mutvārdu vēstures ekspedīcija (1KP), Ebreji Latvijā/Latgalē: holokausts (2 KP), Mediju analīze un kritika (2 KP), Ievads kultūras teorijā (2 KP), Ievads vēstures filosofijā (2 KP), Ētiskās domas vēsture (2 KP), Muzejmācība un muzeja prakse (3 KP), Latvijas vēsture ( 6 KP), Ētika (2 KP) Akadēmiskā bakalaura studiju programma Lietišķā vēsture septiņi studiju kursi: Lietišķās vēstures pētījumu metodoloģija (3 KP), Sociālā atmiņa un mutvārdu vēstures ekspedīcija (3KP), Ebreji Latvijā (2 KP), (2 KP), Ievads starpkultūru komunikācijā (2 KP), Muzejmācība un muzeja prakse (3 KP), Vēstures didaktika (3 KP), Periodika pagātnes pētījumos (2KP) Profesionālā bakalaura studiju programma Ģeogrāfijas un sociālo zinību skolotājs pieci studiju kursi: Radošs darbs ar informāciju (2KP), Ētika (2 KP), Sociālo zinību mācīšanas metodika (2 KP), Ētika laikā un telpā (3 KP), Latvijas 20 gs. vēsture (2 KP) Profesionālās bakalaura studiju programma Sociālais darbs un sociālā rehabilitācija studiju kurss Ētika un vērtības sociālajā darbā Profesionālā bakalaura studiju programma Interjera dizains studiju kurss Profesionālā ētika (1KP) Profesionālā bakalaura studiju programma Pamatizglītības skolotājs trīs studiju kursi: Sociālo zinību saturs un mācīšanas metodika (2KP), Ētika (2 KP), Filosofija (2 KP) Profesionālā bakalaura studiju Profesionālā ētika (2 KP) programma Jurists : studiju kurss Akadēmiskā bakalaura studiju programma Filoloģija studiju kurss 141

142 Latvijas 20.gs. vēsture (2KP) Profesionālā bakalaura studiju programma Svešvalodu skolotājs divi studiju kursi: Ētika (2 KP), Skolotāja ētika (1 KP) Profesionālā bakalaura studiju programma Mājturības un mājsaimniecības skolotājs trīs studiju kursi: Skolotāja ētika (1 KP), Ētika (2 KP), Kultūras vēsture (2 KP), Filozofija (2KP) Profesionālā bakalaura studiju programma Speciālās izglītības skolotājs divi studiju kursi: Skolotāja ētika (1 KP), Ētika (2 KP) Profesionālā bakalaura studiju programma Sociālais pedagogs studiju kurss Ētika (2 KP) 1. līmeņa augstākās izglītības studiju programmas Studiju programma Profesionālās izglītības skolotājs Skolotāja ētika (2 KP) studiju kurss Studiju programma Sociālais rehabilitētājs studiju kurss Sociālā ētika (2 KP) 2 Kp Dalība pārbaudījumu komisijās No līdz 2011.g. līdz 2012.g. Rēzeknes Augstskolas 2. līmeņa augstākās profesionālās izglītības studiju programmas Vēstures un kulturoloģijas skolotājs valsts pārbaudījumu komisijas priekšsēdētāja vietniece No 1993.g. līdz 2011.g. Rēzeknes Augstskolas 2. līmeņa augstākās profesionālās izglītības studiju programmas Vēstures un kultūras vēstures skolotājs valsts pārbaudījumu komisijas priekšsēdētāja vietniece No g. līdz 2014.g. Rēzeknes Augstskolas 2. līmeņa augstākās profesionālās izglītības studiju programmas Reliģijas pedagoģija valsts pārbaudījumu komisijas locekle No 2003.g. līdz 2008.g. Rēzeknes Augstskolas 2. līmeņa augstākās profesionālās izglītības studiju programmas Sociālo zinību skolotājs valsts pārbaudījumu komisijas locekle Rēzeknes Augstskolas akadēmiskā bakalaura studiju programma Vēsture valsts pārbaudījumu komisijas locekle No 1993.g. līdz 2003.g. Akadēmiskā personāla un profesionālās kvalifikācijas speciālistu sagatavošana Maģistri) Arhīvniecības maģistri 16 Bakalauri Vēstures bakalauri 70 Skolotāju profesionālā kvalifikācija Vēstures un kultūras vēstures/kulturoloģijas; sociālo zinību; ģeogrāfijas un sociālo zinību, kristīgās mācības un ētikas skolotāji 127 Cita darba pieredze No 1984.g. līdz šim J. Ivanova Rēzeknes mūzikas vidusskolas vēstures, Latvijas un pasaules 142

143 vēstures, kultūras vēstures/ kulturoloģijas, politikas un tiesību skolotāja. Līdz g. arī filozofijas pamatu, ētikas, estētikas, loģikas, ģimenes dzīves ētikas un psiholoģijas skolotāja No 1985.g. līdz 1990.g Rēzeknes pilsētas Skolēnu interešu centra novadpētniecības un floristikas pulciņu vadītāja No 1978.g. līdz 1984.g Rēzeknes rajona Bērzgales vidusskola, direktora vietniece ārpusskolas un ārpusklases audzināšanas darbā No 1976.g. līdz g. Rēzeknes 1. vidusskolas sekretāre-lietvede No g. līdz 1976.g. Rēzeknes rajona Tautas tiesas sekretāre-lietvede No 1971.līdz g Rēzeknes rajona sporta biedrības Vārpa instruktore No g. līdz 1971.g Apdrošināto sūtījumu iecirkņa operatore Rēzeknes pilsētas 1. pasta nodaļā Zinātnisko pētījumu virziens (-i) Virziena nosaukums Mūzikas izglītības vēsture, LR kultūrpolitika, Tautas konservatoriju darbība LR ( ) Sociālā atmiņa vēsturē Vēstures, kultūras vēstures, sociālo zinību, kristīgās mācības un ētikas mācīšanas metodika Publikācijas Kopējais publikāciju skaits 53 Informācija par publikācijām pēdējo sešu gadu laikā Mūzika un ideoloģija: Mūzikas vidusskola Rēzeknē pēc Otrā pasaules kara. Māksla un mūzika kultūras diskursā: IV starptautiskās zinātniski praktiskās konferences materiāli. Rēzekne: Rēzeknes Augstskola, 2015., lpp g. Katerinys ceļš: kultūrvēsturiskie aspekti konceptualizācijas procesā Katerinys ceļš (Catherine s Road): Historical and Cultural Aspects in the Process of Conceptualisation. In: Butkus,V. Jonkutė, V. (sudarymas) Baltiška, tautinė, regioninė savimonė baltų literatūrose ir kultūrose. Straipsnių rinkinys. Baltiskā, tautiskā, egional pašapziņa baltu literatūrās un kultūrās. Rakstu krājums. Baltic, National, Regional Identityin Baltic Literatures and Cultures. A Collection of Articles. Vilnius, 2015, g g. Monogrāfija Tautas konservatorijas Latgales kultūrvidē ( ) Rēzekne: Autorizdevums, 2014., 426. lpp. Mikrovides izjūta latgalieša vērtību sistēmas uzturētāja un paudēja. Via Latgalica Humanitāro zinātņu žurnāls V. 2013, lpp. Pieejams: Čuhņa : vārda izcelsme un nozīmes transformācija mūsdienu diskursā Krāj.: 143

144 Saleniece, I. (atb. red.) Vēsture: avoti un cilvēki. DU XXIII Zinātniskie lasījumi. Daugavpils: DU akadēmiskais apgāds Saule, 2014, lpp. ISSN Pieejams: Monogrāfija Mūzikas izglītība Latvijas kultūrpolitikā: tautas konservatorijas valsts novados ( ) Rēzekne: Rēzeknes Augstskola Šķirkļu Bez PVN ( lpp.), Ceļš ( lpp.), Čuhņa ( lpp.), Katerinys ceļš ( lpp.), Mežš ( lpp.), Prūds ( lpp.), Vuška ( lpp.) autore grām.: Šuplinska, I. (galv. Red.). Latgales lingvoteritoriālā vārdnīca I/ Latgolys lingvoyeritorialuo vuordneica II. Rēzekne. Rēzeknes Augstskola , 875.lpp., ISBN Ieskats Latgales katoļu tradīcijās: tautas lūgšanas pie sādžu krustiem maijā. Res Humanitariae XII, Klaipeda, 2012, lpp. ISSN Pieejams: g. Mūzikas izglītība Latvijas kultūrpolitikā ( ). Vēsture: avoti un cilvēki. XXI Zinātniskie lasījumi. Vēsture XV. Daugavpils: DU Akadēmiskais apgāds Saule, 2012, lpp. ISSN g. g. Mūzikas loma tautas vēsturiskās apziņas veidošanā: ieskats 20.gs. pirmās puses latviešu profesionālo mūziķu publikācijās. Vēsture: avoti un cilvēki. Vēsture XIV. DU Humanitārās fak. XX Zinātniskie lasījumi Daugavpils: DU Akadēmiskais apgāds Saule, 2011, lpp. ISSN Pieejams: Rēzeknes kultūrvide 20.gs. pirmajā trešdaļā: mūzikas dzīve līdz Tautas konservatorijas darbības sākumam. Vēsture: avoti un cilvēki. Vēsture XIII. DU Humanitārās fak. XIX Zinātniskie lasījumi Daugavpils: DU Akadēmiskais apgāds Saule, 2010, lpp. ISBN Pieejams: g. Značku vilkšanas tradīcija maija mēneša tautas lūgšanās pie Latgales sādžu krustiem. DU Humanitārās fakultātes Komparatīvistikas institūts. Latgales kongresa ( ) rakstu krājums Latgale kā kultūras pierobeža II. DU Akadēmiskais apgāds Saule, 2011., lpp. ISBN Pieejams: Культурная среда Латгалии в период деятельности Народных консерваторий в г.г. и ее воздейстиие на традиции народного 144

145 музыцирование. In: Tradicija ir dabartis (4) Klaipedos Universiteto Menu fakulteto Liaudes muzikos katedra. Klaipeda, 2009, lpp. ISSN Pieejams: Latgales Tautas konservatorija ( ). Vēsture: avoti un cilvēki. Vēsture XI. DU Humanitārās fak. XVII Zinātniskie lasījumi Daugavpils: DU Akadēmiskais apgāds Saule, lpp. ISBN Ieskats dziedātājas un LTK pedagoģes Gabrielas Vīksnes Apines kultūrizglītojošajā darbībā. Vēsture: avoti un cilvēki. Vēsture XII. DU Humanitārās fak. XVIII Zinātniskie lasījumi DU Akadēmiskais apgāds Saule, 2009., lpp. ISBN Роль народных консерваторий в формировании латышской идентичности в мультикультурном обществе Латгальского региона Латвии ( ). Acta et commentationes collegii Narovensis.Tartu Ulikooli Narva kolledzi toimetised. Multikultuurilise hariduse aktuaalsedkusimused kaasaegses uhiskonnas: pedagoogiline teooria ja praktika. Актуальные вопросы мультикультурного образования в современном обществе: педагогическая теория и практика. IX/1.Narva, ISSN ISBN Pieejams: Latgalian traditional Culture and Regional identity: Places of Cultural Memory and Simbols. In: Latgale as Culture Borderzone. Comparitive studies Vol. II (I).Daugavpils: Daugavpils University Academic Press Saule, 2009, , ISSN , ISBN Pieejams: Iedzīvotāju nacionālās un etniskās identitātes faktori Latgales kultūrvidē. Krāj Valodas Austrumlatvijā: Pētījuma dati un rezultāti. VIA Latgalica Humanitāro zinātņu žurnāla pielikums I, Rēzekne: RA, 2009, lpp. Mācību un metodiskā literatūra 2 Metodiskie norādījumi zinātnisko darbu izstrādāšanai vēsturē un kultūras vēsturē. Rēzekne: RA Izdevniecība, 2006., 65. lpp. Latgales ceļš uz garīgo kultūru un muzikālo izglītību. Rēzekne: RA, 2001., 55.lpp. Zinātniski pētnieciskā darbība Konferences Kopējais konferenču skaits Informācija par konferencēm pēdējo 6 gadu laikā Referātu nosaukumi 47 Mūzika un ideoloģija: Mūzikas vidusskola Rēzeknē pēc Otrā pasaules kara. Māksla un mūzika kultūras diskursā: IV starptautiskā zinātniski praktiskās konference. Rēzekne: Rēzeknes Augstskola, 2015.g septembris 145

146 Mūzikas izglītības atjaunošana Mūzikas zinātne šodien. DU Mūzikas un mākslu fakultātes Mūzikas katedras Rēzeknē ( ) 10. Starptautiskā zinātniskā konference Mūzikas zinātne šodien: pastāvīgais un mainīgais. Daugavpils, gada maijs. Čuhņa: vārda izcelsmes vēsturiskais konteksts, jēgas transformācija un mūsdienu diskurss Daugavpils, DU Humanitārās fakultātes XXII Zinātniskie lasījumi 2013.g janvārī Katerinys ceļš: kultūrvēsturiskie Divi tautos ir aštuoni regionai: baltiška, tautiné, regioniné savimoné literatūroje aspekti konceptualizācijas procesā ir kultūroje. Lietuviu literatūros ir tautosakos institūtos, Vilniuje, 2012.g. 30. martā Mūzikas izglītība Latvijas Daugavpils, DU Humanitārās fakultātes XXI Zinātniskie lasījumi 2011.g. 30.kultūrpolitikā ( ). 31. janvārī Catholic Traditions in Latgale: Tradicijos ir modernumo dermé, priešprieša, raidos perspektyvos Tradition and Popular Prayers at the Crucifix in Modernity: Harmony, Opposition, and Prospects for Development. Klaipedos May Humanitarinu mokslu fakultetas, 2010 m. lapkričio d. Mūzikas loma tautas vēsturiskās Daugavpils, DU Humanitārās fakultātes XX Zinātniskie lasījumi 2010.g. 30.apziņas veidošanā: ieskats 20.gs. 31. janvārī pirmās puses latviešu profesionālo mūziķu publikācijās. Značku vilkšanas tradīcija maija Daugavpils, Latgales kongress 2010.g. 11. novembrī mēneša tautas lūgšanās pie Latgales sādžu krustiem. Rēzeknes kultūrvide 20.gs. pirmajā Daugavpils, DU Humanitārās fakultātes XIX Zinātniskie lasījumi 2009.g. 30.trešdaļā: mūzikas dzīve līdz Tautas 31. janvārī konservatorijas darbības sākumam. Ieskats dziedātājas un LTK Daugavpils, DU Humanitārās fakultātes XVIII Zinātniskie lasījumi pedagoģes Gabrielas Vīksnes 31. janvārī Apines kultūrizglītojošajā darbībā Роль народных консерваторий в. Multikultuurilise hariduse aktuaalsedkusimused kaasaegses uhiskonnas: формировании латышскойpedagoogiline teooria ja praktika. Актуальные вопросы мультикультурного идентичности в мультикуль образования в современном обществе: педагогическая теория и практика. турном обществе ЛатгальскогоTartu Ulikooli Narva kolledzi. Narva, g aprīlī региона Латвии ( ). Eksperta darbība 2006.g. IZM ISEC Latvijas vēstures un Pasaules vēstures pamatizglītības standartu, programmu un skolotāju atbalsta materiālu izvērtēšanas eksperte 2004.g. AIKNC Akreditācijas komisijas priekšsēdētāja RPIVA studiju programmai Sociālo zinību skolotājs No 2002.g g. No 2002.g. līdz šim Rēzeknes Augstskolas Senāta studiju komisija, studiju programmu licencēšanas un akreditācijas materiālu eksperte Rēzeknes Augstskolas studentu zinātniskās konferences Mēs laikā, telpā, attīstībā krājumam iesniegto rakstu recenzente 146

147 No 2002.g. līdz 2006.g. Rēzeknes rajona un pilsētas skolēnu zinātnisko darbu konkursu darbu recenzente Dalība projektos No 2011.g. novembra līdz ES projekts Nr.2009/0227/1DP/ /09/APIA/VIAA/071 Teritoriālās 2012.g. novembrim identitātes lingvokulturoloģiskie un sociālekonomiskie aspekti Latgales reģiona attīstībā, izpildītāja No 2010.g. augusta līdz 2011.g. SIA Tilde veidotā un uzturētā interneta portāla letonika.lv projekts Latvijas jūnijam kultūrvides TAKAS, kas notika sadarbībā ar v/a Kultūras informācijas sistēmas un projektu Trešais tēva dēls. Latgales reģiona koordinatore 2008.g. RA HJZF projekts Monogrāfijas Valodas Austrumlatvijā: etnolingvistiskais aspekts sagatavošana. Izpildītāja No 2007.g. 15.novembra līdz UNESCO LNK sekretariāta un IZM projekts Communities of Practice 2008.g. septembrim Nacionālo ekspertu (mācību satura veidotāju sadarbības projekts). Dalībniece No 2006.g. novembra. Līdz Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta, Latvijas 2007.g. augustam. Bībeles biedrības un RA Vēstures un ilozofijas katedras projekts Reliģiskā dažādība Latgalē: mērojot ceļu uz dialogu. Izpildītāja No g. 1. jūnija līdz RA Humanitāro un juridisko zinātņu fakultātes projekts Etnolingvistiskās g. 1. janvārim situācijas izpēte Latgalē. Izpildītāja g. Līdzdalība RA HJZF projektā Monogrāfijas Valodas Austrumlatvijā: etnolingvistiskais aspekts sagatavošanā g. Baltijas valstu augstskolu sadarbības projekts Pilsoniskās izglītības pedagogu sagatavošanas pilnveidošana ; dalībniece. Projektu koordinēja un finansē starptautiskais birojs CIVIC International sadarbība ar Igaunijas, Lietuvas, Baltkrievijas un ASV augstskolām g. RA Zinātnes Padomes grants pētnieciskās programmas F. Trasuns Latgales izcelsmes latviskais dižgars realizācijai; vadītāja g. Sorosa Fonda Latvija grants studējošo sociālo zinību skolotāju kompetences padziļināšanai pedagoģiskajā praksē un kvalifikācijas darbu izstrādē; vadītāja 2002.g Sorosa Fonda Latvija grants ārzemju vieslektoru iesaistīšanai studiju procesā Rēzeknes Augstskolā; vadītāja g Sorosa Fonda Latvija grants Sociālo zinību skolotāju tālākizglītības centra izveidei un darbības nodrošināšanai; vadītāja Darbs koleģiālajās lēmējinstitūcijās No 2015.g. RA Ekonomikas un pārvaldības fakultātes studiju virziena Informācijas un komunikācijas zinātnes vadītāja No g. līdz 2009.g. RA Senāta studiju komisijas priekšsēdētāja vietniece No 2000.g. līdz g. Vēstures un filosofijas katedras vadītāja No g. līdz šim RA arodkomitejas priekšsēdētāja 147

148 No g. līdz g. Humanitāro un juridisko zinātņu fakultātes dekāna vietniece No g. līdz g. RA Senāta, RA Satversmes sapulces, Humanitāro un juridisko zinātņu fakultātes Domes locekle Neformālās izglītības un kursu vadība g. Rēzeknes rajona izglītības pārvaldes rīkotie ētikas skolotāju kursi, 16 st g. Rēzeknes pilsētas izglītības pārvaldes kultūras vēstures skolotāju kursi, 16 st g. Latgales reģiona skolotāju kursi vasaras nometnē Špoģos; 4 st g. Rēzeknes Augstskolas TIC Sociālo zinību skolotāju kursi; 16 st g. Latgales reģiona skolotāju vasaras kursi Rēzeknes Augstskolā; 4 st. Profesionālās pilnveides kursi/ stažēšanās Kursi Apliecība Nr. 4/12 par apgūtu un sekmīgi nokārtotu kursu Dzīvesstāstu starpetniskā skola (6 st.). Latvijas mutvārdu vēstures pētnieku asociācijas Dzīvesstāsts g. 2. dec. Apliecība Nr. 2013/ par profesionālās pilnveides programmas Augstskolu didaktika tēmas Tālmācības sistēmas Moodle versija 2.0 apguvi (2014. g. 25. jūn.) Apliecība Nr Profesionālās pilnveides programmas Skolēnu izziņas aktivitāti, patstāvību un radošumu veicinoša mācību procesa īstenošana kulturoloģijā vidējā izglītībā. Rīgas Izglītības un informatīvi metodiskais centrs (2009.g. 10. jūn.) Tunnistus/Sertifikāts/ Nr Participated in the conference Issues of Multikulturalism and Multilinggualism in Modern Education System. Tartu University Narva College, April 17 19, Apliecība Nr par Tālākizglītības programmas Holokausts, citi genocīdi un noziegumi pret cilvēci. Holokausts: kā tas bija iespējams?. LR IZM ISEC, Sertifikāts Nr. 2007/08-43 par profesionālās pilnveides programmas Augstskolu didaktika (160 st.) apguvi. RA, Augstskolas mentora apliecība par g. apgūtajiem IZM ISEC un Lielbritānijas Padomes Latvijā mentoru sagatavošanas kursiem (200 stundu programma) Izglītības attīstības centra apliecība Nr. 2004/1029 par 36 st. tālākizglītības programmas Skolotājs mūsdienu daudzveidīgajā pasaulē jeb izglītības programmu īstenošana starpkultūru un bilingvālās izglītības kontekstā apguvi. Rīga, 2004.g. 2. jūl. Certificate of Attendance (14 16 October 2004) partipacipated in the Council of Eirope In-Service Training Programme for Educational Staff seminar on A good citizen in the modern world: What scool has to do about 148

149 it? Apliecība Nr. 469 par vācu valodas kvalifikācijas paaugstināšanas programmas (64 st.) apguvi, RA Pedagogu Tālākizglītības centrs, Apliecība Nr par profesionālās meistarības pilnveidi sociālo zinību jomā ārzemju vieslektoru vadītajās teorētiskajās un praktiskajās nodarbībās SFL programmas Pārmaiņas izglītībā projektā Cilvēks sabiedrībā SFL programmas Pārmaiņas izglītībā apliecība par piedalīšanos Sorosa fonda Latvija programmas Lasīšana un rakstīšana kritiskās domāšanas attīstīšanai 100 st. programmas apguvi Apliecība par kooperatīvās mācīšanas metodes apguvi (48 st.) LAPSA un Sorosa fonda Latvija programmas Pārmaiņas izglītībā projektā Skolu un augstskolu sadarbības modeļu izveide Apliecība Nr par Daugavpils Pedagoģiskās Universitātes profesionālās meistarības pilnveides kursu "Vidējās izglītības neskaidro mācību satura tematu un mūsdienīgu mācību metožu apguve", Sertifikāti par LU Pedagoģijas fakultātes un PBLA Izglītības padomes vasaras semestra kursu "Ko ņemsim no ārzemju skolas" (16 st.) un "Personīgā ētika sabiedriskajās sistēmās (16 st.) apguvi Diploms Nr. 624 par izglītības vadošo kadru masu politiskā darba un tikumiskās audzināšanas 3 gadu kursu programmas apguvi, Apliecība Nr par P. Stučkas LVU Vispārizglītojošo skolu vadošo kadru kvalifikācijas celšanas fakultātes beigšanu, Valodu prasmes Dzimtā valoda latviešu Citu valodu pašnovērtējums Eiropas līmenis (*) Valoda Valoda (*) Sapratne Klausīšanās Runāšana Lasīšana Dialogs Rakstīša na Monologs krievu labi labi labi apmier inoši vācu labi viduvēji viduvēji viduvē ji Eiropas kopīgām pamatnostādnēm valodu apguvē atbilstošs līmenis 2015.g. 4. septembrī 149

150 ANITA JANSONE Dzīves un darba gājums (curriculum vitae) Personas dati: Kontaktadrese: Siļķu 14-97, Liepāja, Latvija, LV3405 Ziņas par darba vietu: Liepājas Universitāte, Kr.Valdemāra iela 4, Liepāja, LV3401 E-pasts: m.tālrunis: Izglītība: Latvijas Universitātes, datorzinātņu doktorantūra, doktora grāds datorzinātnē (Dr.sc.comp.) Latvijas Universitātes, datorzinātņu maģistrantūra, dabaszinātņu maģistra grāds datorzinātnēs (Mg.sc.comp.) Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultāte, lietišķā matemātika Akadēmiskie nosaukumi, zinātniskie grādi: 2010 Liepājas Universitātes asociētā profesore 2007 Liepājas Universitāte, Matemātikas zinātņu un informācijas tehnoloģiju institūts, pētniece Profesionālā darbība: 1999 Līdz šim brīdim Liepājas Universitāte, Dabas un inženierzinātņu fakultāte, dekāne (no 2013.gada), asociētā profesore (no 2010.gada), docente (no gada), lektore (no gada), asistente (no 1999.gada) 2007 Līdz šim brīdim Liepājas Universitāte, Matemātikas zinātņu un informācijas tehnoloģiju institūts, pētniece 2011 līdz šim brīdim Rēzeknes augstskola, viesdocētāja 2008 līdz šim brīdim Latvijas Lauksaimniecības Universitāte, Zemes ierīcības un ģeodēzijas katedra, viesdocētāja LR Valsts Zemes dienests, kvalitātes vadības sistēmas vadītāja Latvijas Universitāte, Fizikas un matemātikas fakultāte, sistēmanalītiķe 2006 Latvijas Universitāte, Datorikas nodaļa, zinātniskā asistente 2006 A/S DATI Exigen Group, vecākā kvalitātes pārvaldniece LR Valsts Zemes dienests, IT attīstības projekta kvalitātes vadības sistēmas vadītāja Liepājas pilsētas dome, Informātikas daļas galvenais speciālists SIA Datorikas institūts, programmētāja 150

151 Informācijas apstrādes organizācijas firma Kvantors un Muižnieku ligzda, inženiere programmētāja Latvijas Republikas Valsts skaitļošana uzņēmums Centrs, Liepājas filiāle, inženiere programmētāja Latvijas Valsts statistikas komiteja Liepājas pils. un raj. statistikas nodaļa, inženiere programmētāja Akadēmiskie kursi (pēdējie 6 gadi): Bakalaura studijas: Datu bāzu tehnoloģijas (4 KRP) Programmatūras testēšana un kvalitāte (2 KRP) Biznesa procesa modelēšana (2 KRP) Vides procesu modelēšana (2 KRP) Maģistra studijas: Visaptveroša kvalitātes vadība (2 KRP) Programmatūras testēšana (2 KRP) Biznesa procesa modelēšana (2 KRP) Biznesa procesa reinženierija (2 KRP) Ģeogrāfisko datu kvalitāte (2 KRP) Datu kvalitāte (2 KRP) Zinātniski pētnieciskā darbība (pēdējie 6 gadi): 2007 Līdz šim brīdim Liepājas Universitāte, tehnoloģiju institūts, pētniece Matemātikas zinātņu un informācijas Dalība zinātniskajās konferencēs ar referātu: 2015, June 18-20, Rezekne, Latvia, 10th International Scientific and Practical Conference Environment. Technology. Resources. Multi factor authentication as a necessary solution in the fight with information technology security threats. 2015, maijs, Liepājas Universitātes 18. starptautiskā zinātniskā konference "Sabiedrība un kultūra: saknes un izaugsme". Inteliģento aģentu izmantošana e-studijās. 2014, 12-14, dec. 10th Annual International Joint Conferences on Computer, Information, Systems Sciences, & Engineering, Authentication solutions and security risks. University of Bridgeport, E-conference. 151

152 2014.gada maijs. 17.starptautiskā zinātniskā konference Sabiedrība un kultūra: zinātne laiku lokos". Autentifikācijas drošības riski un risinājumi., Liepājas Universitāte, Liepāja 2014.gada maijs. 15.starptautiskā konference Teaching Mathematics: Retrospective and Perspectives. Trends and Problems of Mathematics Teacher Training., Liepājas Universitāte, Liepāja 2013.gads, aprīlis, 1st International Conference Hight Performance Computing and Mathematical. Hight Performance Computing in curriculum of Computer Science. Liepaja,Liepājas Universitāte gada, 23.maijs. 16. starptautiskā zinātniskā konference Sabiedrība un kultūra. Informācijas tehnoloģiju pieejamība cilvēkiem ar redzes traucējumiem. Liepāja, Liepājas Universitāte gads, maijs.15. starptautiskā zinātniskā konference Sabiedrība un kultūra. Biznesa inteliģence e-sabiedrībā. Liepāja, Liepājas Universitāte gads, decembris. International Joint Conference on Computer, Information, and Systems Sciences and Engineering (CISSE 10). An Approach to Information Technologies for Solving Mathematical Physics Problems. University of Bridgeport, E-conference, 2010.gads, maijs. The International Scientific Methodical Conference, Baltic Surveying Evaluation of Vector Data Quality of Cadastral Map in Latvia, Lietuva, Kaunas, Lithuanian University of Agriculture gads, 6. 7.maijs. 11 th International Conference Teaching Mathematics Retrospective and Perspectives. Information technologies for mathematical physics problems solution. Latvia, Daugavpils, Daugavpils Universitāte 2010.gads, aprīlis 13. starptautiskā zinātniskā konference Sabiedrība un kultūra. Informācijas tehnoloģiju speciālistu loma mūsdienu sabiedrībā. Liepāja, Liepājas Universitāte 2010.gads aprīlis 10. starptautiskās zinātniski metodiskās konferences Cilvēks un vide. Environmental Process Modeling Using Mathematical Physics Models and Information Technology. Liepāja, Liepājas Universitāte 2010.gads, novembris. 6.zinātniskās konferences Faces of the Internet (Re) Defining the Web. An Approach to the Internet Environment Personalization, Polija, Elblonga, The State School of Higher Professional Education in Elbląg 152

153 Darbs Konferences redkolēģijā: Liepājas Universitātes ikgadējās Starptautiskās zinātniskās konferences Sabiedrība un kultūra, redkolēģijas locekle. Nozīmīgākās zinātniskās publikācijas un mācību literatūra (pēdējie 6 gadi): 1.Anita Jansone, Kaspars Lauris, Ivars Šaudinis (2015). Multi factor authentication as a necessary solution in the fight with information technology security threats. Environment. Technology. Resources. Proceedings of the 10th International Scientific and Practical Conference. Environment. Technology. Resources. Volume 3. SCOPUS 2.Laimonis Zacs, Maksims Zigunovs, Anita Jansone (2015). THE USE OF HIGH PERFORMANCE COMPUTING TECHNOLOGIES AND SCRIPT RUN MEDIATOR MIDDLEWARE FOR EDUCATIONAL PROCESS IN LIEPAJA UNIVERSITY. Contents of Proceedings of 14th International Scientific Conference Engineering for Rural Development, ISSN , Jelgava, Latvia. 3.Laimonis Zacs, Anita Jansone (2015). Using HPC and Open Source Technologies for Solving Behavioural Analytics Problems in E-learning at International Scientific Conference "SOCIETY, INTEGRATION, EDUCATION". ISSN Sabiedrība. Integrācija. Izglītība. Starptautiskās zinātniskās konferences materiāli gada maijs, IV daļa. Rēzekne, Latvija, SCOPUS 4.Dzintars Tomsons, Anita Jansone (2015). Teamwork Development across the Curriculum for Information Technology Students at Liepāja University: Processes, Outcomes and Lessons Learned. Starptautiskās zinātniskās konferences materiāli gada maijs, IV daļa. Rēzekne, Latvija, SCOPUS 5. Jansone, A., Lauris, K. (2014.) Authentication solutions and security risks. 10th Annual International Joint Conferences on Computer, Information, Systems Sciences, & Engineering (CISSE 2014), University of Bridgeport, On line conference, Dec Raksts SCOPUS datu bāzē. (Raksts pieņemts publicēšanai) 2015.gadā izdots konferences CD. 6. Jansone, Anita, Strautiņš, Jānis. (2014.) E-pieejamība personām ar redzes traucējumiem. Sabiedrība un kultūra. Rakstu krājums, XVI. Liepājas Universitāte, Latvija, ISSN , lpp. 7.A.Jansone, L.Zacs. K.Jakimov. An Approach to Information Technologies for Solving Mathematical Physics Problems, Tarek Sobh and Khaled Elleithy, editors. Emerging 153

154 Trends in Computing, Informatics, Systems Sciences, and Engineering. Lecture Notes in Electrical Engineering, 2013, Volume 151, , DOI: / _64, ISSN , Springer New York (SCOPUS) 8.Jansone, Anita, Ambulte, Agate. Biznesa inteliģence e-sabiedrībā. Sabiedrība un kultūra. Rakstu krājums, XV. Liepājas Universitāte, Latvija, 2013, ISSN , lpp. 9.A.Jansone. Liepājas Universitātes informācijas tehnoloģiju studiju programmu atbilstība pasaules sabiedrības attīstības tendencēm. Sabiedrība un kultūra, Rakstu krājums, XIII., Liepāja, Liepājas Universitāte, 2011, ISSN , lpp. 10. A.Jansone. Environmental Process Modeling Using Mathematical Physics Models and Information Technology, 10. Starptautiski zinātniski metodiska konference "Cilvēks un vide", Liepājas Universitāte, Latvija, 2010, ISBN , lpp. 11. Inta Znotiņa, Anita Jansone, An Approach to the Internet Environment Personalization, 6.zinātniskās konferences Faces of the Internet (Re) Defining the Web rakstu krājumā, Elblonga, Polija, ISBN , 2010, pp Jansone A., Paršova V., Kadastra kartes kvalitātes modelis, Rīga, RTU zinātniskie raksti Ģeomātika, sērija 11, sējums 7, 2010, lpp. (EBSCO, CSA/ProQuest, VINIT, Anita Jansone, Velta Paršova. Evaluation of Vector Data Quality of Cadastral Map in Latvia, Baltic Surveying 2010, Proceeding of International Scientific Methodical Conference, Lithuanian University of Agriculture. May 12-14, Kaunas, Akademija, Lithuania, ISBN , 2010, pp Jansone.A. An Approach to Cadastral Map Quality Evaluation in Republic of Latvia, Data quality and high-dimensional data analysis. Proceedings of the DASFAA 2008 Workshops New Delhi, India, March 2008, ISBN , World Scientific Publishing, 2009, pp (ISI Web of Knowledge) Papildus ziņas par profesionālo darbību (pēdējie 6 gadi): Projekti: ESF projekts Doktora studiju attīstība Liepājas Universitātē. Vienošanās nr.2009/0127/1dp/ /09/ipia/viaa/018). Projekta vadītāja ESF projekts "Cilvēkresursu piesaiste zinātnei", Matemātiskās fizikas tiešo un inverso problēmu efektīvu analītisku un skaitlisku metožu izstrādes materiālzinātņu, vides un ekonomikas pētījumos, projekta Nr. 2009/0233/1DP/ /09/APIA/VIAA/142, Liepājas Universitāte, Matemātikas zinātņu un informācijas tehnoloģiju institūts. 154

155 ESF projekts Maģistra studiju attīstība Liepājas Universitātē (Vienošanās Nr.2009/0153/1DP/ /09/IPIA/VIAA/010). Projekta vadītāja Tempus Project No TEMPUS-2008-UK-JPCR; TEMPUS Project Tbilisi Summer School in Library and Information Science July 11-22, 2011 / Tbilisi, Georgia. ERASMUS docētāju mobilitāte: 2015 INSTITUTO POLITÉCNICO DE LEIRIA, Portugāle 2013 Ondokuz Mayis University, Turcija 2013 Stavanger University, Norvēģija 2012 Matej Bel University, Slovākija 2011 Šiauliai University, Lietuva 2010 State School of Higher Professional Education in Elbląg, Polija Valodu prasmes: Latviešu dzimtā valoda Krievu brīvi Angļu B2 līmenis 2015.gada 26.oktobrī Anita Jansone 155

156 Rēzeknes Augstskolas akadēmiskā personāla Curriculum Vitae Personas dati Uzvārds / Vārds Dzīvesvietas adrese Tālrunis, mobilais tālrunis e-pasts Dzimšanas datums Jurčs Ivars Blaumaņa iela 3-46, Rēzekne, LV ivars.jurcs@ru.lv Izglītība Laika periods (no...līdz..., norādot mēnesi un gadu), izglītības iestādes nosaukums, iegūtā kvalifikācija, grāds 2010.g.septembris jūnijs, Daugavpils Universitāte, profesionālais maģistra grāds darba aizsardzībā un darba aizsardzības vecākā speciālista kvalifikācija 2004.g. septembris janvāris Rēzeknes Augstskola, profesionālais maģistra grāds vides aizsardzībā, diploms PD C Nr g.septembris g. jūnijs, Rēzeknes Augstskola, profesionālais bakalaura grāds vides aizsardzībā un vides inženiera kvalifikācija, Diploma Nr. PDA 0075 Zinātniskie grādi Grāda iegūšanas gads, zinātniskais grāds, tā saīsinājums, nozare, apakšnozare, absolvētās izglītības iestādes nosaukums Darba pieredze akadēmiskajos amatos Laika periods (no...līdz..., norādot mēnesi 2012, profesionālais maģistra grāds darba aizsardzībā, Mg.oec., Daugavpils Universitāte 2006, profesionālais maģistra grāds vides aizsardzībā, Mg.sc.env., Vides zinātne, Rēzeknes Augstskola pašlaik, lektors, Rēzeknes Augstskola, Inženieru fakultāte, Dabas un inženierzinātņu katedra 156

157 un gadu), akadēmiskais amats, iestādes, struktūrvienības nosaukums pasniedzējs, Malnavas koledža Studiju kursu vadība Doktora studiju programma (programmas līmenis un nosaukums, kursa nosaukums, apjoms kredītpunktos) Maģistra studiju programma (programmas līmenis un nosaukums, kursa nosaukums, apjoms kredītpunktos) Bakalaura studiju programma (programmas līmenis un nosaukums, kursa nosaukums, apjoms kredītpunktos) 1.līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmas Būvniecība, studiju kurss Darba aizsardzība, 1KP 1.līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmas Būvniecība, studiju kurss Civilā aizsardzība, 1KP 2.līmeņa profesionālās augstākās izglītības bakalaura studiju programmas Vides inženieris, studiju kurss Darba aizsardzība, 1KP 2.līmeņa profesionālās augstākās izglītības bakalaura studiju programmas Vides inženieris, studiju kurss Civilā aizsardzība, 1KP 2.līmeņa profesionālās augstākās izglītības bakalaura studiju programmas Programmēšanas inženieris, studiju kurss Darba aizsardzība un ergonomika, 2KP 2.līmeņa profesionālās augstākās izglītības bakalaura studiju programmas Programmēšanas inženieris, studiju kurss Civilā aizsardzība,1kp 2. līmeņa profesionālās augstākās izglītības bakalaura studiju programmas "Elektroniskā komercija", studiju kurss Darba aizsardzība un ergonomika, 2KP 2. līmeņa profesionālās augstākās izglītības bakalaura studiju programmas "Elektroniskā komercija", studiju kurss Civilā aizsardzība, 1KP 2. līmeņa profesionālās augstākās izglītības bakalaura studiju programma "Mehatronika", Darba aizsardzība, 1KP 2. līmeņa profesionālās augstākās izglītības bakalaura studiju programma "Mehatronika", Civilā aizsardzība,1kp 2. līmeņa profesionālās augstākās izglītības bakalaura studiju programma Skolotājs, studiju modulis Pamatizglītības skolotājs sākumskolā, LR darba aizsardzība, 1KP 157

158 2. līmeņa profesionālās augstākās izglītības bakalaura studiju programma Skolotājs, studiju modulis Svešvalodu (angļu vai vācu) skolotājs, LR darba aizsardzība, 1KP 2. līmeņa profesionālās augstākās izglītības bakalaura studiju programma Skolotājs, studiju modulis Ģeogrāfijas un sociālo zinību skolotājs, LR darba aizsardzība, 1KP 2. līmeņa profesionālās augstākās izglītības bakalaura studiju programma Skolotājs, LR darba aizsardzība, 1KP 2. līmeņa profesionālās augstākās izglītības bakalaura studiju programma Skolotājs, LR darba aizsardzība, 1KP 2.līmeņa profesionālās augstākās izglītības bakalaura studiju programma Interjera dizains, LR darba aizsardzība, 1KP 2.līmeņa profesionālās augstākās izglītības bakalaura studiju programma "Sociālais pedagogs", LR darba aizsardzība, 1KP 2. līmeņa profesionālās augstākās izglītības bakalaura studiju programma Skolotājs, studiju modulis Pamatizglītības skolotājs sākumskolā, Civilā aizsardzība,1kp 2. līmeņa profesionālās augstākās izglītības bakalaura studiju programma Skolotājs, studiju modulis Mājturības/mājsaimniecības un biznesa ekonomisko pamatu skolotājs, Civilā aizsardzība, 1KP 2. līmeņa profesionālās augstākās izglītības bakalaura studiju programma Skolotājs, studiju modulis Ģeogrāfijas un sociālo zinību skolotājs, Civilā aizsardzība, 1KP 2. līmeņa profesionālās augstākās izglītības bakalaura studiju programma Skolotājs, Civilā aizsardzība, 1KP 2. līmeņa profesionālās augstākās izglītības bakalaura studiju programma Skolotājs, Civilā aizsardzība, 1KP 2.līmeņa profesionālās augstākās izglītības bakalaura studiju programma Interjera dizains, Civilā aizsardzība, 1KP 2.līmeņa profesionālās augstākās izglītības bakalaura studiju programma "Sociālais pedagogs", Civilā aizsardzība, 1KP 2.līmeņa profesionālā augstākās izglītības bakalaura studiju programma "Uzņēmējdarbība", specializācija Komercpakalpojumu vadībā, Civilā aizsardzība, 1KP 2.līmeņa profesionālā augstākās izglītības bakalaura studiju programma "Uzņēmējdarbība", specializācija Komercpakalpojumu vadībā, Darba aizsardzība, 1KP 2.līmeņa profesionālā augstākās izglītības bakalaura studiju programma "Uzņēmējdarbība", specializācija Tūrisma un viesnīcu uzņēmējdarbības vadībā, Civilā aizsardzība, 1KP 158

159 2.līmeņa profesionālā augstākās izglītības bakalaura studiju programma "Uzņēmējdarbība", specializācija Tūrisma un viesnīcu uzņēmējdarbības vadībā, Darba aizsardzība, 1KP 2.līmeņa profesionālā augstākās izglītības bakalaura studiju programma "Uzņēmējdarbība", specializācija Mārketinga sektora vadītāja specialitāte, Civilā aizsardzība, 1KP 2.līmeņa profesionālā augstākās izglītības bakalaura studiju programma "Uzņēmējdarbība", specializācija Mārketinga sektora vadītāja specialitāte, Darba aizsardzība, 1KP 2.līmeņa profesionālās augstākās izglītības bakalaura studiju programma "Ekonomika", specializācija Finanšu un grāmatvedības vadībā Darba un civilā aizsardzība, 2KP 2.līmeņa profesionālās augstākās izglītības bakalaura studiju programma "Ekonomika", specializācija Uzņēmējdarbības tiesībās Darba un civilā aizsardzība, 2KP Akadēmiskā bakalaura studiju programma "Vēsture", Civilā aizsardzība, 1KP 2. līmeņa profesionālās augstākās izglītības bakalaura studiju programma "Tiesību zinātne", Civilā aizsardzība, 1KP Cita darba pieredze Laika periods, amats, iestādes, struktūrvienības nosaukums , ugunsdrošības inspektors, 23 patstāvīgā militarizētā ugunsdzēsēju daļa , komandiera vietnieks, 23 patstāvīgā militarizētā ugunsdzēsēju daļa , ugunsdrošības inspektors, VUGD, Rēzeknes brigāde , komandiera vietnieks civilās aizsardzības jautājumos VUGD, Rēzeknes brigāde komandieris, VUGD Latgales reģiona brigādes Ludzas daļa , darba aizsardzības inženieris, Austrumlatgales Profesionālā vidusskola pašlaik, darba aizsardzības vecākais speciālists, Rēzeknes Augstskola Zinātnisko pētījumu virziens (-i) Neformālās izglītības un kursu vadība Kursa nosaukums, iestādes nosaukums, stundas Kurss Civilās aizsardzības pamati, biedrība Lācīša Skola, 162 stundas Kurss Ugunsdrošība un aizsardzība, SIA BUTS MC, 160 stundas 159

160 Kurss Ugunsdrošība, SIA BUTS MC, 40 stundas Kurss Ugunsdrošība un aizsardzība, Latgales pieaugušo mācību centrs, 160 stundas Kurss Ugunsdrošība un aizsardzība, SIA Austrumvidzeme, 160 stundas Kurss Ugunsdrošība, SIA Austrumvidzeme, 20 stundas Dalība profesionālās, sabiedriskās organizācijās Laika periods (no...līdz..., norādot mēnesi un gadu), nosaukums, statuss (priekšsēdētājs, loceklis, biedrs, u.t.t.) Profesionālās pilnveides kursi/ stažēšanās Kursi (programmas nosaukums, kursu tēma, iestāde, stundu/ kredītpunktu skaits, gads) Pasaules darba aizsardzības dienas diskusija/konference,latvijas brīvo arodbiedrību savienība, 6 stundas, izdota International Scientific Practical Conference Entrepreneurship and innovation culture: the standpoint of government, business and higher education institutions Certificate Nr , izdots Profesionālās pilnveides programma Augstskolu didaktika (Tēma: Programmas Mendeley izmantošana zinātniskajā darbā ) Rēzeknes Augstskolas, Mūžizglītības centrs, 10 stundas, Apliecības Nr.2012/13-234, izdota Ugunsdrošība un aizsardzība, Semināru un konsultāciju cents Letija, 6 stundas, Apliecības Nr.L1218, izdota Angļu valoda bez priekšzināšanām, SIA mācību centrs Austrumvidzeme, 80 stundas, Apliecības Nr.2011/ , izdota Darba vides bioloģiskie riska faktori, RSU aģentūras Darba drošības un vides veselības institūts, 4 stundas, Darba devēju apmācība darba aizsardzības jautājumos, mācību centrs Buts, 8 stundas, Reģistrācijas Nr , izdota Darba devēju apmācība darba aizsardzības jautājumos, mācību centrs Buts, 8 stundas, Reģistrācijas Nr , izdota Darba devēju apmācība darba aizsardzības jautājumos, mācību centrs Buts, 8 stundas, Reģistrācijas Nr , izdota Ugunsdrošības uzraudzības inspektoru kvalifikācijas paaugstināšana, Ugunsdrošības, dienesta un civilās aizsardzības joma, Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledža, 26 stundas, Apliecības Nr. 706, izdota Civilā aizsardzība Latvijas republikā, Civilās aizsardzības plāns, SIA Komunikācijas un konsultācijas, 7 stundas,

161 Higher level Regional course on exercise preparation, conducting and evaluation, under the Swedish Lithuanian project GE 207 A, Civil Protection Department Lithuania, Higher Level Training Course for Instructors in the Field of Radiological Accidents, Swedish Radiation Protection Authority, Workshop on Establishing Policies on Establishing Policies on Safe Communities Programmes, Funded by the European union (European Regional Development fund) within the BSR INTERREG 111 B programme, Karolinska Institute, Higher level Regional course on exercise preparation, conducting and evaluation, under the Swedish Lithuanian project GE 207 A, Civil Protection Department Lithuania, Dosimetric Control and Decontamination Tactic and Methods off Emergency Workers and General Public, Swedish Radiation Protection Authority, Civilās aizsardzības plānošana pašvaldībām un paaugstināta riska uzņēmumiem, Latvijas Universitāte, pašvaldību un projektu vadības valsts mācību centrs, 10 stundas, Apliecības Nr. 7356, izdota Stažēšanās (pilsēta, valsts, iestāde, veicamā darbība, periods) Kaunas, Lithuania, Kauno Kolegija/University of Applied Sciences,, praticipated in the International week, Certificate Nr , and Nr. NP-21. Saņemtie apbalvojumi Nosaukums, izdevējs, apbalvojuma numurs, datums Goda raksts, LR Iekšlietu ministrija, Nr. 783, Goda raksts, VUGD, Nr. 1341, Valodu prasmes Dzimtā valoda latviešu Citu valodu pašnovērtējums Eiropas līmenis (*) Sapratne Klausīšan ās Lasīšana Runāšana Dialogs Rakstīša na Monolog s Vācu valoda B 1 A 1 B 1 A 2 A 1 Krievu valoda C 2 C 2 C 2 C 2 C 2 Angļu valoda A A A A A (*) Eiropas kopīgām pamatnostādnēm valodu apguvē atbilstošs līmenis 161

162 INGARS GUSĀNS CV I VISPĀRĪGĀS ZIŅAS Vārds, uzvārds Ingars Gusāns Personas kods Pārvalda svešvalodas latviešu (dzimtā), krievu brīvi, angļu labi, latīņu, sengrieķu akadēmiskā līmenī, vācu ar vārdnīcas palīdzību Izglītība LU doktorants LU Filoloģijas fakultātes Klasiskās filoloģijas maģistra studiju programmas students (diploms Nr , izdots Rīgā, gada 25. jūnijā) LU Filoloģijas fakultātes Klasiskās filoloģijas bakalaura studiju programmas students (diploms Nr , izdots Rīgā, gada 27. jūnijā) Akadēmiskie nosaukumi, amati, zinātniskie grādi Dr.philol Mag.philol.,1996. B. philol. kopš 2010.gada RA Reģionālistikas Institūta vadošais pētnieks LU Filoloģijas fakultātes Klasiskās filoloģijas nodaļas un RA Humanitāro un juridisko zinātņu fakultātes Filoloģijas katedras docents LU Filoloģijas fakultātes Klasiskās filoloģijas katedras lektors LU Filoloģijas fakultātes Klasiskās filoloģijas katedras asistents RA Humanitāro un juridisko zinātņu fakultātes Filoloģijas katedras lektors RA Humanitāro un juridisko zinātņu fakultātes Filoloģijas katedras asistents II ZINĀTNISKĀ DARBĪBA UN PUBLIKĀCIJAS (2010. gada 1. decembris gada 1. decembris) Publikācijas: 1. Raksti starptautiski recenzētos izdevumos: 1. Latgaliešu mūzikas nozīme latgaliskās pašapziņas celšanā // Via Latgalica: Latgalistikys kongresu materiali, III. Rēzekne: Rēzeknis Augstškola, lpp. 2. Latgaliešu mūzikas kompaktdiski un to valodas raksturojums //Via Latgalica: 162

163 Latgalistikys kongresu materiali, IV. Rēzekne: Rēzeknis Augstškola, lpp. Konferences: Latvijas-Lietuvas-Baltkrievijas pārrobežu programmas projekta LLB "Virtuālā pagātne muzeju nākotne" noslēguma un 7. starptautiskā latgalistikas konference "Krustpunkti pierobežaskultūrā, valodā, vēsturē" - kopreferāts ar Krišjāni Dauguli:"Projekta "Virtuālā pagātne - muzeju nākotne" rezultāti" Rēzekne, LU 5.starptautiskā zinātniskā konference "Jurisprudence un kultūra: pagātnes mācības un nākotnes izaicinājumi", referāts "Latīņu valodas nozīme juridiskajā izglītība". Rīga, LU 73. konference, Klasiskās filoloģijas sekcija, referāts: "Kaligula smagajā rokmūzikā". Rīga, Referāts Latīņu valoda ekstravagance vai nepieciešamība? nolasīts Rīgā 2013.gada 1.novembrī Latvijas Tiesnešu konferencē. Referāts Latgales mūzikas festivāli kā latgaliskuma pievienotā vērtība nolasīts Rēzeknē gada 9. novembrī starptautiskā konferencē Reģionālā pievilcība un ilgtspēja globālās lokalizācijas laikmetā. Referāts Latgaliešu mūzikas kompaktdiski un to valodas raksturojums nolasīts Poznaņā (Polija) gada 30. septembrī starptautiskā konferencē Apdraudēto valodu un kultūru dokumentēšana no tradicionāliem pierakstiem līdz digitāliem resursiem. Projekti: a. Projekta vadītājs - ES finansētais LLB (Latvijas-Lietuvas-Baltkrievijas) projekts The Virtual Past is a Keystone for the Future of Museum līdz b. ENPI projekts The Virtual Past is a Keystone for the Future of Museums, , LLB c. ESF projekts Teritoriālās identitātes lingvokulturoloģiskie un sociālekonomiskie aspekti Latgales reģiona attīstībā, (Nr.2009/0227/1DP/ /09/APIA/VIAA/071). d. The IDIAL Project (A European Study of Intercompetency and Dialogue through Literature (IDIAL)) - A European Union Comenius Programme, (No LLP BG-COMENIUS-CMP). III PEDAGOĢISKĀ DARBĪBA Docētie studiju kursi: - latīņu valoda 4 kredītp. - sengrieķu valoda 4 kredītp. - antīkā literatūra 4 kredītp. - romiešu oratorproza 2 kredītp. - antīkais episkais stils 2 kredītp. - sengrieķu mitoloģiskā proza 2 kredītp. - sengrieķu episkā dzeja 2 kredītp. 163

164 - sengrieķu vēsturiskā proza 2 kredītp. - antīkā tradīcija mūsdienu kino un mūzikā 2 kredītp. Izstrādātie studiju kursi Klasiskās filoloģijas bakalaura programmā: - himniskā dzeja antīkās literatūras kontekstā - antīkais episkais stils - sengrieķu episkā dzeja - sengrieķu mitogrāfiskā proza

165 Curriculum Vitae Personas dati Vārds, uzvārds Dzimšanas dati: Adrese: E-pasts: Kontakttālrunis: Gita Gorbunova Ape, gada 6. aprīlis Rīga, D. Brantkalna iela 13-86, LV Izglītība Maskavas valsts vēstures arhīvu institūts Gaujienas vidusskola Darba pieredze līdz šim brīdim Latvijas Nacionālā arhīva Personāla dokumentu valsts arhīva direktore Latvijas Nacionālā arhīva Attīstības plānošanas nodaļas vadītāja Latvijas Nacionālā arhīva Arhīvu attīstības un dokumentu izmantošanas departamenta Attīstības plānošanas nodaļas vadītāja Valsts arhīvu ģenerāldirekcijas Arhīvu attīstības un dokumentu izmantošanas departamenta Attīstības plānošanas nodaļas vadītāja Valsts arhīvu ģenerāldirekcijas Attīstības plānošanas daļas vecākā eksperte Valsts arhīvu ģenerāldirekcijas Attīstības plānošanas daļas Arhīva darba plānošanas sektora vadītāja Valsts arhīvu ģenerāldirekcijas Personāla un valsts arhīvu darba organizācijas menedžmenta daļas vadītāja vietniece Valsts arhīvu ģenerāldirekcijas Personāla un darba organizācijas daļas vadītāja vietniece Valsts arhīvu ģenerāldirekcijas Personāla daļas vadītāja vietniece Valsts arhīvu ģenerāldirekcijas Darba organizācijas un metodiskās daļas vadītāja vietniece Valsts arhīvu ģenerāldirekcijas Darba organizācijas un metodiskās daļas vadītāja vietniece galvenā metodiķe 165

166 Valsts arhīvu ģenerāldirekcijas valsts arhīvu kancelejas priekšnieka vietniece metodiskajā un organizatoriskajā darbā Latvijas valsts kinofotofonodokumentu arhīva 1.kategorijas metodiķe Galvenās arhīvu pārvaldes Darba organizācijas un metodikas daļas 2.kategorijas speciāliste plānošanas, atskaišu un organizatoriskā darba jautājumos Galvenās arhīvu pārvaldes Plānošanas, organizācijas un metodikas daļas vadītāja Galvenās arhīvu pārvaldes Organizācijas un metodikas daļas vadītāja Galvenās arhīvu pārvaldes Organizācijas un metodikas daļas vadītāja pienākumu izpildītāja Galvenās arhīvu pārvaldes Organizācijas un metodikas daļas vecākā inspektore Centrālā Valsts kinofotofonodokumentu arhīva vecākā metodiķe Centrālā Valsts vēstures arhīva Zinātnisko uzziņu daļas jaunākā zinātniskā līdzstrādniece Papildus izglītība Valsts administrācijas skolas kursi dažādās jomās. Valodu zināšanas Latviešu: Krievu: Angļu: dzimtā labi vidēji Datorzināšanas Pamatzināšanas Microsoft office Internets labi labi labi Referāti un piedalīšanās konferencēs 1. LNA PDVA rīcības virzieni un stratēģiskie mērķi, nolasīts konferencē Personu dokumenti kā Latvijas dokumentārā mantojuma sastāvdaļa, Piedalījos šādās konferencēs: - DLM foruma sanāksme Opportunities for Harmonisation of Understanding, Approaches and Activities jūnijā Rīgā. (DLM forums ir neatkarīga organizācija, kurā apvienojušies Eiropas arhīvi, citas valstis un privātas organizācijas, kas ieinteresētas arhivēšanā un ierakstu un informācijas pārvaldībā); -Baltijas Kultūras mantojuma tīkla (Baltic Heritage Network) starptautiska zinātniskā konference Baltijas ceļš uz neatkarību diasporas arhīvos Rīga, ; 166

167 -Baltijas valstu arhīvistu ikgadējā sanāksmē Pieejamība digitālajā laikmetā: izaicinājumi un iespējas (Access in Digital Era: Challenges and Opportunities) Rēzeknes Augstskolas akadēmiskā personāla Curriculum Vitae Personas dati Uzvārds / Vārds Grabusts Pēteris Dzīvesvietas adrese Dzelzceļnieku 21-74, Rēzekne, LV-4601 Tālrunis, mobilais tālrunis , mob e-pasts peter@ru.lv Dzimšanas datums Izglītība Laika periods RTU Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas (no...līdz..., norādot mēnesi un fakultātes Informācijas Tehnoloģijas institūta Lēmumu atbalsta sistēmu gadu), izglītības iestādes profesora grupa, vadības informācijas tehnoloģijas virziena doktorantūra nosaukums, iegūtā kvalifikācija, Inženierzinātņu doktors informācijas tehnoloģijā sistēmu analīze, modelēšana grāds un projektēšana LU Fizikas un matemātikas fakultāte - pielietojamā matemātika. 167

168 Zinātniskie grādi Grāda iegūšanas gads, 2006, Inženierzinātņu doktors informācijas tehnoloģijā, Dr.sc.ing., RTU. zinātniskais grāds, tā saīsinājums, nozare, apakšnozare, absolvētās izglītības iestādes nosaukums Darba pieredze akadēmiskajos amatos Laika periods - no , Datorzinātņu un matemātikas katedra, katedras vadītāja p.i. (no...līdz..., norādot mēnesi un - no , profesors, RA Inženieru fakultāte, Datorzinātņu un gadu), akadēmiskais amats, matemātikas katedra iestādes, struktūrvienības - no gada RA Inženieru fakultātes bakalaura studiju programmas nosaukums Programmēšanas inženieris direktors - no 2008, asoc. prof., RA Inženieru fakultāte, Datorzinātņu un matemātikas katedra - no gada vadošais pētnieks RA REGI pētnieciskajā institūtā - no gada RA Inženieru fakultātes maģistra studiju programmas Datorsistēmas direktors - no 2001, docents, RA Inženieru fakultāte, Datorzinātņu un matemātikas katedra - no 1996, lektors, RA Inženieru fakultāte, Datorzinātņu un matemātikas katedra Studiju kursu vadība Doktora studiju programma Doktora studiju programma "Vides inženierzinātne" (programmas līmenis un - VidZD022 Inženiertehnisko vides pētījumu metodoloģija un matemātiskais aparāts (vides procesu datormodelēšana) 2KP nosaukums, kursa nosaukums, apjoms kredītpunktos) Doktora studiju programma "Sociotehnisku sistēmu modelēšana - Ģenētisko algoritmu un neironu tīklu pielietošana datu analīzē un sistēmu modelēšanā, 2KP Maģistra studiju programma Profesionālā maģistra studiju programma "Datorsistēmas (programmas līmenis un - DatZ6011 Datu aizsardzība, 2KP nosaukums, kursa nosaukums, - DatZ6002 Objektorientētā programmēšana un integrētā izstrādes vide, 4KP apjoms kredītpunktos) Akadēmiskā maģistra studiju programma Elektroniskās komercijas informācijas sistēmas - DatZ5003 Datu apstrādes sistēmas, 2 KP 168

169 - DatZ5014 Informācijas sistēmu analīze, 2 KP DatZ5016 Zinātniski pētnieciskā metodoloģija, 2 KP Akadēmiskā maģistra studiju programma "Pedagoģija - Peda6060 Datortehnika pedagoģiskajos pētījumos, 1KP Bakalaura studiju programma (programmas līmenis un Otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības bakalaura studiju programma nosaukums, kursa nosaukums, "Programmēšanas inženieris apjoms kredītpunktos) - DatZ3101 Datoru arhitektūra, 2KP - DatZ4018 Datu bāzes, 2KP - DatZ3012 Operētājsistēmas, 1KP - DatZ4019 Lietotņu drošība, 2KP - DatZ3102 Mikroprocesori, 1KP Otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības bakalaura studiju programma "Mehatronika : - MašZ1003 Datorprogrammas inženiermehānikā, 1KP - DatZ3035 Datorvadības sistēmas, 2KP - DatZ3024 Datoru arhitektūra, 3KP Vieslekcijas Laika periods, iestādes nosaukums, valsts, kursa nosaukums, stundu skaits, programmas finansētājs un , University of Economy in Bydgoszcz (Wyższa Szkoła Gospodarki w Bydgoszczy - Poland), Securing applications, 22 stundas, University of Economy in Bydgoszcz un , University of Economy in Bydgoszcz (Wyższa Szkoła Gospodarki w Bydgoszczy - Poland), Software engineering, Securing applications, 60 stundas, University of Economy in Bydgoszcz , University of Economy in Bydgoszcz (Wyższa Szkoła Gospodarki w Bydgoszczy - Poland), Software engineering, 10 stundas, University of Economy in Bydgoszcz , University of Economy in Bydgoszcz (Wyższa Szkoła Gospodarki w Bydgoszczy - Poland), Securing applications, 24 stundas, University of Economy in Bydgoszcz , Utena College, Lietuva, Operating systems, 8 stundas, Erasmus , Vilhelmshaven Technical University, Vācija, Introduction to data base management systems, Erasmus Dalība pārbaudījumu komisijās 169

170 Gads, tituls (komisijas priekšsēdētājs/loceklis), programmas līmenis (bakalaura, maģistra progr.), studiju programmas nosaukums, iestāde , komisijas loceklis, Otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības bakalaura studiju programma "Mehatronika, RA Kopš 2008, komisijas priekšsēdētāja vietnieks, Profesionālā maģistra studiju programma "Datorsistēmas, RA , komisijas priekšsēdētājs, izglītības programma Datorsistēmas: Datorsistēmu tehniķis, Rēzeknes Profesionālā vidusskola Kopš 1998, komisijas loceklis, datorzinātņu bakalaura un programmēšanas inženieru studiju programmas, RA Akadēmiskā personāla un profesionālās kvalifikācijas speciālistu sagatavošana Doktori (doktora vārds, uzvārds; tēma, disertācijas aizstāvēšanas gads) Doktora disertāciju vadīšana (doktora vārds, uzvārds; tēma, Edvards Valbahs, Optimizācijas metodes sarežģītu sistēmu modelēšanā, studiju uzsākšanas gads) Sergejs Kodors, Objektu atpazīšana 3D lāzerskenēšanas punktu mākonī, Kārlis Rasis GPS vadāmas robotu sistēmas vadības procedūras izstrāde, Aivars Vilkaste (2015). Maģistri (kopējais skaits) 31 Bakalauri (kopējais skaits) >40 Cita darba pieredze Laika periods, amats, iestādes, , speciālists - datortīkla administrators, Bankas Baltija Rēzeknes struktūrvienības nosaukums filiāle , Datu Centra vadītājs, Pilsonības un Imigrācijas departamenta Rēzeknes nodaļa , vadošais speciālists datorikas nodaļā, Latvijas Lauksaimniecības ministrijas Skaitļošanas centrs , galvenais speciālists inženieris-programmētājs, Statistikas pārvaldes Rēzeknes nodaļas Skaitļošanas centrs Zinātnisko pētījumu virziens (i) Virziena nosaukums - Intelektuālās datortehnoloģijas (mākslīgie neironu tīkli, klasterizācijas metodes, izplūdusī loģika. - Sistēmu analīze, modelēšana un projektēšana 170

171 Zinātniskās publikācijas starptautiski citējamās datubāzēs iekļautos izdevumos Bibliogrāfiskie dati (publikācijas The Influence of Hidden Neurons Factor on Neural Nework Training Quality nosaukums, avots, izdošanas Assurance. Proceedings of the 10th International Conference vieta, izdevniecība, gads, Environment.Technology.Resources, Rezekne,June,18-20, 2015, Vol.3., lappuses, izdevuma kods), datu P [ISSN ] Scopus (A.Zorins) bāze (A&HCI, SSCI vai nozaru vadošajās datubāzes Thomson Path Planning Methods in Chemical Engineering. Proceedings of the 10th Reuters Web of science, International Conference Environment.Technology.Resources, SCOPUS, ERIH), līdzautori Rezekne,June,18-20, 2015, Vol.3., P [ISSN ] Scopus (E.Valbahs, I. Dreyer) Application of the Ontology Concept for the Needs of Theoretical Mechanics. Proceedings of the 10th International Conference Environment.Technology.Resources, Rezekne,June,18-20, 2015, Vol.3., P [ISSN ] Scopus (A.Vilkaste) Artificial Neural Networks and Human Brain: Survey of Improvement Possibilities of Learning. Proceedings of the 10th International Conference Environment. Technology. Resources, Rezekne,June,18-20, 2015, Vol.3., P [ISSN ] Scopus (A.Zorins) Niskanen Classical Model Implementation of the Office s Operations Evaluation. Proceedings of the 10th International Conference Environment.Technology.Resources, Rezekne,June,18-20, 2015, Vol.3., P [ISSN ] Scopus (Ē.Žubule) CORAS for threat and risk modeling in social networks, Procedia Computer Science 43, 2015, p Scopus (A.Larionovs, A.Teilans) Association rule techniques for analyzing statistical data: a case study, 20 th International conference on soft computing MENDEL 2014, June 25-27, Brno, Czech Republic, p [ISSN ] ISI Thomson Reuters, INSPEC, Scopus Path planning for process modelling in chemical engineering. UKSIMAMSS 16-th International conference on Computer Modelling and Simulation (Uksim2014), Cambridge, United Kingdom March, 2014, p [ISBN ] IEE INSPEC, EI (Compendex), Thomson ISI (Valbahs E., Dreijers I.) Path Planning Using Non - Euclidean Metric. 8th EUROSIM Congress on Modelling and Simulation EUROSIM2013, Cardiff, Wales, United Kingdom September, 2013, p [ISBN ] IEE INSPEC, 171

172 EI (Compendex), Thomson ISI, Scopus. ( E.Valbahs). The Concept of Ontology for Numerical Data Clustering. Proceedings of the 9th International Conference Environment.Technology.Resources, Rezekne,June,20-22, 2013, Vol.2., P [ISSN ] Scopus Path planning usage for autonomous aģents. Proceedings of the 9th International Conference Environment.Technology.Resources, Rezekne,June,20-22, 2013, Vol.2., P [ISSN ] Scopus (E.Valbahs) Path planning of autonomous robot in closed space with obstacles, 18 th International conference on soft computing MENDEL2012, June 27-29, Brno, Czech Republic, 2012, p [ISSN ] ISI Thomson Reuters, INSPEC, Scopus (E.Valbahs). The choice of metrics for clustering algorithms. Proceedings of the 8th International Conference Environment.Technology.Resources, Rezekne,Jun,20-22, 2011, Vol.2., P [ISSN ] Scopus Zinātniskās publikācijas citos anonīmi recenzētos un starptautiski pieejamās datubāzēs iekļautos zinātniskos izdevumos Kopējais publikāciju skaits 18 Informācija par publikācijām Asociāciju likumu pielietošanas iespējas statistisko datu analīzē, pēdējo 6 gadu laikā Starptautiskā zinātniskā konference Tautsaimniecības attīstības problēmas un Bibliogrāfiskie dati (publikācijas risinājumi, Rēzeknes Augstskola, 2014.gada 10. aprīlis., Lpp [ISSN nosaukums, avots, izdošanas ] Copernicus. vieta, izdevniecība, gads, lappuses, izdevuma kods), datu Association rule s parameters impact study in statistical data analysis bāze (Web of Knowledge, example, 2th Advanced Research in Scientific Area ARSA2013, December 2EBSCO, Index 6, Zilina, Slovak Republic, p [ISSN ] Copernicus) vai atrodas ASV Kongresa bibliotēkas katalogos), Clustering. From Clusters to Knowledge. Computer Technology and līdzautori Application, David Publishing Company, USA, Volume 4, Number 6, pp , [ISSN: ] EBSCO, ProQuest/CSA, Index Copernicus The analysis of effectiveness of the shortest path for traveling salesman problems in 2D grid, 6-th International scientific conference on Applied information and Communication Technologies (AICT2013), Jelgava,

173 April, P , [ISSN ] Thomson Reuters Web of Knowledge, (E.Valbahs) Analysis of ontology based approach for clustering tasks, 6-th International scientific conference on Applied information and Communication Technologies (AICT2013), Jelgava, April, P , [ISSN ] Thomson Reuters Web of Knowledge Motion planning of an autonomous aģents in 2D grid, 2 th International conference of Informatics and Management sciences ICTIC2013, March 25-29, 2013, Zilina, Slovak Republic, p [ISSN ] (E.Valbahs) The Analysis of Rating Data of the Latvian Higher Educational Institutions Using Clustering, Scientific Journal of Riga Technical University: Information Technology and Management Science. RTU, Riga, 2012, Volume 15, P [ISSN ] EBSCO, ProQuest, Versita, VINITI Motion Planning of an Autonomous Robot in Closed Space with Obstacles, Scientific Journal of Riga Technical University: Information Technology and Management Science. RTU, Riga, 2012, Volume 15, P [ISSN ] EBSCO, ProQuest, Versita, VINITI (E.Valbahs) The Analysis of Noise Level of RGB Image Generated Using SOM, Scientific Journal of Riga Technical University: Information Technology and Management Science. RTU, Riga, 2012, Volume 15, P [ISSN ] EBSCO, ProQuest, Versita, VINITI (S.Kodors) Posibilities of applying clustering algorithms in data analysis, 5-th International scientific conference on Applied information and Communication Technologies (AICT2012), Jelgava, April 2012, P [ISBN ] Thomson Reuters Web of Knowledge Autonomus robot behavior for path planning in closed space, 5-th International scientific conference on Applied information and Communication Technologies AICT2012), Jelgava, April 2012, P [ISBN ] Thomson Reuters Web of Knowledge (E.Valbahs) Klasterizāciju raksturojošo parametru ietekme uz datu analīzes rezultātiem, Starptautiskā zinātniskā konference Tautsaimniecības attīstības problēmas un risinājumi, Rēzeknes Augstskola, 2012.gada 19. Aprīlis., Lpp [ISSN ] Copernicus. Niskanena klasiskā biroja darbības modeļa pielietojuma potenciālās iespējas, Starptautiskā zinātniskā konference Tautsaimniecības attīstības problēmas un risinājumi, Rēzeknes Augstskola, 2012.gada 19. Aprīlis., Lpp

174 [ISSN ] Copernicus. (Ē. Žubule) Distance Metrics Selection Validity in Cluster Analysis. Scientific Journal of Riga Technical University: Computer Science. RTU, Riga, 2011, Issue5, Volume 49, P [ISSN ] EBSCO, CSA/ProQuest, VINITI Citas publikācijas Kopējais publikāciju skaits 33 Informācija par publikācijām Analysis of characteristic parameters of mining association rules, pēdējo sešu gadu laikā International Scientific School Modelling and analysis of safety and risk in Bibliogrāfiskie dati (publikācijas complex systems (MASR2014), Saint-Petersburg, Russia, November 18-20, nosaukums, avots, izdošanas 2014, p [ISBN ]. vieta, izdevniecība, gads, lappuses, izdevuma kods), Autonomous robot behavior for path planning in 2D grid, The 55 th līdzautori International scientific conference of Daugavpils University, April 10-12, p , 2013, Daugavpils. [ISBN ] (E.Valbahs) Сравнительный анализ двух подходов к моделированию и учёту рисков в принятии решений, Scientific and Practical Journal: Issues of Risk Analysis, Moscow, 2012, Vol. 9, No. 2, P [ISSN ] (O. Užga-Rebrovs) Estimation of the efficiency of knowledge acquisition techniques using clustering, International Scientific School Modelling and analysis of safety and risk in complex systems (MASR2011), Saint-Petersburg, Russia, June 28July, 2011, P [ISBN ]. (I. Polaka) Evaluation of bankruptcy risks analysis possibilities, International Scientific School Modelling and analysis of safety and risk in complex systems (MASR2010), Saint-Petersburg, Russia, July 6-10, 2010, P [ISBN ]. Bankrotu datu analīzes veikšanas iespējas ar laikrindu klasterizācijas palīdzību, Starptautiskā konference Tautsaimniecības attīstības problēmas un risinājumi, Rēzeknes Augstskola, 2010.gada 15. aprīlis., Lpp [ISSN ]. Possibilities of measuring time series similarity. Proceedings of the International Conference Probability theory, mathematical statistics and their Application, Minsk, Belarus, February 22-25, 2010, P [ISBN ]. Monogrāfijas 174

175 Bibliogrāfiskie dati (monogrāfijas nosaukums, izdošanas vieta, izdevniecība, gads, lappuses, izdevuma kods), līdzautori Mācību un metodiskā literatūra Bibliogrāfiskie dati (literatūras - Lietotņu drošība /RA izdevniecība, 2011., 190 lpp. [ISBN ]. nosaukums, avots, izdošanas Datoru arhitektūra /RA izdevniecība, 2008., 140 lpp. [ISBN vieta, izdevniecība, gads, ]. lappuses, izdevuma kods), Operētājsistēmas /RA izdevniecība, 2008., 96 lpp. [ISBN līdzautori 88-1]. Citu mācību metodiskie materiāli (t.sk. audio, video, MOODLE materiāli) Gads, materiāla nosaukums, izdevējs Zinātniski pētnieciskā darbība Konferences Kopējais konferenču skaits 30 Zinātnisko pētījumu datu apstrādes un analīzes iespējas ar SPSS palīdzību, Informācija par konferencēm pēdējo 6 gadu laikā (referāta RA Starptautiskā akadēmiskā konference Zinātnisko pētījumu pārnese studiju nosaukums, konferences procesā, Rēzekne, 2015.g. 11.marts. nosaukums, konferences organizators, norises vieta Ontoloģijās balstītas klasterizācijas metožu analīze, RTU 55. zinātniskā (pilsēta, valsts), datums konference., Apakšsekcija Informācijas tehnoloģija un vadības zinātne, Rīga, 2014.g. 7.oktobris. Asociāciju likumu pielietošanas iespējas statistisko datu analīzē, Starptautiskā zinātniskā konference Tautsaimniecības attīstības problēmas un risinājumi, Rēzeknes Augstskola, 2014.gada 10. aprīlis., Lpp [ISSN ] Association rule s parameters impact study in statistical data analysis example, 2th Advanced Research in Scientific Area ARSA2013, December 26, Zilina, Slovak Republic, p [ISSN ] Path Planning Using Non - Euclidean Metric. 8th EUROSIM Congress on Modelling and Simulation EUROSIM2013, Cardiff, Wales, United Kingdom September, 2013, p [ISBN ]. 175

176 The Concept of Ontology for Numerical Data Clustering. Proceedings of the 9th International Conference Environment.Technology.Resources, Rezekne,June,20-22, 2013, Vol.2., P Analysis of ontology based approach for clustering tasks, 6-th International scientific conference on Applied information and Communication Technologies (AICT2013), Jelgava, April Analysis of Latvian higher educational institutions rating data using clustering, Riga Technical University 53rd International Scientific Conference dedicated to the 150th anniversary and The 1st Congress of World Engineers and Riga Polytechnical Institute / Riga, 2012, October Posibilities of applying clustering algorithms in data analysis, 5-th International scientific conference on Applied information and Communication Technologies (AICT2012), Jelgava, April Klasterizāciju raksturojošo parametru ietekme uz datu analīzes rezultātiem, Starptautiskā zinātniskā konference Tautsaimniecības attīstības problēmas un risinājumi, Rēzeknes Augstskola, 2012.gada 19. aprīlis. Estimation of the efficiency of knowledge acquisition techniques using clustering, International Scientific School Modelling and analysis of safety and risk in complex systems (MASR2011), Saint-Petersburg, Russia, June 28July, The choice of metrics for clustering algorithms, 8th International Conference Environment.Technology.Resources, Rezekne,Jun,20-22, Zināšanu iegūšanas iespējas ar klasterizācijas tehnoloģiju palīdzību, III. Pasaules latviešu zinātnieku kongress, Rīga, 25. oktobrī, Attāluma metrikas izvēles pamatotība klasteranalīzē., RTU 52. zinātniskā konference., Apakšsekcija «Informācijas tehnoloģija un vadības zinātne», 2011.g. 13. oktobrī. Evaluation of bankruptcy risks analysis possibilities, International Scientific School Modelling and analysis of safety and risk in complex systems (MASR2010), Saint-Petersburg, Russia, July 6-10, Bankrotu datu analīzes veikšanas iespējas ar laikrindu klasterizācijas palīdzību, Starptautiskā konference Tautsaimniecības attīstības problēmas un risinājumi, Rēzeknes Augstskola, 2010.gada 15. aprīlis. Possibilities of measuring time series similarity, International Conference Probability theory, mathematical statistics and their Application, Minsk, 176

177 Belarus, February 22-25, Eksperta darbība Datums, komisijas/ padomes/ -LZP ekspertu komisijas loceklis nozarē Informācijas tehnoloģija darba grupas nosaukums ( , , ). Citas zinātniskā darba aktivitātes Nosaukums (konferences orgkomiteja, tml.), tituls (priekšsēdētājs, loceklis, u.c.), gads - International scientific conference on Applied information and Communication Technologies (AICT2012), Jelgava, konsultatīvās padomes loceklis, 2012, RA konference Vide.Teholoģija.Resursi, orgkomitejas loceklis, 2007, 2009, 2011, International conference Engineering, technologies and systems (TECHSYS), Bulgaria, member of programme committee, Žurnāla World Journal of Computer Application and Technology (Horizon Research Publishing) redkolēģijas loceklis. -Žurnāla Science Discovery (Science Publishing Group) redkolēģijas loceklis Dalība projektos 177

178 Laika periods (no...līdz..., , No teorijas un plāniem uz ekoefektīvu un līdzsvarotu norādot mēnesi un gadu), praksi, uzlabojot Baltijas jūras stāvokli WATERPRAXIS, vecākais projekta nosaukums, amats inženieris, Interreg IVB (Baltijas Jūras reģiona sadarbības programma) fonda projektā, finansējuma avots projekts , Vides aizsardzības un vides tehnoloģiju attīstības dinamikas izpēte Latgales uzņēmumos, dalībnieks, IZM , Zinātnes attīstība augstskolā un Zinātnes attīstība universitātē, granta Nr. R7085 Mākslīgais intelekts prognozēšanas un vadības uzdevumos, dalībnieks, RTU-IZM - Studiju programmas Inženieris programmētājs modernizācija (projekts 2007/0085/VPD1/ESF/PIAA/06/APK/ /0078/0160) - Augstskolu personāla apmācīšana kompetentai e-studiju metožu lietošanai profesionāļiem projekta Nr. 2006/0063/VPD1/ESF/PIAA/05/APK/ /0051/ "Akadēmiskā personāla kompetences paaugstināšana datorzinātņu studiju programmu veidošanā "(līguma Nr. 2006/0079/VPD1/ESF/PIAA/05/APK/ /0075/0160) - Programmatūras inženierijas kursu docētāju kompetenču paaugstināšana atbilstoši starptautiskām sertifikācijas programmām (līgums Nr.2006/0094/VPD1/ESF/PIAA/05/APK/ /0113/0094) - Iedzīvotāju mūžizglītības un informācijas tehnoloģiju apguves atbalsta centru izveide bibliotēkās (projekts 2006/0022/VPD1/ESF/PIAA/05/APK/ /0074/0160) Darbs koleģiālajās lēmējinstitūcijās Nosaukums (Satversmes sapulce, Senāts, Revīzijas komisija, Šķīrējtiesa, Profesoru padome, Promocijas padome, u.c.), tituls (priekšsēdētājs, vietnieks, loceklis,u.c.), periods Satversmes sapulces loceklis Senāta loceklis Inženieru fakultātes domes loceklis REGI zinātnes padomes Neformālās izglītības un kursu vadība Kursa nosaukums, iestādes nosaukums, stundas Dalība profesionālās, sabiedriskās organizācijās 178

179 Laika periods (no...līdz..., No 2014 IEEE biedrs norādot mēnesi un gadu), nosaukums, statuss (priekšsēdētājs, loceklis, biedrs, u.t.t.) Profesionālās pilnveides kursi/ stažēšanās Kursi (programmas nosaukums, kursu - Ilgtspējība pētniecības metodoloģijā (Augstskolu didaktika), RA, 10 tēma, iestāde, stundu/ stundas, 2013 kredītpunktu skaits, gads) - Holistiskā pieeja studiju procesā (Augstskolu didaktika), RA, 10 stundas, Studiju rezultāti no teorijas līdz praksei (Augstskolu didaktika), RA, 10 stundas, SCOR users workshop, SCM Pro Training, 2 dienas, Profesionāla e-studiju metožu un tehnoloģiju izmantošana studiju procesā, RTU, Inovācijas augstākās izglītības sistēmā, DU, Pedagoģiskās un psiholoģiskās novitātes augstskolu darbībā, RA, Stažēšanās (pilsēta, valsts, iestāde, veicamā - Ģente, Beļģija, TEMPUS - Logistic Management,1999.g. darbība, periods) Valodu prasmes Dzimtā valoda Latviešu Citu valodu pašnovērtējums Sapratne Eiropas līmenis (*) Klausīšanās Angļu Krievu (*) Runāšana Lasīšana Dialogs Rakstīša na Monologs B2 B2 B2 B2 B2 C2 C2 C2 C2 C2 Eiropas kopīgām pamatnostādnēm valodu apguvē atbilstošs līmenis /P.Grabusts/ DAUGAVPILS UNIVERSITĀTES AKADĒMISKĀ AMATA PRETENDENTA ALEKSANDRA IVANOVA DZĪVES UN DARBA GĀJUMS (CV) 179

180 I. VISPĀRĪGĀS ZIŅAS Vārds, uzvārds: Aleksandrs Ivanovs Personas kods: Dzimšanas gads: Adrese (pieraksta un dzīves vietas), telefons, e-pasts: Atmatas ielā 15-31, Daugavpilī, LV-5410; tālr , ; e-pasts: Pārvalda svešvalodas: angļu, krievu pilnā apjomā; vācu lasu Izglītība: aspirantūra augstākā vidējā Latvijas Valsts universitāte, Vēstures un filozofijas fakultāte Maskavas Valsts vēstures arhīvu institūts, Vēstures arhīvu fakultāte, vēsturnieks-arhivārs Daugavpils 9. vidusskola Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi: Profesors 2007 Dr.hist. (vēstures doktors) 1993 vēstures nozare, historiogrāfijas un vēstures palīgzinātņu apakšnozare Promocijas darbs Padomju nacionālā politika un starpnacionālās attiecības Baltijā g. ārzemju historiogrāfijā angļu valodā Nodarbošanās: Kopš g. novembra Kopš 2012.g profesors asociētais profesors docents vadošais pētnieks profesors lektors vecākais laborants Daugavpils Universitāte, Humanitārā fakultāte, Vēstures katedra Rēzeknes Augstskola, Reģionālistikas zinātniskais institūts Daugavpils Universitāte, Latgales Pētniecības institūts Daugavpils Universitāte, Humanitārā fakultāte, Vēstures katedra Daugavpils Pedagoģiskā universitāte, Humanitārā fakultāte, Vēstures katedra Daugavpils Pedagoģiskā universitāte, Humanitārā fakultāte, Vēstures katedra Daugavpils Pedagoģiskais institūts, Politiskās teorijas un vēstures katedra 180

181 arhivārs LPSR Centrālā Valsts Oktobra revolūcijas un sociālistiskās celtniecības arhīva Daugavpils filiāle (tag. LNA Daugavpils Valsts zonālais arhīvs) II. ZINĀTNISKĀ DARBĪBA UN PUBLIKĀCIJAS (par pēdējiem 6 gadiem) LZP un citu valsts finansēto pētījumu projektu, programmu dalībnieks vai vadītājs Piedalīšanās Valsts Kultūrkapitāla fonda finansētajā projektā monogrāfijas un avotu krājuma Smoļenskas Rīgas aktis izdošanai. Projekta vadītāja LVVA direktora vietniece V. Pētersone, sk.: Piedalīšanās Latvijas Zinātnes padomes finansētajā projektā Nr Latvijas etnisko grupu kolektīvās un individuālās identitātes mijiedarbības kā pilsoniskās sabiedrības attīstības faktors. Projekta vadītājs Dr.sc.soc. V. Volkovs. Projekta ietvaros sagatavots pētījums Historiography as Ethnic Identity Framing and Support Factor: The Case of the Historiography of Latgale (1,6 autorloksnes). Piedalīšanās LR IZM projektā Latgales saimnieciskais un kultūrvēsturiskais mantojums un potenciāls mūsdienu Eiropas virzībā (Nr.5-8/08.15). Projekta vadītājs Daugavpils Universitātes Latgales Pētniecības institūta direktors, asociētais profesors H. Soms. Starptautisko pētījumu projektu dalībnieks vai vadītājs Dalība COST pasākumā (COST Action IS1005 Medieval Europe ) sadarbībā ar Nīderlandes Vēstures institūtu (The Huygens Institute for the History of the Netherlands): pētījuma prezentācijā starptautiskajā seminārā Easy Tools for Difficult Texts. Sk.: (skatīts ) g. Projet de constitution d une Series rossica dans la collection des Monumenta Palaeographica Medii Aevi. Préparation du premier volume de la série Les plus anciennes chartes russes (XIIe XIVe s.). Projet n 51 de l Union académique internationale. Projekta īstenošanas rezultāta tiks sagatavota dokumentu faksimilpublikācija Les plus anciennes chartes russes (XIIe XIVe s.) ar kritisku aparātu, paleogrāfiskiem aprakstiem, kas tiks publicēta izdevniecībā Brepols turpinājumizdevumā Monumenta Palaeographica Medii Aevi (Series rossica). Projekta vadītāji : Pierre Gonneau, PhD, Directeur d'études cumulant - Sciences historiques et philologiques, l École pratique des Hautes 181

182 Études, Sorbonne, Paris ; С. Каштанов, чл.-корр. РАН, Институт всеобщей истории РАН, Москва. Līgumdarbu darbinieks vai vadītājs Darbnīcas (workshop) vadīšana un referāta Baltijas vācieši Latvijā. Mīti, kultūrvēsturisks mantojums un pieminēšana ( piemiņas vietas ) prezentācija Daugavpils Universitātes Reģionālā vācu valodas un Vācijas valsts mācības tālākizglītības centra Vācu valodas un kultūras vasaras skolas jauniešiem Vācu piemiņas vietas Daugavpilī ietvaros. Pētījums Latvijas Vēsturnieku komisijai gada deportācija Latvijas historiogrāfijā: izpētes gaita, rezultāti un perspektīvas (pētījums sagatavots un iesniegts gada novembrī). Līgums ar Latvijas Vēsturnieku komisiju par pētījuma Latvija Otrajā pasaules karā: izpētes gaita Latvijas jaunākajā historiogrāfijā, izpētes rezultāti un perspektīvas sagatavošanu (1 autorloksne). Pētījums tika publicēts krājumā Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti, 27. sēj. Līgums ar Latvijas Vēsturnieku komisiju par pētījuma Latvijas PSR historiogrāfija Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas posmā ( g.) sagatavošanu (1 autorloksne). Pētījums tika publicēts krājumā Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti, 25. sēj. Latvijas vai starptautisko projektu un programmu ekspertu padomju, komisiju loceklis g., g. Latvijas Zinātnes padomes eksperts Publikācijas atbilstošajā zinātņu nozarē Monogrāfijas: 1. Ivanovs, A., Kuzņecovs, A. Smoļenskas Rīgas aktis: 13.gs. 14.gs. pirmā puse: Kompleksa Moscowitica Ruthenica dokumenti par Smoļenskas un Rīgas attiecībām = Иванов А., Кузнецов А. Смоленско-рижские акты: XIII в. первая половина XIV в.: Документы комплекса Moscowitica Ruthenica об отношениях Смоленска и Риги. [Rīga]: Latvijas Valsts vēstures arhīvs; Latvijas Arhīvistu biedrība; Daugavpils Universitātes Latgales pētniecības institūts, lpp., ill. (Žurnāla Latvijas Arhīvi pielikums, Sērija Vēstures Avoti, 6. sēj.). ISBN autorloksne. Monogrāfija pieejama ASV Kongresa bibliotēkā (The Library of Congress) DK R8 I Publicētās recenzijas: 182

183 Pumpuriņš, T. Jauns pētījums bilingvāls dokumentu publicējums. Latvijas Arhīvi Nr. 2: rec. par grāmatu: Ivanovs, A., Kuzņecovs, A. Smoļenskas Rīgas aktis. [Rīga], Misāns, I. Unikāls senkrievu avotu izdevums par tirdzniecību viduslaikos. Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls Nr. 2 (79): rec. par grāmatu: Ivanovs, A., Kuzņecovs, A. Smoļenskas Rīgas aktis. [Rīga], Levans, A. [Rezension]. Forschungen zur baltischen Geschichte (ISSN ) Bd. 6.: rec. ad op.: Ivanovs, A., Kuzņecovs, A. Smoļenskas Rīgas aktis. [Rīga], Варфоломеев А. Г., Иванов А. С. Компьютерное источниковедение. Семантическое связывание информации в репрезентации и критике исторических источников. Петрозаводск: Издательство Петрозаводского государственного университета, c. 12,0 autorloksnes. ISBN Monogrāfija pieejama arī internetā: (skatīts ). Recenzija par grāmatu: Володин А. Ю. 20 лет компьютерному источниковедению: per aspera ad astra? Историческая информатика. Информационные технологии и математические методы в исторических исследованиях и образовании : ISSN Sk. internetā: ( ). Raksti recenzētos izdevumos (raksti izdevumos, kuri iekļauti starptautiskajās datu bāzēs): 3. Ivanovs, A. Historiography of Latgale within the Context of Political and Ethnic History of the Region. In: Acta Humanitarica Universitatis Saulensis. Mokslo darbai / Šiaulių Universitetas, Humanitarinis Fakultetas. T. 9 (2009): Alternation of Cultural Memory and Local History. Šiauliai, Pp ISSN ,2 autorloksnes. Pieejams arī internetā: (skatīts ). Izdevums Acta Humanitarica Universitatis Saulensis iekļauts starptautiskajās datu bāzēs: MLA International Bibliography un Index Copernicus. 4. Ivanov, A. Historiography as Framing and Support Factor of Ethnic Identity: The Case of Historiography of Latgale. Ethnicity. Politics of Recognition No. 1(2): ISSN ,6 autorloksnes. Pieejams arī internetā: (skatīts ). Žurnāls iekļauts starptautiskajā datu bāzē Knowledge Base Social Sciences Eastern Europe. 5. Ivanovs, A. Historiografie des Holocaust in Lettland. In: Stefan Karner, Philipp Lesiak, Heinrihs Strods, Hg. Österreichische Juden in Lettland: Flucht Asyl Internierung. Innsbruck; Wien; Bozen: Studien Verlag, S (Veröffentlichungen des Ludwig Boltzmann-Instituts fürkriegsfolgen-forschung, Graz Wien Klagenfurt; Herausgegeben von Stefan Karner. Band 16). ISBN ,5 autorloksnes. Die Deutsche Bibliothek verzeichnet diese Publikation in der Deutschen Nationalbibliografie; 183

184 6. Ivanovs, A. Latvijas vēstures zinātnes sovetizācija: Daži Latvijas padomju historiogrāfijas tapšanas aspekti (20. gs. 40. g. vidus 50. g. beigas. Humanitāro Zinātņu Vēstnesis / Daugavpils Universitāte Nr. 20: ISSN ,25 autorloksnes. Žurnāls Humanitāro Zinātņu Vēstnesis iekļauts starptautiskajā datu bāzē MLA International Bibliography. 7. Varfolomeyev, A., Ivanovs, A. Representation of Historical Sources on the Semantic Web by Means of Attempto Controlled English. In: P. Klinov, D. Mouromtsev, eds. Knowledge Engineering and the Semantic Web: 4th International Conference, KESW (Communications in Computer and Information Science 394). Heidelberg; New York; Dordrecht; London: Springer, Pp ,0 autorloksne. ISSN , e-issn , ISBN , e-isbn , DOI / (skatīts ). Library of Congress Control Number: Applied for CR Subject Classification (1998): H.3, H.2, I.2, H.5. CCIS (Communications in Computer and Information Science) is abstracted/ indexed in Web of Science, Scopus, Google Scholar, DBLP, Mathematical Reviews, SCImago. 8. Ivanovs, A., Varfolomeyev, A. Basic Approaches to Creation of Historical Semantic Networks. Grām.: Vēsture: Avoti un cilvēki: Humanitārās fakultātes XXIII starptautisko zinātnisko lasījumu materiāli. Vēsture XVII = Proceedings of the 23 rd International Scientific Readings of the Faculty of Humanities. History XVII / Daugavpils Universitāte; atb. red. I. Saleniece. Daugavpils: Saule, lpp. ISSN ,4 autorloksnes. Turpinājumizdevums Vēsture: Avoti un cilvēki iekļauts starptautiskajā datu bāzē EBSCO. Pieejams arī Internetā: (skatīts ). 9. Варфоломеев А. Г., Иванов А. С. О преобразовании разметки исторических источников в семантическую сеть. В кн.: Информационный бюллетень Ассоциации «История и компьютер», 40, ноябрь 2013 г.: Компьютерные технологии и математические методы в исторических исследованиях. Материалы III международной научной конференции, Петрозаводск, 1-7 июля 2013 года / Отв. ред. А. Г. Варфоломеев. Петрозаводск: Издательство Петрозаводского государственного университета, С ,25 autorloksnes. ISSN Pieejams arī internetā: (skatīts ). Žurnāls ir iekļauts Krievijas zinātniskās citēšanas indeksā (РИНЦ: ). 10. Ivanovs, A., Varfolomeyev, A. Some Approaches to the Semantic Publication of Charter Corpora (The Case of the Diplomatic Edition of Old Russian Charters). In: Archiv für Diplomatik. Schriftgeschichte, Siegel- und Wappenkunde. Beiheft 14. (Ambrosio, A., Barret, S., Vogeler, G., eds. Digital Diplomatics. The Computer as a Tool for the Diplomatist?). Köln; Weimar; Wien: Böhlau Verlag, Pp ISBN ,3 autorloksnes. (satura rādītājs), (skatīts ). Die Deutsche Nationalbibliothek verzeichnet diese Publikation in der Deutschen Nationalbibliografie. ( ). 184

185 11. Varfolomeyev, A. Korzun, D., Ivanovs, A., Petrina, O. Smart Personal Assistant for Historical Tourism. In: Arapatsakos, Ch., Razeghi, M., Gekas, V., eds. Recent Advances in Environmental Sciences and Financial Development: Proceedings of the 2 nd International Conference on Environment, Energy, Ecosystems and Development (EEEAD 2014). Proceedings of the 2nd International Conference on Business Administration, Marketing and Economics (BAME 2014). Athens, Greece, November 28-30, Athens, Pp ISBN ,9 autorloksnes. Indexed in Google Scholar. ( ). 12. Варфоломеев А., Иванов А. Концепция интеллектуального мобильного приложения для исторического туризма. Grām.: Vēsture: Avoti un cilvēki: Humanitārās fakultātes XXIV starptautisko zinātnisko lasījumu materiāli. Vēsture XVIII = Proceedings of the 24 th International Scientific Readings of the Faculty of Humanities. History XVIII / Daugavpils Universitāte; atb. red. I. Saleniece. Daugavpils: Saule, lpp. ISSN ,4 autorloksnes. Turpinājumizdevums Vēsture: Avoti un cilvēki iekļauts starptautiskajā datu bāzē EBSCO. Pieejams arī Internetā 0 ( ). 13. Ivanovs, A., Varfolomeyev, A. Computer Technologies in Local History Studies: Towards a New Model of Regional Research. In: Acta humanitarica universitatis Saulensis. Mokslo darbai / Šiaulių Universitetas. T. 19: The Region: History, Culture, Language / Ed. B. Maskuliūnas. Vilnius: BMK Leidykla, Pp ISSN ,8 autorloksnes. Included in the international databases MLA International Bibliography and Index Copernicus. ( ). 14. Varfolomeyev, A., Korzun, D., Ivanovs, A., Petrina, O. Smart Spaces Approach to Development of Recommendation Services for Historical e-tourism. In: UBICOMM The Ninth International Conference on Mobile Ubiquitous Computing, Systems, Services and Technologies, July 19-24, 2015, Nice, France. [Nice], Pp ISBN ISSN ( ). 0,9 autorloksnes. 15. Ivanovs, A. Livonian Towns in Old Russian Chronicles: Interaction between Historiographic Stereotypes and Historical Reality. In: H. Hein-Kircher und I. Misans, hrsg. Tagungen zur Ostmitteleuropaforschung, 33: Stadtgeschichte des Baltikums oder baltische Stadtgeschichte? Annäherungen an ein neues Forschungsfeld zur baltischen Geschichte. Marburg: Verlag Herder-Institut, S ISBN ,2 autorloksnes. Die Deutsche Nationalbibliothek verzeichnet diese Publikation in der Deutschen Nationalbibliografie. Raksti recenzētos izdevumos (recenzētajā zinātniskajā periodikā, recenzētajos rakstu krājumos un turpinājumizdevumos, recenzētajos konferenču materiālos): 185

186 16. Ivanovs, A., Soms, H. Origins of Regional Identity of Eastern Latvia (Latgale) and Approaches to Its Investigation. In: Reģionālais Ziņojums: Pētījumu materiāli. Nr. 3 / Red. E. Jermolajeva; Daugavpils Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Sociālo pētījumu institūts. Daugavpils: Daugavpils Universitātes akadēmiskais apgāds Saule, Pp autorloksne. ISBN Raksts pieejams arī internetā: (skatīts ). 17. Ivanovs, A. Latvijas arheogrāfija un rakstīto vēstures avotu saglabāšanas un popularizēšanas problēmas. Grām.: Kultūras krustpunkti: Latvijas Kultūras akadēmijas zinātnisko rakstu krājums. 4. laidiens / Sast. un atbildīgais red. Juris Urtāns. Rīga: Apgāds Mantojums, lpp. 0,55 autorloksnes. ISBN ISSN Varfolomeyev, A. Soms, H., Ivanovs, A. Knowledge-Based Information Systems in Research of Regional History. In: Digital Humanities 2008: The 20th Joint International Conference of the Association for Literary and Linguistic Computing and the Association for Computers and the Humanities and The 1 st Joint International Conference of the Association for Literary and Linguistic Computing, the Association for Computers and the Humanities, and the Society for Digital Humanities Société pour l étude des medias interactifs. University of Oulu, Finland, June, [Oulu]: University of Oulu, Pp ,3 autorloksnes. ISBN Izdevums pieejams arī internetā: ts.pdf (skatīts ). 19. Варфоломеев А.Г., Иванов А.С. Принципы электронных публикаций комплексов исторических документов со средствами палеографического, текстологического и дипломатического анализа. В кн.: Современные информационные технологии и письменное наследие: от древних текстов к электронным библиотекам. El Manuscript-08: Материалы Международной научной конференции. (Казань, августа 2008 г.). Казань: Издательство Казанского университета, С ,25 autorloksnes. ISBN Raksta teksts pieejams arī internetā: (skatīts ). 20. Ivanovs, A. Historiogrāfija kā reģionālās identitātes balsts: ieskats Latgales historiogrāfijā. Latvijas Vēsture: Jaunie un Jaunākie Laiki Nr. 3 (71): ,5 autorloksne. ISSN Ivanovs, A. Vēstures palīgzinātnes un vēstures pētniecības līmenis: Par dažām tendencēm mūsdienu Latvijas historiogrāfijas attīstībā. Grām.: A. Medveckis, sast., Ā. Kolosova, atb. red. Sabiedrība un kultūra: Rakstu krājums, X / Liepājas Universitāte; Sociālo zinātņu katedra; Vadībzinātņu katedra. Liepāja, lpp. 0,9 autorloksnes. ISSN Ivanovs, A. Modern Latvian Archaeography. Grām.: Vēsture: Avoti un cilvēki. Humanitārās fakultātes XVII starptautisko zinātnisko lasījumu materiāli. Vēsture XI = Proceedings of the 17th International Scientific Readings of the Faculty of Humanities. History XI / Daugavpils Universitāte; Humanitārā fakultāte; atb. red. H. Soms. Daugavpils: Saule, lpp. ISBN ,8 autorloksnes. 186

187 23. Ivanovs, A., Soms, H. Vēsturnieka radošā mantojuma apzināšanas un reprezentācijas jautājumi: Boļeslava Brežgo Kopoto rakstu izdošanas projekts. Grām.: Vēsture: Avoti un cilvēki. Humanitārās fakultātes XVIII starptautisko zinātnisko lasījumu materiāli. Vēsture XII = Proceedings of the 18th International Scientific Readings of the Faculty of Humanities. History XII / Daugavpils Universitāte; atb. red. H. Soms. Daugavpils: Saule, lpp. ISBN ,6 autorloksnes. 24. Варфоломеев А., Иванов А., Сомс Х. Проект семантической сети для поддержки исследований по региональной истории. В кн.: Vēsture: Avoti un cilvēki. Humanitārās fakultātes XVIII starptautisko zinātnisko lasījumu materiāli. Vēsture XII = Proceedings of the 18th International Scientific Readings of the Faculty of Humanities. History XII / Daugavpils Universitāte; atb. red. H. Soms. Daugavpils: Saule, lpp. ISBN ,4 autorloksnes. 25. Иванов А., Варфоломеев А. Публикация и анализ рукописных исторических документов с помощью технологии XML. Humanitāro Zinātņu Vēstnesis / Daugavpils Universitāte Nr. 16: ISSN , ISBN ,1 autorloksne. 26. Ivanovs, A. Latvijas vēsture 20. gadsimta 60. gados 80. gadu vidū: izpētes gaita un rezultāti (historiogrāfisks apskats). Grām.: Baltijas reģiona vēsture 20. gadsimta gados: Latvijas Vēsturnieku komisijas gada pētījumi un starptautiskās konferences Baltija Otrajā pasaules karā ( ) materiāli, gada novembris, Rīga (Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti, 24. sējums) / A. Caune, atb. red.; Latvijas Vēsturnieku komisija; LU Latvijas vēstures institūts; LU Vēstures un filozofijas fakultāte; Latvijas Kara muzejs. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, lpp. ISBN ,4 autorloksnes. Pieejams arī internetā: ti_24_sejums.pdf (skatīts ). 27. Ivanovs, A. Riga and Tartu in Old Russian Chronicles: The Genesis of Some Historiographic Stereotypes. Reģionālais Ziņojums: Pētījumu materiāli. Nr.4/ Daugavpils Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Sociālo pētījumu institūts. Daugavpils, 2009: ISBN ,2 autorloksnes. Pieejams arī internetā: Varfolomeyev, A., Ivanovs, A. Knowledge-Based Scholarly Environment Project for Regional Historical Studies. In: Interactive Systems and Technologies: The Problem of Human-Computer Interaction. Vol. III: Collection of Scientific Papers. Ulyanovsk: UISTU, Pp ISBN ,3 autorloksnes. 29. Ivanovs, A. Latvijas PSR historiogrāfija Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas posmā: Grām.: Okupācijas režīmi Baltijas valstīs, : Latvijas Vēsturnieku komisijas gada pētījumi un starptautiskās konferences Okupācijas režīmi Baltijas valstīs ( ): izpētes rezultāti un problēmas materiāli, gada oktobris, Rīga (Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti, 25. sēj.) / A. Caune, atb. red.; Latvijas Vēsturnieku komisija; LU Latvijas vēstures institūts; LU Vēstures un filozofijas fakultāte; Latvijas Kara muzejs. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, lpp. ISBN autorloksnes. 187

188 Pieejams arī internetā: ti_25_sejums.pdf (skatīts ). 30. Ivanovs, A. Latgales historiogrāfija kā reģionālās identitātes atbalsta faktors. Grām.: Sabiedrība un kultūra: Rakstu krājums, XI / Liepājas Universitāte; sast. A. Medveckis; atb. red. Ā. Kolosova. Liepāja: LiePA, lpp. 0,75 autorloksnes. ISSN Ivanovs, A. Latvijas Valsts vēstures arhīvs un zinātniskās arheogrāfijas attīstības tendences Latvijā gads. Latvijas Arhīvi Nr. 3: ISSN ,0 autorloksnes. Pieejams arī internetā: (skatīts ). 32. Иванов А. С., Варфоломеев А. Г. Идеи И. Д. Ковальченко об информационной ценности и неисчерпаемости источника в современном компьютерном источниковедении. В кн.: Идеи академика И. Д. Ковальченко в XXI веке / МГУ им. М. В. Ломоносова; Отделение историко-филологических наук Российской академии наук. Москва: Изд-во Московского университета, С ISBN ,75 autorloksnes. 33. Варфоломеев А., Иванов А. Модели для адекватной репрезентации неполной и/или противоречивой исторической информации в исторической семантической сети: К постановке проблемы. В кн.: Vēsture: Avoti un cilvēki. Humanitārās fakultātes XIX starptautisko zinātnisko lasījumu materiāli. Vēsture XIII = Proceedings of the 19th International Scientific Readings of the Faculty of Humanities. History XIII / Daugavpils Universitāte; atb. red. I. Saleniece. Daugavpils: Akadēmiskais apgāds Saule, lpp. ISBN ,3 autorloksnes. Pieejams arī internetā: (skatīts ). 34. Иванов А.С. Актовые источники об отношениях смоленского княжества с Готландом в первой половине XIII в.: К вопросу о соотношении редакций договора 1229 г. В кн.: Балтия в контексте Северного пространства. От Средневековья до 40-х годов XX века / Институт всеобщей истории Российской академии наук; отв. ред. Е.Л. Назарова. Москва: Институт всеобщей истории РАН, С ISBN ,5 autorloksnes. Pieejams arī Internetā: ; (skatīts ). 35. Иванов А. С. Источниковедческие и археографические аспекты реконструкции исторических комплексов источников (отдел «Moscowitica Ruthenica» в бывшем архиве Рижского магистрата). В кн.: Сословия, институты и государственная власть в России. (Средние века и раннее Новое время): Сборник статей памяти академика Л. В. Черепнина / Институт всеобщей истории Российской академии наук; отв. ред. акад. В. Л. Янин, В. Д. Назаров. Москва: Языки славянских культур, (Studia philologica). С ,7 autorloksnes. ISSN X, ISBN

189 36. Варфоломеев А. Г., Иванов А. С. Семантические публикации комплексов исторических источников. В кн.: Информационные технологии и письменное наследие. El Manuscript-10: Материалы международной научной конференции (Уфа, октября 2010 г.)/ отв. ред. В. А. Баранов. Уфа; Ижевск: Вагант, С ISBN ,3 autorloksnes. Raksta teksts pieejams arī internetā: (skatīts ). 37. Ivanovs, A. Komentārs [B. Dubina referātam Kolektīvās kara atmiņas un nacionālā identitāte mūsdienu Krievijā ]. Grām.: Okupācija, kolaborācija, pretošanās: Vēsture un vēstures uztvere: Starptautiskās konferences materiāli, gada oktobrī Rīgā (Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti, 26. sējums) / Latvijas Vēsturnieku komisija, Latvijas Okupācijas muzejs, Latvijas Valsts arhīvs, Gētes institūts Rīgā; atb. red. I. Feldmanis. Rīga: Latvijas Okupācijas muzeja biedrība (OMB), lpp. ISBN ,5 autorloksnes. Pieejams arī internetā: (skatīts ). 38. Ivanovs, A. Dokumenti par Rīgas, Gotlandes un Hanzas attiecībām ar Lielo Novgorodu Latvijas Valsts vēstures arhīvā ( gs.). Latvijas Arhīvi Nr. 2: ISSN ,5 autorloksnes. Pieejams arī internetā: (skatīts ). 39. Варфоломеев А., Иванов А. Семантические публикации информации исторических источников на основе технологии Wiki. В кн.: Vēsture: Avoti un cilvēki. Humanitārās fakultātes XX starptautisko zinātnisko lasījumu materiāli. Vēsture XIV = Proceedings of the 20th International Scientific Readings of the Faculty of Humanities. History XIV / Daugavpils Universitāte; atb. red. I. Saleniece. Daugavpils: Daugavpils Universitātes Akadēmiskais apgāds Saule, lpp. ISSN ,5 autorloksnes. Pieejams arī internetā: (skatīts ). 40. Иванов А. С., Кузнецов А. М. Договор неизвестного смоленского князя XIII в. В кн.: Проблемы источниковедения. Вып. 2 (13) / Институт всеобщей истории Российской академии наук; отв. ред. С. М. Каштанов. Москва: Наука, С ISBN ,5 autorloksnes. 41. Иванов А. Вопросы истории Латвии первой половины 40-х годов ХХ века в современной латвийской историографии. История: электронный научнообразовательный журнал / Институт истории Российской Академии Наук Вып.5: История стран Северной Европы и Балтии. 3 autorloksnes. ISSN Pieejams internetā reģistrētajiem lietotājiem ( Raksta apskatu sk.: (skatīts ). 42. Ivanovs, A., Varfolomeyev, A. Semantic Publications of Charter Corpora (The Case of a Diplomatic Edition of the Complex of Old Russian Charters Moscowitica Ruthenica ) = Publications sémantiques de corpus des chartes (le cas d'une édition diplomatique du complexe des anciennes chartes russes Moscowitica Ruthenica ). In: International 189

190 Conference Digital Diplomatics: Tools for the Digital Diplomatist. Napoli, 29 settembre 1 ottobre [Naples], Pp ,3 autorloksnes. Pieejams arī internetā: (skatīts ). 43. Варфоломеев А. Г., Иванов А. С. Модели структуры и содержания исторических источников. В кн.: Информационный бюллетень Ассоциации «История и компьютер». 37. Специальный выпуск: Труды международной конференции «Компьютерные технологии и математические методы в исторических исследованиях (Петрозаводск, июля 2011 г.). Петрозаводск, С ISBN ,4 autorloksnes. Pieejams arī internetā: (skatīts ). 44. Иванов А. С. Компьютерное источниковедение. В кн.: Информационный бюллетень Ассоциации «История и компьютер». 37. Специальный выпуск: Труды международной конференции «Компьютерные технологии и математические методы в исторических исследованиях (Петрозаводск, июля 2011 г.). Петрозаводск, С ISBN ,4 autorloksnes. Pieejams arī internetā: (skatīts ). 45. Ivanovs, A. Latvija Otrajā pasaules karā: izpētes gaita Latvijas jaunāko laiku historiogrāfijā, izpētes rezultāti un perspektīvas. Grām.: Otrais pasaules karš un Latvija: Notikumi un sekas, 20. gadsimta gadi. Latvijas Vēsturnieku komisijas gada pētījumi un zinātniskās konferences Latvijas armijas iznīcināšana, gads referāti, gada 14. jūnijs, Litene (Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti, 27. sējums) / Latvijas Vēsturnieku komisija; LU Vēstures un filozofijas fakultāte; Latvijas Kara muzejs; Latvijas Okupācijas muzejs. Rīga: Zinātne, lpp. ISBN ,6 autorloksnes. Pieejams arī internetā: %20raksti_27.pdf (skatīts ). 46. Иванов А., Варфоломеев А. Компьютерный анализ структуры исторических источников (на примере отписок XVII в.) В кн.: Vēsture: Avoti un cilvēki: Humanitārās fakultātes XXI starptautisko zinātnisko lasījumu materiāli. Vēsture XV = Proceedings of the 21 st International Scientific Readings of the Faculty of Humanities. History XV / Daugavpils Universitāte; atb. red. I. Saleniece. Daugavpils: Saule, lpp. ISSN ,45 autorloksnes. Pieejams arī internetā: (skatīts ). 47. Иванов А. С. Комплекс источников по истории Великого Новгорода в Латвийском государственном историческом архиве (XII XVI вв.). В кн.: Новгородика Вечевой Новгород: Материалы международной научно-практической конференции сентября 2010 г. Часть 2 / Новгородский государственный университет им. Ярослава Мудрого; Санкт-Петербургский институт истории РАН; Администрация Новгородской области; сост. Д. Б. Терешкина. Великий Новгород, С ,85 autorloksnes. 48. Кузнецов А. М., Иванов А. С. Рижский список Нибурова мира (1392г.). В кн.: Новгородика Вечевой Новгород: Материалы международной научнопрактической конференции сентября 2010 г. Часть 2 / Новгородский государственный университет им. Ярослава Мудрого; Санкт-Петербургский институт 190

191 истории РАН; Администрация Новгородской области; сост. Д. Б. Терешкина. Великий Новгород, С ,6 autorloksnes. 49. Varfolomeyev, A., Ivanovs, A. Wiki Technologies for Semantic Publication of Old Russian Charters. In: Digital Humanities 2012: Conference Abstracts. University of Hamburg, Germany, July 16 22, 2012 / The Alliance of Digital Humanities Organizations; The Association for Literary and Linguistic Computing; The Association for Computers and Humanities; The Australian Association for Digital Humanities; centernet; Société pour l étude des medias interactifs. Ed. by J. Ch. Meister. Hamburg: Hamburg University Press, Pp ISBN ,25 autorloksnes.pieejams arī internetā: (publicētie referāti) ; (publikācija konferences mājas lapā), (skatīts ). 50. Иванов А. С., Варфоломеев А. Г. Репрезентация содержания исторических источников в семантических сетях: Attempto Controlled English (ACE). В кн.: Баранов В. А., Варфоломеев А. Г. (отв. ред.). Информационные технологии и письменное наследие. El Manuscript 2012: Материалы IV международной научной конференции. Петрозаводск, 3 8 сентября 2012 года. Петрозаводск; Ижевск: Петрозаводский государственный университет; Ижевский государственный технический университет им. М. Т. Калашникова, С ISBN ,6 autorloksnes. Pieejama arī interneta publikācija. Sk.: (skatīts ). 51. Ivanovs, A., Varfolomejevs, A. Datorizētā avotpētniecība vispārējās avotu mācības virziens. Grām: Vēsture: Avoti un cilvēki: Humanitārās fakultātes XXII starptautisko zinātnisko lasījumu materiāli. Vēsture XVI = Proceedings of the 22 nd International Scientific Readings of the Faculty of Humanities. History XVI / Daugavpils Universitāte; atb. red. I. Saleniece. Daugavpils: Saule, lpp. ISSN ,35 autorloksnes. Pieejams arī internetā: (skatīts ). 52. Ivanovs, A. Datortehnoloģijas vēstures avotu reprezentācijā, edīcijā un avotpētnieciskajā kritikā. Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls Nr. 4 (85) lpp. ISSN ,75 autorloksnes. (žurnāla numura satura rādītājs) (skatīts ). 53. Ivanov, A. Historiography as Framing and Support Factor of Ethnic Identity: The Case of Historiography of Latgale. In: V. Volkovs, D. Hanovs, I. Runce, eds. Ethnicity. Towards the Politics of Recognition in Latvia: [Rīga]: Zinātne, Pp ISBN ,6 autorloksnes. Kolektīvā monogrāfija pieejama ASV Kongresa bibliotēkā (The Library of Congress): JN M5 E (skatīts ). 54. Кузнецов А. М., Иванов А.С. Неопубликованная псковская грамота из Латвийского государственного исторического архива. В кн.: Новгородика У истоков российской государственности: Материалы IV международной научной конференции сентября 2012 г. Ч. 2./ сост. Д. Б. Терешкина et al. Великий Новгород: 191

192 Новгородский государственный университет им. Ярослава Мудрого, С ISBN ,5 autorloksnes. 55. Кузнецов А. М., Иванов А. С. Псковские грамоты первой трети XVI века из Латвийского государственного исторического архива. В кн.: Лингвистическое источниковедение и история русского языка / Институт русского языка им. В. В. Виноградова Российской академии наук; отв. ред. А. М. Молдован и Е. А. Мишина. Москва: Древлехранилище, С ISBN ,0 autorloksne. (skatīts ). 56. Ivanovs, A. Albums Terra Mariana Latvijas historiogrāfijā. Grām.: H. Soms, galv. red., A. Levāns, zin. red. Terra Mariana, : Albums un komentāri. [Rīga]: Latvijas Nacionālā bibliotēka, lpp. 0,4 autorloksnes. ISBN Ivanovs, A. Reģionu vēstures izpēte nacionālās historiogrāfijas kontekstā: Latgales vēstures historiogrāfijas attīstības tendences. Grām.: Latvijas vēsture krustcelēs un jaunu pieeju meklējumos. (Latvijas vēsturnieku I kongresa materiāli) / Zin. red. I. Feldmanis, J. Taurēns. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, lpp. 1,0 autorloksne. ISBN Ivanovs, A. Latvijas vēsture, 20. gadsimta 50. gadu vidus gads: prioritārās tēmas un izpētes perspektīvas Latvijas jaunākajā historiogrāfijā. Grām.: Baltijas valstis PSRS sastāvā: no poststaļinisma līdz pārbūvei, Starptautiskā zinātniskā konference, Rīga, gada 19. aprīlis: Referātu krājums = The Baltic States in the Soviet Union: From PostStalinism to Perestroika, = Страны Балтии в составе СССР: от постсталинизма до перестройки, Rīga: Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūts, lpp. ISBN ,0 autorloksne. 59. Ivanovs, A. Žurnāls Latvijas Arhīvi Latvijas historiogrāfijā. Latvijas Arhīvi Nr. 3/4: ,0 autorloksnes. ISSN ( ). Citas zinātniskās publikācijas (konferenču tēzes, recenzijas) 60. Ivanovs, A. Kompleksās avotu bāzes veidošana gada deportācijas vēstures jautājumu izpētei un krājums gada 25. martā izvesto balsis. Latvijas Arhīvi Nr. 3: rec. par grām.: Saleniece, Irēna, sast gada 25. martā izvesto balsis: Dažu Daugavpils un Ilūkstes apriņķa deportēto ģimeņu likteņi mutvārdu vēstures avotos un arhīva dokumentos. Daugavpils, ,5 autorloksnes. ISSN Pieejams arī internetā: (skatīts ). 61. Иванов А. Документальные источники об отношениях Смоленского княжества с Готландом в первой половине XIII в.: некоторые вопросы датировки, атрибуции и интерпретации актового материала. В кн.: XVI конференция по изучению Скандинавских стран и Финляндии: 9 12 сентября 2008 г.: Материалы конференции: В 2-х частях. Часть I / Институт всеобщей истории РАН; Поморский 192

193 государственный университет им. М. В. Ломоносова; ред. коллегия С. Г. Веригин et al. Москва: Институт всеобщей истории РАН; Архангельск: Поморский государственный университет, С ,15 autorloksnes. ISBN Варфоломеев А.Г., Иванов А.С., Сомс Г. Семантическая сеть как модель представления знаний по региональной истории. В кн.: Информационный бюллетень Ассоциации История и компьютер, 35, декабрь Специальный выпуск: Материалы XI конференции АИК Инновационные подходы в исторических исследованиях: информационные технологии, модели и методы. Москва, декабря 2008 г. Москва; Барнаул: Азбука, С ,12 autorloksnes. ISBN Pieejams arī internetā: (skatīts ). 63. Варфоломеев А. Г., Иванов А. С. Виртуальные среды для научных исследований в арсенале историка: тенденции и перспективы. В кн.: Информационный бюллетень Ассоциации «История и компьютер». 36, октябрь 2010 г. Специальный выпуск: Материалы XII конференции АИК «Информационные ресурсы, технологии и модели реконструкции исторических процессов и явлений». Москва, октября. Москва: Издательство Московского университета, С ISBN ,15 autorloksnes. Pieejams arī internetā: (skatīts ). 64. Ivanovs, A. Complex Approach to the Research of the 1949 Deportation (the Case of Latvia): Collection of Oral History and Documentary Records The Voices of the Deported, 25 March Lituanistica T. 57. Nr. 1(83). P ISSN X. 0,5 autorloksnes. Rec. grām. Saleniece, I., ed gada 25. martā izvesto balsis. Daugavpils, Pieejams arī internetā: (skatīts ). Иванов А. С. Археография и актовое источниковедение в эпоху компьютерных технологий. В кн.: Проблемы дипломатики, кодикологии и актовой археографии: Материалы XXIV Международной научной конференции. Москва 2-3 февраля 2012 г. / отв. ред. Ю. Э. Шустова; РГГУ, Историко-архивный институт, Высшая школа источниковедения, специальных и вспомогательных исторических дисциплин; Институт всеобщей истории РАН; Археографическая комиссия РАН. Москва: РГГУ, С ISBN ,15 autorloksnes. Pieejams arī internetā: (skatīts ). 65. Варфоломеев А. Г., Иванов А. С. Возможности Semantic MediaWiki в создании семантических публикаций исторических источников. В кн.: Информационный бюллетень Ассоциации «История и компьютер»: Инновационные подходы в исторических исследованиях: информационные технологии, модели и методы. 38: Специальный выпуск. Материалы XIII конференции Ассоциации «История и компьютер». Москва, сентября 2012 г. / Отв. ред. И. М. Гарскова. Москва: Издательство Московского университета, С ISSN ,14 autorloksnes. Pieejams arī internetā: (skatīts 193

194 ); (skatīts ). Žurnāls ir iekļauts Krievijas zinātniskās citēšanas indeksā (РИНЦ: ). 66. Ivanovs, A., Varfolomeyev, A. Representation of the Tenor of Medieval Charters by Means of Controlled Natural Languages. In: Easy Tools for Difficult Texts. The Haag, 18 and 19 April [Workshop papers abstracts. ISCH COST Action IS1005 Medieval Europe Medieval Cultures and Technological Resources, Working Group 2, Manuscripts and textual tradition]. Sk.: (skatīts ). 0,15 autorloksnes. 67. Ivanovs, A., Varfolomeyev, A. Direct Representation of Meta-information and the Tenor of Charters on the Semantic Web: Attempto Controlled English (ACE). In: Digital Diplomatics 2013: What is Diplomatics in the Digital Environment? Conference Material. [Paris], Pp ,1 autorloksnes. Sk. arī internetā: (abstract) (skatīts ); (presentation) (skatīts ). 68. Ivanovs, A. Padomju varas seši mēneši: jauna monogrāfija par Padomju Latviju gadā Latvijas Arhīvi Nr. 3/4: ISSN ,6 autorloksnes. Rec. par grām.: Šiliņš, J. Padomju Latvija, Rīga, Pieejams arī internetā. Sk.: ( ). 69. Ivanovs, A. Gendera un seksualitātes vēsture Latvijā. Latvijas Arhīvi Nr. 3/4: (Rec. par grām.: Lipša, I. Seksualitāte un sociālā kontrole Latvijā, Rīga, 2014). 0,5 autorloksnes. ISSN ( ). Metodiskās publikācijas: 70. Ivanovs, A, Saleniece, I., Soms, H., sast. Metodiskie ieteikumi studiju, bakalaura un maģistra darbu noformēšanai studiju virzienā Vēsture / DU Humanitārā fakultāte, Vēstures katedra. Daugavpils: DU Akadēmiskais apgāds Saule, lpp. ISBN ,75 autorloksnes. (skatīts ). Piedalīšanās ar referātu starptautiskās zinātniskās konferencēs un kongresos g janvārī. Daugavpils. Daugavpils Universitātes Humanitārās fakultātes Starptautiskā konference XVIII Zinātniskie lasījumi (sekcija Vēsture: avoti un cilvēki). Nolasīts referāts: Vēsturnieka radošā mantojuma apzināšanas, izpētes un popularizēšanas jautājumi g. 24. aprīlī. Liepāja. Liepājas Pedagoģiskās akadēmijas un Melardalenas augstskolas (Zviedrija) rīkotā 11. starptautiskā zinātniskā konference Sabiedrība un kultūra: Sociālā 194

195 partnerība un dialogs. Prezentēts referāts Latgales historiogrāfija kā reģionālās identitātes atbalsta faktors gada aprīlī. Rīga. Latvijas Universitātes Moderno valodu fakultātes Baltijas Ģermānistikas centra rīkotā starptautiskā konference Deutsche Sprache und Literatur im Ostseeraum V. Prezentēts referāts Latvian Archaeography from the 19 th to the Beginning of the 21st Century: Interaction of Baltic German, Russian, and Latvian Traditions in Historical Records and Narratives Editing. Sk. informāciju par konferenci: (skatīts ) gada maijā. Daugavpils. Daugavpils Universitātes 50. Starptautiskā zinātniskā konference. Prezentēts referāts: Albums Terra Mariana : Historiogrāfiskais aspekts gada jūnijā. Oulu, Somija. Starptautiskā zinātniskā konference Digitālās humanitāras zinātnes 2008 : Digital Humanities 2008: The 20th Joint International Conference of the Association for Literary and Linguistic Computing and the Association for Computers and the Humanities and The 1 st Joint International Conference of the Association for Literary and Linguistic Computing, the Association for Computers and the Humanities, and the Society for Digital Humanities Société pour l étude des medias interactifs. Prezentēts referāts Uz zināšanām balstītās informācijas sistēmas reģionālās vēstures izpētē ( Knowledge-Based Information Systems in Research of Regional History ). Prezentācijas līdzautori Henrihs Soms un Aleksejs Varfolomejevs. Sk. konferences programmu: (skatīts ) gada augustā. Kazaņa, Krievija. Starptautiskā zinātniskā konference Mūsdienu informācijas tehnoloģijas un rakstītais mantojums: no seniem tekstiem līdz elektroniskajām bibliotēkām ( Современные информационные технологии и письменное наследие: от древних текстов к электронным библиотекам ). Līdzautorībā ar matemātikas doktoru A. Varfolomejevu prezentēts referāts Vēstures dokumentu kompleksu publicēšanas elektroniskā edīcija ar paleogrāfiskās, tekstoloģiskās un diplomātiskās analīzes instrumentiem ( Принципы электронных публикаций комплексов исторических документов со средствами палеографического, текстологического и дипломатического анализа ). Publicēts referāta teksts. Sk. konferences programmu: (skatīts ) gada septembrī. Arhangeļska, Krievija. Krievijas Zinātņu akadēmijas Vispārīgas vēstures institūta un M. Lomonosova Pomorskas Valsts universitātes rīkotā Skandināvijas valstu un Somijas izpētes 16. konference (XVI конференция по изучению Скандинавских стран и Финляндии). Prezentēts referāts: Dokumentārie avoti par Smoļenskas kņazistes attiecībām ar Gotlandi 13. gadsimta pirmajā pusē: daži aktu materiāla datēšanas, atribūcijas un interpretācijas jautājumi ( Документальные источники об отношениях Смоленского княжества с Готландом в первой половине XIII в.: некоторые вопросы датировки, атрибуции и интерпретации актового материала ). Publicētas referāta tēzes (sk. publikāciju sarakstā). Sk. konferences programmu: (skatīts ) gada 10. decembrī, Maskava, Krievija. Maskavas Valsts universitātes Vēstures fakultātes un Krievijas Zinātņu akadēmijas Vēstures un filoloģijas zinātņu nodaļas rīkotie 195

196 akadēmiķa I. Kovaļčenko 85. gadadienai veltītie IV Zinātniskie lasījumi. Prezentēts referāts I. Kovaļčenko idejas par vēstures avota informatīvo vērtību un neizsmeļamību mūsdienu datorizētajā avotpētniecībā ( Идеи И.Д. Ковальченко об информационной ценности и неисчерпаемости источника в современном компьютерном источниковедении ). Prezentācijas līdzautors A. Varfolomejevs. Sk. konferences programmu: (skatīts ) gada decembrī. Maskava, Krievija. Starpreģionu Asociācijas Vēsture un dators (Межрегиональная Ассоциация «История и компьютер») rīkotā XI Starptautiskā konference Inovatīvās pieejas vēstures pētniecībā: informācijas tehnoloģijas, modeļi un metodes («Инновационные подходы в исторических исследованиях: информационные технологии, модели и методы»). Līdzautorībā ar matemātikas doktoru A. Varfolomejevu un Dr. hist. H. Somu konferences atklāšanas plenārsēdē prezentēts referāts Semantiskais tīkls kā reģionālās vēstures datu reprezentācijas modelis («Семантическая сеть как модель представления знаний по региональной истории»). Publicētas referāta tēzes (sk. publikāciju sarakstā). Sk. informāciju par konferenci: (skatīts ) gada janvārī. Daugavpils. Daugavpils Universitātes Humanitārās fakultātes rīkotā Starptautiskā konference XIX Zinātniskie Lasījumi (sekcija Vēsture: avoti un cilvēki). Prezentēts referāts Matemātiski modeļi nepilnās un/vai pretrunīgās vēsturiskās informācijas adekvātai reprezentācijai Semantiskajā vēsturiskajā tīklā (Historical Semantic Network) ( Математические модели для адекватной репрезентации неполной и/или противоречивой исторической информации в Исторической семантической сети (Historical Semantic Network) ). Prezentācijas līdzautors matemātikas doktors A. Varfolomejevs. Sk. konferences programmu: (skatīts ) gada aprīlī. Liepāja. Liepājas Universitātes un Melardalenas augstskolas (Zviedrija) rīkotā 12. starptautiskā zinātniskā konference Sabiedrība un kultūra: Citādība un mazākuma intereses. Prezentēts referāts Vēstures informācijas reprezentācijas specifika semantiskajos tīklos: jaunā paradigma vēstures pētniecība gada maijā. Šauļi, Lietuva. Šauļu Universitātes rīkotā Starptautiskā zinātniskā konference Alteration of Cultural Memory and Local History (Conference is dedicated to the millennium of Lithuania s name). Prezentēts referāts: Historiography of Latgale within the Context of Political and Ethnic History of the Region gada septembrī. Uļjanovska, Krievija. VIII Starptautiskā konference Interaktīvās sistēmas: cilvēka un datora mijiedarbības problēmas ( Interactive Systems and Technologies: The Problems of Human Computer Interaction ). Prezentēts referāts Knowledge-Based Scholarly Environment Project for Regional Historical Studies. Referāta līdzautors A. Varfolomejevs gada oktobrī. Rīga. Latvijas Vēsturnieku komisijas, Latvijas Okupācijas muzeja, Latvijas Valsts arhīva un Gētes institūta Rīgā rīkotā starptautiskā zinātniskā konference Okupācija, kolaborācija, pretošanās: vēsture un vēstures uztvere. Prezentēts koreferāts Atmiņa kā valstisks pasākums. 196

197 gada janvārī. Daugavpils. Daugavpils. Daugavpils Universitātes Humanitārās fakultātes rīkotā Starptautiskā konference XX Zinātniskie Lasījumi (sekcija Vēsture: avoti un cilvēki). Prezentēts referāts Vēstures avotu informācijas semantiskā publikācija, izmantojot Wiki-tehnoloģiju ( Семантическая публикация информации исторических источников на основе технологии Wiki ). Prezentācijas līdzautors matemātikas doktors A. Varfolomejevs. Sk. konferences programmu: (skatīts ) gada septembrī. Lielā Novgoroda, Krievija. Novgorodas Valsts universitātes (Новгородский государственный университет им. Ярослава Мудрого), Eiropas Universitātes Sanktpēterburgā (Европейский университет в Санкт -Петербурге) un Krievijas Zinātņu akadēmijas Sanktpēterburgas Vēstures institūta (Санкт-Петербургский институт истории РАН) rīkotā Starptautiskā zinātniskā konference Novgorodika (Новгородика Вечевой Новгород). Sk. konferences programmu: (skatīts ). Prezentēti 2 referāti: - Комплекс источников по истории Великого Новгорода в Латвийском государственном историческом архиве (XII XVI вв.) ( Lielās Novgorodas vēstures avotu komplekss Latvijas Valsts vēstures arhīvā, gs. ); - līdzautorībā ar prof. A. Kuzņecovu Нибуров мир 1392 г.: вопросы текстологии ( gadā noslēgtais Nībūra miers: tekstoloģijas jautājumi ) g oktobrī. Maskava, Krievija. Maskavas Valsts universitātes Vēstures fakultātes un Starpreģionu asociācijas Vēsture un dators (Межрегиональная Ассоциация «История и компьютер») rīkotā XII Starptautiskā konference Informācijas resursi, tehnoloģijas un vēstures procesu un parādību rekonstrukcijas modeļi (Информационные ресурсы, технологии и модели реконструкции исторических процессов и явлений). Līdzautorībā ar matemātikas doktoru A. Varfolomejevu prezentēts referāts Zinātniskās pētniecības virtuālās vides vēsturnieka arsenālā: tendences un perspektīvas (Виртуальные среды для научных исследований в арсенале историка: тенденции и перспективы). Publicētas referāta tēzes (sk. publikāciju sarakstā). Sk. konferences programmu: (skatīts ) g oktobrī. Ufā, Krievija. Starptautiskā zinātniskā konference Informācijas tehnoloģijas un rakstītais mantojums: El Manuscript-10 ( Информационные технологии и письменное наследие. El Manuscript-10 ). Līdzautorībā ar matemātikas doktoru A. Varfolomejevu prezentēts referāts Vēstures avotu kompleksu semantiskās publikācijas. Sk. konferences programmu: (skatīts ) g janvārī. Daugavpils. Daugavpils Universitātes Humanitārās fakultātes rīkotā Starptautiskā konference XXI Zinātniskie Lasījumi (sekcija Vēsture: avoti un cilvēki). Sk. konferences programmu: (skatīts ). Prezentēti 2 referāti: - Компьютерный анализ структуры исторических источников (на примере отписок XVII века ( Vēstures avotu struktūras datoranalīze ). Prezentācijas līdzautors matemātikas doktors A. Varfolomejevs. 197

198 Виртуальные среды исследований и задачи синтеза нового исторического знания ( Pētījumu virtuālās vides un jaunu vēstures zināšanu sintēzes jautājumi ). Prezentācijas līdzautors matemātikas doktors A. Varfolomejevs g jūlijs. Petrozavodska, Krievija. Petrozavodskas Valsts universitātes un Starptautiskās asociācijas Vēsture un dators rīkotā Starptautiskā zinātniskā konference Datortehnoloģijas un matemātiskās metodes pētījumos vēsturē ( Компьютерные технологии и математические методы в исторических исследованиях ). Prezentēti 2 referāti: - plenārsēdē: Компьютерное источниковедение ; - Модели структуры и содержания исторических источников. Referāta līdzautors matemātikas doktors A. Varfolomejevs. Informāciju par konferenci sk.: (skatīts ).; sk. konferences programmu: (skatīts ) g septembris. Rīga. Latvijas vēsturnieku I kongress. Prezentēts referāts plenārsēdē: Reģionu vēstures izpēte nacionālās historiogrāfijas kontekstā: Latgales vēstures historiogrāfijas attīstības tendences ( ). (skatīts ) g. 29. septembris 1. oktobris. Neapole, Itālija. Starptautiskā zinātniskā konference Digital Diplomatics: Tools for Digital Diplomatist. Prezentēts referāts: Semantic Publications of Charter Corpora (The Case of a Diplomatic Edition of the Complex of Old Russian Charters Moscowitica Ruthenica ). Referāta līdzautors matemātikas doktors A. Varfolomejevs. Sk. konferences programmu: ; (skatīts ) g oktobris. Daugavpils. Apvienotais Pasaules latviešu zinātnieku III kongresa un Letonikas IV kongresa Zinātne, sabiedrība un nacionālā identitāte sekcija Daugavpils Universitātē Latgales saimnieciskais un kultūrvēsturiskais mantojums un potenciāls mūsdienu Eiropas kontekstā. Prezentēts referāts Latgales vēstures historiogrāfijas attīstības tendences ( ). Sk. konferences programmu: (skatīts ) g janvārī. Daugavpils. Daugavpils Universitātes Humanitārās fakultātes rīkotā Starptautiskā konference XXII Zinātniskie Lasījumi (sekcija Vēsture: avoti un cilvēki). Prezentēts referāts (līdzautors Dr. A. Varfolomejevs): Компьютерное источниковедение как направление общего исторического источниковедения ( Uz datortehnoloģijām balstītā avotu pētniecība kā vispārējās avotu mācības virziens ). Sk. konferences programmu: (skatīts ) g februārī. Maskava. Krievija. Krievijas Valsts humanitārās universitātes Vēstures arhīvu institūta (Историко-архивный институт Российского государственного гуманитарного университета), Krievijas Zinātņu akadēmijas Vispārējās vēstures institūta (Институт всеобщей истории РАН) un Krievijas Zinātņu akadēmijas Arheogrāfijas 198

199 komisijas (Археографическая комиссия РАН) rīkotā XXIV ikgadējā starptautiskā zinātniskā konference: Проблемы дипломатики, кодикологии и актовой археографии; в честь члена-корреспондента РАН С. М. Каштанова. Prezentēts referāts Археография и актовое источниковедение в эпоху компьютерных технологий ( Arheogrāfija un aktu avotu pētniecība datortehnoloģiju laikmetā ). Publicētas referāta tēzes (sk. publikāciju sarakstā). Sk. konferences programmu: (skatīts ) g. 19. aprīlī. Rīga. Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta rīkotā Starptautiskā zinātniskā konference Baltijas valstis PSRS sastāvā: no poststaļinisma līdz pārbūvei, Prezentēts referāts Latvijas vēsture, gads: prioritārās tēmas un to izpētes perspektīvas Latvijas jaunākajā historiogrāfijā g jūlijā. Hamburga, Vācija. Starptautisko organizāciju (The Alliance of Digital Humanities Organizations; The Association for Literary and Linguistic Computing; The Association for Computers and Humanities; The Australian Association for Digital Humanities; centernet; Société pour l étude des medias interactifs) Hamburgas Universitātē rīkotā Starptautiskā zinātniskā konference Digital Humanities Prezentēts referāts Wiki Technologies for Semantic Publication of Old Russian Charter (referāta līdzautors A. Varfolomejevs). Sk. konferences programmu: (skatīts ) g septembrī. Petrozavodska (Krievija). Petrozavodskas Valsts universitātes un Iževskas Valsts tehniskās universitātes rīkotā 4. Starptautiskā zinātniskā konference Informācijas tehnoloģijas un rakstītais mantojums: El Manuscript-2012 (Информационные технологии и письменное наследие. El Manuscript 2012). Prezentēts referāts (līdzautors matemātikas doktors A. Varfolomejevs) Репрезентация содержания исторических источников в семантических сетях: Attempto Controlled English (ACE) ( Vēstures avotu satura reprezentācija semantiskajos tīklos : Attempto Controlled English ). Sk. konferences programmu: (skatīts ) g septembrī. Maskava, Krievija. Asociācijas Vēsture un dators rīkotā XIII Starptautiskā konference Inovatīvās pieejas pētījumos vēsturē: informācijas tehnoloģijas, modeļi un metodes (Инновационные подходы в исторических исследованиях: информационные технологии, модели и методы). Prezentēts referāts Возможности Semantic MediaWiki в создании семантических публикаций исторических источников ( Semantisko MediaWiki izmantošanas iespējas vēstures avotu semantisko publikāciju sagatavošanā ) (referāta līdzautors matemātikas doktors A. Varfolomejevs). Publicētas referāta tēzes. Informāciju par konferenci sk.: (skatīts ) g septembrī. Lielā Novgoroda (Krievija). Novgorodas Valsts universitātes un Krievijas Zinātņu akadēmijas Vēstures institūta Sanktpēterburgā rīkotā starptautiskā zinātniskā konference Novgorodika 2012 («Новгородика У истоков российской государственности»). Prezentēts referāts gadsimta sākuma Pleskavas aktis Latvijas Valsts vēstures arhīva fondos ( Псковские грамоты XVI начала XVII в. из Латвийского государственного исторического архива»). Referāta līdzautors Dr. philol. 199

200 A. Kuzņecovs. Sk. konferences programmu: (skatīts ) g oktobrī. Rīga. Latvijas Universitāte. LU Vēstures un filozofijas fakultātes, LU Latvijas vēstures institūta, Hērdera Institūta (Herder-Institut, Marburg), Tallinas Universitātes Vēstures institūta un Viļņas Universitātes Vēstures fakultātes rīkotā Baltijas pilsētu vēstures Pirmā konference (The First Conference of Baltic Urban History Urban History in the Baltic: Theoretical Aspects and Current Research ). Prezentēts referāts Livonian Towns in Old Russian Chronicles: Interaction between Myths, Historiographic Stereotypes, and Historical Reality. Sk. konferences programmu: (skatīts ) g oktobrī. Maskava. Krievija. Starptautiskie vēsturiski filoloģiskie lasījumi Ad Fontes: Senās Krievzemes rakstītie pieminekļi (Международные историкофилологические чтения «Ad Fontes: письменные памятники Древней Руси. К 1150летию российской государственности», Дом русского зарубежья имени Александра Солженицына). Prezentēts referāts Русские средневековые документы в Латвийском национальном архиве ( Viduslaiku krievu dokumenti Latvijas Nacionālajā arhīvā ). Referāta līdzautors Dr. philol. A. Kuzņecovs. Sk. konferences programmu: (skatīts ) g janvārī. Daugavpils. Daugavpils Universitātes Humanitārās fakultātes rīkotā Starptautiskā konference XXIII Zinātniskie Lasījumi (sekcija Vēsture: avoti un cilvēki). Prezentēts referāts (līdzautors Dr. A. Varfolomejevs): Возможности естественных контролируемых языков в представлении семантики исторических источников ( Dabisko kontrolējamo valodu iespējas vēstures avotu semantikas reprezentācijā ). Sk. konferences programmu: (skatīts ) gada aprīlī. Hāga, Nīderlande. Nīderlandes Vēstures institūta (Huygens Institute for the History of the Netherlands) un COST Action IS1005 Medieval Europe rīkotais Starptautiskais seminārs Workshop Easy Tools for Difficult Texts: Manuscripts and Textual Tradition. Prezentēts referāts: Representation of the Tenor of Medieval Charters by Means of Controlled Natural Languages. Referāta līdzautors Dr. A. Varfolomejevs. Publicētas referāta tēzes (sk. publikāciju sarakstā). Sk. konferences programmu: (skatīts ) g oktobrī. Sanktpēterburga, Krievija. Starptautiskā zinātniskā konference Knowledge Engineering and Semantic Web. Prezentēts referāts (līdzautors Dr. A. Varfolomejevs): Representation of Historical Sources on the Semantic Web by Means of Attempto Controlled English. Sk. konferences programmu: (skatīts ) g novembrī. Parīze, Francija. Starptautiskā zinātniskā konference Digital Diplomatics 2013: What is Diplomatics in the Digital Environment?. Prezentēts referāts: Direct Representation of Meta-information and the Tenor of Charters on the Semantic Web: Attempto Controlled English (ACE). Publicētas referāta tēzes (sk. publikāciju 200

201 sarakstā). Sk. konferences programmu: (skatīts ) g. 5. decembrī. Krievijas Zinātņu Akadēmijas Vispārējās vēstures institūts, Maskava. Latvijas un Krievijas kopīgās vēsturnieku komisijas sēde un kolokvijs Krievijas impērijas sadrupšana, Pirmais pasaules karš un neatkarīgās Latvijas valsts dibināšana. Prezentēts referāts: Latvijas historiogrāfija un Pirmais pasaules karš: diskutējamā aktualitāte («Латвийская историография и Первая мировая война: сомнительная актуальность») g janvārī. Daugavpils. Daugavpils Universitātes Humanitārās fakultātes 23. starptautiskie zinātniskie lasījumi. Prezentēts referāts (līdzautors Dr. A. Varfolomejevs): Формализованный анализ исторических источников: современные подходы / Modern Trends in Formalized Analysis of Historical Sources g martā. Šauļi, Lietuva. Šauļu Universitātes Humanitārās fakultātes rīkotā 3. Starptautiskā starpdisciplinārā konference The Region: History, Culture, Language. Prezentēts referāts Computer Technologies in Local History Studies: Towards a New Model of Region Research. Sk. konferences programmu: ( ) g. 7. novembrī. Rīga. Latvijas Valsts vēstures arhīva zinātniskie lasījumi Rīga un rīdzinieki arhīva dokumentos. Prezentēts referāts: Aktu avotu komplekss par Rīgas attiecībām ar austrumslāvu pilsētām gs. Latvijas Valsts vēstures arhīvā. Sk. konferences programmu: ( ) g novembrī. Atēnas, Grieķija. Joint EUROPMENT Conference: the 2 nd International Conference on Environment, Energy, Ecosystems and Development (EEEAD 2014); the 2nd International Conference on Business, Administration, Marketing and Economics (BAME 2014). Prezentēts referāts: Smart Personal Assistant for Historical Tourism. Prezentācijas līdzautori: A. Varfolomeyev, D. Korzun, O. Petrina. Sk. Konferences programmu: ( ) g janvārī. Daugavpils. Daugavpils Universitātes Humanitārās fakultātes 25. starptautiskie zinātniskie lasījumi. Prezentēts referāts (līdzautors Dr. A. Varfolomejevs): Персональный ассистент историка на основе технологии интеллектуальных пространств: новые возможности для работы с источниками. Sk. programmu: 25 ( ) g martā. Šauļi, Lietuva. Šauļu Universitātes Humanitārās fakultātes rīkotā 4. Starptautiskā starpdisciplinārā konference The Region: History, Culture, Language. Prezentēts referāts Local History Studies within the Context of National Historiography: the Case of the Historiography of Latgale. Sk. konferences programmu: ( ) g jūlijs. Nica, Francija. Starptautiskā zinātniskā konference: UBICOMM 2015: The Ninth International Conference on Mobile Ubiquitous Computing, Systems, Services and Technologies. Prezentēts referāts Smart Spaces Approach to Development of Recommendation Services for Historical e-tourism (līdzautori: A. Varfolomeyev, D. Korzun, O. Petrina). Sk. konferences programmu: ( ). 201

202 g septembrī. Novgoroda, Krievija. Starptautiskā zinātniskā konference Новгородика От «Правды Русской» к российскому конституционализму. Prezentēts referāts (līdzautors prof. A. Kuzņecovs): Дипломатическое издание Договорной грамоты Новгорода с Готским берегом, Любеком и немецкими городами о мире и торговле гг.. Konferences programmu sk.: ( ). Piedalīšanās ar referātu cita veida konferencēs gada 23. maijā. Viļņa, Lietuva. Nacionalinė mokslinė konferencija XXa. Lietuvos istorinė periodika, skirta Istorijos žurnalo 50-mečiui paminėti. Prezentēts referāts Historical Periodicals in Latvia, mainly in the 1990s beginning of the 21st century g. 12. maijs, Rīga. LU Latvijas vēstures institūta jubilejas lasījumi LU Latvijas vēstures institūts: 75 gadi Latvijas vēsturē un politikā. Prezentēts referāts: Latvijas jaunākās historiogrāfijas tapšanas problēmas un Latvijas vēstures institūts (20. gs. 80. g. 2. puse 80. g sākums) g. 13. februārī. Rīga. Latvijas Nacionālā arhīva un Latvijas Arhīvistu biedrības rīkotais pasākums žurnāla Latvijas Arhīvi 20 gadu jubilejai. Prezentēts referāts Žurnāls Latvijas Arhīvi Latvijas historiogrāfijā g. 7. novembrī. Rīga. Latvijas Valsts vēstures arhīva zinātniskie lasījumi Rīga un rīdzinieki arhīva dokumentos. Prezentēts referāts: Aktu avotu komplekss par Rīgas attiecībām ar austrumslāvu pilsētām gs. Latvijas Valsts vēstures arhīvā. III. PEDAGOĢISKĀ DARBĪBA (par pēdējiem 6 gadiem) Vadītie promocijas darbi 1 (Gaļina Sedova Krievu Pareizticīgo baznīcas Rīgas eparhija g. ). Vadītie maģistra darbi (skaits) 21 (Daugavpils Universitātes maģistra studiju programma Vēsture un Rēzeknes Augstskolas profesionālā maģistra studiju programma Arhīvniecība ). Vadītie bakalaura darbi (skaits) 4. Docētie studiju kursi (kursa nosaukums, apjoms kredītpunktos): Avotu mācība Ievads historiogrāfijā Vēstures novadpētniecība (kopā ar prof. I. Salenieci un asoc. prof. H. Somu) Reģionālisma problēma vēsturē (kopā ar asoc. prof. H. Somu) Arhīvistikas pamati Arheogrāfijas pamati 4 KP 4 KP 2 KP 4 KP 2 KP 2 KP 202

203 Vēstures filozofija (sadaļa gs. historiogrāfija ) Latvijas vēstures historiogrāfija Mūsdienu vēstures metodoloģijas avotpētnieciskā paradigma (kopā ar prof. I. Salenieci) Historiogrāfija kā nacionālās, etniskās un reģionālās identitātes balsts (kopā ar prof. I. Salenieci un asoc. prof. H. Somu) Datortehnoloģijas vēstures avotu reprezentācijā, izpētē un edīcijā (kopā ar Dr. A. Varfolomejevu) Vēsturiskā diplomātika (dokumentāro avotu formulāra kritika) Arhīvzinātne un tās aktuālās problēmas (Rēzeknes Augstskola) Pētnieciskā darba metodoloģija un metodika (Rēzeknes Augstskola) Arheogrāfija (Rēzeknes Augstskola) Digitāli arhīvi un arhīva dokumentu popularizēšanas problēmas (Rēzeknes Augstskola) Arhīvzinātne un dokumentoloģija (Latvijas Universitāte; kopā ar Dr. V. Rūsiņu) 2 KP 2 KP 4 KP 4 KP 2 KP 2KP 4 KP 2KP 2 KP 1 KP 4 KP Darbs studiju programmas padomē: Daugavpils Universitātes vēstures doktora studiju programma Historiogrāfija un vēstures palīgzinātnes (51224) Izstrādātie studiju kursi (uzrādīt, ja tiek realizēti programmā, kurā): Avotu mācība Ievads historiogrāfijā Vēstures novadpētniecība (līdzautori: prof. I. Saleniece, asoc. prof. H. Soms) Arhīvistikas pamati Arheogrāfijas pamati Vēstures metodoloģijas (līdzautori: lekt. D.Oļehnovičs, doc. I. Šenberga, doc. T. Kuzņecova) Reģionālisma problēma vēsturē (līdzautors: asoc. prof. H. Soms) tiek realizēts Daugavpils Universitātes (turpmāk DU) akadēmiskajā bakalaura studiju programmā Vēsture tiek realizēts DU akadēmiskajā bakalaura studiju programmā Vēsture tiek realizēts DU akadēmiskajā bakalaura studiju programmā Vēsture tiek realizēts DU akadēmiskajā maģistra studiju programmā Vēsture tiek realizēts DU akadēmiskajā maģistra studiju programmā Vēsture tiek realizēts DU akadēmiskajā maģistra studiju programmā Vēsture tiek realizēts DU akadēmiskajā maģistra studiju programmā Vēsture 203

204 Vēstures filozofija (līdzautori: prof. I. Saleniece, doc. I. Šenberga, doc. T. Kuzņecova) Vēstures terminoloģija angļu valodā Vēsturiskā informātika (līdzautors: asoc. prof. H. Soms) Latvijas vēstures historiogrāfija Mūsdienu vēstures metodoloģijas avotpētnieciskā paradigma) (līdzautore - prof. I. Saleniece) Datortehnoloģijas vēstures avotu reprezentācijā, izpētē un edīcijā (līdzautors Dr. A. Varfolomejevs) Vēsturiskā diplomātika (dokumentāro avotu formulāra kritika) Arhīvzinātne un tās aktuālās problēmas tiek realizēts DU akadēmiskajā maģistra studiju programmā Vēsture sākot ar 2014./15. st. gadu, tiks realizēts DU akadēmiskajā maģistra studiju programmā Vēsture sākot ar 2014./15. st. gadu, tiks realizēts DU akadēmiskajā maģistra studiju programmā Vēsture tiek realizēts DU profesionālajās studiju programmās Vēstures un sociālo zinību skolotājs un Vēstures un kultūras vēstures skolotājs tiek realizēts DU vēstures doktora studiju programmā Historiogrāfija un vēstures palīgzinātnes tiek realizēts DU vēstures doktora studiju programmā Historiogrāfija un vēstures palīgzinātnes tiek realizēts DU vēstures doktora studiju programmā Historiogrāfija un vēstures palīgzinātnes tiek realizēts Rēzeknes Augstskolas profesionālajā maģistra studiju programmā Arhievniecība Arheogrāfija tiek realizēts Rēzeknes Augstskolas profesionālajā maģistra studiju programmā Arhievniecība Digitāli arhīvi un arhīva tiek realizēts Rēzeknes Augstskolas dokumentu popularizēšanas profesionālajā maģistra studiju programmā problēmas Arhievniecība Pētnieciskā darba metodoloģija tiek realizēts Rēzeknes Augstskolas un metodika profesionālajā maģistra studiju programmā Arhievniecība Arhīvzinātne un tiek realizēts Latvijas Universitātes otrā līmeņa dokumentoloģija (līdzautors profesionālajā augstākās izglītības maģistra Dr. V. Rūsiņš) studiju programmā Dokumentu un arhīvu pārvaldība Izstrādātās studiju programmas: 204

205 Daugavpils Universitātes vēstures doktora studiju programma Historiogrāfija un vēstures palīgzinātnes (51224); programma akreditēta līdz gadam. Studiju programmu vadība: 1. Kopš g. Daugavpils Universitātes vēstures doktora studiju programma Historiogrāfija un vēstures palīgzinātnes (51224) direktors. 2. Kopš gada Rēzeknes Augstskolas profesionālās maģistra studiju programmas Arhievniecība (47322) direktors. Kvalifikācijas celšana ārzemju vai Latvijas augstskolās un pētniecības iestādēs: g. jūnijs pētnieciskā darba veikšana Tartu Universitātēs bibliotēkas Reto grāmatu un rokrakstu nodaļā g maijā mobilitātes programmas Erasmus ietvaros kvalifikācijas celšana Fehtas (Vechta) Universitātē, Vācijā: prezentēts pētniecisks projekts Computer Technologies in Local History Studies: Towards a New Model of Region Research the Case of Latgale Studies. Lekcijas ārzemju augstskolās un pētniecības iestādēs: gada septembrī. Lekcijas un praktiskās nodarbības (Workshop) Semantiskā tīmekļa tehnoloģijas rakstīto pieminekļu un vēstures avotu publicēšanā ( Технологии Semantic Web в публикациях памятников письменности и исторических источников ) Petrozavodskas Valsts universitātē 4. starptautiskās zinātniskās konferences Informācijas tehnoloģijas un rakstītais mantojums: El Manuscript-2012 ietvaros. (8 stundas, līdzautors Dr. A. Varfolomejevs). Sk. arī informāciju internetā: (skatīts ). Cits piedalīšanās ar referātiem akadēmiskajās konferencēs: g aprīlī. Sankelmarka (Vācija). Baltijas Akadēmijas (Baltic Academy Akademie im Ostseeraum, Lübeck) rīkotā starptautiskā konference Europa der Regionen: Lettgallen (Deutsch-lettisch-polnische Begegnung mit der Akademie Sankelmark). Prezentēts referāts Historiografie als Stifterin regionaler Identität: Eine Betrachtung am Beispiel Lettgallens aus heutiger Sicht. Sk. konferences programmu: (skatīts ) gada 14. novembrī. Daugavpils. Latvijas Republikas proklamēšanas 90. gadadienai veltītā konference Daugavpils Latvijā Latvija Daugavpilī. Nolasīts referāts Daugavpils pilsētas vēstures jautājumi Latvijas historiogrāfijā. 205

206 gada 27. novembrī. Daugavpils. Daugavpils Universitātes Latgales Pētniecības institūta un pētniecības biedrības Latgola rīkotā XVII konference Latgales pagātne, tagadne un nākotne. Prezentēts referāts Latgales vēstures pētniecības turpmākās attīstības perspektīvas un problēmas g. 25. novembrī. Daugavpils. Daugavpils Universitātes Latgales Pētniecības institūta un Pētniecības biedrības Latgola rīkotā XIX konference Latgales pagātne, tagadne un nākotne (veltīta LPI 20 darbības gadiem Latvijā). Prezentēts referāts Latgales kultūras un vēstures izpētes avotu bāzes paplašināšanas iespējas g. 13. februārī. Rīga. Latvijas Nacionālā arhīva un Latvijas Arhīvistu biedrības rīkotais pasākums žurnāla Latvijas Arhīvi 20 gadu jubilejai. Prezentēts referāts Žurnāls Latvijas Arhīvi Latvijas historiogrāfijā g. 7. novembrī. Rīga. Latvijas Valsts vēstures arhīva zinātniskie lasījumi Rīga un rīdzinieki arhīva dokumentos. Prezentēts referāts: Aktu avotu komplekss par Rīgas attiecībām ar austrumslāvu pilsētām gs. Latvijas Valsts vēstures arhīvā g. 6. jūlijā. Daugavpils. Referāta Baltijas vācieši Latvijā. Mīti, kultūrvēsturisks mantojums un pieminēšana ( piemiņas vietas ) prezentācija Daugavpils Universitātes Reģionālā vācu valodas un Vācijas valsts mācības tālākizglītības centra Vācu valodas un kultūras vasaras skolas jauniešiem Vācu piemiņas vietas Daugavpilī ietvaros. 7. IV. ORGANIZATORISKAIS DARBS (par pēdējiem 6 gadiem) Daugavpils Universitātes, Latvijas vai starptautisko zinātnisko un akadēmisko komisiju vai koleģiālo institūciju vadītājs vai loceklis 1. Latvijas Universitātes Vēstures profesoru padomes loceklis 2. Latvijas Vēsturnieku komisijas loceklis (kopš g.) 3. Latvijas un Krievijas kopējās vēsturnieku komisijas loceklis (no gada līdz komisijas darbības apturēšanai gada septembrī) Starptautisko un Latvijas konferenču organizācijas (programmas) komiteju priekšsēdētājs vai loceklis 1. Daugavpils Universitātes 50., 51., 52., 53., 54., 55. un 56. starptautisko zinātnisko konferenču ( g.) Programmas komiteju loceklis. 2. Petrozavodskas Valsts universitātes un Starptautiskās asociācijas Vēsture un dators rīkotās Starptautiskās zinātniskās konferences Datortehnoloģijas un matemātiskās metodes pētījumos vēsturē ( Компьютерные технологии и математические методы в исторических исследованиях ) (2011.g jūlijs. Petrozavodska, Krievija.) Programmas komitejas loceklis. Sk. konferences programmu: (skatīts ). 3. Petrozavodskas Valsts universitātes un Iževskas Valsts tehniskās universitātes rīkotās 4. Starptautiskās zinātniskās konferences Informācijas tehnoloģijas un rakstītais mantojums: El Manuscript-2012 (Информационные технологии и письменное наследие. El Manuscript 2012) (2012. g septembrī. Petrozavodska, Krievija) Programmas 206

207 komitejas loceklis. Sk. konferences programmu: (skatīts ). Zinātnisko izdevumu redakcijas kolēģijas vadītājs vai loceklis, recenzents 1. Latvijas Universitātes Latvijas Vēstures institūta žurnāla Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls (ISSN ) Redkolēģijas loceklis kopš gada. 2. Latvijas Nacionālā arhīva un Latvijas Arhīvistu biedrības izdotā žurnāla Latvijas Arhīvi (ISSN ) Redakcijas padomes loceklis kopš gada. 3. Žurnāla Latvijas Arhīvi pielikuma sērijas Vēstures Avoti Redakcijas padomes loceklis kopš gada (V, VI, VII sējumi). 4. Daugavpils Universitātes Humanitārās fakultātes turpinājumizdevuma (ikgadējā izdevuma) Vēsture: Avoti un cilvēki: Humanitārās fakultātes Starptautisko zinātnisko lasījumu materiāli. Vēsture = Proceedings of the International Scientific Readings of the Faculty of Humanities. History (ISSN ) redakcijas kolēģijas loceklis kopš gada. 5. Daugavpils Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes žurnāla Humanitāro Zinātņu Vēstnesis (ISSN ) redakcijas kolēģijas loceklis no gada līdz gadam (žurnāla izdošanas pārtraukšana). Žurnāls Humanitāro Zinātņu Vēstnesis iekļauts starptautiskajā datu bāzē MLA International Bibliography. 6. Daugavpils Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Sociālo pētījumu institūta žurnāla Sociālo Zinātņu Vēstnesis = Social Sciences Bulletin = Вестник социальных наук (ISSN ) redaktors (no gada līdz gadam) un Redakcijas kolēģijas loceklis (kopš gada). Žurnāls Sociālo Zinātņu Vēstnesis iekļauts starptautiskajā datu bāzē Gesis SocioGuide. 7. Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta žurnāla Ethnicity (ISSN ) Redakcijas kolēģijas loceklis no līdz gadam (nr. 1-6). Žurnāls Ethnicity iekļauts starptautiskajā datu bāzē Knowledge Base Social Sciences Eastern Europe. 8. Rakstu (prezentāciju tekstu) recenzēšana Starptautiskajām zinātniskajām konferencēm Digital Humanities 2009 (University of Maryland, 2009, June), Digital Humanities 2010 (London 2010, 7-10 July), Digital Humanities 2012 (Hamburg, 2012, July), Digital Humanities 2013 (University of Nebraska, Lincoln July 2013), Digital Humanities 2014 (University of Lausanne, 7-11 July 2014); Digital Humanities 2015 (Sydney, Australia, 29 June 3 July 2016). Konferenču materiāli tiek publicēti krājumos Digital Humanities 9. Daugavpils Universitātes 54. starptautiskās zinātniskās konferences (2012. g.), un Daugavpils Universitātes 55. starptautiskās zinātniskās konferences (2013.g.) un Daugavpils Universitātes 56. starptautiskās zinātniskās konferences (2014.g.) publicēšanai sagatavoto referātu recenzēšana. 10. Publicēšanai sagatavotās monogrāfijas recenzents: Lipša, I. Seksualitāte un sociālā kontrole Latvijā no Pirmā pasaules kara līdz Otrajam pasaules karam, [ g.]. 11. Publicētās monogrāfijas recenzents: Šiliņš, J. Padomju Latvija, Rīga,

208 12. Latvijas Universitātes Vēstures zinātnes promocijas padomē gadā aizstāvēto promocijas darbu recenzents (9 disertācijas: Edvīns Evarts, Ineta Lipša, Anita Čerpinska, Jāņis Šiliņš, Ainārs Bambals, Edgars Ceske, Reinis Kalniņš, Aldis Miņins, Juris Ciganovs). Starptautisko vai Latvijas zinātnisko, akadēmisko vai mākslas nozaru apvienību, biedrību vadītājs vai līdzdalībnieks Starptautiskās asociācijas Vēsture un Dators Starpreģionu Organizācijas biedrs (kopš gada); Latvijas Arhīvistu biedrības loceklis gada 6. oktobrī Aleksandrs Ivanovs 208

209 Rēzeknes Augstskolas akadēmiskā personāla Curriculum Vitae Personas dati Uzvārds / Vārds Dzīvesvietas adrese Tālrunis, mobilais tālrunis e-pasts Dzimšanas datums Kaupužs Aivars Ziedu Mājas Vērēmu pag. Rēzeknes nov. LV aivars.kaupuzs@inbox.lv 1974.gada 07.jūnijs Izglītība Laika periods, izglītības iestādes nosaukums, iegūtā kvalifikācija, grāds 2007.g.septembris 2011.decembris Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija Sporta zinātnes nozares doktora zinātniskais grāds sporta pedagoģijā g. septembris 1998.jūnijs Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija Pedagoģijas maģistra grāds sporta pedagoģijā g.septembris 1996.g. jūnijs Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija Bakalaura grāds sporta pedagoģijā. Sporta pedagoga specialitāte ar sporta skolotāja un vieglatlētikas trenera kvalifikāciju. Papildkvalifikācija sporta menedžeris Zinātniskie grādi Grāda iegūšanas gads, zinātniskais grāds, tā saīsinājums, nozare, apakšnozare, absolvētās izglītības iestādes nosaukums Darba pieredze akadēmiskajos amatos Laika periods, akadēmiskais amats, g. Dr.paed. Sporta zinātnes nozares doktora zinātniskais grāds sporta pedagoģijā. Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija g. Mg.paed. Pedagoģijas maģistra grāds sporta pedagoģijā. Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija g. maijs RA Izglītības un dizaina fakultātes docents sporta zinātnē 2012.g. maijs Rēzeknes Augstskolas Personības socializācijas pētījumu institūta (PSPI) pētnieks sporta zinātnē. 209

210 iestādes, struktūrvienības nosaukums 2012.g. septembris 2014.g. maijs RA Izglītības un dizaina fakultātes Izglītības un metodiku katedras viesdocents g. septembris-2012.g.jūnijs RA Izglītības un dizaina fakultātes Izglītības un metodiku katedras vieslektors g. septembris-2011.g.jūnijs RA Izglītības un dizaina fakultātes Izglītības un metodiku katedras vieslektors g. maijs-2010.g.jūnijs RA Izglītības un dizaina fakultātes Izglītības un metodiku katedras vieslektors g. septembris-2010.maijs RA Pedagoģijas fakultātes Sākumskolas metodiku katedras lektors. Studiju kursu vadība Bakalaura studiju programma (programmas līmenis un nosaukums, kursa nosaukums, apjoms kredītpunktos) Akadēmiskā bakalaura, pirmā un otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības bakalaura studiju programmas ietvaros kurss Sports 0 kredītpunktu. Profesionālā maģistra studiju programmas "Speciālā pedagoģija" Veselības kultūra Akadēmiskā maģistra studiju programmas "Pedagoģija", Veselību veicinošo fizisko aktivitāšu pedagoģiskie aspekti. Vieslekcijas Laika periods, iestādes nosaukums, valsts, kursa nosaukums, stundu skaits, programmas finansētājs 2014.aprīlis. Utenas Kolēģija, Lietuva Vestibular training on the balance platform un Health benefits of Nordic Walking. 10 mācībstundas. Erasmus 2013.decembris. Utenas Kolēģija, Lietuva Using mechano therapy devices in rehabilitation 5 mācībstundas. Erasmus 2013.maijs. Šauļu Universitāte, Lietuva. Mechanotherapy in rehabilitation. 10 mācībstundas. Erasmus maijs. Lietuvas sporta akadēmija Kauņa, Lietuva. Nordic Walking as physical activity promoting for adults. 10 mācībstundas. Erasmus decembris. Klaipēdas Kolēģija, Lietuva. Nordic Walking 8 mācībstundas. Erasmus gada novembris. Lincas Diocēzijas pedagoģiskā augstskola, Austrija. Play and games 8 mācībstundas. Erasmus. Cita darba pieredze Laika periods, amats, iestādes, struktūrvienības nosaukums 2002.g. janvāris 2003.g.decembris. Direktors.Mācību pāraudzināšanas iestāde Pilcene g. novembris 2002.g. janvāris. Direktora vietnieks. Mācību pāraudzināšanas iestāde Pilcene g.augusts 2001.g.oktobris. Sporta skolotājs. Rēzeknes logopēdiskā internātskola. 210

211 Zinātnisko pētījumu virziens (-i) Virziena nosaukums Zinātniskās publikācijas starptautiski citējamās datubāzēs iekļautos izdevumos Bibliogrāfiskie dati (publikācijas nosaukums, avots, izdošanas vieta, izdevniecība, gads, lappuses, izdevuma kods), datu bāze (A&HCI, SSCI vai nozaru vadošajās datubāzes Thomson Reuters Web of science, SCOPUS, ERIH), līdzautori Zinātniskās publikācijas citos anonīmi recenzētos un starptautiski pieejamās datubāzēs iekļautos zinātniskos Dažādu vecumposmu (jauniešu, gados vecu cilvēku cilvēku) fiziskās aktivitātes un rehabilitācijas tehnoloģiju izpēte. 1. Fizisko aktivitāšu vērtējums jauniešu skatījumā. A.Kaupužs, S.Ušča. Sabiedrība, integrācija, izglītība. Starptautiskās zinātniskās konferences materiāli. Rēzekne, RA, III daļa. ISSN Senioru fiziskās aktivitātes pašefektivitātes novērtēšanas skala. Sabiedrība, integrācija, izglītība. Starptautiskās zinātniskās konferences materiāli. Rēzekne, RA, II daļa. ISSN Evaluation of a physical activity promotion program for seniors. Sabiedrība, integrācija, izglītība. Starptautiskās zinātniskās konferences materiāli. Rēzekne, RA, II daļa lpp. ISSN Affect factors of physical activity in older adults. Sabiedrība, integrācija, izglītība. Starptautiskās zinātniskās konferences materiāli. Rēzekne, RA, lpp. ISSN V.Larins. 5. Pirmā kursa studentu fizisko aktivitāšu līmenis un vispārējā fiziskā sagatavotība. Sabiedrība, integrācija, izglītība. Starptautiskās zinātniskās konferences materiāli. Rēzekne ISSN Testing the Relevance of the Outcome Expectations Scale and Physical Activity in Community Dwelling Adults. Sport and Science Bulgaria P V.Larins. 7. Bioloģiskā vecuma noteikšanas iespējas gados veciem cilvēkiem. Sabiedrība, integrācija, izglītība. Starptautiskās zinātniskās konferences materiāli. Rēzekne, RA, lpp. ISSN Self-perceived physical and health condition of older persons (aged 65-75). Acta Kinesiologiae Universitatis Tartuensis; Vol Tartu P V.Larins. 9. Fiziskās aktivitātes vecākā gada gājuma cilvēkiem. Sabiedrība, integrācija, izglītība. Starptautiskās zinātniskās konferences materiāli. Rēzekne, RA, lpp. ISSN The effects of an Isokinetic Rehabilitation Program on Achilles tendon rupture treatment: a case study. Polish Journal of Rehabilitation Research. Warszawa Wydawnictwo Lekarskie PZWL. Volume 5(3) P ISSN The relationship between physical activity and exercise motivation of the 211

212 izdevumos Informācija par publikācijām pēdējo 6 gadu laikā Bibliogrāfiskie dati (publikācijas nosaukums, avots, izdošanas vieta, izdevniecība, gads, lappuses, izdevuma kods), datu bāze (Web of Knowledge, EBSCO, Index Copernicus) vai atrodas ASV Kongresa bibliotēkas katalogos), līdzautori first year students from Rezekne Augstskola. LASE Scientific Journal of Sport Science. Rīga Vol.4, Nr. 1. P ISSN A cross-sectional analysis of physical activity, psychological determinants and health related variables of Latvian older adults. European Journal of Adapted Physical Activity, 5(1), P ISSN Relationship between self-rated physical activity and health outcomes in older adults.lase Scientific Journal of Sport Science. Rīga Vol.2.Nr.2 P ISSN V.Larins. 5. Correlation between functional fitness results and self-assessment of health related quality of life and physical activity in older adults. LASE Scientific Journal of Sport Science. Rīga, LSPA, P lpp. ISSN V.Larins. 6. Overview of the physical activity behavior change models and theories. Izglītības reforma vispārizglītojošā skolā: izglītības satura pētījumi un ieviešanas problēmas.2010.gada zinātnisko rakstu krājums. Rēzekne, RA, lpp. ISSN V.Larins. 7. A self-perception of physical and health condition of middle-to-late aged woman. Vadyba 2(13). - Klaipeda, P V.Larins. Citas publikācijas Kopējais publikāciju skaits Informācija par publikācijām pēdējo 6 gadu laikā Bibliogrāfiskie dati (publikācijas nosaukums, avots, izdošanas vieta, izdevniecība, gads, lappuses, izdevuma kods), līdzautori Starptautiskās aptaujas par fizisko aktivitāti (IPAQ) īsās telefonaptaujas versijas pilotpētījums. Liepājas Universitātes 2.zinātniski metodiskās conferences Sporta izglītības aktualitātes zinātniski metodisko rakstu krājums. Liepāja, Daily physical activity level for children and adults. Abstract for 4º Congreso Internacional de Actividad Físico Deportiva para Mayores. Malaga, Spain, P I.Smuka, D. Krauksta. 3. The Pilot Test of the International Physical Activity Questionnaire for Cultural Adaptation in Latvia. Pedagogical Technologies in Socialization and Resocialization of Society. Rēzekne, RA, lpp. V.Larins. 4. Relationship between self-rated physical activity and health outcomes. Abstract for 12th EGREPA International conference. European Review of Aging and Physical Activity :97 Prague P Physical activity and health related quality of life in community dwelling older adults. Abstract for European Congress of Adapted Physical Activity (EUCAPA). Jyvaskula P. 73. V.Larins. 6. Assessing the multidimensional outcome expectations for exercise scale in community dwelling adults. Abstract for 3rd Baltic Sport Science Conference Physical activity and sport in changing society: Research, Theory, Practice and Management Rīga P. 27. V.Larins. 7. Fiziskās veselības pašvērtējums gados veciem cilvēkiem (65-75g.) LSPA 212

213 Mācību un metodiskā literatūra Bibliogrāfiskie dati (literatūras nosaukums, avots, izdošanas vieta, izdevniecība, gads, lappuses, izdevuma kods), līdzautori Zinātniski pētnieciskā darbība Konferences Zinātniskie raksti Rīga, LSPA, lpp. V.Lāriņš. 8. Starptautiskās aptaujas par fizisko aktivitāti (IPAQ) pilotpētījums kultūrvides adaptācijai Latvijā. LSPA zinātniskie raksti. Rīga, LSPA, lpp. V.Lāriņš. 9. Fiziskās aktivitātes Rēzeknes augstskolā. LLU Zinātniski metodiskā konference. Referātu materiāli. Jelgava, RA studējošo un docētāju sporta aktivitātes. Sabiedrība, integrācija, izglītība. Starptautiskās zinātniskās konferences materiāli. Rēzekne, RA, ISSN Jauniešu fiziskās aktivitātes Rēzeknē. Starptautiskās zinātniskās konferences materiāli. Rēzekne, RA, ISSN Neiromuskulārās sistēmas, līdzsvara testēšanas un trenēšanas un vibromasāžas tehnoloģija un ieviešanas metodika. Rēzekne, RA Izdevniecība, Lpp.158. Fiziskās aktivitātes gados veciem cilvēkiem. Rēzekne, RA Izdevniecība, Lpp

214 Informācija par konferencēm pēdējo 6 gadu laikā (referāta nosaukums, konferences nosaukums, konferences organizators, norises vieta (pilsēta, valsts), datums 1. Fizisko aktivitāšu vērtējums jauniešu skatījumā Sabiedrība, integrācija, izglītība. Starptautiskā zinātniskā konference. Rēzekne Effects of isokinetic rehabilitation program on achilles tendon rupture treatment: the case study 3rd International Conference on Theory and Practice in Adapted Physical Activity. Olsztyn, Polija Mechanotherapy in rehabilitation process 6th Baltic Scientific Conference Sport Science for Sustainable Society. Rīga "Social welfare Interdisciplinary approach" Šauļi Veselību veicinošās fiziskās aktivitātes LSPA doktorantu un maģistrantu zinātniskā konference Sporta zinātne praksei Rīga, Sveikatingumo ir sporto klubų lankytojų taikomos atsigavimo priemonės International scientific conference: Sports And Leisure Management: Tendencies And Challenges. Kaunas Lietuva, Evaluation of a physical activity promotion program for seniors. Starptautiskā zinātniskā konference Sabiedrība, integrācija, izglītība Rēzekne Theoretical Background of Senior`s Education. 3rd International Conference on Elderly and New Technologies. Kastellon, Spānija Ieteicamās fiziskās aktivitātes senioru vecumā. Vesels un aktīvs Latvijā mūža garumā. Rīga nd International Conference on Theory and Practice in Adapted Physical Activity. Varšava, Polija Affect factors of physical activity in older adults. Starptautiskā zinātniskā konference Sabiedrība, integrācija, izglītība Rēzekne A cross-sectional analysis of physical activity, psychological determinants and health related variables of Latvian older adults. Fourth Baltic Conference in Exercise and Sport Sciences. Tartu, Igaunija, Двигательная активность и физическая подготовленность студентов первого курса Резекненской высшей школы. Videokonference ar Maskavas humanitāro pedagoģijas institūtu Senioru fiziskās aktivitātes un veselības parametru šķērsgriezuma pētījuma datu analīze LSPA 3.doktorantu un maģistrantu zinātniskā konference Teorija un Prakse Sporta Zinātnē Rīga Fiziskās aktivitātes ikdienā. konference Sabiedrības atbalsta loma veselības veicināšanas darbā, Rēzekne Fiziskās aktivitātes līmenis un sirds veselības riski gados veciem cilvēkiem. Liepājas Universitātes zinātniski-metodiskajā konference: Sporta izglītības aktualitātes. Liepāja Physical activity and health related quality of life in community dwelling older adults. Eurapean Congress of Adapted Physical Activity (EUCAPA). Juvaskula, Somija, Relationship between self-rated physical activity and health outcomes in older adults. 12th EGREPA International conference. Prāga, Čehija, 214

215 Gados vecu cilvēku fiziskās sagatavotības mijsakarības ar fiziskās aktivitātes līmeņa un veselības pašvērtējuma aptauju rezultātiem. LSPA Starptautiskā zinātniskā konference. Rīga, LSPA, Starptautiskās aptaujas par fizisko aktivitāti (IPAQ) īsās telefonaptaujas versijas pilotpētījums RTU 50.starptautiskā zinātniskā konference, Assessing the Multidimensional Outcome Expectations for Exercise Scale in Community Dwelling Adults. 3rd Baltic Sport Science Conference Physical Activity and Sport in Changing Society:Research, Theory, Practice and Management. Rīga, Gados vecu cilvēku viedoklis par vingrināšanās sagaidāmajiem ieguvumiem. LSPA 2.doktorantu un maģistrantu zinātniskā konference Teorija un Prakse Sporta Zinātnē Rīga Rēzeknes Augstskolas pirmā kursa studentu fiziskā aktivitāte. Liepājas Universitātes sporta katedras zinātniski-metodiskā konference Sporta izglītības aktualitātes. Liepāja, The pilot test of The International Physical Activity Questionnaire for cultural adaptation in Latvia. 2nd Baltic States sport science conference Scientific managment of high performance athletes coaching. Viļņa, Lietuva, Starptautiskās aptaujas par fizisko aktivitāti (IPAQ) telefonaptaujas pilotpētījums. RTU 50. Starptautiskā zinātniskā konference. Sekcija Humanitārās un sociālās zinātnes. Rīga, RTU, Bioloģiskā vecuma noteikšanas iespējas gados veciem cilvēkiem. Starptautiskā zinātniskā konference Sabiedrība, integrācija, izglītība Rēzekne Starptautiskās aptaujas par fizisko aktivitāti (IPAQ) pilotpētījums kultūrvides adaptācijai Latvijā. LSPA Starptautiskā zinātniskā konference. Rīga, LSPA, Fiziskās aktivitātes novērtējums gados veciem cilvēkiem. LSPA doktorantu un maģistrantu zinātniskā konference Teorija un Prakse Sporta Zinātnē Rīga Fiziskās aktivitātes vecākā gada gājuma cilvēkiem. Starptautiskā zinātniskā konference Sabiedrība, integrācija, izglītība Rēzekne, Self-perceived physical and health condition of older persons (aged 65-75). First Baltic Conference on Exercise andsport Sciences. Tartu, Igaunija Fiziskās veselības pašvērtējums gados veciem cilvēkiem (65-75g.). LSPA Starptautiskā zinātniskā konference. Rīga, LSPA,

216 Citas zinātniskā darba aktivitātes Nosaukums (konferences orgkomiteja, tml.), tituls (priekšsēdētājs, loceklis, u.c.), gads Starptautiskās zinātniskās konferences Sabiedrība, integrācija, izglītība orgkomitejas loceklis un sekcijas vadītājs. Rēzekne g g. Starptautiskās zinātniskās konferences 3rd Baltic Sport Science Conference Physical Activity and Sport in Changing Society: Research, Theory, Practice and Management Rīga. Sekcijas Biochemistry and physiology darba koordinēšana un sekcijas Coaching and performance vadīšana LSPA 2. doktorantu un maģistru zinātniskā konferences orgkomitejas loceklis un Sports visiem un veselība vadīšana. Dalība projektos Laika periods (no...līdz..., norādot mēnesi un gadu), projekta nosaukums, amats projektā, finansējuma avots Pasākumu organizēšana un vadīšana 2011.gada novembris 2013.gada oktobris. Multilaterālais projekts: "Evaluation toolkit on seniors education to improve their quality of life"supported by the Lifelong Learning Programme of the European Commision. Pētnieks. ES-GRUNDTVIG gada 03. janvāris 2013.gada 31. decembris. Modeļa izstrāde sociālā riska grupas personu iesaistei darba tirgū Designing a Model Geared towards Participation of People at Social Risk Groups in the Labour Market (MODPART). Pētnieks fizisko īpašību diagnosticēšanas un pilnveides speciālists. LAT_LIT projekts gada 1.marts gada 28.februāris. Sociālās rehabilitācijas pakalpojumu attīstība Rēzeknes sociālajā dienestā un sociālo pakalpojumu sniedzēju institūcijās. Sociālās rehabilitācijas programmu izstrādes pakalpojumi. Pētnieks sociālās rehabilitācijas programmu izstrādei. ESF gada aprīlis. e-simulation for training on Interaction with Children. Līgums par sadaļas Team building games vadīšanu. LLP. Piedalīšanās Zinātnieku nakts pasākumu organizēšanā un vadīšanā g. Piedalīšanās Latvijas ģimeņu sporta festivāla Rēzeknē organizēšanā un vadīšanā Sporta pasākumu organizēšana Rēzeknes Augstskolā. Līdzdalība nūjošanas pasākumu organizēšanā un vadīšanā: Informatīvais pasākums Veselības dienas Nūjo vesels Rēzeknē Vispasaules latviešu ģimeņu vasaras nometnes 3x3 sporta pasākumu organizators Darbs koleģiālajās 216

217 lēmējinstitūcijās RA Satversmes sapulces loceklis no februāra RA senators, senāta priekšsēdētāja vietnieks no 2013.februāra. Piedalīšanās RA Satversmes sapulcēs Līdzdalība RA revīzijas komisijas sastāvā Neformālās izglītības un kursu vadība Kursa nosaukums, iestādes nosaukums, stundas Dalība profesionālās, sabiedriskās organizācijās Laika periods (no...līdz..., norādot mēnesi un gadu), nosaukums, statuss (priekšsēdētājs, loceklis, biedrs, u.t.t.) Fiziskās aktivitātes pirmskolā. RA Mūžizglītības centrs. 16 st g.maijs. The European Group for Research into Elderly and Physical Activity (EGREPA) biedrs g. aprīlis g. janvāris. Rēzeknes domes komunālo pakalpojumu komisijas loceklis g.maijs g.septembris. Sabiedriskās organizācijas Sociālā atbalsta centrs bērniem ar speciālajām vajadzībām dibinātājs un vadītājs g.septembris g. decembris. Rēzeknes logopēdiskās internātskolas arodbiedrības pirmorganizācijas priekšsēdētājs g. oktobris 2009.g. septembris Tautas partijas Rēzeknes nodaļas valdes loceklis. Profesionālās pilnveides kursi/ stažēšanās Kursi (programmas nosaukums, kursu tēma, iestāde, stundu/ kredītpunktu skaits, gads) Swedbank Sporta izglītības programmas seminārs g.marts. Testēšanas sistēmas Biodex 4 apmācības kursi. Rēzekne 2012.g.septembris. Praktiskās un teorētiskās apmācības kursi vibroterapijā. Rīga 2012.g.septembris. Erasmus programma Staff Training Akademia Wychowania Fizycznego Jozefa Pilsudskiego Varšava, Polija g. oktobris Erasmus programma Staff Training Pedagogical University in Warsaw. Polija g.jūnijs. Erasmus programma Staff Training Akademia Wychowania Fizycznego Jozefa Pilsudskiego Varšava, Polija g. oktobris. Erasmus programma Staff Training Lietuvas sporta akadēmija Kauņa, Lietuva g. maijs. Erasmus programma Staff Mobility Nordic Walking as physical activity promoting for adults maijs. Lietuvas sporta akadēmija 217

218 Kauņa, Lietuva 10 mācībstundas. Erasmus programma Staff Mobility Nordic Walking decembris. Klaipēdas Kolēģijā (Lietuva) 8 mācībstundas. Erasmus programma Staff Mobility Play and games gada novembris Lincas Diocēzijas pedagoģiskā augstskola (Austrija) 8 mācībstundas. Sporta speciālista integrēto sporta pedagoģiski psiholoģisko kompetenču pilnveides modulis LSPA profesionālās pilnveides kursi Kvalitatīvā pētniecība sporta zinātnē. Rīga (20 stundas) g. Seminārs Basic of sport science. Tartu, Igaunija (8 stundas) g. RA augstskolas didaktikas kursi (48 stundas) g. Nordic Walking nūjošanas instruktoru sertifikācijas kursi. Rīga (36 stundas) g.; 2010.g. Latvijas Treneru tālākizglītības centra kursi. (60 stundas) g.; 2005.g.; 2007.g.; 2010.g. Saņemtie apbalvojumi Rēzeknes Augstskolas atzinības raksti: Rēzeknes Augstskolas Gada docētājs 2011.g. 1. vieta Jauno zinātnieku sekcijā Exercise Biology. Baltijas Sporta zinātnes konferencē Exercise and Sport Sciences Tartu (Igaunija). Valodu prasmes Dzimtā valoda Latviešu Citu valodu pašnovērtējums Sapratne Eiropas līmenis (*) Angļu Krievu (*) Runāšana Rakstīša na Klausīšan ās Lasīšana Dialogs Monolog s B1 C1 B2 B2 B2 C2 C2 C2 C2 B2 Eiropas kopīgām pamatnostādnēm valodu apguvē atbilstošs līmenis A.Kaupužs gada 30.septembris 218

219 Dr.phil. Ineta Kivle Personas kods: dzīves un darba gājums Dzimšanas dati Dzīves vieta gada 20. jūnijs, Jelgava Darba vieta Latvijas Nacionālā Bibliotēka, Rīga, K. Barona 14, LV-1423 Telefons: e pasts: ineta.kivle@lnb.lv Sarmas iela 2, LV-1015, Rīga, e pasts inetakivle21@gmail.com IZGLĪTĪBA Apgūtās Augstskola studiju programmas doktora Latvijas Universitāte studiju programma Gadi Iegūta kvalifikācija, grāds gada 25. aprīlī Dr. phil. - Filozofijas doktora zinātniskais grāds Filozofijas vēsturē Humanitāro zinātņu maģistra grāds maģistra studiju programma Latvijas Universitāte augstākā akadēmiskā izglītība Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte (tagad Latvijas Universitāte), Filozofijas un vēstures fakultāte Augstākā akadēmiskā izglītība filozofijā, pasniedzēja kvalifikācija Sertifikāts Latvijas Universitāte 2007 Sertifikāts: Augstskolu mācībspēku pedagoģiskā pilnveide/ Inovācijas augstākās izglītības sistēmā/ Izglītības darba vadība Starptautisk s sertifikāts T.M.C. Assera institūts Hāgā 1998 ES informācijas speciālists DARBA PIEREDZE Darba Latvijas Nacionālā Bibliotēka 2012 pieredze, amati Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas 2003 akadēmija 2012 Speciālo krājumu departamenta direktore Docētāja filozofijā, ētikā, mūzikas filozofijā. Bibliotēkas vadītāja 219

220 Eiropas Komisijas delegācijas Latvijā Eiropas Savienības informācijas centrs. Eiropas integrācijas birojs Informācijas eksperte Projektu vadītāja Bibliotēkas vadītāja Latvijas Nacionālā bibliotēka Galvenā bibliogrāfe 220

221 GRĀMATAS UN ZINĀTNISKIE RAKSTI Publikācijas Nosaukums veids Promocijas Skaņa, runa, balss un mūzika fenomenoloģiskajā perspektīvā darbs Grāmatas Monogrāfija Publikācijas izdevējs/avots Latvijas Universitāte 2011 Autorizdevums 2009 FSI Zinātniskie raksti Raksts Plotinus Enneads and selfcreation 2013 Raksts Mūzikas fenomenoloģijas perspektīvas Latvijā 2008 Raksts Mūzikasdarba ontoloģija: jautājums par būtību un interpretāciju Constitution of meaning of sound and music 2008 Mocarts un mūzikas pārdzīvojums fenomenoloģijas kontekstā Atgriešanās pie lietām Huserlam un lietas lietiskums Heidegeram Mūzikas būtības fenomenoloģisks skatījums Citādības pieņemšana Latvijas kultūrā mūsdienās 2007 The Forces of Cosmos and the Ontopoietic Genesis of Life, Book I. // Springer Letonika II kongress: Filosofijas idejas Latvijā, Eiropas vērtības un latviskā identitāte, FSI Mūzikas Akadēmijas Raksti Nr5 Dillemmas of values and contemporary life-world. Riga: FSI Dzirdēt Mocartu. Rīga: JVLMA Filosofija: Almanahs 6. Rīga, FSI LU Zinātniskie raksti. Filosofija, Nr. 713 Letonika I kongress.: Modernitāte, filosofija, kristīgās vērtības, mutvārdu vēsture Latvijā. Rīga, LZA Monogrāfija Raksts Raksts Raksts Raksts Raksts Filosofija: teorētiska un praktiska mācība. Rīga. 263 lpp. Skaņas filozofija. 226 lpp. Gad s 2008 Atbildīga par publikācijām Eiropas Dialogi Grāmata Eiropas Dialogi 3 rakstu krājums Eiropas Komisijas delegācija Latvijā 221

222 Grāmata Eiropas Dialogi Eiropas Komisijas delegācija rakstu Latvijā krājums Grāmata Eiropas Dialogi Eiropas Komisijas delegācija rakstu Latvijā krājums REFERĀTI STARPTAUTISKĀS UN VIETĒJĀS KONFERENCĒS 222

223 Referāta nosaukums Gads Konferences nosaukums, vieta Novērstais skatiens un dzirdētā skaņa 2015 Var pateikt pāris vārdu vai viņam piedien tos sacīt? (S.Kirkegors) 2015 Auditory phenomena and Human life: phenomenological experience 2014 Šīs atmiņas rakstītas man pašam jeb: Kas ir memuāru žanrs filosofiskā aspektā 2013 Plotinus Enneads and self-creation 2012 Artwork conceptually organized reality 2011 Transcendence and immanence as going beyond and remaining within: constitution of artwork 2009 Aprioras pieredzes neiespējamība 2008 Reflections on the phenomenology of sound 2007 Mūzikasdarba skatījums 20. gadsimta filosofijā 2007 Dzīvespasaules konstituēšanās perspektīva Constitution of meaning of sound and musical education Es esmu tas, ko es saku JVLMA 2. starpdisciplinārā zinātniskā konference Mūzikas pētījumi Latvijā, Rīga, marts, 2015 LU Kirkegoriskie lasījumi Sērena Kirkegora mūsdienīgums Rīga, 5. maijs, 2015 The 64th International Congress of Phenomenology Milan, Italy, October, 2014 LU konference: Jāzeps Vītols Latvijas ideju vēstures un mūzikas estētikas telpā. Rīga, gada 30. oktobris The 62th International Congress of Phenomenology Paris, France, August, 2012 Starptautiska konference Vērojuma telpas: attēla, skaņa, performance, vārds, Rīga, oktobris The 59th International Congress of Phenomenology Transcendentalism Revisited Antwerp, Belgium July8-10, 2009 Starptautiska konference: Praktiskais prāts un dzīves pasaule. Rīga, gada 17. oktobrī Latvian Italian philosophy seminar: Contemporary European Values, section: Phenomenology today. Rome, December 3, 2007 Letonikas II kongress, sekcija: Tradicionālais un mūsdienīgais Latvijas mūzikā. Rīga, gada 30. oktobris LU 65. konference The 56th. International Phenomenological congress: Rethinking Education in the perspective of Life. Daugavpils, August , 2006 LU 64. Zinātniskā konference Letonikas I Kongress, sekcija: Eiropas vērtības Latvijā gada oktobris Citādības pieņemšana Latvijas kultūrā mūsdienās Skaņas struktūras fenomenoloģisks skaidrojums 2005 Mind, body and perception of sound 2005 Starptautiska konference Vērotājs un sabiedrība, Rīga, gada septembris. International conference Baltic states between East and West Vilnius, May 4-6,

224 Mūsdienu filosofija par skaņu un klusumu 2005 LU 63. Zinātniskā konference. Rīga, gada 9. februāris LU 63. Zinātniskā konference. Rīga, gada, aprīlis Skaņa un dzīvespasaule 2005 Citos visvairāk mīlu savas cerības 2004 Ž. Ž. Russo un F. Nīčes uzskati par valodas nozīmi mūzikā 2004 Spēles izpratne I. Kanta Spriestspējas kritikā 2004 Starptautiska konference veltīta Kantam. Rīga, gada aprīlis Nedari citam to, ko negribi, lai dara tev 2004 LU 62. Zinātniskā konference. Rīga, gada 4. februārī Eiropas kultūras industrijas kritika 2003 LZA konference Latvijas integrācija ES. Rīga, gada 14. novembris Starptautiska konference Nīčem 150 Rīga, gada oktobris Starptautiska konference Valoda kā identitāte. Rīga, gada maijs IZSTRĀDĀTĀS UN VADĪTĀS STUDIJU PROGRAMMAS AUGSTSKOLĀS Programmas nosaukums Kursa līmenis, apjoms kredītpunktos Filozofija Bakalaura studijas, (2 Kp) Ētika Bakalaura studijas, 2 (Kp) Mūzikas filozofija Profesionālā maģistra studijas, doktora studijas 2 (Kp) Loģika Bakalauru studijas, (1 Kp) Mākslas filozofija Maģistra studijas (2Kp) ZINĀTNISKĀS RECENZIJAS Zinātniskā recenzente: LU FSI rakstu krājums 2012 Recenzente: LU, Promocijas darbs 2011 Recenzente: LU, Maģistra darbs 2008 Modernitātes veidošanās Latvijā filosofiskajā un ideju vēstures skatījumā: idejas un teorijas Nātriņa I. Utopiskā diskursa mainība jauno laiku kultūras kontekstā Jankovskis Ģ. Saruna kā intersubjektivitātes norise: Heidegers, Huserls, Hēgelis PROJEKTI - IZSTRĀDE / LĪDZDALĪBA / VADĪBA Projekta nosaukums Latvijas Kultūras Kanona mājas lapas izbede Māksla Mākslinieks Mākslasdarbs: lekciju cikls JVLMA bibliotēkas fondu saglabāšana un pieejamība sabiedrībai, Gads Finansējums KM LNB VKKF, JVLMA 224

225 retumu restaurācija, digitalizācija L`Europa in Musica Digitālā Bibliotēka "Letonika" ES finansētie projekti: 1) Apmācību programmas izstrādāšana un vadīšana ES informācijas speciālistiem Latvijā; 2) Eiropas Dialogi diskusija par Eiropas kultūras pamatvērtībām; 3) Eirovīzija bērnu zīmējumos; 4) ES prezidentūras dienas; 4) EIB bibliotēkas koncepcijas izstrāde un īstenošana MUSICA RICERCATA Florence JVLMA, LNB, KIS EK delegācija Latvijā EIB Phare STUDIJU KURSU, DOKUMENTU IZSTRĀDE Studiju kursu izstrāde: Filozofija, Ētika, Loģika, Mūzikas filozofija, Mākslas filozofija LNB Speciālo krājumu departamenta nolikums, darbinieku amatu apraksti, darbības stratēģija, Krājuma saglabāšanas padomes nolikums JVLMA Ētikas kodekss JVLMA Bibliotēkas nolikums, izmantošanas noteikumi, attīstības vadlīnijas JVLMA JVLMA JVLMA LNB DARBS PADOMĒS, DARBA GRUPĀS, LĒMĒJINSTITŪCIJĀS Projektu uzraudzības padome Komunikāciju un mārketinga padome Datu veidošanas un koordinācijas padome Personāla attīstības padome Pakalpojumu attīstības padome Krājuma saglabāšanas padomes priekšsēdētāja LNB reorganizācijas darba grupa LNB direkcija LATABA valdes locekle, priekšsēdētāja JVLMA Ētikas komisijas locekle, Finanšu komisijas locekle, Krājuma padomes priekšsēdētāja, Satversmes locekle CV sastādīts gada augusts (datums) LNB LNB LNB LNB LNB LNB LNB LNB LATABA JVLMA (personas paraksts) 225

226 Rēzeknes Augstskolas akadēmiskā personāla Curriculum Vitae Personas dati Uzvārds / Vārds Dzīvesvietas adrese Tālrunis, mobilais tālrunis e-pasts Dzimšanas datums Izglītība Kivrāns Pēteris Dārzu iela 39-7, Rēzekne LV kivraans@inbox.lv g. oktobra g. oktobra-studijas Latvijas Universitātē doktorantūras programmā,,vēsture. Pabeigts doktorantūras programmas teorētiskais kurss g. oktobra oktobra-studijas Daugavpils Universitātē akadēmiskā maģistra programmā,,vēsture.1997.g.-iegūts vēstures zinātņu maģistra grāds (diploms Nr DPU) 1976.g g.-studijas Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes Vēstures specialitātē. Iegūta kvalifikācija- vēsturnieks, vēstures pasniedzējs(diploms Nr ). Zinātniskie grādi Darba pieredze akadēmiskajos amatos Studiju kursu vadība Maģistra studiju programma 2011.g.februāra-2013.g. jūnijam RA Humanitāro un juridisko zinātņu fakultātes- Humanitāro zinātņu katedras lektors g g.februārim RA Humanitāro un juridisko zinātņu fakultātes Vēstures un filozofijas katedras lektors g g - RA Humanitārās (2001.g.- Humanitāro un juridisko zinātņu) fakultātes dekāns g.-RA Humanitārās fakultātes Sociālo zinātņu katedras vadītājs, lektors g g. RA Humanitārās fakultātes Sociālo zinātņu katedras lektors. Profesionālā maģistra studiju programma,,arhīvniecība Latvijas varas, pārvaldes un tiesību vēsture-3kp Vēstures palīgdisciplīnas -3KP 226

227 Arhīvi Latvijā un pasaulē-2kp Globālās komunikatīvās sistēmas un starpkultūru komunikācija-3kp Bakalaura studija programma Bakalaura studiju programma,,lietišķā vēsture Aizvēsture un senie laiki pētniecībā 3KP Ievads medievistikā - 3KP Ģenealoģija un heraldika 2KP Numismātika 1KP Augstākā līmeņa profesionālā bakalaura studiju programma,, Ģeogrāfijas un sociālo zinību skolotājs Globalizācijas procesi pasaulē 2KP Politoloģija un nacionālie procesi-3kp Latvijas un Latvijas parlamentārisma vēsture-3kp Augstākā līmeņa profesionālā bakalaura studiju programma,,tiesību zinātne Tiesību vēsture: Latvijas tiesību vēsture, Ārvalstu tiesību vēsture-3kp Politoloģija-2KP Akadēmiskā bakalaura studiju programma,,vadības zinātnē Politoloģija-2KP Vieslekcijas Dalība pārbaudījumu komisijās Akadēmiskā personāla un profesionālās kvalifikācijas speciālistu sagatavošana Maģistri (kopējais skaits) Bakalauri (kopējais skaits) g.- Šauļu Universitāte, Lietuva. Erasmus programma g.-Utenas Koleģija, Lietuva. Latvijas tiesību vēsture-8st. Erasmus programma g Viļņas Starptautiskā Biznesa un tiesību augstskola, Lietuva. Latvijas tiesību vēsture-8st. Erasmus programma g. Utenas Koleģija, Lietuva. Latvijas tiesību vēsture-8.st. Erasmus programma. Akadēmiskā bakalaura studiju programma,,vēsture. Gala pārbaudījuma un bakalaura darba aizstāvēšanas komisijas loceklis.no g

228 Diplomandi (kopējais skaits) Cita darba pieredze Zinātnisko pētījumu virziens (-i) Latgales un Latvijas vēsture. Latvijas tiesību vēsture. Latgales historiogrāfija Virziena nosaukums Zinātniskās publikācijas starptautiski citējamās datubāzēs iekļautos izdevumos Zinātniskās publikācijas citos anonīmi recenzētos un starptautiski pieejamās datubāzēs iekļautos zinātniskos izdevumos Kopējais publikāciju skaits Informācija par publikācijām pēdējo 6 gadu laikā Boļeslava Brežgo ieguldījums Latgales vēstures avotu apzināšana un apkopošana./ra RAKSTI, Vēsture un filozofija VII sējums-rēzekne, 2007.,33-38.lpp Citas publikācijas Kopējais publikāciju skaits Monogrāfijas 2 Apcerējumi par Latgales vēstures historiogrāfiju līdz 1945.g. Rēzekne 2003.g. 190 lpp. ISBN A.Ivanovs, P.Kivrāns, I. Poča, K.Počš. Mācību un metodiskā literatūra Pasaules un Latvijas vēsture profesionālajās vidusskolās, Rīga 2013.g. LU, 206.lpp. ISBN I. Šenberga, I. Saleniece, Ā. Kolosova, I. Pelnēna, D. Oļehnovičs, P. Kivrāns. Citu mācību metodiskie materiāli (t.sk. audio, video, MOODLE materiāli) ESF,,Profesionālajā izglītībā iesaistīto vispārizglītojošo mācību priekšmetu pedagogu kompetences paaugstināšanai. Projekta noslēgumā tika izstrādātas sekojošas tēmas. Rietumeiropas civilizācija viduslaikos Bizantijas civilizācija Rietumeiropas sabiedrība viduslaikos. Musulmaņu civilizācija. Materiāli MOODLE vidē. 228

229 Zinātniski pētnieciskā darbība Konferences Kopējais konferenču skaits Ievērojamā Latgales vēstures pētnieka Boļeslava Brežgo piemiņas saglabāšanas pasākumi. DU Humanitārā fakultāte, Starptautiskā zinātniskā konference. Daugavpils, Latvija ,,Mazāk zināmais par ievērojamo Latgales vēstures pētnieku B.Brežģo,,Sabiedrība un kultūra: Dilemmas un to risināšanas iespējas Liepājas Universitāte. 16. Starptautiskā zinātniskā konference. Liepāja, Latvija Ievērojamais Latvijas un vēstures pētnieks B.Brežgo-J.Zemzara, Br.Spūļa, St.Seiļa atmiņās. XXIII Zinātniskie lasījumi Starptautiskā konference. Daugavpils Universitāte Daugavpils, Latvija.,,The Lithuanian Statute ( ). International scientific-practical conference: Aspects of sustainable development: Theory and practice. Utena Unversity of applied Sciences. Utena, Lietuva B.Brežgo par Latgales arhīvu darbību. ( ) XXII Zinātniskie lasījumi. Starptautiskā konference. Daugavpils Universitāte, Latvija B.Brežgo par 19.gs. 2.puses Latgales arhīviem. XXI Zinātniskie lasījumi. Starptautiskā konference. Daugavpils Universitāte, Latvija, Boļeslavs Brežgo par Latgales zemniekiem 18.gs.. XIX Zinātniskie lasījumi. Starptautiskā konference. Daugavpils Universitāte, Latvija, B.Brežgo par Latgales zemniekiem 16.gs beigās un 17. gs. 1.pusē. XVIII Zinātniskie lasījumi. Starptautiskā konference. Daugavpils Universitāte, Latvija, Patenti, licences, dizainparaugi, datorprogrammas, u.c. Eksperta darbība 229

230 Citas zinātniskā darba aktivitātes ESF projekts,, Profesionālajā izglītībā iesaistīto vispārizglītojošo mācību priekšmetu pedagogu kompetences paaugstināšana g. darba izpildītājs. Dalība projektos Mākslinieciskā darbība (izstāžu, iestudējumu, meistarklašu, konkursu, koncertu, festivālu u.c. māksliniecisku pasākumu organizēšana) Darbs koleģiālajās lēmējinstitūcijās Neformālās izglītības un kursu vadība Dalība profesionālās, sabiedriskās organizācijās Profesionālās pilnveides kursi/ stažēšanās RA Senāta loceklis no g. RA Humanitāro un juridisko zinātņu fakultātes Domes loceklis g. RA Satversmes sapulces loceklis no g. RA Satversmes sapulces loceklis no g. Rēzeknes Valsts Robežsardzes koledža. Studiju kurss,,politoloģijā -48.st gadam. Profesionālās pilnveides programma,,angļu valoda (Beginner Level) Rēzeknes Augstskola Mūžizglītības centrs. 48 st gads. Metodiskais seminārs,,ebreju kultūras atmiņa Latgales reģiona izglītības un kultūras iestādes Rēzeknes Augstskola Mūžizglītības centrs. 8 st gads. Profesionālās pilnveides programma,,augstskolu didaktika Rēzeknes augstskola. 160 st gads. Saņemtie apbalvojumi Nosaukums, izdevējs, apbalvojuma numurs, datums Valodu prasmes Dzimtā valoda Citu valodu pašnovērtējums Eiropas līmenis (*) 230

231 Valoda Latviešu Krievu Vācu Sapratne Klausīšanās C 2 B 2 A 2 (*) Runāšana Lasīšana C 2 B 2 A 2 Dialogs C 2 B 2 A 2 Monologs C 2 B 2 A 2 Eiropas kopīgām pamatnostādnēm valodu apguvē atbilstošs līmenis VERONIKA KORKLA Dzīves un darba gājums (Curriculum vitae) 1. Dzimšanas gads un datums 2. Dzimšanas vieta 3. Izglītība 4. Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi 5. Nodarbošanās 1960.gada 18.jūlijs Latvija, Ludzas rajons g. studijas LU doktorantūrā (augstskolu pedagoģija); 1997.g. absolvēts LU Pedagoģijas un psiholoģijas institūts un iegūts maģistra grāds pedagoģijā (diploms Nr ); 1985.g. absolvēta LVU Vēstures un filozofijas fakultātes Filozofijas nodaļa un iegūta filozofijas pasniedzēja kvalifikācija (diploms Nr ); Maģistra grāds pedagoģijā 1997.g. Profesionālā maģistra grāds filozofijā (atzīta g. iegūtā augstākā izglītība Latvijas valsts universitātē (diploms Nr )). - Kopš 2013.g. oktobra RA Humanitāro un juridisko zinātņu fakultātes dekāne; g. aprīlis g. septembris RA Humanitāro un juridisko zinātņu fakultātes dekāna pienākumu izpildītāja; - kopš 2010.g. RA Humanitāro un juridisko zinātņu fakultātes vieslektore; g. RA Humanitāro un juridisko zinātņu fakultātes Vēstures un filozofijas katedras lektore; - Kopš 2008.g. - studiju kursa Filozofijas vēsture docēšana Latvijas Mākslas akadēmijas Latgales nodaļā (papildus darbs); g.- studiju kursa Filozofija docēšana Malnavas lauksaimniecības koledžā (papildus darbs); 1995.g. skolotāja Rēzeknes vakara, maiņu vsk.; Rēzeknes komercskolā 231

232 (papildus darbs); g. LU Rēzeknes filiāles lektore (saviet.); g. Rēzeknes skolotāju institūta pasniedzēja; g. Rēzeknes pedagoģiskās skolas skolotāja; g. Rēzeknes internātskolas skolotāja. 6. Zinātniskās publikācijas 7. Pārējās zinātniskās darbības aktivitātes 1. Izglītības programmas izvērtējums virzība uz kvalitāti (līdzautors Dr.paed. P.Vucenlazdāns) TEMPUS projekta Jauna maģistra studiju programma bibliotēku un informācijas zinātnē (NMPLS) starptaut.konfer. Towards the knowledge society: new roles for librarians in a changing world krājums, Taškenta (Uzbek.) 2011.g. oktobrī, lpp. 2. Studentu studiju darba pašnovērtējums kvalitātes nodrošināšanai (līdzautors Dr.paed. P.Vucenlazdāns) TEMPUS projekta Jauna maģistra studiju programma bibliotēku un informācijas zinātnē (NMPLS) starptaut. konfer. Towards the knowledge society: new roles for librarians in a changing world krājums, Taškenta (Uzbek.) 2011.g. oktobrī, lpp. Virzieni: 1. Izglītības kvalitātes komponenti un kritēriji (2004./2005.st.gadā darba grupas vadīšana RA Studiju kvalitātes novērtēšanas sistēmas izstrādei. Studiju kvalitātes novērtēšanas un kontroles sistēma RA atstiprināta ar Senāta lēmumu ); 2. Skolotāja profesionālās kompetences problēma studiju programmās nolasīts referāts Profesionālā statusa diference: pilsēta un lauki 2.starptautiskajā latgalistikas konferencē Centrs un perifērija: perspektīvu maiņa, Rēzeknē; g. nolasīts referāts Izglītība Latgalē etniskie un citi sociālie aspekti starptautiskā konferencē Etniskums Eiropā: sociālpolitiskie un kultūras procesi, Rēzeknē. Uzdevumu krājums loģikā 1 8. Mācību metodiskās publikācijas 9. Mācību metodiskā un pedagoģiskā darbība Studiju programmas: 2.līmeņa augstākās profesionālās izglītības studiju programma Sociālo zinību skolotājs (st.programmas direktore) Sagatavotie un lasītie studiju kursi un programmas: Loģika, Filozofijas pamati, Filozofija, Filozofijas vēsture, Ētika, estētika, Ētika, Mākslas filozofija, estētika un socioloģija, Estētika, Politiskā ētika, Izglītības filozofija, Personības socioloģija, Socioloģija, Polemikas kultūra, Filozofiskās domāšanas attīstīšana skolēniem, Kreatīvās domāšanas stratēģijas, Cilvēks. Daba. Sabiedrība ; Reliģiju vēsture, Nacionālā kultūra. Pedagoģiskā darba stāžs- 28 gadi, t.sk. augstskolā 18 gadi. Sagatavoti 4 bakalauri pedagoģijā, 14 sociālo zinību skolotāji, 4 kristīgās mācības un ētikas skolotāji; 4 ģeogrāfijas un sociālo zinību skolotāji; g. aprīlis g. augusts izstrādātas un novadītas nodarbības izglītības filozofijā mūžizglītības kursos Pedagoģijas pamati ; g. decembris - izstrādāta un novadītas nodarbība (tēma Paradigmu 232

233 10. Akadēmiskā personāla un profesionālās kvalifikācijas speciālistu sagatavošana 11. Papildus izglītība, kursi 12. Dalība projektos maiņa studiju procesā: izglītības filozofiskie aspekti ) RA akadēmiskajam personālam RA profesionālās pilnveides programmas Augstskolas didaktika ietvaros; g.marts - izstrādātas un novadītas nodarbības (tēma Izglītības filozofija un psiholoģija ) LR Robežsardzes koledžas akadēmiskajam personālam RA profesionālās pilnveides programmas Augstskolas didaktika ietvaros; g. maijs stažēšanās Varšavas Pedagoģiskajā universitātē nolasītas lekcijas Aktuālās politiskās ētikas problēmas ; g. aprīlis līdzdalība starptautiskajā personāla apmācību nedēļā Vroclavas universitātē (Polija), (ERASMUS personāla apmaiņa); 2011.g. maijs personāla stažēšanās Šauļu universitātē (Lietuva) (ERASMUS personāla apmaiņa), kopīgu studiju programmu veidošanas iespējas; g. aprīlis stažēšanās Utenas kolegijā (Lietuva) nolasīts lekciju cikls, tēma Politiskā ētika ; g.novembris - stažēšanās Šauļu universitātē (Lietuva) nolasīts lekciju cikls, Tēma Filozofiskā diskusija mācību procesā g.janv. līdzdalība TEMPUS projekta New Masters Programme on Library and Information Science (Nr TEMPUS-2008-UK-JPCR) darbā (koordinatore no Latvijas); - XI-XII līdzdalība ESF AIP projektā Augstākās izglītības studiju programmu izvērtēšana un priekšlikumi kvalitātes paaugstināšanai (projekta Nr. Nr.2011/0012/1DP/ /11/IPIA/VIAA/001) (izglītības statistiķis eksperts); g. 25.okt. - līdzdalība EK projekta AIC-EKI Nac. koord. punkta rīkotajā mācību seminārā Mācīšanās rezultāti: no teorijas uz praksi, saņemts LR AIC apliecin.par dalību; g.aprīlis - līdzdalība pedagoga profesionālās pilnveides programmā projekta Intercompetency and Dialogue through Literature (14075-LLp BG-COMENIUS-CMP) ietvaros; g. XII 2010.g. IX darbība projektā Nr.2009/0227/1DP/ /09/APIA/VIAA/071 Teritoriālās identitātes lingvokulturoloģiskie un sociālekonomiskie aspekti Latgales reģiona attīstībā (zinātniski tehniskais personāls); g. līdzdalība LZP fundamentālā pētījuma projektā Nr Izglītības filozofiskā problemātika. Kritēriji pētījumiem pedagoģijā un izglītībā g. līdzdalība RA pētījumu programmā Rēzeknes Augstskolas studentu sociālā trauksme pašprezentācijas situācijās (RA Zinātn.padomes grants); Kopš 2005.g.maija līdzdalība RA nolikumu komisijā, RA Stipendiju komisijā; Kopš 2002.g.dec. darbība Filozofiskās izglītības centra organizatoriskajos pasākumos (LU); g. RA senatore. 233

234 Latviešu valoda dzimtā, krievu valoda brīvi (runāju, lasu, rakstu); angļu valoda sarunvalodas līmenī; Word programmas 13. Sabiedriskās aktivitātes 14.Valodu prasmes 15. Datorprasmes Rēzeknē,

235 DZĪVES UN DARBA GĀJUMS Curriculum Vitae 1. Vārds, uzvārds Vladislavs Malahovskis Dzimšanas gads un datums Dzimšanas vieta gada 4. septembris Izglītība 2008.g. LU Vēstures un filozofijas fakultāte, vēstures zinātņu doktora grāds Latvijas vēsturē. Diploms: Sērija D, Nr Aglonas novads, Latvija 2000.g. LU Pedagoģijas fakultāte, pedagoģijas maģistra grāds. Diploms: Nr g. Daugavpils Pedagoģiskās Universitātes humanitārā fakultāte, vidusskolas vēstures skolotāja kvalifikācija, vēstures bakalaura grāds. Diplomi: Nr , Nr g. Rēzeknes mākslas vidusskola, noformētāja kvalifikācija. Diploms: Nr mākslinieka 5. Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi No g. asociētais profesors g. docents g. lektors 2008.g. vēstures zinātņu doktora grāds (Dr. hist.) 2000.g. pedagoģijas maģistra grāds (Mg. paed.) 6. Nodarbošanās No g. Rēzeknes Augstskolas Humanitāro un juridisko zinātņu fakultātes Humanitāro zinātņu katedras asociētais profesors 2009.g g. Rēzeknes Augstskolas Humanitāro un juridisko zinātņu fakultātes Humanitāro zinātņu izglītības tematiskās jomas docents g. Rēzeknes Augstskolas Humanitāro un juridisko zinātņu fakultātes Vēstures un filosofijas katedras vadītāja v.i g. Rēzeknes Augstskolas Humanitāro un juridisko zinātņu fakultātes Vēstures un filosofijas katedras 235

236 lektors g. Rēzeknes ģimnāzijas vēstures, kultūras vēstures, mākslas vēstures, sociālo zinību un vizuālās mākslas skolotājs g. Krāslavas rajona Ezernieku vidusskolas vēstures, kultūras vēstures, tehniskās grafikas un vizuālās mākslas skolotājs g. Krāslavas meža kombināta mākslinieks g. dienests PSRS bruņotajos spēkos g. Preiļu kombināta mākslinieks 7. Zinātniskās publikācijas rajona sadzīves pakalpojumu Kopējais publikāciju skaits 30, recenzijas 2 Nozīmīgākās publikācijas pēdējo 6 gadu laikā: g aprīlis līdzdalība 4. starptautiskajā zinātniskajā konferencē Autors. Teksts. Laikmets ar referātu Aloizija Broka Jaunās Derības tulkojuma vieta un nozīme citu latgaliski tulkoto evaņģēliju kontekstā, Rēzekne (Latvija) g marts līdzdalība 4. starptautiskajā zinātniskajā konferencē The Region: History, Culture, Language ar referātu Agricultural Workers of Latgale in the 1920s, Šauļi (Lietuva) 3. Malahovskis, Vladislavs. Some Aspects of the Realtions between Catholic Church and the State in nthe Independent Latvia: the Concordat and the Preservation of Principles of Christian Ethics. SOTER (Journal of Religious Science) 49 (77). Kaunas: Faculty of Theology at Vytautas Magnus University Vladislavs Malahovskis. Aloizija Broka Jaunās Derības tulkojums latgaliešu reģionālajā valodā: nozīme un daži komentāri. Tulkojums kultūrvēsturisks notikums. Bībeles tulkojumi: teorija, vēsture, mūsdienu prakse (6. sēj.). Rīga: Zinātne

237 5. Vladislavs Malahovskis. Latgaliskās identitātes izpausmes trimdā. Via Latgalica. Humanitāro zinātņu žurnāls V (2013). Rēzekne: RA šķirkļu autors. Latgales lingvoteritoriālā vārdnīca I/ Latgolys lingvoyeritorialuo vuordneica II. Rēzekne. Rēzeknes Augstskola šķirkļa autors. Ausmas zeme. Enciklopēdisks izdevums skolēniem. Rēzekne. Rēzeknes Augstskola Vladislavs Malahovskis. Daži Audriņu iedzīvotāju iznīcināšanas aspekti un krimināllieta Nr. 31. XXI starptautisko zinātnisko lasījumu materiāli. Vēsture: avoti un cilvēki. Daugavpils: DU apg. Saule Vladislavs Malahovskis. Sādžas koncepts Latgalē. Via Latgalica. Latgalistikys kongresu materiali, III. Rēzekne: RA Vladislavs Malahovskis. Linu koncepts: daži saimnieciskie aspekti Latgalē 20. gadsimta 20. gados. Sabiedrība un kultūra, XIII. Liepāja: LiepU Vladislavs Malahovskis. Latvijas valsts pasākumi agrāro problēmu risināšanā Latgalē ( ). Latvijas valstiskumam 90. Latvijas valsts neatkarība: ideja un realizācija. Rīga: LVI apg Vladislavs Malahovskis. Katoļu baznīcas politiskās aktivitātes neatkarīgajā Latvijā. Via Latgalica. Humanitāro zinātņu žurnāls II (2009). Rēzekne: RA Vladislavs Malahovskis. Katolisko identitāti veidojošie faktori Latgalē: vēsturiskais konteksts. Valodas Austrumlatvijā: pētījuma dati un rezultāti. Languages in Eastern Latvia: Data and Results of survey. Via Latgalica humanitāro zinātņu žurnāla pielikums 1 (2009). Rēzekne: RA Vladislavs Malahovskis. Latgales deputātu nostāja diskusijās par agrārās reformas principiem Satversmes sapulcē ( ). XVII starptautisko zinātnisko lasījumu materiāli. Vēsture: avoti un cilvēki. Daugavpils: DU apg. Saule, Recenzija: 15. Vladislavs Malahovskis. Skats no malas (Valda Tēraudkalna monogrāfija Kristus un Cēzars. 237

238 8. Zinātniskās konferences Kristietība un vara vēsturē, Via Latgalica. Humanitāro zinātņu žurnāls III (2010). Rēzekne: RA Piedalīšanās 11 starptautiskās zinātniskajās konferencēs Rēzekne, Rīga, Daugavpils, Liepāja, Greifsvalde (Vācija), Poznaņa (Polija), Kauņa (Lietuva) un 5 Latvijas mēroga konferencēs (Rīga, Rēzekne, Dagda) Starptautiskās konferences: g. 19. decembris līdzdalība starptautiskā konferencē Tulkojums kultūrvēsturisks notikums III. Bībeles tulkojumi: teorija, vēsture, mūsdienu prakse ar referātu Aloizija Broka Jaunās Derības tulkojums latgaliešu reģionālajā valodā: komentāru komentāri, Rīga g maijs līdzdalība starptautiskā konferencē Interreligious Dialogue and Religious Syncretism ar referātu Cooperation between the Roman Catholic Church and the State in independent Latvia, Kauņa g maijs līdzdalība starptautiskā konferencē Sabiedrība un kultūra ar referātu Ieskats latgaliešu trimdas sabiedriskajās aktivitātēs: Vl. Lōča un Latgales Pētniecības institūta darbība, Liepāja g septembris līdzdalība starptautiskā Latgalistikas konferencē (IV) Apdraudātūs volūdu i kulturu dokumeņtiešona nu tradicionalūs pīrokstu da digitalūs resursu ar referātu Audriņu traģēdijas dokumentēšana: īpatnības un atbalsis, Poznaņa g oktobris līdzdalība starptautiskā Latgalistikas konferencē (III) Volūdu ekologeja baļtejis jiurys reģionā: regionaluos volūdys globalizacejis laikūs ar referātu Sādžas solasdzeravnes koncepts Latgalē, Greifsvalde g oktobris līdzdalība starptautiskā Latgalistikas konferencē (II) Centrs i perifereja: perspektivu maiņa ar referātu Lauku iedzīvotāji Latgalē (20. gs. 20. gadi), Rēzekne g novembris līdzdalība starptautiskā konferencē Latvijas valsts neatkarība: ideja un realizācija ar referātu Latvijas valsts pasākumi agrāro problēmu risināšanā Latgalē ( ), Rīga g maijs līdzdalība starptautiskā konferencē Etniskums Eiropā: sociālpolitiskie un 238

239 kultūras procesi ar referātu Reliģisko identitāti veidojošie faktori: katolicisms Latgalē, Rēzekne g janvāris līdzdalība starptautiskā konferencē XVI Zinātniskie lasījumi ar referātu Latgales politiķu nostāja cīņā par agrārās reformas principiem Satversme Sapulcē, Daugavpils g aprīlis līdzdalība starptautiskā konferencē Sabiedrība un kultūra ar referātu Latgales laukstrādnieki 20. gadsimta 20. gados, Liepāja Latvijas mēroga konferences: g septembris līdzdalība Latvijas Vēsturnieku I kongresā ar referātu Koncepta pieejas iespējas lokālās vēstures pētīšanā, Rīga g. 28. novembris līdzdalība konferencē Reliģijas un politikas mijiedarbe mūsdienu Latvijā Eiropas kontekstā ar referātu Katoļu Baznīcas politiskās aktivitātes neatkarīgajā Latvijā, Rēzekne g marts līdzdalība konferencē Iepazīsim to, ko mācīsim: reliģiskā daudzveidība ar referātu Reliģiskās izglītības tendences Latgalē: vēsturiskais konteksts, Rīga g. 3. aprīlis līdzdalība konferencē Reliģiskā dažādība Latgalē: mērojot ceļu uz dialogu ar referātu Katoļticīgie Latgalē 20. gs. 20. gados: daži sociālpolitiskās diferenciācijas aspekti, Rēzekne 9. Zinātniskie projekti: 1. Galvenais izpildītājs ESF projektā Nr.2009/0227/1DP/ /09/APIA/VIAA/071 Teritoriālās identitātes lingvokulturoloģiskie un sociālekonomiskie aspekti Latgales reģiona attīstībā ( ) g. pētnieks starptautiskā projektā Etnolingvistiskās situācijas izpēte Latgalē, Rēzeknes Augstskola un Centre d, etudes Linguisques l, Europe 1 0. Pārējās zinātniskās aktivitātes g loceklis Rēzeknes Augstskolas Zinātņu padomes No 2009.g. Rēzeknes Augstskolas Reģionālistikas institūta vadošais pētnieks vēstures jomā 1 1. Mācību metodiskā un pedagoģiskā Pedagoģiskā darba stāžs augstskolā 12 gadi Mācību metodiskās publikācijas: 239

240 darbība Līdzautors mācību programmai Sociālās zinības klasē SFL, 2002 Sagatavotas un vadītas studiju programmas: Sagatavota augstākās profesionālās izglītības bakalaura studiju programma Ģeogrāfijas un sociālo zinību skolotājs ; programmas direktors Otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmas Reliģijas pedagoģija direktors Sagatavotie un docētie studiju kursi: Latgale reģionālistikas pētījumos, Vēsturiskās informācijas saglabāšanas sistēmas, Latvijas vēsture, Reliģiju vēsture,,,reliģijas socioloģija, Baznīcas vēsture, Mākslas vēsture, Latgales vēsture, Kritiskās domāšanas stratēģijas Profesionālās kvalifikācijas speciālistu sagatavošana: Sagatavoti 4 maģistri arhīvniecībā, 7 vēstures bakalauri, 22 vēstures un kulturoloģijas, sociālo zinību, kristīgās mācības un ētikas skolotāji Lekcijas ārzemju augstskolās: 2014.g. nolasītas 4 lekcijas Latvijas reliģiju vēsturē Viļņas Pedagoģiskajā universitātē 2009., 2010., 2012., kopā nolasītas 16 lekcijas Latvijas reliģiju vēsturē Vitauta Dižā Universitātē, Kauņa (Lietuva) Kvalifikācijas paaugstināšana: g. kursi (10 st.) Augstskolu didaktikā Boloņas procesa īstenošana augstskolu darbībā g. kursi (10 st.) Augstskolu didaktikā Augstskolu docētāju sadarbība ar uzņēmējiem intelektuālo resursu ilgtspējīgai izmantošanai g. kursi (10 st.) Augstskolu didaktikā Aktīvas mācību metodes studiju procesā g. kursi (10 st.) Augstskolu didaktikā Ilgtspējība pētniecības metodoloģijā g. kursi (10 st.) Augstskolu didaktikā E- vides MOODLE praktiskā pielietošana 2013.g. pieredzes apmaiņa vēstures studiju programmu realizācijā Šauļu Universitātē (Lietuva; ERASMUS) 2011.g. kursi (48 st.) Angļu valoda (English for Specific 240

241 Purposes ESP. Rēzeknes Augstskola 2009.g. kursi (10 st.) Projektu vadība. Mūsdienu ekonomikas problēmas, Rēzeknes Augstskola 1 2. Sabiedriskās un organizatoriskās aktivitātes No 2009.g. līdz 2015.g. Rēzeknes Augstskolas Humanitāro un Juridisko zinātņu fakultātes Domes priekšsēdētājs No 2009.g. Rēzeknes Augstskolas Senāta loceklis No 2009.g. Rēzeknes Augstskolas Satversmes sapulces loceklis No 2008.g. Rēzeknes Augstskolas Humanitāro un Juridisko zinātņu fakultātes Domes loceklis 1 3. Rēzeknes Augstskolas atzinības raksti par sekmīgu zinātnisko darbību un sabiedrisko darbību (2005., 2006., 2008.g.) Apbalvojumi Atzinības raksti par sasniegumiem Rēzeknes Augstskolas zinātnisko darbu konkursos (2006./2007. st.g. 3. vieta, 2007./2008. st.g. 2. vieta) 1 4. Cita papildus informācija Valodu prasmes: latviešu brīvi, krievu brīvi, angļu labi Datorprasmes: MS Word, MS Excel Curriculum Vitae Vārds, Sandra Murinska-Gaile 241

242 uzvārds Dzimšanas gads un datums Dzimšanas vieta Izglītība Nodarbošanās 1984.gada 23.maijs Latvija, Madonas raj. Varakļāni No 2010 studijas Latvijas Universitātē, doktora studiju programmā Komunikācijas zinātne Rēzeknes Augstskola, Mag.philol. Maģistra darba tēma: Masu kultūras stereotipi latviešu un lietuviešu hiphopa dziesmu tekstos Vītauta Dižā Universitāte (Kauņa, Lietuva), Mag. philol. Maģistra darba tēma: Masinės kultūros stereotipai latvių ir lietuvių hiphopo dainų tekstuose Rēzeknes Augstskola, filoloģijas bakalaurs. No 2014 No Rēzeknes Augstskolas Humanitāro un juridisko zinātņu fakultātes metodiķe Rēzeknes Augstskolas Reģionālistikas zinātniskā institūta zinātniskā asistente. Rēzeknes Augstskolas realizētā projekta Teritoriālās identitātes lingvokulturoloģiskie un sociālekonomiskie aspekti Latgales reģiona attīstībā izpildītāja; Rēzeknes Augstskolas Humanitāro zinātņu katedras asistente. Rēzeknes Augstskolas rektora palīdze Rēzeknes Augstskolas sabiedrisko attiecību speciāliste Latvijas Nacionālās bibliotēkas Nacionālās Analītikas nodaļas bibliogrāfe Latgales Reģionālās televīzijas žurnāliste. No 2009 Zinātniskā darbība Pētījumu projekti Teritoriālās identitātes lingvokulturoloģiskie un sociālekonomiskie aspekti Latgales reģiona attīstībā, ESF (Rēzeknes Augstskola, gada septembris, izpildītāja Juvaskula Universitātes projekts (Somija) 3M Identities in Motion: Multilingualism, Multiculturalism and Mobility in Nordic and Baltic countries (dalība, ). 242

243 RA grants Latvijas lingvistiskā ainava Baltijas valstu kontekstā (dalība, 2008). LR IZM projekts Latgales etnolingvistiskās situācijas izpēte (datu vākšana, 2006). RA grants Folkloras ekspedīcija Vabolē (dalība, 2005). Publikācija s The role and functions of social media in modern society. Is social media worthwile for local media? Iesniegts izskatīšanai konferences Communication and Information Sciences in Network Society: Experience and Insights II rakstu krājumam. Sources and genres of articles in regional newspapers. Iesniegts publicēšanai konferences Thought Elaboration: Linguistics, Literature, Media Expression. TELL ME 14 elektroniskajā rakstu krājumā. Tematisko pielikumu daudzveidība vietējos laikrakstos. Iesniegts publicēšanai I Starptautiskā komparatīvistikas kongresa rakstu krājumā. Reģiona kopiena komunikācijas teorijā. Publicēts Rēzeknes Augstskolas konferenču rakstu krājumā. III starptautiskā zinātniski praktiskā konference Māksla un mūzika kultūras diskursā. Rēzekne: Rēzeknes Augstskola. Nr Laikraksta loma reģiona kopienā. Publicēts: Biznesa augstskolas Turība konferenču rakstu krājums. XIV starptautiskā zinātniskā konference Radīt nākotni: komunikācija, izglītība, bizness. Rīga: Biznesa augstskola Turība Elektronisks izdevums, ISSN Latgales latvieša identitātes pozicionējums laikrakstos Rēzeknes Vēstis, Latgales Laiks, Vietējā Latgales Avīze ( ). Publicēts: Via Latgalica: humanitāro zinātņu žurnāls. Journal of Humanities. Rēzeknes Augstskola. Reģionālistikas zinātniskais institūts. Rēzekne: Rēzeknes Augstskola Nr ISSN , VIFANORD, EBSCO. 243

244 Marten, H. F., Lazdiņa, S., Pošeiko, S., Murinska, S. (2012). Between Old and New Killer Languages? Linguistic Transformation, Lingua Francas and Languages of Tourism in the Baltic States. Linguistic Landscapes, Multilingualism and Social Change (Hélot et al. (eds., 2012), PETER LANG GMBH. p Eiropas Sociālo fondu projekta Teritoriālās identitātes lingvokulturoloģiskie un sociālekonomiskie aspekti Latgales reģiona attīstībā datu bāžu veidošana un datu apstrādes metodoloģija (kopā ar Dr.oec. L. Litavnieci). Publicēts: Latviešu valoda digitālajā vidē: datorlingvistika. Informatīvi izglītojoša semināru cikla materiāli [tiešsaiste]. Rakstu krājums. Rīga : LVA, Vietējie laikraksti Latgales reģiona kultūrsociālajā telpā. Publicēts: Sabiedrība un kultūra. Rakstu krājums, XIV. Medveckis, Arturs (sast.) Liepāja: LiePA, ISSN Valodu kontakti Baltijas valstu vides reklāmās. Publicēts: Fjodorovs, F. (red., 2011). Latgale kā kultūras pierobeža II. Daugavpils: DU apgāds Saule Latgaliešu valoda reģionālo mediju telpā. Publicēts: Latgalistikys kongresu materiali: Volūdu ekologeja Baļtejis jiurys reģionā: regionaluos volūdys globalizacejis laikūs.3. storptautiskuo latgalistikys konference (2011).Rēzekne: Rēzeknis Augstškola ISSN Asociatīvo dominanšu analīze Gustavo dziesmu tekstos. Publicēts: Mēs laikā, telpā, attīstībā: 2008.gada 15.maija studentu zinātniskās konferences rakstu krājums. Rēzekne: 2009., Adresāta un adresanta attiecības latviešu hiphopa mākslinieka Gustavo dziesmu tekstos. Aktuāli baltistikas jautājumi : Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultātes VII studentu zinātniskā konference, g nov. : tēžu krājums / Latvijas Universitāte. Filoloģijas fakultāte. - Rīga : Latvijas Universitāte, lpp. 244

245 Dalība konferencēs Referāts Reģiona kopiena komunikācijas teorijā. III starptautiskā zinātniski praktiskā konference Māksla un mūzika kultūras diskursā, Rēzeknē, Rēzeknes Augstskolā. Referāts The role and functions of social media in modern society. Is social media worthwile for local media? Konference Communication and Information Sciences in Network Society: Experience and Insights. II, , Vilnius, Lithuania Referāts Sources and genres of articles in regional newspapers. Konference Thought Elaboration: Linguistics, Literature, Media Expression. TELL ME 14. Kaunas, Lithuania. Referāts Tematisko pielikumu daudzveidība vietējos laikrakstos. I Starptautiskais komparatīvistikas kongress Cilvēks valodā, literatūrā, kultūrā. Daugavpils, gada novembris. Referāts Kopienas žurnālistikas tendences Latgales reģionā ( ). Latvijas Universitātes 71. konference. Rīga,2013.gada 6.februārī. Prezentācija Latgaliešu valodas lietojums Latgales reģiona plašsaziņas līdzekļos. Trešā Pasaules latgaliešu konference "Latvijas neatkarības laiks - Latgales iespēja vai iznīcība". Rēzeknē, 2012.g. 10.augustā. Referāts The Local Media as Multifunctional Regional Actors. The international interdisciplinary conference REGION: time, space, people March, Northern Lithuania Research Centre, Faculty of Humanities, Šiauliai University. Referāts Latgales latvieša identitātes pozicionējums laikrakstos Rēzeknes Vēstis, Latgales Laiks, Vietējā Latgales Avīze ( ). Apvienotais Pasaules latviešu zinātnieku III kongress un Letonikas IV kongress Zinātne, sabiedrība un nacionālā identitāte. Rīgā, Referāts A newspaper in two versions: sociolinguistic 245

246 aspects. Third Conference on Language Contact in Times of Globalization Greifsvaldē (Vācija), Referāts Reģiona telpa lokālo laikrakstu dienas kārtībā. 14. starptautiskā zinātniskā konference Sabiedrība un kultūra: Robežas un jauni apvāršņi Liepāja, Referāts Reliģiski sabiedriskais naratīvs žurnālā Katōļu Dzeive. Latvijas Universitātes 69.konference Referāts Valodu kontakti Baltijas valstu vides reklāmās. 2. Latgales kongress, Daugavpils Universitāte, Referāts The Latgalian Language in the Space of Regional Mass Media. 3rd International Conference on Latgalistics and 3rd Workshop on Sociolinguistics in Baltic Studies. Conference at Ernst Moritz Arndt University of Greifswald, Referāts Asociatīvo dominanšu analīze Gustavo dziesmu tekstos. Studentu zinātniskā konference Mēs laikā, telpā, attīstībā. Rēzeknes Augstskola, Referāts Adresāta un adresanta attiecības latviešu hiphopa mākslinieka Gustavo dziesmu tekstos. VII Studentu zinātniskā konference Aktuāli baltistikas jautājumi. Latvijas Universitāte, Referāts Features of mass culture in the lyrics of Latvian hiphop artist Gustavo. International Young Researchers Conference Languages and Cultures of the Baltic Region. Viļņas Universitātes Kauņas filiāle, Sabiedriskās attiecības Reklāmas teksta analīze Komunikācijas tehnoloģijas Diskursa tipi un žanri Mediju praktikums Studiju kursu sagatavošana/ Asistēšana Papildu 2011 Piedalīšanās doktorantūras vasaras skolā Creativity and 246

247 control: Rephrasing closed societies Rīgā. Sagatavota prezentācija The conception of region as space. izglītība Programme of the Professional perfection of pedagogues Intercompetency and Dialogue through Literature, Rēzekne Higher Education Institution, Further Education Centre (certificate Nr.2009/10 186) Piedalīšanās ERASMUS/SOCARTES studentu apmaiņas programmā: Vītauta Dižā Universitātē (Kauņa, Lietuva), Vroclavas Universitātē (Polija) Profesionālās pilnveides kursi Jaunākās PR teorijas un prakses tendences Latvijā un Eiropā. Valodu prasmes Dzimtā valoda Latviešu Citas valodas Sapratne Runāšana Rakstīša na Klausīšan ās Lasīšana Dialogs Monolog s Angļu Augst C ākais 1 līmeni s Augst C ākais 1 līmeni s Augst C ākais 1 līmeni s Augst C ākais 1 līmeni s Augst C ākais 1 līmeni s Krievu Augst C ākais 2 līmeni s Augst C ākais 2 līmeni s Augst C ākais 2 līmeni s Augst C ākais 2 līmeni s Augst C ākais 2 līmeni s Lietuviešu B 1 Vidēja is līmeni s B 2 Vidēja is līmeni s B 1 Vidēja is līmeni s B 1 Vidēja is līmeni s B 2 Vidēja is līmeni s Sandra Murinska-Gaile 247

248 Rēzeknes Augstskolas akadēmiskā personāla Curriculum Vitae Curriculum Vitae Personas dati Vārds / Uzvārds Dzīvesvietas adrese Tālrunis, mobilais tālrunis e-pasts Dzimšanas datums Anita PUZULE Dārzu iela 37A-26, Rēzekne LV mob. tālr anitapuzule@inbox.lv 1961.gada 16.novembris Izglītība Latvijas Universitāte, doktorantūrā pabeigts teorētiskais kurss Ekonomikas zinātņu virzienā, apakšprogrammā Latvijas tautsaimniecība Latvijas Universitāte, Ekonomikas maģistra studiju programmas Saimnieciskās darbības uzskaites, analīzes un kontroles apakšprogramma, diploms Nr Latvijas Valsts universitātes Finanšu un tirdzniecības fakultātes Finanšu un kredīta specialitāte, ekonomista kvalifikācija, diploms УВ Nr Zinātniskie grādi Ekonomikas maģistra grāds (Mg. oec) Saimnieciskās darbības uzskaites, analīzes un kontroles apakšprogramma, Latvijas Universitāte. Kopš Lektore, Rēzeknes Augstskolas Ekonomikas un vadības fakultāte Darba pieredze akadēmiskajos Docente, Rēzeknes Augstskolas Ekonomikas un vadības fakultāte amatos Kopš Lektore, SIA Biznesa vadības koledža Lektore, SIA Grāmatvedības un finanšu koledža Lektore, Rīgas pedagoģijas un izglītības vadības augstskolas Rēzeknes nodaļa Lektore, Rēzeknes Augstskolas Ekonomikas fakultāte ; Dekāne, Rēzeknes Augstskolas Ekonomikas fakultāte Studiju kursu vadība Akadēmiskā maģistra studiju programma Vadības zinātne - Sociālo zinātņu pētīšanas Maģistra studiju programma metodes, 2KP Profesionālā maģistra studiju programma Arhīvniecība Dokumentu pārvaldība, 4KP Profesionālā maģistra studiju programma Finanšu vadība Pētnieciskā darba metodoloģija, 2KP; Nodokļu sistēmas, 3KP Profesionālā maģistra studiju programma Tiesību zinātnes Nodokļu sistēmas Eiropas Savienības dalībvalstīs un nodokļu tiesību praktikums, 2KP 248

249 1. līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programma Sociālais rehabilitētājs Bakalaura studiju programma Lietvedība un datu bāzes veidošana, 1KP 2. līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programma Finanses Zinātniskā darba pamati, 2KP; Nodokļu administrēšana un nodokļu audits, 4KP Akadēmiskā bakalaura studiju programma Vadības zinātne Nodokļu sistēma, 2KP; Zinātniskā darba pamati, 2KP Profesionālā bakalaura studiju programma Uzņēmējdarbība Zinātniskā darba pamati, 2KP Akadēmiskā bakalaura studiju programma Vēsture Lietvedība, 2KP Profesionālā bakalaura studiju programma Ekonomika Pētnieciskā darba organizācija, 2KP; Nodokļu administrēšana, 3KP Profesionālā bakalaura studiju programma Elektroniskā komercija Grāmatvedība, 2KP; Zinātniskā darba pamati, 2KP Profesionālā bakalaura studiju programma Programmēšanas inženieris Uzņēmējdarbības ekonomika un grāmatvedības pamati, 2KP Profesionālā bakalaura studiju programma Robežapsardzība Zinātniskā darba pamati, 1KP Profesionālā bakalaura studiju programma Tiesību zinātne Lietišķā informātika un dokumentu pārvalde, 2KP; Grāmatvedība, 1KP Vieslekcijas Kauno University of Applied Sciences, Faculty of Economics and Law, Kaunas, Lithuania Tax system in Latvia and EU, 10 hours, Erasmus Programme Teaching staff mobility grant Polytechnic Institute of Guarda, School of Education, Communication and Sport, Portugal Economics, 10 hours, Erasmus Programme Teaching staff mobility grant Vilnius College of Higher Education, Faculty of Business Management, Vilnius, Lithuania Tax system, 10 hours, Erasmus Programme Teaching staff mobility grant College of Social Sciences, Klaipeda, Lithuania Tax system in Latvia, 8 hours, Teaching staff mobility grant Socrates/ Erasmus- action 2.2. Dalība pārbaudījumu komisijās , Komisijas locekle, 1. līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programma Grāmatvedība un finanšu plānošana, Biznesa vadības koledža 1997., 1998., 1999., 2000., 2006., Komisijas locekle, 2. līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programma Ekonomika (specializācija Finanses un grāmatvedība ), Rēzeknes Augstskola 2001., 2002., 2003., Komisijas sekretāre, 2. līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programma Ekonomika (specializācija Finanses un grāmatvedība ), Rēzeknes Augstskola Komisijas locekle, augstākā līmeņa profesionālās izglītības studiju programma Finanses un grāmatvedība, Rēzeknes Augstskola 1997., 1998., 1999., Komisijas locekle, bakalaura studiju programma Ekonomika (specializācija Finanses un grāmatvedība ), Rēzeknes Augstskola Komisijas locekle, 2. līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programma Ekonomika (specializācija Finanses un kredīts ), Rēzeknes Augstskola Komisijas locekle, bakalaura studiju programma Ekonomika (specializācija 249

250 Finanses un kredīts ), Rēzeknes Augstskola Komisijas sekretāre, 2. līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programma Ekonomika (specializācija Finanses un kredīts ), Rēzeknes Augstskola Komisijas sekretāre, bakalaura studiju programma Ekonomika (specializācija Finanses un kredīts ), Rēzeknes Augstskola Komisijas locekle, bakalaura studiju programma Ekonomika ar specializāciju Tautsaimniecības attīstība un regulēšana, Rēzeknes Augstskola Akadēmiskā personā-la un profesionālās kvalifikācijas speciā-listu sagatavošana 13 maģistri Maģistri (kopējais skaits) 114 bakalauri Bakalauri (kopējais skaits) Cita darba pieredze Grāmatvede, SIA Energoresurss Grāmatvede, Romas katoļu baznīcas Rēzeknes - Aglonas diecēze Grāmatvede, SIA Tonis RA Iekšējā audita struktūrvienības vadītāja, Rēzeknes Augstskola Grāmatvede, SIA Latgales Tūrisma biznesa institūts Galvenā grāmatveža vietniece, Rēzeknes Augstskola Galvenā grāmatvede, Latvijas Nedzirdīgo savienības Rēzeknes mācību un ražošanas uzņēmums Vecākā finanšu inspektore, Rēzeknes pilsētas finanšu inspekcija Valsts ieņēmumu vecākā revidente inspektore, Rēzeknes pilsētas finanšu nodaļa Tautsaimniecības finansēšanas vecākā ekonomiste, Rēzeknes pilsētas finanšu nodaļa un nodokļu politika Latvijā Zinātnisko pētījumu virziensuzņēmējdarbība (i) Zinātniskās publikā-cijaspuzule A. Impact of income tax on entrepreneurship in Latvia. Changes in Social and business Environment. Proceedings of the 1st international conference. ISBN starptautiski citējamās Kaunas: Kaunas University of Technology, p , Thomson datubāzēs iekļautos izdevumos Reuters Web of science Zinātniskās publikā-cijas citos anonīmi recenzētos un starptautiski pieejamās datubāzēs iekļautos zinātniskos izdevumos Kopējais publikāciju skaits 2 1. PUZULE, A. Assesment of Labour Income Taxation in Latvia. Proceedings of the Informācija par publikācijām 12th International Scientific Conference. Management Horizons in Changing pēdējo 6 gadu laikā Economic Environment. ISSN Kaunas: Vytautas Magnus University, 2013, 250

251 Pp PUZULE, A. Higher Educational Planning for Sustainable Development in Latvia. International Conference on New Horizons in Education Guarda, Portugal, June p ( Citas publikācijas Kopējais publikāciju skaits PUZULE, A. Cilvēkresursu izmaksas un aplikšana ar nodokļiem. Liepājas Informācija par publikācijām Universitāte. Sabiedrība un kultūra. Rakstu krājums XII. ISSN Liepāja: pēdējo 6 gadu laikā LiePA, lpp. 2. PUZULE, A. Influence of enterprise income tax on business in Latvia. Insights (2). ISSN Utena: Utena College, p PUZULE, A. Ienākuma nodokļu politikas ietekme uz komercdarbību Latgalē. Tautsaimniecības attīstības problēmas un risinājumi. Rēzeknes Augstskolas Ekonomikas fakultātes un Latgales tautsaimniecības pētījumu institūta starptautiskās zinātniskās konferences materiāli 2008.gada 17.aprīlis. ISBN Rēzekne: RA izdevniecība, lpp. 4. PUZULE, A. Income tax improvement in Latvia. I Международной научнопрактической конференции ИННОВАЦИОННОЕ РАЗВИТИЕ ЭКОНОМИКИ РОССИИ в Псковский ГПИ. ISBN Псков: Издательство ППИ, с PUZULE, A. Nodokļu regulēšanas problēmas. Sabiedrība un kultūra. Rakstu krājums, IX. ISSN Liepāja: LiePA, lpp. Mācību un metodiskā literatūra 1. PUZULE, A. Nodokļi un nodevas. ISBN Rīga: SIA Latvijas Uzņēmējdarbības un menedžmenta akadēmija, lpp. 2. PUZULE, A. ar līdzautoriem Metodiskie norādījumi bakalaura darbu/ diplomdarbu izstrādāšanai un aizstāvēšanai. ISBN Rēzekne: RA Izdevniecība, lpp. PUZULE, A. ar līdzautoriem Metodiskie norādījumi maģistra darbu izstrādāšanai un aizstāvēšanai. ISBN Rēzekne: RA Izdevniecība, lpp. PUZULE, A. ar līdzautoriem Metodiskie norādījumi studiju darbu izstrādāšanai un aizstāvēšanai. ISBN Rēzekne: RA Izdevniecība, lpp. PUZULE, A. Nodokļi un nodevas. ISBN Rīga: SIA Latvijas Uzņēmējdarbības un menedžmenta akadēmija, lpp. PUZULE, A. Nodokļi un nodevas. ISBN Rīga: SIA Latvijas Uzņēmējdarbības un menedžmenta akadēmija, lpp. PUZULE, A. Studiju darbu, diplomdarbu un maģistra darbu izstrādāšanas un aizstāvēšanas metodiskie norādījumi. ISBN Rēzekne: Rēzeknes Augstskola, lpp. SILINEVIČA, I. u.c. Tūrisma uzņēmējdarbības pamati. PUZULE, A. 12.nodaļa Daži aspekti tūrisma uzņēmējdarbības lietvedībā. ISBN Rēzekne: Rēzeknes Augstskola, lpp. Citi mācību metodiskie Grāmatvedība (kursa kods Ekon2034), 1KP, lekciju materiāli MOODLE Nodokļu sistēma (kursa kods Ekon3014), 2KP, lekciju materiāli MOODLE materiāli (t.sk. audio, video, MOODLE materiāli) Zinātniskā darba pamati (kursa kods Citi1016), 2KP, lekciju un praktisko nodarbību 251

252 materiāli MOODLE Dokumentu pārvaldība (kursa kods KomZ6010), 4KP, lekciju materiāli MOODLE Grāmatvedība (kursa kods Ekon1039), 2KP, lekciju materiāli MOODLE Lietišķā informātika un dokumentu pārvalde (kursa kods Citi1038), 1KP, lekciju materiāli MOODLE Lietvedība (kursa kods VadZ2023), 2KP, lekciju materiāli MOODLE Lietvedība un datu bāzes veidošana (kursa kods Ekon1036), 1KP, lekciju materiāli MOODLE Nodokļu administrēšana (kursa kods Ekon4027), 3KP, lekciju materiāli MOODLE Nodokļu administrēšana un nodokļu audits (kursa kods Ekon4028), 4KP, lekciju materiāli MOODLE Nodokļu sistēmas (kursa kods Ekon6018), 3KP, lekciju materiāli MOODLE Nodokļu sistēmas Eiropas Savienības dalībvalstīs un nodokļu tiesību praktikums (kursa kods JurZ1063), 2KP, lekciju materiāli MOODLE Pētnieciskā darba metodoloģija (kursa kods VadZ6010), 2KP, lekciju materiāli MOODLE Pētnieciskā darba organizācija (kursa kods Ekon1048), 2KP, lekciju un praktisko nodarbību materiāli MOODLE Sociālo zinātņu pētījuma metodes (kursa kods VadZ6025), 2KP, lekciju materiāli MOODLE Uzņēmējdarbības ekonomika un grāmatvedības pamati (kursa kods Ekon1022), 2KP, lekciju materiāli MOODLE Zinātniskā darba pamati (kursa kods Ekon1017), 2KP, lekciju un praktisko nodarbību materiāli MOODLE Zinātniskā darba pamati (kursa kods Ekon5006), 1KP, lekciju materiāli MOODLE Zinātniski pētnieciskā darbība Konferences Kopējais konferenču skaits Assesment of Labour Income Taxation in Latvia. 12th International Scientific Informācija par konferencēm Conference. Management Horizons in Changing Economic Environment. Vytautas pēdējo 6 gadu laikā Magnus University, Kaunas, Lithuania, September, 26 28, Higher Educational Planning for Sustainable Development in Latvia. International Conference on New Horizons in Education Polytechnic Institute of Guarda, Guarda, Portugal, June 8-10, Influence of enterprise income tax on business in Latvia. International scientificpractical conference Aspects of Sustainable Development: Theory and Practice. Utena College, Utena, Lithuania, April, 28, Cilvēkresursu izmaksas un aplikšana ar nodokļiem. 12.starptautiski zinātniskā konference Sabiedrība un kultūra: Citādība un mazākuma intereses. Liepājas Universitātes Sociālo zinātņu katedra un Vadībzinātņu katedra, Liepāja, Latvija, 2009.gada 23., 24.aprīlī. 5. Ienākuma nodokļu politikas ietekme uz komercdarbību Latgalē. Starptautiskās zinātniskā konference Tautsaimniecības attīstības problēmas un risinājumi. Rēzeknes Augstskolas Ekonomikas fakultāte un Latgales tautsaimniecības pētījumu institūts, Rēzekne, Latvija, 2008.gada 17.aprīlī. 6. Optimisation of income taxes in Latvia. International scientific-practical conference 252

253 Citas zinātniskā darba aktivitātes Dalība projektos Tendencies and Actualities of Society Development in the Context of Globalization College of Social Sciences, Klaipeda, Lithuania, April, 25, Orgkomitejas locekle, 15.studentu un docētāju zinātniski praktiskā konference Tautsaimniecības attīstība: problēmas un risinājumi, Rēzeknes Augstskola Orgkomitejas locekle, 14.studentu un docētāju zinātniski praktiskā konference Tautsaimniecības attīstība: problēmas un risinājumi, Rēzeknes Augstskola Konferences vadītāja, 10.studentu un docētāju zinātniski praktiskā konference Tautsaimniecības attīstība: problēmas un risinājumi, Rēzeknes Augstskola Orgkomitejas locekle, 8.studentu un docētāju zinātniski praktiskā konference Tautsaimniecības attīstība: problēmas un risinājumi, Rēzeknes Augstskola Orgkomitejas locekle, Piektā ikgadējā un pirmā starptautiskā zinātniski praktiskā konference Centrālās un Austrumeiropas valstu ekonomiskās integrācijas problēmas Eiropas Savienībā, Rēzeknes Augstskola Erasmus Programme Teaching staff mobility grant, teaching lectures Tax system in Latvia and EU in Kauno University of Applied Sciences, Faculty of Economics and Law, Lithuania Erasmus Mundus Action2 Partnership for Georgia, Armenia and Azerbaijan (Ref.no / EM), studiju procesa nodrošināšana Erasmus Programme Teaching staff mobility grant, teaching lectures Economics in Polytechnic Institute of Guarda, School of Education, Communication and Sport, Portugal Erasmus Mundus External Cooperation Window for Georgia, Armenia and Azerbaijan (Ref.no / MUN ECW), studiju procesa nodrošināšana Erasmus Programme Teaching staff mobility grant, teaching lectures Tax system in Vilnius College of Higher Education, Faculty of Business Management, Lithuania Latgales plānošanas reģiona attīstības iespēju izpēte, LR Izglītības un zinātnes ministrijas zinātniskais projekts, veikts pētījums Uzņēmējdarbība un nodokļu politika Latvijā Latgales finanšu problēmas, Rēzeknes Augstskolas zinātniskais projekts, veikts pētījums Nodokļu politikas ietekme uz komercdarbību Latgalē Nacionālās programmas Apmācības, konsultācijas un finansiālais atbalsts komercdarbības vai pašnodarbinātības uzsākšanai, ESF projekts Nr. LHZB ALTUM 2006/1, nodrošināt apmācību Latgales reģionā grāmatvedības, lietvedības un nodokļu daļā. Sadarbība ar AS Hipotēku un zemes banku un SIA VIP konsultācijas Teaching staff mobility grant Socrates/ Erasmus- action 2.2, teaching lectures Tax system in Latvia in College of Social Sciences, Lithuania Rēzeknes Augstskolas Finanšu un grāmatvedības vadības specializācijas studentu profesionālā prakse uzņēmumos un iestādēs, ESF projekts Nr.2007/0049, veikt profesionālās prakses metodisko norādījumu pilnveidošanu un analīzi Tālākizglītības programmas Starptautisko pārvadājumu loģistika un finanses īstenošana LSAA uzņēmumos, ESF projekts Nr.2006/0012, izstrādāt mācību grāmatu Nodokļi un nodevas. Sadarbība ar SIA Latvijas Uzņēmējdarbības un 253

254 menedžmenta akadēmija Profesionālās pilnveides programmas ekonomikas skolotājiem Komerczinības vidusskolā izstrāde un īstenošana, ESF projekts Nr.2006/0096, 75% ES struktūrfondu un 25% valsts budžeta finansējums, skolotāju un skolēnu grāmatu materiālu Grāmatvedībā recenzente. Sadarbība ar SIA Latvijas Uzņēmējdarbības un menedžmenta akadēmija Tempus projekts Nr. S_JEP 11064/96, Uzņēmējdarbības grāmatvedības un Nodokļi uzņēmējdarbībā kursu programmu izstrāde, paaugstinot kvalifikāciju Karlsrūes Universitātē, Vācijā Latvijas Dānijas sadarbības projekts BERiL: biznesa koledžas studiju programmas specialitātei Ekonomika. Grāmatvedība. Nodokļi. izstrāde. Sadarbība ar Rīgas Tehnisko universitāti un Kopenhāgenas biznesa koledžu Darbs koleģiālajās lēmējinstitūcijās Kopš Intelektuālā īpašuma pārvaldības komisijas locekle Kopš ; Satversmes sapulces locekle Satversmes sapulces sekretāre Ekspertu komisijas priekšsēdētāja vietniece Senāta priekšsēdētāja vietniece Saimniecības padomes locekle Senāta locekle Grāmatvedība un finanšu vadība, SIA Mācību un konsultāciju centrs ABC, Neformālās izglītības un kursu 18 stundas vadība Lietvedība, SIA Mācību un konsultāciju centrs ABC, 24 stundas Darījumraksti, Nodarbinātības valsts aģentūras Rēzeknes filiāle, 6-8 stundas Lietvedība, Biznesa komplekss Lietvedība, SIA Austrumvidzeme 21 stunda Lietvedība un grāmatvedība, SIA Personāls Lietvedība, Valsts administrācijas skolas Rēzeknes Augstskolas Mācību centrs, 14 stundas Lietvedība, SIA Buts Profesionālās pilnvei-des kursi/ stažēšanās Augstskolu didaktika (Aktīvās mācību metodes studiju procesā), RA, 10 st., Kursi apliecība Nr.2012/ Augstskolu didaktika (Ilgtspējība pētniecības metodoloģijā), RA, 10 st., apliecība Nr.2012/ Augstskolu didaktika (Programmatūras Mendeley izmantošana zinātniskajā darbā), RA, 10 st., apliecība Nr.2012/ EBSCO datu bāzes, Valsts aģentūra Kultūras informācijas sistēmas, 3 st., apliecība Nr Angļu valoda (English for Specific Purposes ESP), RA, 48 st., apliecība Nr.2011/ Augstskolu didaktika (Studiju rezultāti no teorijas līdz praksei), RA, 10 st., apliecība Nr.2011/

255 Angļu valoda, Mācību centrs Livonija, 120 st., apliecība Nr Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas kārtība, SIA Biznesa investīciju konsultācijas, 5 st., apliecība Nr.2010/ Kā optimizēt nodokļus 2010.gadā, SIA Biznesa investīciju konsultācijas, 6 st., apliecība Nr.2010/ Augstskolu didaktika (Projektu vadība. Mūsdienu ekonomikas aktualitātes), RA, 10 st., apliecība Nr.2008/ Augstskolu didaktika (Boloņas procesa īstenošana Azerbaidžānas izglītības sistēmā), RA, 6 st., apliecība Nr.2008/ Augstskolu didaktika (E-kursu vadības sistēmas Moodle), RA, 10 st., apliecība Nr.2008/ Augstskolu didaktika (Pasniegšanas kvalitātes vadīšana), RA, 10 st., apliecība Nr.2007/ Lietvedība, RA, 12 st., apliecība Nr.2004/ INTERNET un elektroniskais pasts, RA, 10 st., apliecība Nr. 261/ Inovācijas augstākās izglītības sistēmā, Daugavpils Universitāte, 36 st., sertifikāts Nr Women Together Partnership for Democracy, European Women s Foundation Pedagoģiskās un psiholoģiskās novitātes augstskolu darbībā, RA, 10 st., apliecība Nr General English, Valodu mācību centrs, 60 st., diploms Nr Iekšējais audits, Valsts administrācijas skola, 40 st., sertifikāts Nr Lasīšana un rakstīšana kritiskās domāšanas attīstīšanai, Sorosa fonda Latvija programma "Pārmaiņas izglītībā", 100 st Ievads prezentācijas programmā PowerPoint. Darbs ar LCD paneli, RA, 16 st., sertifikāts Nr Financial Management, Phare Programme: Public Administration Reform Lietvedības pamati, Kvalifikācijas paaugstināšanas kursi 1994.gadā, Valsts administrācijas skola Grāmatvežu pārkvalifikācijas kursi, LU Matemātikas un informātikas institūts, apliecība Nr.GP Vācija, Karlsrūes Universitāte, Kursu programmu izstrāde Uzņēmējdarbības Stažēšanās grāmatvedība un Nodokļi uzņēmējdarbībā. Valodu prasmes Dzimtā valoda Latviešu Citu valodu pašnovērtējums Sapratne Klausīšanās Lasīšana līmenisc2 Augstākais C1 Krievu CAugstākais 2 līmenis Runāšana Rakstīšana Dialogs Monologs Augstākais C2 Augstākais CAugstāk 2 līmenis līmenis ais līmenis līmenisbvidējais Angļu B1 Vidējais līmenisb2vidējais līmenisb1vidējais līmenisbvidējais

256 līmenis Europass Curriculum Vitae Pievienojiet fotogrāfiju, ja nepieciešams (skatīt norādījumus) Personas dati Uzvārds / Vārds Adrese Mārīte Opincāne Atbrīvošanas aleja 122a -106, Rēzekne LV Tālrunis Fakss E-pasts Pilsonība Dzimšanas datums Dzimums Darba pieredze mariteo@tvnet.lv Latvijas 1961.gada 19.decembris sieviešu Docente RA viesprofesore Poloninjas Akadēmijā, Čenstahovā (Polija) Laika periods g. Profesija vai ieņemamais amats Galvenie pienākumi tulks Latvijas Novēģijas projektā,, Bērnu ar speciālām vajadzībām integrēšana vispārizglītojošās skolās. Mutiskā un rakstiskā tulkošana 256

257 Darba vietas nosaukums un adrese Nozare RA, Atbrīvošanas aleja 115, Rēzekne Filoloģija, pedagoģija Laika periods g. Profesija vai ieņemamais angļu valodas pasniedzēja SO Valodu metodiskais centrs amats Galvenie pienākumi angļu valodas mācīšana Darba vietas nosaukums un SO Valodu metodiskais centrs adrese Nozare Pedagoģija Laika periods No 1995.g Profesija vai ieņemamais Tulks/tulkotājs amats Galvenie pienākumi Mutiskā un rakstiskā tulkošana Darba vietas nosaukums un a/s,, Rebirs, Rēzeknes Pilsētas Domē, uzņēmumos,,ceļi un tilti, adrese Energoceltnieks u.c. organizācijās Nozare Filoloģija Laika periods No 1995.g Profesija vai ieņemamais amats Galvenie pienākumi Darba vietas nosaukums un adrese Nozare Laika periods lektore Mācību kursi 20. gadsimta angļu literatūra, lietišķā angļu valoda vide inženieriem, pedagoģijas studentiem, metodika, rakstiskā tulkošana vides aizsardzība un juridisko tekstu tulkošana, rediģēšana Rēzeknes Augstskola Pedagoģija un filoloģija Profesija vai ieņemamais Angļu valodas skolotāja amats Galvenie pienākumi Angļu valodas mācīšana Darba vietas nosaukums un adrese Nozare Rēzeknes 5. vidusskola, Rūpnīcas ielā 11, Rēzekne Pedagoģija Laika periods Rēzeknes 5.vsk., klavieru skolotāja, koncertmeistare. Profesija vai ieņemamais klavieru skolotāja, koncertmeistare. amats 257

258 Galvenie pienākumi Darba vietas nosaukums un adrese Nozare Klavierspēles mācīšana Rēzeknes 5. vidusskola, Rūpnīcas ielā 11, Rēzekne Pedagoģija Izglītība Laika periods Piešķirtā izglītības dokumenta nosaukums / Piešķirtā kvalifikācija Doktora grāds angļu filoloģijā, Sērija D Nr Galvenie mācību priekšmeti / iegūtās profesionālās prasmes pabeigta doktorantūras teorētiskā daļa, ir uzrakstīts promocijas darbs Džozefa Konrada jūras proza, aizstāvēšana tiek plānota Izglītības iestādes nosaukums un veids Daugavpils Universitātes Filoloģijas fakultāte Līmenis nacionālajā vai starptautiskajā klasifikācijas sistēmā Laika periods Augstākais Piešķirtā izglītības dokumenta izglītības zinātņu maģistra grāds pedagoģijā (diploms MD A Nr. 2829). nosaukums / Piešķirtā kvalifikācija Galvenie mācību priekšmeti / Pedagoģija, metodika, sociolingvistika, statistika iegūtās profesionālās prasmes Izglītības iestādes nosaukums LU Pedagoģijas un Psiholoģijas fakultāte un veids Līmenis nacionālajā vai starptautiskajā klasifikācijas sistēmā Laika periods Augstākais Piešķirtā izglītības dokumenta bakalaura grāds filoloģijā, angļu valodas un literatūras nozarē, (diploms nosaukums / Piešķirtā Nr , izdots ) kvalifikācija Galvenie mācību priekšmeti / iegūtās profesionālās prasmes Angļu, vācu un latīņu valoda, ārzemju literatūra, teksta analīze, stilistika, valodniecība 258

259 Izglītības iestādes nosaukums un veids Līmenis nacionālajā vai starptautiskajā klasifikācijas sistēmā LU svešvalodu fakultāte Augstākais Prasmes Dzimtā(s) valoda(s) Cita(s) valoda(s) Latviešu Angļu, krievu Pašnovērtējums Sapratne Eiropas līmenis (*) Klausīšanās Valoda Valoda (*) Runāšana Lasīšana Dialogs Rakstīš ana Monologs teicama teicama teicama teicama teicam a teicama teicama teicama teicama laba Eiropas kopīgām pamatnostādnēm valodu apguvē atbilstošs līmenis Sociālās prasmes g.oktobris Eiropas Komisijas Tulkošanas ģenerāldirektorāta eksperta A. Žubecka lekciju cikls 2014.gada oktobris Profesionālās pilnveides programma augstāko izglītības iestāžu pedagogiem,, Augstskolu didaktika, apliecības Nr2014./ g. jūnijs Profesionālās pilnveides programma augstāko izglītības iestāžu pedagogiem,, Augstskolu didaktika, apliecības Nr.2013/ g. novembris Eiropas Komisijas Tulkošanas ģenerāldirektorāta eksperta A. Žubecka lekciju cikls DU. sertifikāta Nr. 72/ g. janvāris Profesionālās pilnveides programma augstāko izglītības iestāžu pedagogiem,, Augstskolu didaktika, apliecības Nr. 2012/ g. Profesionālās pilnveides programma augstāko izglītības iestāžu pedagogiem,, Augstskolu didaktika, sertifikāta Nr. 2010/ gada augusts Novadīti mentoru kursi Latgales novada skolotājiem 2004.g. DU organizētie kursi Inovācijas augstākajā izglītībā. Kopš gada Dž. Konrada biedrības (Anglija) biedre g. Darbs Latvijas augstskolu Angļu valodas metodikas pasniedzēju grupā PRESETT Partnership projekta ietvaros piedalīšanās mentoru kursos PRESETT Partnership projekta ietvaros tulks Latvijas -Norvēģijas projektā Bērnu ar speciālām vajadzībām integrēšana vispārizglītojošā skolā Piedalīšanās Daremas Universitātes (Anglija) projektā Uzņēmība un uzdrīkstēšanās. Piedalīšanās starptautiskās konferencēs Ventspilī, Rēzeknē, Daugavpilī, 259

260 Liepājā, Šauļos Piedalīšanās Džozefa Konrada Biedrības. starptautiskajās konferencēs Londonā un Linkolnā Lekciju lasīšana Vroclavas universitātē ( Polija) Organizatoriskas prasmes g. Piedalīšanās Zinātnieku Nakts pasākumu organizēēšanā g. Piedalīšanās RA atvērto durvju dienas organizēšanā g. Piedalīšanās Karjeras nedēļas organizēšanā g. Piedalīšanās mentoru projektā; jaunu mentoru apmācības un prakses nolikuma izstrādāšana un publicēšana 2005.g. Mentoru sagatavošanas kursu vadīšana - iegūts mentora multiplikatora sertifikāts Datora lietošanas prasmes Datorprasmes Microsoft Word, Excel, Power Point Pp Pielikumi Publikāciju saraksts PUBLIKĀCIJAS Vispāratzītos recenzējamos izdevumos: 1. Symbols of Sounds in the Novella The Heart of The Darkness by Joseph Conrad. // Humanitāro Zinātņu Vēstnesis, Daugavpils, 2009, Bībeles mitoloģija Džozefa Konrada jūras prozā. // Aktuālas problēmas literatūras zinātnē. Rakstu krājums 15, Liepāja, Džozefa Konrada recepcija Latvijā.// Aktuālas problēmas literatūras zinātnē. Rakstu krājums 16, Liepāja, From Human to Animal Degradation of Personality under the Influence of Darwinist Ideas in Joseph Conradš Novella The Heart of Darkness.// Daugavpils University Faculty of the Humanities Institute of Comparative Studies Nature and Culture Daugavpils University Academic Press Saule EBSCO, ISSN

261 5. Džozefa Konrada romāna Burinieka Narciss nēģeris un noveles Tumsas sirds tulkojumi un to recepcija Latvijas telpā un laikā. Komparatīvistikas almanahs Nr. 1, (30) Daugavpils Universitātes akadēmiskais apgāds Saule EBSCO, ISSN Development of Discussion Skills for Primary Teachers in Training Students at English Classes. Sabiedrība, Integrācija, Izglītība. Starptautiskās zinātniskās konferences materiāli 2014.gada maijs. Rēzekne, Edvarda Līra un Lūisa Kerola vienojošais un atšķirīgais nonsenss. Komparatīvistikas almanahs Nr. 5, (34) Daugavpils Universitātes akadēmiskais apgāds Saule EBSCO, ISSN Pārējās publikācijas: 1. Krāsu simboli Semjuela Teilora Kolridža poēmā,,teiksma par veco jūrasbraucēju un Džozefa Konrada novelē,,tumsas sirds. // Eiropas kultūra kā sistēma. Komparatīvistikas institūta almanahs, 11. sējums., Daugavpils Universitātes akadēmiskais apgāds Saule, Jūra un Jūrnieki Džozefa Konrada romānā,,lords Džims. // Eiropas kultūra kā sistēma. Komparatīvistikas institūta almanahs, 11. sējums, Daugavpils Universitātes akadēmiskais apgāds Saule, Dž. Konrads un impresionisms. // Eiropas kultūra kā sistēma. Komparatīvistikas institūta almanahs, 11. sējums, Daugavpils Universitātes akadēmiskais apgāds Saule, Poliskais un angliskais Džozefa Konrada daiļradē. // Etniskums Eiropā: sociālpolitiskie un kultūras procesi. Rēzekne, Personvārdi un vietvārdi Džozefa Konrada jūras prozā. // Kultūras studijas. Personvārds kultūrā. Daugavpils Universitātes akadēmiskais apgāds Saule, Žestu valoda Džozefa Konrada romānā Lords Džims. // Филологические чтения. Daugavpils Universitātes akadēmiskais apgāds Saule, Jūra Džozefa Konrada Daiļradē. // Philologica. Komparatīvistikas institūta almanahs, 21. sējums, Daugavpils Universitātes akadēmiskais apgāds Saule, No cilvēka uz dzīvnieku personības degradācija darvinisma ideju ietekmē Džozefa Konrada daiļradē. // Kultūras studijas. Dzīvnieki literatūrā un kultūrā. Daugavpils Universitātes akadēmiskais apgāds Saule, Ironiskā detektīva elementi Džozefa Konrada romānā,,slepenais aģents. // Šerloks Holmss: detektīva semiotika un poētika. Komparatīvistikas institūta almanahs, 20. sējums. Daugavpils universitāte, Sauszeme Džozefa Konrada jūras prozā. // Literatūra un kultūra: process, mijiedarbība, problēmas. Četri pamatelementi kultūrā: uguns, ūdens, zeme, gaiss. Zinātnisko rakstu krājums. XIII. Daugavpils Universitātes akadēmiskais apgāds Saule, Poetics and Language Peculiarities of Joseph Conrad in the Novel Lord Jim. // Philologica. Komparatīvistikas institūta almanahs, 24. sējums, Daugavpils Universitātes akadēmiskais apgāds Saule,

262 12. Kuģa aprīkojuma funkcionālā un poētiskā nozīme Džozefa Konrada jūras prozā. Kultūras studijas: Priekšmetu pasaule literatūrā un kultūrā. Zinātnisko rakstu krājums. Daugavpils Universitātes akadēmiskais apgāds Saule, Krāsu semantika Airisas Mērdokas romānā,,jūra... jūra Kultūras studijas: Krāsa literatūrā un kultūrā. Zinātnisko rakstu krājums. Daugavpils Universitātes akadēmiskais apgāds Saule, Kopīgais un atšķirīgais skatījumā uz rakstnieka daiļradi Gustava Flobēra un Džozefa Konrada vēstulēs. Kultūras studijas:vēstule literatūrā un kultūrā. Zinātnisko rakstu krājums. Daugavpils Universitātes akadēmiskais apgāds Saule ISSN , Džozefa Konrada literārais un kultūras mantojums mūsdienu pasaulē. Starptautiskā zinātniskā konference,,autors Teksts Laikmets. Rēzeknes Augstskolas Reģionālistikas zinātniskais institūts ISSN , Klasiskā mitoloģija Džozefa Konrada jūras tekstā. Starptautiskā zinātniskā konference,,autors Teksts Laikmets. Rēzeknes Augstskolas Reģionālistikas zinātniskais institūts ISSN , Cerību ilūziju un vilšanās sasniegtajā atspoguļojums Džozefa Konrada autobiogrāfiskajās novelēs. Starptautiskā zinātniskā konference,,autors Teksts Laikmets. Rēzeknes Augstskolas Reģionālistikas zinātniskais institūts ISSN ,

263 HENRIHA SOMA dzīves un darba gājums (curriculum vitae) I. VISPĀRĪGĀS ZIŅAS HENRIHS SOMS dzimis gada 10. martā, dzīvo Vienības ielā 5-8, LV-5400, Daugavpilī, tālr ; VALODAS PRASMES latviešu valoda un krievu valoda - pilnā apjomā vācu valoda - pamatlīmenī IZGLĪTĪBA UN ZINĀTNISKIE GRĀDI Dr. vēst aspirantūr a augstākā vidējā 1976 DARBA PIEREDZE LPI direktors Vēstures katedras asociētais profesors Vēstures katedras vadītājs docents prodekāns Senāta priekšsēdēt ājs Disertācija Rietumeiropas strādnieku kustības pieredzes izplatība Latvijā 20. gs. sākumā: periodiskā prese un publicistika ( ) LVU Vēstures un filozofijas fakultāte LVU Vēstures un filozofijas fakultāte, vēsturnieks, vēstures un padomju tiesību pasniedzējs Preiļu rajona Vārkavas vidusskola Daugavpils Universitāte, Latgales Pētniecības institūts Vienības iela 13, LV-5407 Daugavpils Universitāte, Vēstures katedra, Vienības iela 13, LV-5407 Daugavpils Universitāte, Vēstures katedra, Vienības iela 13, LV-5407 Daugavpils Pedagoģiskā universitāte, Vēstures katedra, Vienības iela 13, LV-5407 Daugavpils Pedagoģiskā universitāte, Humanitārā fakultāte Daugavpils Pedagoģiskā universitāte 263

264 pasniedzējs Daugavpils Pedagoģiskais institūts Vēstures katedra 264

265 II. ZINĀTNISKĀ DARBĪBA UN PUBLIKĀCIJAS (par pēdējiem 6 gadiem) Publikācijas atbilstošajā zinātņu nozarē Raksti recenzētos izdevumos 11 1 Ivanovs, A., Soms, H. Origins of Regional Identity of Eastern Latvia (Latgale) and. Approaches to Its Investigation. In: Reģionālais Ziņojums: Pētījumu materiāli. Nr. 3 / Red. E. Jermolajeva; Daugavpils Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Sociālo pētījumu institūts. Daugavpils: Daugavpils Universitātes akadēmiskais apgāds Saule, Pp ISBN Soms, H. Albums Terra Mariana baltiešu dāvana Romas pāvestam 1888.g.: starpdisciplinārs. skatījums. Grām.: Kultūras krustpunkti. 4. laidiens. Rīga: Mantojums, ISBN Varfolomeyev, A., Soms, H., Ivanovs, A. Knowledge Information Systems in Research of. Regional History. In: Digital Humanities The 20th Joint International Conference of the Association for Literary and Linguistic Computing, and the Association for Computers and the Humanities and The 1st Joint International Conference of the Association for Literary and Linguistic Computing, the Association for Computers and the Humanities, and the Society for Digital Humanities. University of Oulu, Finland June, Conference Abstracts. Pp ISBN Варфоломеев А., Иванов А., Сомс Х. «Семантическая модель как представление. знаний по региональной истории». В кн.: Информационный бюллетень ассоциации «История и компьютер» 35, Материалы конференции АИК. Декабрь 2008 г. МоскваБарнаул, C ISBN Ivanovs, A. Soms, H. Vēsturnieka radošā mantojuma apzināšanas un reprezentācijas jautājumi:. Boļeslava Brežgo rakstu izdošanas projekts. Grām.: Vēsture: avoti un cilvēki. Humanitārās fakultātes XVIII starptautisko zinātnisko lasījumu materiāli. Vēsture XII. Daugavpils: Saule, lpp. ISBN Варфоломеев А., Иванов А., Сомс Х. Проект семантической сети для поддержки. исследований по региональной историии. Grām.: Vēsture: avoti un cilvēki. Humanitārās fakultātes XVIII starptautisko zinātnisko lasījumu materiāli. Vēsture XII. Daugavpils: Saule, lpp. ISBN Сомс, Х. Альбом Терра Мариана подарок Папе Римскому Льву XIII (1888):. литовские эпизоды. In: Acta Humanitarica Universitatis Saulensis. Mokslo darbai / Šiaulių Universitetas, Humanitarinis Fakultetas. T. 9 (2009): Alternation of Cultural Memory and Local History. Šiauliai, Pp ISSN (Acta Humanitarica Universitatis Saulensis is included in the international databases MLA International Bibliography and Index Copernicus). 8 Latgales būvkeramika: industriālais un kultūrvēsturiskais mantojums. Zinātniskās konferences. materiāli. Virtuālā Latgale I. [CD]. Redkolēģija: O.Papsujevičs (sastādītājs), H.Soms (zinātniskais redaktors), G.Barkovska, A.Ivanovs. Latgales Pētniecības institūta izdevniecība, Daugavpils lpp. Tiešsaite: 9 Papsujevičs, O., Soms, H. Ķieģeļnīcas Latgalē 19.gs. 20.gs. : īpašnieki, izvietojums.. Grām.: Latgales būvkeramika: industriālais un kultūrvēsturiskais mantojums. Zinātniskās konferences materiāli. Virtuālā Latgale I. [CD] Latgales Pētniecības institūta izdevniecība, Daugavpils lpp. Tiešsaite / on-line: 1 Сомс, Х. Региональный подход в изучении истории: исследования немецких ученых 265

266 In: Acta Humanitarica Universitatis Saulensis. Mokslo darbai / Šiaulių Universitetas, Humanitarinis Fakultetas. T. 14 (2012): Regionas: laiks, erdeve, žnones /The Region: Time, Space, People. Šiauliai, Pp ISSN (Acta Humanitarica Universitatis Saulensis is included in the international databases MLA International Bibliography and Index Copernicus). Soms, H. Profesors J. Veinbergs jauna pasniedzēja darbaudzinātājs. In.: Vēsture: Avoti un cilvēki: Humanitārās fakultātes XXII starptautisko zinātnisko lasījumu materiāli. Vēsture XVI = Proceedings of the 22st International Scientific Readings of the Faculty of Humanities. History XVI / Daugavpils Universitāte; atb. red. I. Saleniece. Daugavpils: Saule, lpp. ISSN Raksti zinātniskajos žurnālos un rakstu krājumos 2 Soms, H. Global und Lokalgeschichte im Prachtalbum Terra Mariana: (1888). In: Imperium et Comitatus. Das Reich und die Region. Peter Nitschke, Mark Feuerle (Hg.). Frankfurt am Main: Peter Lang GmbH, S ISBN Soms, H. Entstehung der Regionalen Identität Lettgallens (Latgale). In: Regionale Geschichtskultur: Phänomene - Projekte - Probleme Aus Niedersachsen, Westfalen, Tschechien, Lettland, Ungarn, Rumänien und Polen. Joachim Kuropka (Hg.). Geschichte. Forschung und Wissenschaft. Band 37. Berlin, LIT Verlag Dr.W.Hopf S ISBN: Populārzinātniskas publikācijas Citas publikācijas 5 Soms, H. Latgales Pētniecības institūts (teksts un mājas lapa). (1996, papildinājumi ) Soms, H. Šī diena Latgalē (elektronisks kalendārs) (1996, jauna versija 2008.g., papildinājumi ) Kalupes sibīriešu stāsti. Zinātniskais redaktors H.Soms. Daugavpils: Saule, 2008 Paukšte.J. Dzimtās zemes elpa: autobiogrāfiska apcere. Atbildīgais par izdevumu un priekšvārda autors Henrihs Soms; literārā redaktore Jana Butāne; māksliniece Ģertrūde Rasnače; vāka noformējums: Ģ.Rasnače, I.Lorence. Sērija: Mana Universitāte. Daugavpils: Saule, lpp. ISBN Josifs Šteimans. Fotogrāfijas. Atmiņas. Fakti. Izdevuma koncepcijas autors H.Soms. Daugavpils: Saule, 2008 Leonīds Keirāns. Fotogrāfijas. Atmiņas. Fakti. Izdevuma koncepcijas autors H.Soms. Daugavpils: Saule, 2010 Dalība ar referātu starptautiskās konferencēs gada janvāris, Daugavpils. Starptautiska zinātniska konference Daugavpils Universitātes Humanitārās fakultātes 18. Zinātniskie lasījumi. Referāts Boļeslava Brežgo Kopoto rakstu izdošanas projekts gada aprīlis, Sankelmarka (Vācija). Starptautiska zinātniska konference Eiropas reģioni: Latgale. Referāts Gustavs Manteifelis albuma Terra Mariana veidotājs gada aprīlis, Liepāja. 11. starptautiskā zinātniskā konference Sabiedrība un kultūrā: sociālā partnerība un dialogs. Referāts Lokālās telpas pētnieks terapeits. 266

267 gada 15. maijs, Daugavpils. Daugavpils Universitātes 50.zinātniskās konferences starptautisks seminārs. Referāts Albuma Terra Mariana (1888.) zinātnisko komentāru atveide gada septembris, Rēzekne. Latvijas un Lietuvas foruma III kongress Lietuvas un Latvijas vēstures un kultūras saskarsmes punkti. Referāts Rokišķu grāfiene Marija Pšezdzecka ( ) ievērojama 19.gs. mecenāte gada oktobris, Daugavpils. Trešā starptautiskā zinātniskā konference Polijas un Baltijas kultūras sakari. Referāts Rokišķu grāfiene Marija Pšezdzecka ( ) ievērojama 19.gs. mecenāte gada janvāris, Daugavpils. Starptautiska zinātniska konference Daugavpils Universitātes Humanitārās fakultātes 19. Zinātniskie lasījumi. Referāts Dinaburgas cietokšņa Nikolaja vārti vēstures avotos un literatūrā gada maijs, Šauļi. Starptautiska zinātniska konference Alternation of Cultural Memory and Local History. Referāts Albums Terra Mariana - dāvana Romas pāvestam Leo XIII: Lietuvas vēstures sižeti gada janvāris. Daugavpils Universitātes Humanitārās fakultātes Starptautiskā konference XX zinātniskie lasījumi. Prezentēts referāts Dinaburgas cietokšņa Nikolaja vārti: vēstures avoti un literatūra gada 14. aprīlis, Daugavpils. Daugavpils Universitātes 52.zinātniskās konference. Referāts Daugavpils cietokšņa tiltu sistēma gada 31.jūlijs, Daugavpils. Latvijas pasta vēstures 4.starpautiskais simpozijs. Referāts Ieskats Daugavpils (Dinaburgas) un apkārtnes pasta ceļu mezgla veidošanās vēsturē no 19. gs. līdz gadam gada 28.oktobris. Starptautiska zinātniska konference Baltijas un Polijas kultūras sakari. Referāts No Boļeslava Brežgo mantojuma: 17.gs. pirmās puses politiķis un karavadoni Aleksandrs Korvin - Gonsevskis gada 18. novembris, Krakova (Polija). Starptautiska zinātniska konference Senā poļu gada janvāris. Daugavpils Universitātes Humanitārās fakultātes Starptautiskā konference XXI zinātniskie lasījumi. Prezentēts referāts Cīņa par Daugavpili 17. gs. 20. gados un vojevoda Aleksandrs Korvins Gonsevskis pētnieku skatījumā gada 17. septembris, Rīga. Latvijas vēsturnieku 1.kongress. Prezentēts referāts Novadam veltīts pētījums: saturs, specifika. 1 8 Inflantija: mantojums un vēsture. Referāts Poļu Inflantija albumā Terra Mariana gada oktobris, Daugavpils. Apvienotais pasaules latviešu zinātnieku III un Letonikas IV kongress Zinātne, sabiedrība un nacionālā identitāte. Sekcija Latgales saimnieciskais un kultūrvēsturiskais mantojums un potenciāls mūsdienu Eiropas kontekstā. Prezentēts referāts Daugavpils tilti 200 gadu garumā gada 27.oktobris, Daugavpils. Starptautiska zinātniska konference Baltijas un Polijas kultūras sakari. Polijas tematika B.Brežgo Zinātnisko rakstu 1.sējumā ( ). 267

268 gada janvāris. Daugavpils Universitātes Humanitārās fakultātes Starptautiskā konference XXII zinātniskie lasījumi. Prezentēts referāts Profesors J. Veinbergs jauna pasniedzēja darbaudzinātājs gada 22.marts, Šauļi (Lietuva). Starptautiska zinātniska konference Reģions: laiks, telpa, cilvēki. Prezentēts referāts Modernās tehnoloģijas reģiona pētniecībā gada 14. aprīlis, Daugavpils. Daugavpils Universitātes 54.zinātniskās konference. Referāts Daugavpils cietokšņa tiltu sistēma gada 17.aprīlis, Liepāja. 15. Starptautiska zinātniska konference Sabiedrība un kultūra. Referāts Daugavas tilti Otrajā pasaules karā. Dalība ar referātu cita veida konferencēs gada 7. novembris, Špoģi. Latgales Pētniecības institūta XVI konference. Referāts Albums Terra Mariana (1888) gada 14. novembris, Daugavpils. Zinātniska konference Daugavpils Latvijā, Latvija Daugavpilī. Referāts Mazāk pazīstami daugavpilieši pasaulē gada 17. aprīlis, Daugavpils. Zinātniska konference Latgales būvkeramika: industriālais un kultūrvēsturiskais mantojums. Referāts Latgales ķieģeļnīcu īpašnieki: pazīstami un nezināmi (19.gs. 20.gs. 30.gadi) gada 14. maijs, Daugavpils. Zinātniska konference Četri pamatelementi kultūrā: uguns, ūdens, zeme, gaiss. Referāts Daugavas pirmajam tiltam 200 gadi: no Daugavpils tiltu un pārceltuvju vēstures gs gada 12. augusts, Varakļānu novada muzeja konference Lielāko muižniecības pārstāvju Borhu, Hilzenu un Plāteru atstātā kultūras mantojuma nozīme Latgalē. Referāts Borhu dzimta pāvestam dāvinātajā albuma Terra Mariana : gada 28. septembris, Rokišķu (Lietuva) muzeja zinātniska konference Vienotā Sēlija. Referāts Sēlijas novada identitāte Latgales pētniecības pieredzes kontekstā gada 25. novembris, Daugavpils. Latgales Pētniecības institūta XIX konference. Prezentēts referāts Novadpētniecība un reģionālisms kā nodarbošanās un zinātne: skats uz LPI 20 darbības gadiem gada 12.marts, Rīgas Valsts vācu ģimnāzija. Zinātniski praktiskā konference Latvijas vēstures zinātnes sasniegumu izmantošana mācību procesā. Prezentēts referāts Novadam veltīts pētījums: saturs, specifika. Pētījumu projektu vadība atbilstošajā zinātņu nozarē g. Latvijas IZM projekts Latgales saimnieciskais un kultūrvēsturiskais mantojums un potenciāls mūsdienu Eiropas virzībā (projekta vadītājs, reģistrācijas Nr.5-8/08.15) g. Daugavpils domes projekts Daugavpils cietokšņa Nikolaja vārtu un tilta tehniskā apsekošana, arhitektoniski mākslinieciskā inventarizācija un kultūrvēsturiskā izpēte. (projekta grupas vadītājs. Apakštēma Daugavpils cietokšņa Nikolaja vārtu un tilta kultūrvēsturiska izpēte ) g. IZM projekta Letonika apakšprojekta Starpkultūru komunikācija: Latgale Latvija Eiropa (pētnieks; 5. etaps, , Nr.1.11.) g. Valsts pētījumu programmas 3. apakšprogramma Nacionālā identitāte (valoda, 268

269 . Latvijas vēsture, kultūra un cilvēkdrošība), projekts Nr.6 Reģionālā identitāte Eiropas kontekstā /pētnieks/ III. PEDAGOĢISKĀ DARBĪBA (pēdējos 6 gados) Vadītie promocijas darbi Recenzētie promocijas darbi Vadītie maģistra darbi Vadītie bakalaura darbi Docētie studiju kursi: akreditētajās programmās Bakalaura akadēmisko studiju programma Vēsture Jauno un jaunāko laiku vēsture Latgales XVI XVIII gs. vēsture Latgales XIX XX gs. vēsture Idejiskie virzieni Rietumeiropā 19.gs Vīnes starptautisko attiecību sistēma Vēsturiskā novadpētniecība Modernās tehnoloģijas vēstures zinātnē Ziemeļvalstu vēsture pēc Otrā pasaules kara Slāvu vēsture gs. Maģistra akadēmisko studiju programma Vēsture Latvijas vēstures problēmas historiogrāfijā (kopā ar asoc. prof. I.Salenieci) Reģionālās pieejas teorētiskie aspekti 20.gs. vēstures problēmas. Maģistra akadēmisko studiju programma Socioloģija Reģionālisma problēma Latvijas novadu izpētē Vēstures un kulturoloģijas skolotāja profesionālo studiju programma Vēsturiskā novadpētniecība 2. līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programma Tulkotājs ES institūcijas un politika Doktora akadēmisko studiju programma Vēsture Reģionālo pētījumu vēsturē metodoloģija un metodika (teorētiskais seminārs) Historiogrāfija kā nacionālās, etniskās un reģionālās identitātes balsts (teorētiskais seminārs) /kopā ar prof. A.Ivanovu, I.Salenieci/ Datu bāzes kā reģiona vēstures dinamiskais modelis (seminārs) Docētie studiju kursi: agrāk akreditētās programmas, pēdējos 6 gados Prese kā vēstures avots Latvijas jaunākā prese Latvijas politiskā sistēma ASV dibināšana kredītpunkti 2 kredītpunkti 2 kredītpunkti 2 kredītpunkti 2 kredītpunkti 2 kredītpunkti 2 kredītpunkti 2 kredītpunkti 2 kredītpunkti 2 kredītpunkti 2 kredītpunkti 4 kredītpunkti 2 kredītpunkti 2 kredītpunkti 1 kredītpunkti 4 kredītpunkti 4 kredītpunkti 2 kredītpunkti 2 kredītpunkti 2 kredītpunkti 2 kredītpunkti 2 kredītpunkti Izstrādātās studiju programmas 269

270 Bakalaura akadēmisko studiju programmas Vēsture reakreditācija sakarā ar pāreju no 4 gadu studijām uz 3 gadu studijām Bakalaura akadēmisko studiju programmas Vēsture reakreditācija Kvalifikācijas celšana Fehta (Vechta, Vācija) Fehtas Universitāte IV. ORGANIZATORISKAIS DARBS (par pēdējiem 6 gadiem) Pētnieciskā centra vadība Latgales Pētniecības institūta direktora vietnieks zinātniskajā darbā Daugavpils Universitātes Vēstures katedras vadītājs Latgales Pētniecības institūta direktora v.i. Latgales Pētniecības institūta direktors Starptautisko un Latvijas konferenču organizācijas komiteju loceklis Latgales Pētniecības institūta zinātnisko konferenču Latgale: vakar, šodien, rīt organizācijas komitejas loceklis Latvijas vēstures studentu konferences organizācijas komitejas loceklis Starptautiskas zinātniski - praktiskas konferences Daugavpils cietoksnis. Vēsture. Šodiena. Nākotne. organizācijas komitejas loceklis, konferences moderators Daugavpils Universitātes 50. starptautiskās zinātniskās konferences Rīcības komitejas loceklis Zinātnisko izdevumu redakcijas kolēģijas loceklis Vēsture: avoti un cilvēki. Daugavpils Universitātes Humanitārās fakultātes XIV starptautisko zinātnisko lasījumu materiāli. Vēsture VIII. atbildīgais redaktors Liepājas Pedagoģijas akadēmijas zinātniskās konferences Sabiedrība un kultūra rakstu redakcijas kolēģijas loceklis Latgales Pētniecības institūta rakstu krājuma Acta Latgalica redakcijas kolēģijas loceklis Latgales Pētniecības institūta rakstu krājuma Acta Latgalica redakcijas kolēģijas atbildīgais redaktors Daugavpils Universitātes Humanitārās fakultātes Zinātnisko lasījumu Vēstures darba grupas rakstu redakcijas kolēģijas atbildīgais redaktors Latvijas vēstures studentu konferences rakstu redakcijas kolēģijas loceklis Citi organizatoriski darbi Liepājas Pedagoģijas akadēmijas profesionālo studiju programmas Vēstures un sociālo zinību skolotājs gala pārbaudījumu komisijas priekšsēdētājs g. marts aprīlis kopš 2008.g. kopš 1991.g. kopš 2004.g g aprīlis 2008.g maijs 9.izd izd izd kopš 2004.g kopš 2004.g. kopš 2004.g. 270

271 Rēzeknes Augstskolas akadēmisko studiju programmas Vēstures bakalaurs gala pārbaudījumu komisijas priekšsēdētājs Latvijas vēstures studentu konferenču organizācijas komitejas loceklis Daugavpils Universitātes 52. starptautiskās zinātniskās konferences rīcības komitejas loceklis Īpašie nopelni Polijas Nopelnu ordenis kopš 2004.g. kopš 2004.g. kopš 2010.g Henrihs Soms 271

272 Dzīves un darba gājums (Curriculum vitae) Dzimšanas gads: Izglītība: Rīgas Tehniskā Universitāte, Ķīmijas tehnoloģijas fakultāte; kvalifikācija: Inženierzinātņu maģistrs konservācijas un restaurācijas tehnoloģijā Rīgas Tehniskā Universitāte Ķīmijas tehnoloģijas fakultāte; kvalifikācija: Inženieris - ķīmiķis konservācijas un restaurācijas tehnoloģijā Nodarbošanās: šobrīd Latvijas Nacionālais arhīvs, direktore Latvijas Valsts arhīvs, direktore Centrālā mikrofotokopēšanas un dokumentu restaurācijas laboratorija, direktore Centrālā mikrofotokopēšanas un dokumentu restaurācijas laboratorija, direktora vietniece Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija, ģenerāldirektora vietniece Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcijas Mācību un kvalitātes vadības centrs, vadītāja vietniece Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija, Dokumentu saglabāšanas daļas vadītāja Centrālā mikrofotokopēšanas un dokumentu restaurācijas laboratorija, I. kategorijas arhīvists -restaurators Papildus ziņas par profesionālo darbību: šobrīd UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas Zināšanu sabiedrības programmu padomes šobrīd eksperts Latvijas Universitātes maģistra studiju programmas Dokumentu un arhīvu pārvaldība lektore, kurss Dokumentu saglabāšana 2009 šobrīd Eiropas arhīvu vadošo saglabāšanas speciālistu grupas biedre Dzimtas pētniecības vietnes Raduraksti izveide šobrīd Rēzeknes augstskolas profesionālā maģistra studiju programmas Arhīvniecība viesdocente, kurss Dokumentu preventīvā aizsardzība 272

273 2005. šobrīd šobrīd Eiropas Komisijas Eiropas arhīvu grupas locekle LVS/STK/22 Muzeju, arhīvu un bibliotēku darbs komitejas eksperts Nozīmīgākās zinātniskās publikācijas un metodiskie materiāli: 1. Zemgale, Anna. Komersanta arhīva pārvaldība. - Rīga : Info Tilts, (pseidonīms) 2. Atlas of damage descriptions of archival materials = Arhiivimaterjalide kahjustuste atlas = Arhīva dokumentu bojājumu katalogs. Darba grupa Tartu : Rahvusarhiiv, Vadlīnijas dokumentu digitalizācijai valsts arhīvos. Sag. darba grupa: A. Gailis, T. Mazure, I. Slaidiņa, G. Drēziņa, M, Sprūdža, I. Beišāns. Rīga, lpp. 4. Šteingolde Inga, Sprūdža Māra. Analysis as Integrated Part of Conservation Process // The 9th Baltic States Triennial Restorers' Meeting. Synthesis of Art and Science in Conservation: Trends and Achievements.Preprints Vilnius, Šteingolde Inga, Sprūdža Māra. The research and preservation of the 20th century faded text documents in the archives of Latvia // Preprints of the 8th Triennal Meeting for conservators of baltic States p Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Norādījumi dokumentu saglabāšanā valsts arhīvu sistēmas iestādēm. Sagat. M.Sprūdža. Rīga, , [1] lpp. 7. Valsts arhīvu ģenerāldirekcijas Mācību un kvalitātes vadības centrs. Rekomendācijas arhīva dokumentu izstāžu sagatavošanai valsts arhīvos. Sagat. M.Sprūdža. Rīga, lpp. 8. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Norādījumi par mikroformu glabāšanu un lietošanu. Sagat. M.Sprūdža. Rīga, lpp. Svešvalodas: Angļu, krievu, vācu valoda gada 5. novemrī Dzimšanas gads: Izglītība: Rīgas Tehniskā Universitāte, Ķīmijas tehnoloģijas fakultāte; kvalifikācija: Inženierzinātņu maģistrs konservācijas un restaurācijas tehnoloģijā Rīgas Tehniskā Universitāte Ķīmijas tehnoloģijas fakultāte; kvalifikācija: Inženieris - ķīmiķis konservācijas un restaurācijas tehnoloģijā Nodarbošanās: šobrīd Latvijas Nacionālais arhīvs, direktore Latvijas Valsts arhīvs, direktore Centrālā mikrofotokopēšanas un dokumentu restaurācijas laboratorija, direktore Centrālā mikrofotokopēšanas un dokumentu restaurācijas laboratorija, direktora vietniece Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija, ģenerāldirektora vietniece 273

274 Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcijas Mācību un kvalitātes vadības centrs, vadītāja vietniece Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija, Dokumentu saglabāšanas daļas vadītāja Centrālā mikrofotokopēšanas un dokumentu restaurācijas laboratorija, I. kategorijas arhīvists -restaurators Papildus ziņas par profesionālo darbību: šobrīd UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas Zināšanu sabiedrības programmu padomes šobrīd eksperts Latvijas Universitātes maģistra studiju programmas Dokumentu un arhīvu pārvaldība lektore, kurss Dokumentu saglabāšana 2009 šobrīd Eiropas arhīvu vadošo saglabāšanas speciālistu grupas biedre Dzimtas pētniecības vietnes Raduraksti izveide šobrīd Rēzeknes augstskolas profesionālā maģistra studiju programmas Arhīvniecība viesdocente, kurss Dokumentu preventīvā aizsardzība šobrīd Eiropas Komisijas Eiropas arhīvu grupas locekle šobrīd LVS/STK/22 Muzeju, arhīvu un bibliotēku darbs komitejas eksperts Nozīmīgākās zinātniskās publikācijas un metodiskie materiāli: 9. Zemgale, Anna. Komersanta arhīva pārvaldība. - Rīga : Info Tilts, (pseidonīms) 10. Atlas of damage descriptions of archival materials = Arhiivimaterjalide kahjustuste atlas = Arhīva dokumentu bojājumu katalogs. Darba grupa Tartu : Rahvusarhiiv, Vadlīnijas dokumentu digitalizācijai valsts arhīvos. Sag. darba grupa: A. Gailis, T. Mazure, I. Slaidiņa, G. Drēziņa, M, Sprūdža, I. Beišāns. Rīga, lpp. 12. Šteingolde Inga, Sprūdža Māra. Analysis as Integrated Part of Conservation Process // The 9th Baltic States Triennial Restorers' Meeting. Synthesis of Art and Science in Conservation: Trends and Achievements.Preprints Vilnius, Šteingolde Inga, Sprūdža Māra. The research and preservation of the 20th century faded text documents in the archives of Latvia // Preprints of the 8th Triennal Meeting for conservators of baltic States p Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Norādījumi dokumentu saglabāšanā valsts arhīvu sistēmas iestādēm. Sagat. M.Sprūdža. Rīga, , [1] lpp. 15. Valsts arhīvu ģenerāldirekcijas Mācību un kvalitātes vadības centrs. Rekomendācijas arhīva dokumentu izstāžu sagatavošanai valsts arhīvos. Sagat. M.Sprūdža. Rīga, lpp. 16. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Norādījumi par mikroformu glabāšanu un lietošanu. Sagat. M.Sprūdža. Rīga, lpp. Svešvalodas: Angļu, krievu, vācu valoda gada 5. novemrī Rēzeknes Augstskolas akadēmiskā personāla Curriculum Vitae 274

275 Personas dati Uzvārds / Vārds Dzīvesvietas adrese Tālrunis, mobilais tālrunis e-pasts Dzimšanas datums Aina Strode Kooperatīva šķērsiela 7-3, Rēzekne, LV aina.strode@ru.lv Izglītība Laika periods (no...līdz..., norādot mēnesi un gadu), izglītības iestādes nosaukums, iegūtā kvalifikācija, grāds Zinātniskie grādi Grāda iegūšanas gads, zinātniskais grāds, tā saīsinājums, nozare, apakšnozare, absolvētās No 1992.g. sept. līdz 1994.g. dec. - Latvijas Universitāte, Tekstilmākslas skolotāja kvalifikācija (Diploms Nr ) No 1983.g. sept. līdz 1988.g. jūn. - Rīgas Politehniskais institūts, Inženiera-celtnieka kvalifikācija autoceļu specialitātē (Diploms PB Nr ). Saskaņā ar MK noteikumiem Nr.142. ( ) kvalifikācija pielīdzināta profesionālā maģistra grādam un piektā līmeņa profesionālajai kvalifikācijai g. - Pedagoģijas doktora grāds, Dr.paed., pedagoģijas zinātņu nozare, augstskolu pedagoģijas apakšnozare, Daugavpils Universitāte (Diploms Sērija D Nr.0042) 2011.g. - Profesionālā maģistra grāds, Mg.art., mākslā, vides dizaina apakšnozarē, Daugavpils Universitāte (Diploms Sērija PD F Nr.0826) 1998.g. - Pedagoģijas maģistra grāds Mg.paed., Darbmācības mācību metodikas apakšnozarē Daugavpils Universitāte (Diploms Nr ) 275

276 izglītības iestādes nosaukums Darba pieredze akadēmiska jos amatos Laika periods (no...līdz..., norādot mēnesi un gadu), akadēmiskai s amats, iestādes, struktūrvienī bas nosaukums No 2011.g. docente, Rēzeknes Augstskola, Izglītības un dizaina fakultāte, Dizaina un amatniecības katedra No 2010.g. pētniece, Rēzeknes Augstskola, Personības Socializācijas Pētījumu institūts No līdz 2011.g. lektore, Rēzeknes Augstskola, Izglītības un dizaina fakultāte, Dizaina un amatniecības katedra Studiju kursu vadība Doktora studiju programma (programma s līmenis un nosaukums, kursa nosaukums, apjoms kredītpunkto s) Maģistra studiju programma (programma s līmenis un nosaukums, kursa nosaukums, apjoms Profesionālā maģistra studiju programma Dizains : Pētniecības praktikums 2KP, Mākslas un dizaina pētījumu metodoloģija 2KP, Profesionālā prakse 6KP Profesionālā maģistra studiju programma Karjeras konsultants : Profesionālā prakse 6KP 276

277 kredītpunkto s) Bakalaura studiju programma (programma s līmenis un nosaukums, kursa nosaukums, apjoms kredītpunkto s) Otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības bakalaura studiju programma "Interjera dizains : Arhitektūras pamati 3KP, Arhitektūras grafika 2KP, Interjera projektēšana un ergonomika 4KP Grafiskās programmas informāciju tehnoloģijās (AutoCAD) 2KP, Grafiskās programmas informāciju tehnoloģijās (ArchiCAD) 2KP, Datorgrafikas programmas (CorelDraw) 2KP, Maketēšana 4KP, Otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības bakalaura studiju programma Skolotājs (studiju modulis Mājturības/mājsaimniecības un biznesa ekonomisko pamatu skolotājs ): Mācību procesa pedagoģiskie modeļi 2KP; Izglītības saturs un mācību procesa pedagoģiskie modeļi 3KP; Mājturības un tehnoloģiju saturs un mācīšanas metodika 2KP; Grafiskā valoda 2KP; Rokdarbi 1KP; Interjera attēlošanas grafiskie paņēmieni 2KP; Metodiskā prakse 8KP; Pirmsdiploma prakse 7KP. Otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības bakalaura studiju programma "Sociālais pedagogs": Papīra plastika 2KP Akadēmiskā bakalaura studiju programma Vēsture : Vizuālā informācija 2 KP Vieslekcijas Laika periods, iestādes nosaukums, valsts, kursa nosaukums, stundu skaits, programmas finansētājs Dalība pārbaudīju mu komisijās Gads, tituls (komisijas priekšsēdētā js/loceklis), ERASMUS lektoru apmaiņas programma: 2014.g sept. Ondokyz Mayis University (Turcija) 2013.g.4.-8.marts - Kauņas kolēģija (Lietuva) 2012.g marts Lodzas Humanitārā un Ekonomikas akadēmija (Polija) 2010.g okt. Kauņas kolēģija (Lietuva) 2010.g apr. Guardas Politehniskais Institūts (Portugāle) 2014.g. komisijas priekšsēdētāja, pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programma "Vides dizains", Rēzeknes Augstskola 2014.g. komisijas priekšsēdētāja vietn., Otrā līmeņa profesionālās 277

278 programmas līmenis (bakalaura, maģistra progr.), studiju programmas nosaukums, iestāde augstākās izglītības bakalaura studiju programma "Interjera dizains, Rēzeknes Augstskola 2014.g. komisijas locekle (kvalifikācijas darbu aizstāvēšanas komisija), bakalaura profesionālā pilna/nepilna laika studiju programma Vides dizains (42214), BSA 2013.g. komisijas priekšsēdētāja vietn. (kvalifikācijas eksāmena komisija), bakalaura profesionālā pilna/nepilna laika studiju programma Māksla, Daugavpils Universitāte 2013.g. komisijas priekšsēdētāja, pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programma "Vides dizains", Rēzeknes Augstskola 2013.g. komisijas priekšsēdētāja vietn., Otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības bakalaura studiju programma "Interjera dizains, Rēzeknes Augstskola 2012.g. komisijas priekšsēdētāja (kvalifikācijas eksāmena komisija), bakalaura profesionālā pilna/nepilna laika studiju programma Datordizains (42214), Daugavpils Universitāte 2012.g. komisijas locekle (kvalifikācijas darbu aizstāvēšanas komisija), bakalaura profesionālā pilna/nepilna laika studiju programma Datordizains (42214), Daugavpils Universitāte 2012.g. komisijas locekle (kvalifikācijas eksāmena komisija), bakalaura profesionālā pilna/nepilna laika studiju programma Māksla, Daugavpils Universitāte 2012.g. komisijas priekšsēdētāja, pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programma "Vides dizains", Rēzeknes Augstskola 2012.g. komisijas priekšsēdētāja vietn., Otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības bakalaura studiju programma "Interjera dizains, Rēzeknes Augstskola 2011.g. komisijas locekle (kvalifikācijas eks. komisija), bakalaura profesionālā pilna/nepilna laika studiju programma Datordizains (42214), Daugavpils Universitāte 2011.g. komisijas locekle (kvalifikācijas eksāmena komisija), bakalaura profesionālā pilna/nepilna laika studiju programma Māksla, Daugavpils Universitāte 2011.g. komisijas priekšsēdētāja vietn., pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programma "Vides dizains", Rēzeknes Augstskola Akadēmisk ā personāla un profesionāl 278

279 ās kvalifikācij as speciālistu sagatavoša na Doktora disertāciju vadīšana (doktora vārds, uzvārds; tēma, studiju uzsākšanas gads) Iveta Kepule Pašrealizācijas veidošana mūzikas mācībā sākumskolā, Jeļena Laškova Darba meklētāju karjeras vadības prasmju veidošanās nodarbinātības atbalsta programmās, 2009 Maģistri (kopējais skaits) 6 Bakalauri (kopējais skaits) 91 Cita darba pieredze Laika periods, amats, iestādes, struktūrvienī bas nosaukums Zinātnisko pētījumu virziens (-i) Virziena nosaukums No Profesionālā maģistra studiju programmas Dizains direktore, RA 2012.g. 1.apr.-3.sept. Dizaina un amatniecības katedras vadītāja v.i., Rēzeknes Augstskola, Izglītības un dizaina fakultāte Studentu patstāvīga profesionālā darbība pedagoģiskajā praksē Dizaina izglītības aktualitātes Zinātniskās publikācija s starptautis ki 279

280 citējamās datubāzēs iekļautos izdevumos Bibliogrāfis kie dati (publikācija s nosaukums, avots, izdošanas vieta, izdevniecība, gads, lappuses, izdevuma kods), datu bāze (A&HCI, SSCI vai nozaru vadošajās datubāzes Thomson Reuters Web of science, SCOPUS, ERIH), līdzautori Strode, A. (2010). Student s independent professional activity in pedagogical practice. In A.Skrinda (Ed.), Journal of Teacher Education for Sustainability, 12(2), ISSN Izdevums iekļauts datu bāzēs: CABI; Scopus; Educational Research Abstracts Online (ERA); The Central European Journal of Social Sciences and Humanities (CEJSSH). Zinātniskās publikācija s citos anonīmi recenzētos un starptautis ki pieejamās datubāzēs iekļautos zinātniskos izdevumos Kopējais publikāciju 5 280

281 skaits Informācija par publikācijā m pēdējo 6 gadu laikā Bibliogrāfis kie dati (publikācija s nosaukums, avots, izdošanas vieta, izdevniecība, gads, lappuses, izdevuma kods), datu bāze (Web of Knowledge, EBSCO, Index Copernicus) vai atrodas ASV Kongresa bibliotēkas katalogos), līdzautori Strode, A. Laškova, J. (2014). Karjeras vadības prasmju attīstības iespējas darba meklētājiem nodarbinātības atbalsta programmās. Sabiedrība, Integrācija, Izglītība Starptautiskās zinātniskās konferences materiāli gada maijs. Rēzekne, RA izdevniecība lpp. (Thomson Reuters Web of Science (WoS) Conference Proceedings Citation Index datubāzē) Strode A., Laškova, J. (2013). Darba meklētāju pamatprasmes mūžizglītības kontekstā. Sabiedrība, integrācija, izglītība Starptautiskās zinātniskās konferences materiāli gada maijs. Rēzekne, RA izdevniecība lpp. (iesniegts recenzēšanai Thomson Reuters Web of Science (WoS) Conference Proceedings Citation Index datubāzē) Kepule I., Strode A. (2012). Development of pupils self-actualization through music education/ Education reform in comprehensive school: Education content Research and implementations problems: The collection of scientific papers, (9.-23.lpp.). Rezekne: Personality Socialization research institute, ISSN Izdevums iekļauts EBSCO Academic Search Complete datu bāzē. Strode, A. (2012). PEDAGOĢISKĀS PRAKSES ORGANIZĀCIJA STUDENTU RADOŠAS PROFESIONĀLĀS DARBĪBAS VEICINĀŠANAI. SABIEDRĪBA, INTEGRĀCIJA, IZGLĪTĪBA Starptautiskās zinātniskās konferences materiāli. I daļa g maijs ( lpp.). Rēzekne: RA izdevniecība. Thomson Reuters Web of Knowledge ISI Conference Proceedings datu bāzē knowledge.com/ Strode, A. & Apele, D. (2011). Methods of analytical thinking in design studies. Sabiedrība, Integrācija, Izglītība. Starptautiskās zinātniskās konferences materiāli. I daļa. Rēzekne: RA izdvniecība, ISBN , ISSN Izdevums iekļauts Thomson Reuters Web of Knowledge ISI Conference Proceedings datu bāzē knowledge.com/. Citas publikācija s Kopējais publikāciju skaits 11 Strode, A., Stikute I. (2014). Logotips kā zīmola vizuālās identitātes 281

282 daļa. Māksla un mūzika kultūras diskursā. III starptautiskās zinātniski praktiskās konferences materiāli. ( lpp.), Rēzekne: RA izdevniecība. ISBN Strode, A., Kepule, I. (2013). Компетентностный подход в обучении музыке в начальной школе. Международнaя научно-методическая конференция «Образование для устойчивого развития в поликультурном образовательном пространстве». Псков, Псковский государственный университет 2013.g. 18.,19.apr. Informācija par publikācijā m pēdējo piecu gadu laikā Bibliogrāfis kie dati (publikācija s nosaukums, avots, izdošanas vieta, izdevniecība, gads, lappuses, izdevuma kods), līdzautori Strode A., Laškova J. (2013). Career competence of job seekers in the view of educators of further education institutions. JTEFS/BBCC (Journal of Teacher Education for Sustainability /Baltic and Black Sea Circle Consortium in Educational Research) and UNESCO Network on Reorienting Teacher Education to Address Sustainability (EESSS-2013) Strode, A. & Apele, D. (2012). LATVISKĀS IDENTITĀTES MEKLĒJUMI MŪSDIENU DIZAINĀ UN DIZAINA IZGLĪTĪBĀ. Māksla un mūzika kultūras diskursā. I starptautiskās zinātniski praktiskās konferences materiāli lpp. Rēzekne: RA izdevniecība. ISBN Strode, A. (2010). Studentu patstāvīgas profesionālās darbības izpratnes empīriskā analīze. Sabiedrība, integrācija, izglītība Starptautiskās zinātniskās konferences materiāli gada februāris. ( lpp) Rēzekne, RA izdevniecība. ISSN Strode, A. (2010). Participatory action research for development of prospective teachers professionality during their pedagogical practice. In I.Mičule (Ed.), Sustainable Development. Culture. Education. 8th International JTEFS/BBCC Conference Proceedings. Paris, France 1719 May (17 lpp.). Strode, A. (2009). Transfer Skills in Prospective Teachers Professional Skills Development. Innovations and Technologies News, Vol.1, N.2, ISSN Monogrāfij as Bibliogrāfis kie dati (monogrāfij as nosaukums, izdošanas vieta, izdevniecība, gads, lappuses, Strode, A. (2010). Studentu patstāvīga profesionālā darbība pedagoģiskajā praksē. Rēzekne: RA izdevniecība, 186 lpp., ISBN

283 izdevuma kods), līdzautori Mācību un metodiskā literatūra Bibliogrāfis kie dati (literatūras nosaukums, avots, izdošanas vieta, izdevniecība, gads, lappuses, izdevuma kods), līdzautori Strode A., Apele, D. (2011). Metodiskie ieteikumi otrā līmeņa augstākās profesionālās izglītības studiju programmas Interjera dizains studiju projektu un diplomprojekta izstrādei. Rēzekne: RA izdevniecība, 32 lpp. ISBN Strode, A. (2004). Pedagoģiskā prakse: metodiskie ieteikumi mājturības skolotāju sagatavošanas profesionālo studiju programmu studentiem. Rēzekne: RA Izdevniecība. ISBN Citu mācību metodiskie materiāli (t.sk. audio, video, MOODLE materiāli) MOODLE materiāli sagatavoti visiem studiju kursiem. Skat sadaļu Studiju kursu vadība Zinātniski pētnieciskā darbība Konference s Kopējais konferenču skaits Informācija par konferencē m pēdējo 5 gadu laikā 15 Ref. Logotips kā zīmola vizuālās identitātes daļa. III starptautiskās zinātniski praktiskās konference Māksla un mūzika kultūras diskursā g sept. Ref. Transition of Arts-related students into the world of work, IV Starptautiskā zinātniski praktiskā konference «Mūsdienu tendences un 283

284 (referāta nosaukums, konferences nosaukums, konferences organizators, norises vieta (pilsēta, valsts), datums tehnoloģijas dizaina izglītības attīstībā Boloņas procesa ietvaros», BSA, g. 24. janv. Ref. Компетентностный подход в обучении музыке в начальной школе. Международнaя научно-методическая конференция «Образование для устойчивого развития в поликультурном образовательном пространстве». Псков, Псковский государственный университет 2013.g. 18.,19.apr. Ref. Latviskās identitātes meklējumi mūsdienu dizainā un dizaina izglītībā. 1st International Scientific and Practical Conference ART AND MUSIC IN CULTURAL DISCOURSE, Rēzeknes Augstskola, Rēzekne, Latvija, 2012.g. 28., 29., 30. septembris Ref. Pedagoģiskās prakses organizācija studentu radošas profesionālās darbības veicināšanai. Starptautiskā zinātniskā konference Sabiedrība. Integrācija. Izglītība. Rēzeknes Augstskola, Rēzekne, Latvija, 2012.g maijs Ref. Methods of analytical thinking in design studies. Starptautiskā zinātniskā konference Sabiedrība. Integrācija. Izglītība. Rēzeknes Augstskola, Rēzekne, Latvija, 2011.g maijs Ref. Methods of analytical thinking in design studies, Starptautiskā zinātniskā konference Art, design and art education: methods and experiences of creativity development, Kaunas College, Justinas Vienozinskis Faculty of Arts, Kaunas, Lithuania, g. 5. okt. Ref. Participatory action research for development of prospective teachers professionality during their pedagogical practice. 8th International JTEFS/BBCC Conference "Sustainable Development. Culture. Education", Parīze, Francija, 2010.g maijs Referāts Interior composition, its basic factors, darbnīcas Design of dimensional objects vadīšana - zinātniski praktiskā konference Design Equipamento. Guardas politehniskais institūts, Guarda, Portugāle, 2010.g. 12.apr. Pirmā starptautiskā zinātniski praktiskajā konference Current Trends and Technologies in Development of Education in Design within the Trameworks of the Bologna Process. Baltijas Starptautiskā akadēmija, Rīga, Latvija, 2010.g janvāris Ref. Studentu patstāvīgas profesionālās darbības izpratnes empīriskā izpēte. Starptautiskā zinātniskā konference Sabiedrība. Integrācija. Izglītība. Rēzeknes Augstskola, Rēzekne, Latvija, 2010.g februāris Ref. Pedagoģiskās prakses organizācija studentu radošas profesionālās darbības veicināšanai. XIV Starptautiskā kreativitātes konference Kreativitāte individualitātes dzīves gaitā RPIVA, Rīga, Latvija, g novembris 284

285 Eksperta darbība Datums, komisijas/ padomes/ darba grupas nosaukums Prezentācija: Pedagoģiskās prakses didaktiskais modelis studentu patstāvīgas profesionālās darbības veidošanai. Skolas mentoru konference Mentoru kompetences pilnveide. LU, Rīga, g. 24.augusts No 2011.g. LZP eksperte Daigas Kalējas-Gasparovičas promocijas darba Studentu radošuma veicināšana vizuālās mākslas studijās aizstāvēšanas promocijas padomes sēde, recenzente, LU promocijas padome pedagoģijas nozarē Annas Laizānes promocijas darba Latvijas lauku skolu izglītības vides mainības un daudzveidības izvērtēšana aizstāvēšanas promocijas padomes sēde, recenzente, LLU promocijas padome pedagoģijas nozarē Svetlanas Uščas promocijas darba PUSAUDŽU AR VALODAS TRAUCĒJUMIEM KOMUNIKATĪVĀS KOMPETENCES ATTĪSTĪBA INTERNĀTPAMATSKOLĀ aizstāvēšanas promocijas padomes sēde, recenzente, LU promocijas padome pedagoģijas nozarē Sandras Zariņas promocijas darba Konstruktīva mācību vide lasītprasmes attīstībai pirmsskolā aizstāvēšanas promocijas padomes sēde, recenzente, DU promocijas padome pedagoģijas nozarē. Citas zinātniskā darba aktivitātes Nosaukums (konferences orgkomiteja, tml.), tituls (priekšsēdēt ājs, loceklis, u.c.), gads Konferences orgkomitejas locekle 3rd International Scientific and Practical Conference ART AND MUSIC IN CULTURAL DISCOURSE, Rēzeknes Augstskola, Rēzekne, Latvija, 2014.g septembris Konferences orgkomitejas locekle - Starptautiskā zinātniskā konference Sabiedrība. Integrācija. Izglītība. Rēzeknes Augstskola, Rēzekne, Latvija, 2014.g maijs Konferences orgkomitejas locekle - Starptautiskā zinātniskā konference Sabiedrība. Integrācija. Izglītība. Rēzeknes Augstskola, Rēzekne, Latvija, 2013.g maijs Konferences zinātniskās komitejas locekle 8. Starptautiskā konference Person. Color. Nature. Music. Daugavpils Universitāte, 2013.g maijs Konferences orgkomitejas locekle - 1st International Scientific and Practical Conference ART AND MUSIC IN CULTURAL 285

286 DISCOURSE, Rēzeknes Augstskola, Rēzekne, Latvija, 2012.g. 28., 29., 30. septembris Konferences orgkomitejas locekle - Starptautiskā zinātniskā konference Sabiedrība. Integrācija. Izglītība. Rēzeknes Augstskola, Rēzekne, Latvija, 2012.g maijs Konferences orgkomitejas locekle - Studentu zinātniskā konference PERSONĪBA. LAIKS. KOMUNIKĀCIJA, Rēzekne, Rēzeknes Augstskola, 2012.g. 18.aprīlis Konferences orgkomitejas locekle - Starptautiskā zinātniskā konference Sabiedrība. Integrācija. Izglītība. Rēzeknes Augstskola, Rēzekne, Latvija, 2011.g maijs Konferences orgkomitejas locekle - Studentu zinātniskā konference PERSONĪBA. LAIKS. KOMUNIKĀCIJA, Rēzekne, Rēzeknes Augstskola, 2011.g. 27.aprīlis Konferences zinātniskās komitejas locekle 7. Starptautiskā konference Person. Color. Nature. Music. Daugavpils Universitāte, 2011.g maijs Dalība projektos Laika periods (no...līdz..., norādot mēnesi un gadu), projekta nosaukums, amats projektā, finansējuma avots 2014.jūl jūn. EDUVAL starptautiskais projekts (ESF) 2013.janv dec. Zinātniskais recenzents mācību literatūras atbilstības pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības valsts standartam izvērtēšanai (identifikācijas Nr. VISC 2012/85) 2010.okt sept. projekts Vispārējās izglītības pedagogu tālākizglītība (vienošanās Nr.2010/0062/1DP/ /09/IPIA/VIAA/003), programma "Tehniskās grafikas skolotāju profesionālo un pedagoģisko kompetenču pilnveide un prasmju atjaunošana", kursu eksperte, aprobētāja, lektore, ESF finansējums g. projekts Darba un sadzīves prasmju pilnveide Rēzeknes jauniešiem ar mācīšanās grūtībām un zemām pamatprasmēm nākotnes karjeras attīstīšanai (Nr.2009/03021DP/ /09/APIA/VIAA/101), radošās darbnīcas vadītāja, ESF finansējums Darbs koleģiālajās lēmējinstitū cijās 286

287 Nosaukums (Satversmes sapulce, Senāts, Revīzijas komisija, Šķīrējtiesa, Profesoru padome, Promocijas padome, u.c.), tituls (priekšsēdēt ājs, vietnieks, loceklis,u.c.), periods no 2012.g. Personības Socializācijas Pētījumu institūta zinātniskās padomes locekle g. Rēzeknes Augstskolas Pedagoģijas fakultātes domes locekle no 2000.g. - Rēzeknes Augstskolas Satversmes sapulces locekle Neformālās izglītības un kursu vadība Kursa nosaukums, iestādes nosaukums, stundas Dalība profesionāl ās, sabiedriskā s organizācij ās Laika periods (no...līdz..., norādot mēnesi un gadu), nosaukums, statuss (priekšsēdēt programma "Tehniskās grafikas skolotāju profesionālo un pedagoģisko kompetenču pilnveide, VISC, 36 stundas no 2010.g. maija BBCC (Baltic & Black Sea Circle Consortium) locekle no 2002.g. jūlija PBLA 3x3 padomes locekle 287

288 ājs, loceklis, biedrs, u.t.t.) Profesionāl ās pilnveides kursi/ stažēšanās Kursi (programma s nosaukums, kursu tēma, iestāde, stundu/ kredītpunktu skaits, gads) Profesionālās pilnveides programma Augstskolu didaktika, RA, 2014.g.: Boloņas procesa īstenošana augstskolu darbībā (10st.), Pamati zinātnisko publikāciju izstrādei starptautiskām prasībām (10st.); ebig3 e-studiju programma Ainava dārzā 2013.g. marts-jūn. Prof. pilnveides sem. Efektīva prezentācija un auditorija SIA Medicīnas biznesa akadēmija 7 st., 2013.g A.Irbītes lekciju kurss Dizaina domāšana 8 st g. 25.febr. Pedagogu prof. kvalif. pilnveides pr-mma Mācību grāmata mūsdienīgā māc. procesa kontekstā, IZM VISC, 16 st., 2013.g. 30.janv. Seminārs Koka arhitektūras atveseļošana Latvijā un Norvēģijā 2012.g. 29.nov. Seminārs Zīmola izstrāde, pozicionēšana un komunikācija. Patiesība par produktu un pakalpojumu pievienoto vērtību LIAA, 2012.g. 22.nov. Semināru cikls Vārds Latvijas dizaineriem, Dizaina muzejs, g Dizains Latvijā, Pārsteidzošais mēbeļu dizains Lietu vērtība. Telpa, kas uzrunā Grafiskais dizains. Kvalitāte informācijas plūsmā Modes dizains. Pārliecinošs un pašpārliecināts Jaunie dizainā. Noticēt sev. ES Mūžizglītības programmas Mācību brauciens Transition of artrelated students into the world of work Viļņas dizaina kolēģija 0812/10/2012. Prof. pilnveides pr-mma Augstskolu didaktika, tēma Pogrammatūras MENDELEY Desktop izmantošana zinātniskajā darbā, RA Tālākizglītības centrs, 10 st., 2012.g. Angļu valoda English for Specific Purposes ESP, RA Mūžizglītības centrs, 48 stundas, 2011/2012.g. Apmācību programma Mūsu radošie resursi XXI gadsimta iespējām, biedrība Zināšanu un inovācijas sabiedrība, 16 st g Prof. pilnveides pr-mma Augstskolu didaktika, tēma E-vides 288

289 MOODLE praktiskā lietošana, RA Tālākizglītības centrs, 10 st., 2011.g. Kā izmantot un integrēt Edvarda de Bono Cort radošuma metodiku mācību procesā, SIA Open Mind Menegement, 8 st., 2011.g. Prof. pilnveides pr-mma Augstskolu didaktika, iegaumēšana, RA Tālākizglītības centrs, 10 st., g. Saņemtie apbalvojum i Nosaukums, izdevējs, apbalvojum a numurs, datums tēma Ātrā Pateicība par ieguldījumu karjeras nedēļas organizēšanā, VIAA, 30.nov Atzinības raksts, Rēzeknes Augstskola, Atzinības raksts, Rēzeknes Augstskola, Valodu prasmes Dzimtā valoda latviešu Citu valodu pašnovērtēj ums Eiropas līmenis (*) Angļu valoda Sapratne K l a u s ī š a n ā s V i d B ē 1 j a i Runāšana Lasīšana B 1 Vid ējais līme nis D i a l o g s V i d B ē 1 j a i Rakstīš ana Monol ogs B1 V i d ē j a i B1 V i d ē j a i 289

290 Krievu valoda s s s s l ī m e n i s l ī m e n i s l ī m e n i s l ī m e n i s A u g s t ā k a C i 2 s A u g s t ā k a C i 1 s A u g s t ā k a i s A u g s t ā k a i s l ī m e n i s (*) C 2 Aug stāk ais līme nis l ī m e n i s C1 C1 l ī m e n i s l ī m e n i s Eiropas kopīgām pamatnostādnēm valodu apguvē atbilstošs līmenis Mag.sci.ing. Māra Sprūdža Dzīves un darba gājums (Curriculum vitae) Dzimšanas gads: Izglītība: Rīgas Tehniskā Universitāte, Ķīmijas tehnoloģijas fakultāte; kvalifikācija: Inženierzinātņu maģistrs 290

291 konservācijas un restaurācijas tehnoloģijā Rīgas Tehniskā Universitāte Ķīmijas tehnoloģijas fakultāte; kvalifikācija: Inženieris - ķīmiķis konservācijas un restaurācijas tehnoloģijā Nodarbošanās: šobrīd Latvijas Nacionālais arhīvs, direktore Latvijas Valsts arhīvs, direktore Centrālā mikrofotokopēšanas un dokumentu restaurācijas laboratorija, direktore Centrālā mikrofotokopēšanas un dokumentu restaurācijas laboratorija, direktora vietniece Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija, ģenerāldirektora vietniece Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcijas Mācību un kvalitātes vadības centrs, vadītāja vietniece Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija, Dokumentu saglabāšanas daļas vadītāja Centrālā mikrofotokopēšanas un dokumentu restaurācijas laboratorija, I. kategorijas arhīvists -restaurators Papildus ziņas par profesionālo darbību: šobrīd UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas Zināšanu sabiedrības programmu padomes šobrīd eksperts Latvijas Universitātes maģistra studiju programmas Dokumentu un arhīvu pārvaldība lektore, kurss Dokumentu saglabāšana 2009 šobrīd Eiropas arhīvu vadošo saglabāšanas speciālistu grupas biedre Dzimtas pētniecības vietnes Raduraksti izveide šobrīd Rēzeknes augstskolas profesionālā maģistra studiju programmas Arhīvniecība viesdocente, kurss Dokumentu preventīvā aizsardzība šobrīd Eiropas Komisijas Eiropas arhīvu grupas locekle šobrīd LVS/STK/22 Muzeju, arhīvu un bibliotēku darbs komitejas eksperts Nozīmīgākās zinātniskās publikācijas un metodiskie materiāli: 1. Zemgale, Anna. Komersanta arhīva pārvaldība. - Rīga : Info Tilts, (pseidonīms) 2. Atlas of damage descriptions of archival materials = Arhiivimaterjalide kahjustuste atlas = Arhīva dokumentu bojājumu katalogs. Darba grupa Tartu : Rahvusarhiiv, Vadlīnijas dokumentu digitalizācijai valsts arhīvos. Sag. darba grupa: A. Gailis, T. Mazure, I. Slaidiņa, G. Drēziņa, M, Sprūdža, I. Beišāns. Rīga, lpp. 4. Šteingolde Inga, Sprūdža Māra. Analysis as Integrated Part of Conservation Process // The 9th Baltic States Triennial Restorers' Meeting. Synthesis of Art and Science in Conservation: Trends and Achievements.Preprints Vilnius, Šteingolde Inga, Sprūdža Māra. The research and preservation of the 20th century faded text documents in the archives of Latvia // Preprints of the 8th Triennal Meeting for conservators of baltic States p Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Norādījumi dokumentu saglabāšanā valsts arhīvu sistēmas iestādēm. Sagat. M.Sprūdža. Rīga, , [1] lpp. 7. Valsts arhīvu ģenerāldirekcijas Mācību un kvalitātes vadības centrs. Rekomendācijas arhīva dokumentu izstāžu sagatavošanai valsts arhīvos. Sagat. M.Sprūdža. Rīga, lpp. 8. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Norādījumi par mikroformu glabāšanu un lietošanu. Sagat. M.Sprūdža. Rīga, lpp. Svešvalodas: Angļu, krievu, vācu valoda. 291

292 2015. gada 5. novemrī Dzīves gaitas apraksts (CV) Personas dati Uzvārds / Vārds Dzīvesvietas adrese Tālrunis, mobilais tālrunis e-pasts Dzimšanas datums Artis Teilāns Vidus prospekts 5, Ogre, LV , artis.teilans@ru.lv Izglītība Laika periods Izglītības iestāde Izglītības dokuments Iegūtā kvalifikācija /grāds Līmenis starptautiskajās kvalifikācijas sistēmās Laika periods Izglītības iestāde Izglītības dokuments Iegūtā kvalifikācija /grāds Līmenis starptautiskajās kvalifikācijas sistēmās 1999.gads Rīgas Tehniskā universitāte Diploms Iegūts inženierzinātņu doktora grāds, tēma: Lielu biznesa sistēmu imitācijas un modelēšanas metodoloģija gads Latvijas Universitāte Diploms Datorzinātņu maģistra grāds A5 Laika periods 292

293 Izglītības iestāde Izglītības dokuments Iegūtā kvalifikācija /grāds Līmenis starptautiskajās kvalifikācijas sistēmās Zinātniskie grādi Rīgas Tehniskā universitāte Diploms Automātikas un skaitļošanas tehnikas fakultātē iegūta sistēmtehnikas inženiera kvalifikācija. 5A Inženierzinātņu doktors (Dr.sc.ing.) Darba pieredze akadēmiskajos amatos No 2011.gada Rēzeknes Augstskola, profesors Rēzeknes Augstskola, asociētais profesors Rēzeknes Augstskola, docents. Studiju kursu vadība Doktora studiju programma (programmas līmenis un nosaukums, kursa nosaukums, apjoms kredītpunktos) Piedalījos kopējā Rēzeknes Augstskolas un Vidzemes Augstskolas doktorantūras studiju programmas Sociotehnisku sistēmu modelēšana izstrādē. Programma tika licencēta 2011.gadā, un no Rēzeknes Augstskolas puses esmu šīs studiju programmas vadītājs. Šobrīd šajā studiju programmā studē 6 doktoranti. Maģistra studiju programma (programmas līmenis un nosaukums, kursa nosaukums, apjoms kredītpunktos) Rīgas Tehniskajā universitātē esmu izstrādājis un vadu lekciju kursus: No 2000.g. Sistēmu Objektorientētā modelēšana (DMI552); No 2005.g. Programmatūras izstrādes tehnoloģijas (DMI544). Rēzeknes Augstskolā esmu izstrādājis un vadu lekciju kursus: No 2006.g. Programminženierija (DatZ6010 2kp.); No 2009.g. Projektu vadība (DatZ6012 2kp.); No 2009.g. Biznesa sistēmu analīze (DatZ kp.); Bakalaura studiju programma (programmas līmenis un nosaukums, kursa nosaukums, apjoms kredītpunktos) Vieslekcijas Rēzeknes Augstskolā esmu izstrādājis un vadu lekciju kursus: No 2006.g. Sistēmu Objektorientētā modelēšana (VadZ3024 2kp.); No 2006.g. Programminženierija (DatZ6010 4kp.); No 2009.g. Projektu vadība (DatZ6012, VadZ3024 2kp.); No 2006.g. Sistēmu analīze (Mate3033 2kp.); No 2009.g. Prasību analīze un modelēšana (DatZ2031 2kp.) g., Fachhochschule Oldenburg/Ostfriesland/Wihelmshaven, Vācija, 8 stundas, kurss Modelling during software Engineering ; 2009.g., Polytechnic Institute of Viana do Castelo, Portugāle, 8 293

294 stundas, kurss UML modelling g., Estonian University of Lifesciences, Igaunija, 8 stundas, kurss Software Development Lifecycle Dalība pārbaudījumu komisijās No 2012.g. Rīgas Tehniskās universitātes, RTU-21 Promocijas padomes loceklis; No 2009.g. Vidzemes Augstskola. Valsts pārbaudījumu komisijas priekšsēdētājs Vidzemes Augstskolas profesionālajā maģistra studiju programmā Sociotehnisku sistēmu modelēšana ; 2005.g g. Rēzeknes Augstskola. Valsts pārbaudījumu komisijas loceklis Rēzeknes Augstskolas studiju programmās Programmēšanas inženieris un Datorsistēmas ; 2008.g g. Rīgas Tehniskā universitāte. Valsts pārbaudījumu komisijas loceklis RTU Informācijas tehnoloģiju institūta maģistra studiju programmās Informācijas tehnoloģija un Industriālo loģistikas sistēmu vadīšana ; 2011.g-2015.g. Jēkabpils Agrobiznesa Koledža. Valsts pārbaudījumu komisijas priekšsēdētājs 1. līmeņa augstākās izglītības programmā. Akadēmiskā personāla un profesionālās kvalifikācijas speciālistu sagatavošana Doktori (doktora vārds, uzvārds; tēma, disertācijas aizstāvēšanas gads) Doktora disertāciju vadīšana (doktora vārds, uzvārds; tēma, studiju uzsākšanas gads) - Arnis Kleins, RTU Informācijas tehnoloģiju institūta doktorants, Imitāciju modelēšanas meta modeļu izstrāde unificētai modelēšanas valodai, no Egils Krasons, Biznesa sistēmas mākoņrisinājumu projektēšanas metodoloģija, no Viktors Krasovskis no Semantiskā tīmekļa balstītas informācijas sistēmu projektēšanas un modelēšanas, no Imants Zarembo no Ģeotelpiskās informācijas semantiskā tīmekļa tehnologijas, no Maģistra darbu vadīšana (kopējais skaits) Bakalaura darbu vadīsana (kopējais skaits) Cita darba pieredze 35 8 Kopējais darba stāžs informācijas tehnoloģiju nozarē ir 25 gadi, no tiem akadēmiskajā darbā 15 gadi. 294

295 No gada Rēzeknes augstskolas Inženieru fakultātes profesors (vēlētā amatā). No gada Rīgas Tehniskās universitātes Imitācijas un modelēšanas katedras viesprofesors (amatu apvienošanas kārtībā, vadu 1 lekciju kursu) Rīgas Tehniskās universitātes Informācijas tehnoloģijas institūta vadošais pētnieks Rīgas Tehniskās universitātes Imitācijas un modelēšanas katedras asociētais profesors (amatu apvienošanas kārtībā) Rēzeknes augstskolas Inženieru fakultātes asociētais profesors (vēlētā amatā) Rēzeknes augstskolas Inženieru fakultātes docents (vēlētā amatā) Rīgas Tehniskās universitātes Imitācijas un modelēšanas katedras docents (līgumdarbā) Rīgas Informācijas tehnoloģijas institūta pētnieks. No 1992.gada līdz šim brīdim a/s Exigen Services Latvia (iepriekš uzņēmumam bijuši nosaukumi SWH RIGA, SIS un Dati) programmētājs, sistēmanalītiķis, vecākais projektu pārvaldnieks, akadēmiskās sadarbības vadītājs Rīgas Tehniskās universitātes aspirants, inženieris. IT industrijā esmu piedalījies šādos programmatūras izstrādes projektos: Biznesa analītiķis. Semantiskā tīmekļa bāzētu programmatūras projektēšanas rīku izstrāde Exigen Services Sistēmanalītiķis-programmētājs. Live Excel. MS Excell AddIn programmatūras izstrāde apdrošināšanas kompānijām. Exigen Services Projekta vadītājs. SIA Rīgas Satiksme Informācijas Sistēmas komponenšu izstrāde; Sistēmanalītiķis-programmētājs. Latvijas Valsts ieņēmumu dienesta informācijas sistēmas komponenšu izstrāde. Akcīzes risku analīzes apakšsistēmas izstrāde; Komponenšu izstrādes grupas vadītājs. Housing_N Liela mēroga IT sistēmas izstrāde Viktorijas pavalsts valdībai Austrālijā. Tiešā pakļautībā līdz 30 cilvēkiem. Kopējais projektā iesaistīto cilvēku skaits bija lielāks par 200; Projekta vadītājs. Anite_Images Dokumentu apstrādes sistēmas komponenšu izstrāde un tālākattīstība. Klients no Anglijas. Daļēji izstrāde notika Anglijā, daļēji Latvijā; Projekta vadītājs. BICIS a/s DATI projektu vadības 295

296 sistēmas izstrāde; Sistēmanalītiķis-programmētājs. VIPPS sistēmas izstrāde (Application for Gesellschaft für Informationsmanagement mbh, Michelstadt (Tandem/Guardian, COBOL, NonStopSQL). Klients Vācijā; Sistēmarhitekts. Liela mēroga daudzlīmeņu arhitektūras izstrāde informācijas sistēmai ANO Starptautiskās Migrācijas organizācijai (IOM). Izstrāde notika kooperācijā ar CONET Consulting AG (Vācija); Sistēmanalītiķis-programmētājs. Datu bāzes komponenšu izstrāde aviokompānijai LTU. (Development of the database convertor for Flight Coupons Data Processing System for LTU, Dusseldorf, Germany); Projekta vadītājs. OpenDOORs Būvelementu komplektēšanas, piegādes un iebūvēšanas atbalsta programmatūra; Sistēmanalītiķis-programmētājs datorsimulācijas rīku izstrādē. GRADE datorsimulācijas rīku izstrāde automatizētajiem sistēmu projektēšanas programmlīdzekļiem. Zinātnisko pētījumu virziens (-i) Virziena nosaukums Informācijas tehnoloģija sistēmu analīze, imitācija, modelēšana un projektēšana. Datorzinātnes un Informācijas tehnologiju attīstība sociotehnisku sistēmu modelēšanas jomā. Nozarspecifisku modelēšanas rīku izstrāde. Semantiskā tīmekļa ontoloģiju pielietojums informācijas sistēmu izstrādē. Intelektuālo datu analīzes metodoloģiju izstrāde. Zinātniskās publikācijas starptautiski citējamās datubāzēs iekļautos izdevumos 1. Imants Zarembo, Artis Teilans, Aldis Rausis, Jazeps Buls, Assessment of Name Based Algorithms for Land Administration Ontology Matching, Procedia Computer Science, Volume 43, 2015, Pages 53-61, ISSN , ( 762) 2. Aleksandrs Larionovs, Artis Teilans, Peter Grabusts, CORAS for Threat and Risk Modeling in Social Networks, Procedia Computer Science, Volume 43, 2015, Pages 26-32, ISSN , ( 737) 3. Lizuma L, Rupainis S, Teilans A. Mapping of offshore wind 296

297 climate and site conditions for the Baltic sea within Latvian territorial waters [Internet]; 2014 [cited 2014 Jan 14]. Available from: 4. Lizuma L, Avotniece Z, Rupainis S, Teilans A. Assessment of the present and future offshore wind power potential: A case study in a target territory of the Baltic sea near the Latvian coast. The Scientific World Journal DOI: /2013/ SCOPUS. 5. Lizuma L, Teilands A, Meirans I, Rupainis S. Assessment of offshore wind climate and site conditions for the Baltic sea within the Latvian territorial waters. European wind energy conference and exhibition 2012, EWEC Copenhagen; Denmark; 16 April 2012 through 19 April Volume 3, 2012, Pages ISBN: SCOPUS. 6. Krasts O., Kleins A., Teilans A. Domain Specific Language for Securities Settlement Systems. Digital Information Processing and Communications (ICDIPC 2012): Second International Conference: Conference Publications. Hipersaite: SCOPUS, IEEE Xplore. Pp Artis Teilans, Arnis Kleins, Ojars Krasts, Andrejs Romanovs, Yuri Merkuryev, Pjotrs Dorogovs. Domain specific simulation language for it risk assessment. Proceedings of 25th European Conference on Modelling and Simulation, 7-10 June 2011, Krakow, Poland. SCOPUS 8. Arnis Kleins, Artis Teilāns, Jurijs Merkurjevs, Ojārs Krasts, A metamodel based approach for UML notated domain specific modelling language. Proceedings of UKSIM-AMSS 13th International Conference on Computer Modelling & Simulation. Emmanuel College Cambridge, UK, 30. March-1.April, SCOPUS 9. Artis Teilans, Arnis Kleins, Uldis Sukovskis, Yuri Merkuryev, Ivars Meirans. A meta-model based approach to UML modelling. Proceedings of EUROSIM/UKSIM 10th International Conference on Computer Modelling & Simulation. Emmanuel College Cambridge, UK, April 1-3, P SCOPUS 10. Artis Teilans, Arnis Kleins, Yuri Merkuryev, Andris Grinbergs. Design of UML models and their simulation using ARENA. WSEAS TRANSACTIONS on COMPUTER RESEARCH. ISSN: Issue 1, Volume 3, January P SCOPUS Zinātniskās publikācijas citos anonīmi recenzētos un starptautiski pieejamās datubāzēs iekļautos zinātniskos 297

298 izdevumos 11. Lektauers A., Petuhova J., Teilans A., Kleins A. The Development of an Integrated Geosimulation Environment for Public Transit Analysis and Planning. Scientific Journal of RTU. 0. series., Information Technology and Management Science. 15.vol., pp Krasons E., Teilans A., Meirans I., Kleins A. Modelling and Simulation of Cloud Computing Solutions. Proceedings of the 5th International Conference on Applied Information and Communication Technologies (AICT2012), ISBN: , pp Artis Teilans, Andrejs Romanovs, Yuri Merkuryev, Arnis Kleins, Pjotrs Dorogovs, Ojars Krasts. Functional modelling of IT risk assesment support system. Proceedings of the 16th International Scientific Conference "Economics and Management-2011 (ICEM2011)" April 2011, Brno, Czech Republic. 14. Arnis Kleins, Yuri Merkuryev, Artis Teilans, Maxim Filonik. A meta-model based approach to UML modelling and simulation. Proceedings of 7th international conference on system science and simulation in engineering. Venice, Italy, November 21-23, 2008., P Janis Osis, Yuri Merkuryev, Egils Ginters, Artis Teilans. ObjectOriented Modelling and Simulation Using LATISS. Proceedings of the 22nd Conference of the ASU. 1996, Clermont-Ferrand, France. P Uldis Sukovskis, Ojars Krasts, Arnis Kleins, Vita Zviedre, Artis Teilans. Simulation Approach and Modeling Tool for Large Scale Systems: REGISTRATOR Simulators International XIII. Proceedings of the 1996 Simulation Multiconference. New Orleans, Louisiana, USA, April 8-11, P Yuri Merkuryev, Artis Teilans. Object-Oriented Modelling and Simulation of Large Scale Systems. Proceedings of the 8th IFAC International Symposium on Large Scale Systems: Theory and Applications LSS 98, July 15-17, 1998, Patras, Greece. P Janis Osis, Uldis Sukovskis, Artis Teilans. Business Process Modelling and Simulation Based on Topological Approach. Proceedings of the 9th European Simulation Symposium on Simulation in Industry, October 19-23, 1997, Passau, Germany.P Y.Merkuryev, G.Merkuryeva, A.Teilans. Expert Simulation System for Manufacturing Processes. Proceedings of the 1991 Summer Computer Simulation Conference. July 22-24, 1991 Hyatt Regency, Baltimore. P

299 Kopējais publikāciju skaits 11 (pēdējos 6 gados) Citas publikācijas - Kopējais publikāciju skaits Monogrāfijas - Mācību un metodiskā literatūra 1. Artis Teilāns. Sistēmu objektorientētā modelēšana. Rēzeknes Augstskola, Rēzekne 2008, 92 lpp, ISBN Artis Teilāns, Zane Valaine, Marks Viļķelis. Programminženierija. Testēšana un apskates. Metodiskie materiāli programminženierijas kursa apguvei. Rīgas Tehniskā universitāte, Rīga 2008, 80 lpp, ISBN Citu mācību metodiskie materiāli (t.sk. audio, video, MOODLE materiāli) Zinātniski pētnieciskā darbība - Konferences 1. Krasons E., Teilans A., Meirans I., Kleins A. Modelling and Simulation of Cloud Computing Solutions. The 5th International Conference on Applied Information and Communication Technologies (AICT2012), 2012., Jelgava, Latvia 2. Artis Teilans, Arnis Kleins, Ojars Krasts, Andrejs Romanovs, Yuri Merkuryev, Pjotrs Dorogovs, DOMAIN SPECIFIC SIMULATION LANGUAGE FOR IT RISK ASSESSMENT. 25th European Conference on Modelling and Simulation, 7-10 June 2011, Krakow, Poland. 3. Artis Teilans, Andrejs Romanovs, Yuri Merkuryev, Arnis Kleins, Pjotrs Dorogovs, Ojars Krasts. Functional modelling of IT risk assesment support system. 16th International Scientific Conference "Economics and Management-2011 (ICEM-2011)" April 2011, Brno, Czech Republic. 4. Arnis Kleins, Artis Teilāns, Jurijs Merkurjevs, Ojārs Krasts, A metamodel based approach for UML notated domain specific modelling language. UKSIM-AMSS 13th International Conference on Computer Modelling & Simulation. Emmanuel College Cambridge, UK, 30. March-1.April, Arnis Kleins, Yuri Merkuryev, Artis Teilans, Maxim Filonik. A meta-model based approach to UML modelling and simulation. 7th international conference on system science and simulation in engineering. Venice, Italy, November 21-23, Artis Teilans, Arnis Kleins, Uldis Sukovskis, Yuri Merkuryev, 299

300 Ivars Meirans. A meta-model based approach to UML modelling. Proceedings of EUROSIM/UKSIM 10th International Conference on Computer Modelling & Simulation. Emmanuel College Cambridge, UK, April 1-3, Artis Teilans, Yuri Merkuryev, Andris Grinbergs. Simulation of UML models using ARENA. 6th international conference on system science and simulation in engineering. Venice, Italy, November 21-23, Meirāns I., Teilāns A., Musatovs J. Mūsdienu programmēšanas tehnoloģiju piesaiste IT studiju programmu kursiem. Starptautiskās zinātniskās konferences Tautsaimniecības attīstības iespējas un problēmas. Rēzekne, Kopējais konferenču skaits Eksperta darbība 4 (pēdējos 6 gados) Citas zinātniskā darba aktivitātes Zinātnisko izdevumu redakcijas kolēģijas loceklis man ir piešķirtas LZP eksperta tiesības Informācijas tehnoloģiju nozarē un Datorzinātņu nozarē gadā esmu veicis ekspertīzes RTU projektu konkursiem. Society, Integration, Education. The International Scientific Conference, Rezekne, Latvia, May 22-23, Member of Organizing Commetee. Environment, Technology, Resources. The 10th International Scientific and Practical Conference, Rezekne, Latvia, June 18-20, Member of Scientific Commetee. Environment, Technology, Resources. The 9th International Scientific and Practical Conference, Rezekne, Latvia, June 20-22, Member of Organizing Commetee. Th 7th International conference on system science and simulation in engineering. Venice, Italy, November 21-23, Member of Programm Commetee. Starptautiskās zinātniskās konferences Tautsaimniecības attīstības iespējas un problēmas rakstu krājums. Rēzekne, RA izdevniecība, Dalība projektos No gada esmu oficiāli apstiprināts Latvijas Jūras administrācijas Zinātniskās padomes loceklis. Papildus zinātniskajam darbam, kopš gada strādāju par projektu vadītāju un sistēmanalītiķi a/s Exigen Services Latvia gadā. piedalījos RTU fundamentālo un lietišķo pētījumu projekta izstrādē, kura pasūtītājs bija LR Satversmes Aizsardzības birojs: IT risku novērtēšanas atbalsta sistēmas funkcionālā 300

301 modelēšana. No 2011.g g. strādāju ERAF līdzfinansētajā projektā Nr.2DP/ /10/APIA/VIAA/169 Energosistēmu efektivitātes paaugstināšanas, izmešu attīrīšanas un klimata izmaiņu samazināšanas hibrīdtehnoloģijas pētnieka amatā. No 2010.g g. strādāju ERAF projektā Nr.2DP/ /10/AP/A/VIAA/123 Atjaunojamo energoresursu apguves iespēju analīze LR teritoriālajā jūrā un ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā pētnieka amatā. Mākslinieciskā darbība (izstāžu, iestudējumu, meistarklašu, konkursu, koncertu, festivālu u.c. māksliniecisku pasākumu organizēšana) Darbs koleģiālajās lēmējinstitūcijās 2000.g g. RTU Informācijas tehnoloģijas nozares profesoru padomes loceklis; 1999.g g. Imitācijas un modelēšanas biedrības Valdes loceklis. Neformālās izglītības un kursu vadība No 2011.g. Starptautiskās inženieru asociācijas IEEE (Institute of Electrical and Electronics Engineers) biedrs; Dalība profesionālās, sabiedriskās organizācijās No 1999.g. Imitācijas un modelēšanas biedrības, Latvijas nacionālās organizācijas (latviski IMB, angliski LSS) valdes loceklis. LSS ietilpst kā biedrs Eiropas Simulācijas biedrību asociācijā EUROSIM. Profesionālās pilnveides kursi/ stažēšanās 2006.g., Baltijas Datoru akadēmija, Microsoft sertifikācijas kurss Microsoft Solution Framework būtība, programmatūras izstrādes projektu vadīšana ; Kursi 2006.g., Baltijas Datoru akadēmija, Microsoft sertifikācijas kurss Sadalīto programmu izstrādes pamati izmantojot Microsoft Visual Studio 2005 ; 2006.g., Baltijas Datoru akadēmija, Microsoft sertifikācijas kurss Padziļinātais kurss tīmekļa izstrādāšanā ar Microsoft Visual Studio 2005 ; 2006.g., Baltijas Datoru akadēmija, Microsoft sertifikācijas kurss Pamati tīmekļa programmēšanai ar Microsoft Visual Studio 2005 ; 2008.g., Gētes institūts, Vācu valodas līmeņa A2.1 kursi; 2008.g., Gētes institūts, Vācu valodas līmeņa A1.2 kursi. 301

302 Stažēšanās (pilsēta, valsts, iestāde, veicamā darbība, periods) Saņemtie apbalvojumi Barikāžu piemiņas zīme Nosaukums, izdevējs, apbalvojuma numurs, datums Valodu prasmes Dzimtā valoda latviešu Citu valodu pašnovērtējums Eiropas līmenis (*) Sapratne Klausīšanās Runāšana Lasīšana Dialogs Rakst īšana Monologs Krievu valoda C2 C2 C2 C2 C1 Angļu valoda B2 B2 B2 B2 B2 Vācu valoda A2 A2 A2 A2 A2 DZĪVES UN DARBA GĀJUMS Curriculum vitae Personas dati Rasma Tretjakova p.k Metālistu 6-44, Rēzeknē, Izglītība Bioloģijas doktora grāds, apakšnozarē; DU, Daugavpilī, Nr ; ekoloģijas 302

303 Bioloģijas maģistra grāds, ekoloģijas apakšnozarē, DPU, Daugavpilī, Nr ; Pedagoģijas maģistra grāds, DPU, Daugavpilī, AIC lēmums Nr. 142/13857; Ķīmijas bakalaura grāds, DPU, Daugavpilī, Nr ; Bioloģijas bakalaura grāds, DPU, Daugavpilī, Nr ; Vidusskolas bioloģijas, ķīmijas un veselības mācības skolotāja kvalifikācija, bioloģijas un ķīmijas specialitātē, DPU, Daugavpilī, Nr Papildu izglītība Nodarbošanās pašlaik pašlaik pašlaik Kursi Molekulārās ģenētikas metodes vides inženieriem ; Seminārs Modernās molekulārās bioloģijas metodes - genoma sekvencēšana un fragmentu analīze ; Profesionālās pilnveides programma Augstskolu didaktika tēma E-kursu vadības sistēmas Moodle ; Tālākizglītības programma Bioloģijas mācību satura apguves didaktiskie un metodiskie aspekti pamatskolā un vidusskolā, jaunāko metožu un tehnoloģiju izmantošana mācību stundā. ; Sertificēts starptautisko ekokomandu treneris, REC, Rīga. Latvijas Zinātnes padomes eksperts vides zinātnes nozares apakšnozarē "Vides ķīmija un ekotoksikoloģija". Rēzeknes Augstskolas docents; Rēzeknes Augstskolas Inženieru fakultātes Ķīmija laboratorijas vadītāja; P. Stradiņa veselības un sociālās aprūpes koledža, vieslektors; Rēzeknes Augstskolas Inženieru fakultātes Lietišķās ekoloģijas un resursu zinātniskās laboratorijas vadītāja; Rēzeknes Augstskolas vieslektors; Rēzeknes Izglītības pārvalde, Rēzeknes pilsētas vides izglītības koordinators; Rēzeknes Valsts ģimnāzija, Bioloģijas un veselības mācības skolotāja; Rēzeknes 1. vidusskola, Bioloģijas un ķīmijas 303

304 skolotāja; Rēzeknes Skolēnu interešu centrs, Pulciņu vadītāja Mācību metodiskā un pašlaik pedagoģiskā darbība pašlaik pašlaik Dalība projektos Rēzeknes Augstskolas Inženieru fakultātē kursi: aizsargājamo dabas objektu ekoloģija, mikrobioloģija. Rēzeknes Augstskolas Izglītības un dizaina fakultātē kursi: attīstības fizioloģija un skolas higiēna, attīstības fizioloģija un ģenētikas pamati, medicīnas zinātņu pamati un pirmā palīdzība, veselības kultūra. Rēzeknes Augstskolas Humanitāro un juridisko zinātņu fakultātē kursi: vides zinātnes pamati un vides izglītība, vides aizsardzība. Visiem studiju kursiem izstrādātas programmas. Rēzeknes Augstskolas Vides tehnoloģiju pārneses kontaktpunkts (VTPP) ERAF finansētais projekts Vides tehnoloģiju pārneses: Rēzeknes Augstskola komercsabiedrības Nr. TPK/ /08/01/010, ekoloģijas un ekodizaina speciāliste; ESF projekts "Atbalsts Daugavpils Universitātes doktora studiju īstenošanai", mērķstipendiāts; Baltic Sea Region Programme #010 From theory and plans to eco-efficient and sustainable practices to improve the status of the Baltic Sea WATERPRAXIS, hidrobioloģijas speciālists; LR IZM finansētais projekts Vides aizsardzības un vides tehnoloģiju attīstības dinamikas izpēte Latgales uzņēmumos ; LR IZM finansētais projekts Gaisa vides enerģētiskā stāvokļa izvērtēšana un tā optimizācijas procesa izpēte ; LR finansētais Ekonomikas ministrijas projekts Vides aizsardzības tehnoloģiju pārneses punkta izveide Rēzeknes 304

305 2002. Zinātnisko publikāciju skaits Zinātniskās publikācijas Augstskolā ; IZM finansētais projekts Ekoloģiskās kvalitātes novērtēšana Daugavā (Zapadnaja Dvina) Latvijas un Baltkrievijas teritorijā ; REC projekts Atkritumu šķirošana ilgtspējīgai attīstībai, direktore; Nīderlandes valdības finansētais projekts "Rēzekne - nākotnes pilsēta"; Latvijas - Zviedrijas projekts "Local Agenda 21". 21 D Līdzdalīda ERASMUS R. Deksne, M. Bozko, J. Kuzmina, A. Linužs Ecological quality analysis of the Rezekne River after zooplankton. In: Ansone V. (ed.). Environment. Technology. Resources. Proceedings of the 9th International Scientific and Practical Conference. Volume 1, pp Rēzekne: Rēzeknes Augstskola, RA izdevniecība. Deksne R Influence of wastewater on zooplankton community of the Daugava River after Daugavpils wastewater treatment plant modernization. In: Ansone V. (ed.). Environment. Technology. Resources. Proceedings of the 8th International Scientific and Practical Conference. Volume I, pp Rēzekne: Rēzeknes Augstskola, RA Izdevniecība. Deksne R. and Škute A The influence of ecohydrological factors on the cenosis of the Daugava River zooplankton. Acta Zoologica Lituanica, 21 (2): , ISSN DOI: /v , Deksne R Influence of waste water on zooplankton communities in the Daugava River upstream and downstream of Daugavpils over the last 50 years. Knowledge and Management of Aquatic Ecosystems,

306 programmā (07): DOI: /kmae/ , Deksne R., Škute A. and Meinerte A Seasonal changes in zooplankton community of the Daugava River. Acta Biologica Universitatis Daugavpiliensis, 11 (1): 61-75, ISSN , Deksne R., Škute A. and Gruberts D Effects of climate change on zooplankton community structure of the middle stretch of the Daugava River over the last 50 years. Ecohydrology & Hydrobiology, 11 (1-2): 79-96, ISSN (printed version), ISSN (online version), DOI: /v , Deksne R., Škute A. and Paidere J Changes in structure of zooplankton communities in the Middle Daugava (Western Dvina) over the last five decades. Acta Zoologica Lituanica, 20 (3): , ISSN , DOI: /v , TTK University of Applied Sciences, Tallina, Igaunija; Utena University of Applied Sciences, Utena, Lietuva; Pamukkale University, Denizli, Turkey; Klaipeda University, Klaipēda, Lietuva; Utena University of Applied Sciences, Faculty of Business and Technologies, Utena, Lietuva; Utena College, Utena, Lietuva; Oldenburg/Ostfriesland/Wilhelmshaven augstskola, Wihelmshaven, Vācija. Apbalvojumi Pateicība par skolēnu sagatavošanu Zinātniski pētniecisko darbu konkursam, LU. Pateicība par skolēnu sagatavošanu A. Valtnera 306

307 konkursam Pazīsti savu organismu, DU. Pateicība par skolēnu zinātnisko darbu konsultēšanu un vadīšanu konkursam bioloģijā, DU. Atzinības raksts par ieguldīto darbu skolēnu sagatavošanā Valsts 27. bioloģijas olimpiādei, LR IZM. Pateicība par ieguldījumu VI spēļu konkursa Iepazīsti vidi! organizēšanā, IZM VJIC. Pateicība par skolēnu zinātniski pētniecisko darbu vadīšanu, Rīgas domes Izglītības, jaunatnes un sporta departaments. Atzinības raksts par radošu, profesionālu darbu izglītības sistēmā, Rēzeknes pilsētas dome. Valodu prasmes Latviešu, krievu, angļu Rēzekne, gada 20. janvāris. /R. Tretjakova/ 307

308 CURRICULUM VITAE Dzīves un darba gājums Vārds, uzvārds Dzimšanas datums, vieta E-pasts Maija Upeniece 1976.gada 3.aprīlis, Madonas raj. Varakļāni Izglītība Fordamas universitāte (Fordham University), ASV, iegūts Humanitāro zinātņu maģistra grāds reliģijā un reliģijas pedagoģijā MA (Master of Arts, dipl.izd ), tēma Pašvērtējums un tā nozīme Latvijas meiteņu reliģiskajā audzināšanā no agrās bērnības līdz agrīnajiem pusaudžu gadiem ; Rēzeknes Augstskola, Humanitārā fakultāte, iegūts Vēstures bakalaura grāds kultūrvēsturē (dipl.nr ) un kultūrvēstures skolotāja kvalifikācija (dipl.nr ); Nodarbošanās No 2008 IX līdz šim No 2008 X līdz šim 2008 III IX 2006 II-2008 XII Latgales Kultūrvēstures muzejs, sabiedrisko jautājumu un reklāmas speciāliste; Rēzeknes Augstskola, Humanitāro un juridisko zinātņu fakultāte, lektore studiju programmā Reliģijas pedagoģija, Vēsture ; Latgales Kultūrvēstures muzejs, muzejpedagoģe; Latgales radio, lietvede; Rēzeknes Augstskola, Humanitāro un juridisko zinātņu fakultātes Vēstures un filosofijas katedras lektore; 2007 IX 2008 I, Rēzeknes Augstskola, Humanitāro un juridisko zinātņu fakultātes Vēstures un filosofijas katedras metodiķe; Rēzeknes 1.vidusskola, Vēstures un kultūras vēstures skolotāja; Rēzeknes bērnu un jauniešu interešu centrs, avīzes Tīnis pulciņa vadītāja. Prakses vadīšana sabiedrisko attiecību un reklāmas jomā 2012 Attiecību vadība ar PSL (media-relations) - Baltijas starptautiskās akadēmijas studiju programmas Sabiedriskās attiecības 1 studente; 2011 Reklāmas prakse SIA Biznesa vadības koledža studiju programmas Sabiedriskās attiecības un reklāma 1 studente; 308

309 2010 Mediju praktikums Rēzeknes Augstskolas studiju programmas Filoloģija 1students. Papildus kursi un semināri: 2012, II 2012, 24.II 2011, 29.XII 2011, 25.XI 2011, 30.V-01.VI 2011, 5.V 2011, 3.-4.III 2011, 11.II 2010, 10.XII 2010, 7.XII 2010, VI 2009, VII 2008, 8.IV Latvijas Muzeju biedrības kursi Sociālie mediji un muzejs ; Latvijas Muzeju biedrības kursi Apmeklētāju izpēte ; Radošā metodiskā darbnīca Pašizpausme un skolēnu uzdrošināšanās veicināšana kā izglītības kvalitātes nodrošināšanas stūrakmens, Rēzeknes novada projekta Pedagogu konkurētspējas veicināšana izglītības sistēmas optimizācijas apstākļos ietvaros; Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centra seminārs Latviešu tautas tērps. Latgale ; Latvijas-Lietuvas projekta ietvaros seminārs Administratīvā sloga samazināšanas iespējas Rēzeknes pilsētas pašvaldībā ; Latvijas Muzeju biedrības seminārs Mājas lapa kā mārketinga instruments ; Biedrības Rāzna Plus projekta ietvaros pieredzes apmaiņas seminārs Nevalstisko organizāciju administratīvās kapacitātes stiprināšana Latvijas Muzeju Biedrības kursi Voluntieri muzejā (Budapeštas mākslas muzeja pieredze); RA seminārs - S.Veinbergas lekcija Mediju kvalitātes erozijas problēmas ; Latvijas Muzeju Biedrības kursi Kultūras tūrisms ; LR Kultūras ministrijas rīkotā Starptautiskā Baltijas Muzeoloģijas skola Rēzeknē par tēmu Nemateriālais kultūras mantojums muzejos, iegūts sertifikāts; Kursi sabiedrisko attiecību un reklāmas jomā Hoddesdonā, Anglijā: Summer School on Media-Training Getting your message across: Media Challenge for Catholic Women, iegūts sertifikāts (ANDANTE European Alliance of Catholic Women s Associations); Muzeju Valsts pārvaldes kursi Mutvārdu vēstures liecību vākšana un dokumentēšana. Zinātniskā darbība 2011, 23.IX 2011, 30.IX Zinātniskā diskusija Latgaliešu literatūra trimdā, nolasīts referāts Katoļu inteliģence trimdā LKSAA Dzintars darbība ; Seminārs Muzejiski akcenti, nolasīts referāts Nemateriālais mantojums un muzeji - skatījums uz muzeja un sabiedrības savstarpējo sadarbību ; Līdzdalība zinātnisko lasījumu organizēšanā Latgales podnieku 309

310 dienu ietvaros Latgales Kultūrvēstures muzejā; Latgales Kultūrvēstures muzejā esošā kultūrvēsturiskā mantojuma pētniecība un popularizēšana; Līdzdalība starptautisko zinātnisko konferenču organizēšanā Rēzeknes Augstskolā. Līdzdalība projektos Biedrības Rāzna Plus projektā Mūsu spēks Eiropas Savienības un Latvijas NVO labās prakses adaptācijā, spēku konsolidācijā un spējā pielāgoties globālā darba tirgus mainīgajām prasībām ; Ermoņikas un tautas muzikanti Latgalē - sadarbības projekts starp Tautas muzikantu biedrību un Latgales Kultūrvēstures muzeju Rēzeknē; Publikācijas Valodu zināšanas Datora prasmes Intereses Latgales Kultūrvēstures muzeja pasākumu reklāmraksti laikrakstos Rēzeknes Vēstis, Vietējā Latgales Avīze, Panorama Rezekne, žurnālā Katoļu Dzeive, Internet portālos u.c. Upeniece M. Laiks rāda Latgales Kultūrvēstures muzejam 50!/ Tāvu zemes kalendars, 2011: kulturvēsturiska un literara godagrōmota: 72.goda gōjums / sast. un red. J. Eļksnis, V. Unda. Rēzekne: Latgolas Kulturas centra izdevnīceiba, Latviešu, latgaliešu dzimtā, angļu labi, krievu labi MS Word, Office, Excel, PowerPoint, Internet Explorer, Photoshop koris, rokdarbi, līdzdalība pasākumu organizēšanā un vadīšanā, LKSAA Dzintars filistre

311 Rēzeknes Augstskolas akadēmiskā personāla Curriculum Vitae Personas dati Uzvārds / Vārds Dzīvesvietas adrese Tālrunis, mobilais tālrunis e-pasts Dzimšanas datums Izglītība Laika periods (no...līdz..., norādot mēnesi un gadu), izglītības iestādes nosaukums, iegūtā kvalifikācija, grāds Zinātniskie grādi Grāda iegūšanas gads, zinātniskais grāds, tā saīsinājums, nozare, apakšnozare, absolvētās izglītības iestādes nosaukums Zellis Kaspars Baldones 26-31, LV Rīga Kaspars.zellis@gmail.com; kaspars.zellis@inbox.lv Veidojiet katrai apgūtajai izglītības programmai atsevišķu sadaļu, iekopējot rindu. Sāciet ar jaunākajiem datiem LU Vēstures un filozofijas fakultāte, Dr.hist LU vēstures un filozofijas fakultāte, mg.hist LU Vēstures un filozofijas fakultāte, bak.hist. Veidojiet katram zinātniskajam grādam atsevišķu sadaļu, iekopējot rindu. Sāciet ar jaunākajiem datiem g. vēstures doktors (Dr.hist.), vēsture, vispārējā vēsture, Latvijas Univeristāte 2003.g. humanitāro zinātņu maģistrs vēsturē (Mg.hist.), vēsture, Latvijas Universitāte g. vēstures bakalaurs (bak.hist), vēsture, Latvijas Universitāte. 311

312 Darba pieredze akadēmiskajos amatos Laika periods (no...līdz..., norādot mēnesi un gadu), akadēmiskais amats, iestādes, struktūrvienības nosaukums Studiju kursu vadība Veidojiet katram ieņemamajam amatam atsevišķu sadaļu, iekopējot rindu. Sāciet ar jaunākajiem datiem LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fak., projekta pasniedzējs LU SZF/ SPPI pētnieka p.i. (Dr.) zinātniskais asistents, LU Vēstures un filozofijas fakultāte vieslektors, Baltijas Starptautiskā akadēmija; lektors, Finansu un grāmatvedības koledža; lektors, Latvijas Kultūras koledža; vieslektors, Vidzemes augstskola; zinātniskais asistents, LU Vēstures un filozofijas fakultāte; Veidojiet katram programmas līmenim un nosaukumam atsevišķu iedaļu, iekopējot rindu Doktora studiju programma (programmas līmenis un nosaukums, kursa nosaukums, apjoms kredītpunktos) Maģistra studiju programma (programmas līmenis un nosaukums, kursa nosaukums, apjoms kredītpunktos) Bakalaura studiju programma (programmas līmenis un nosaukums, kursa nosaukums, apjoms kredītpunktos) Bakalaura studiju programma Lietišķā vēsture Pagātnes informācijas avoti, Komunikāciju teorijas, Jauno laiku vēstures problēmas, Jaunāko laiku vēstures problēmas, Latvijas vēsture politiskajā komunikācijā Vieslekcijas Laika periods, iestādes nosaukums, valsts, kursa nosaukums, stundu skaits, programmas finansētājs Veidojiet katram notikumam atsevišķu sadaļu, iekopējot rindu Dalība pārbaudījumu komisijās Gads, tituls (komisijas priekšsēdētājs/loceklis), Rēzeknes Augstskola studiju programma Lietišķā vēsture Valsts pārbaudījumu komisijas priekšsēdētāja vietnieks 312

313 programmas līmenis (bakalaura, maģistra progr.), studiju programmas nosaukums, iestāde Akadēmiskā personāla un profesionālās kvalifikācijas speciālistu sagatavošana Doktori (doktora vārds, uzvārds; tēma, disertācijas aizstāvēšanas gads) Veidojiet katram doktoram atsevišķu sadaļu, iekopējot rindu Doktora disertāciju vadīšana (doktora vārds, uzvārds; tēma, studiju uzsākšanas gads) Veidojiet katram doktoram atsevišķu sadaļu, iekopējot rindu Maģistri (kopējais skaits) 5 Bakalauri (kopējais skaits) 7 Cita darba pieredze Veidojiet katram amatam atsevišķu sadaļu, iekopējot rindu. Sāciet ar jaunākajiem datiem Laika periods, amats, iestādes, struktūrvienības nosaukums Zinātnisko pētījumu virziens (-i) Virziena nosaukums Zinātniskās publikācijas starptautiski citējamās datubāzēs iekļautos izdevumos Bibliogrāfiskie dati (publikācijas nosaukums, avots, izdošanas vieta, izdevniecība, gads, Veidojiet katram virzienam atsevišķu sadaļu, iekopējot rindu Sociālā atmiņa Komunikācijas vēsture Vispārējā vēsture Sociālā vēsture Die Musik in der Okkupation. Das musikalische Leben und Schaff en in Lettland // Forschungen zur baltischen Geschichte 7. Tartu, 2012, S ; [Thomson Reuters Web of science] 313

314 lappuses, izdevuma kods), datu bāze (A&HCI, SSCI vai nozaru vadošajās datubāzes Thomson Reuters Web of science, SCOPUS, ERIH), līdzautori Zinātniskās publikācijas citos anonīmi recenzētos un starptautiski pieejamās datubāzēs iekļautos zinātniskos izdevumos Kopējais publikāciju skaits Informācija par publikācijām pēdējo 6 gadu laikā Bibliogrāfiskie dati (publikācijas nosaukums, avots, izdošanas vieta, izdevniecība, gads, lappuses, izdevuma kods), datu bāze (Web of Knowledge, EBSCO, Index Copernicus) vai atrodas ASV Kongresa bibliotēkas katalogos), līdzautori 13 K. Zellis. Atbrīvošanas un brīvības tematika okupācijas varu propagandā: Latvijas piemērs nacistu okupācijas laikā ( )// Baltijas Reģiona vēsture 20.gs gados./ Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti 24.sēj. R., LVIA, Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti 26.sēj. R., Latvijas Okupācijas muzeja biedrība, K.Zellis. Eine Überblickdarstellung zur lettischen Geschichte im Zweiten Weltkrieg aus deutscher Feder. // Forschungen zur baltischen Geschichte 5. Tartu, K.Zellis. Recenzija grām. Polija un gada starptautiskā krīze Eiropā.// Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls Nr. 3. K. Zellis. Latviešu vēsturiskuma izpratnes rekonstrukcija nacionālsociālistiskās Vācijas okupācijas laikā.// Pēdējais karš: Atmiņas un traumas komunikācija./red.m. Kaprāns,V. Zelče R., LU SZF SPPI, K.Zellis. Recenz.grāmatai.,Рочко И. Евреи в Латгалии. Исторические очерки.// Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls Nr.1. K.Zellis. Recenzija par Vācijas vēstures muzeja (DHM) izstādi Hitlers un vācieši: tautas kopiena un noziegumi ( Hitler und die Deutschen: Volksgemeinschaft und Verbrechen) // Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls Nr.1. K. Zellis. Latviešu vēsturiskuma izpratnes rekonstrukcija nacionālsociālistiskās Vācijas okupācijas laikā.// Pēdējais karš: Atmiņas un traumas komunikācija. Otrais, paplašinātais izdevums. /Red.M. Kaprāns,V. Zelče R., LU SZF SPPI, K.Zellis. 8./9.maijs un tā atspoguļojums vēstures literatūrā.// Karojošā piemiņa. 16.marts un 9.maijs./ Red.N. Muižnieks, V.Zelča. R., Zinātne,

315 Citas publikācijas a) Kaspars Zellis. Beschprechung - Ēriks Jēkabsons: Aizmirstie karavīri ebreji Latvijas armijā gadā [DievergessenenSoldaten diejudenin der lettischenarmee //Forschungen zur baltischen Geschichte. Bd.9. Tartu, S b) Kaspars Zellis. Recenzija: Svetlana Bogojavlenska. Die jüdische Gesellschafti n Kurlandund Riga Paderborn: FerdinadSchöning, 2012.// Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls nr lpp. Iesniegtie: c) Pirmais pasaules karš Latvijas sociālajā atmiņā iesniegts Forschungen zur baltischen Geschichte. d) Pirmais pasaules karš Latvijas kultūras atmiņā gados iesniegts Latvijas Vēstures institūta žurnālam. e) Remembering genocide: extermination of Roma during the Second World War in Latvia ( with Ieva Garda Rozenberga) iesniegts Balcan and Baltic states inunited Europe., konferences rakstu krājumam f) Kaspars Zellis. Beschprechung - Ēriks Jēkabsons: Aizmirstie karavīri ebreji Latvijas armijā gadā [DievergessenenSoldaten diejudenin der lettischenarmee //Forschungen zur baltischen Geschichte. Bd.9. Tartu, S g) Kaspars Zellis. Recenzija: Svetlana Bogojavlenska. Die jüdische Gesellschafti nkurlandund Riga Paderborn: FerdinadSchöning, 2012.// Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls nr lpp. Iesniegtie: h) Pirmais pasaules karš Latvijas sociālajā atmiņā iesniegts Forschungen zur baltischen Geschichte. i) Pirmais pasaules karš Latvijas kultūras atmiņā gados iesniegts Latvijas Vēstures institūta žurnālam. j) Remembering genocide: extermination of Roma during the Second World War in Latvia ( with Ieva Garda Rozenberga) iesniegts Balcan and Baltic states inunited Europe., konferences rakstu krājumam Raksti presē un interneta izdevumos. a) Kaspars Zellis. Atmiņas versija: savējie un svešie Latvijas Republikā gados.// Tīrraksts Nr lpp. b) Kaspars Zellis. Ļaunprātīga vēstures privatizācija.// Rīgas Laiks nr.3. 9.lpp. c) Kaspars Zellis. Mežabrāļi un pagātnes reprezentācijas. Māris Rungulis Lapsu kalniņa mīklas

316 d) Kaspars Zellis. Griežot dzelzs priekškaru. Kaspars Zellis. Atmiņas versija: savējie un svešie Latvijas Republikā gados.// Tīrraksts Nr lpp. Kaspars Zellis. Ļaunprātīga vēstures privatizācija.// Rīgas Laiks nr.3. 9.lpp. Kaspars Zellis. Mežabrāļi un pagātnes reprezentācijas. Māris Rungulis Lapsu kalniņa mīklas. Kaspars Zellis. Griežot dzelzs priekškaru. Kopējais publikāciju skaits Informācija par publikācijām pēdējo sešu gadu laikā Bibliogrāfiskie dati (publikācijas nosaukums, avots, izdošanas vieta, izdevniecība, gads, lappuses, izdevuma kods), līdzautori Veidojiet katrai publikācijai atsevišķu sadaļu, iekopējot rindu. Sāciet ar jaunākajiem datiem K.Zellis. Recenzija grām. Latvijas Kara muzeja gadagrāmata IX.// Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls Nr.2. K. Зеллис. Организация и тематика пропаганды националсоциалиcтического оккупационного режима в Латвии Пропаганда «новой историчности»// Вторая Мировая война и страны Балтии гг. Рига, K. Zellis. Alkohols ikdienas dzīves vēsturē: Latvijas piemērs nacistiskās Vācijas okupācijas laikā ( ).// Krogs Eiropas kultūras telpā. Komparavistikas institūta almanahs -13.sēj.. Daugavpils, Saule, K. Зеллис. Пропаганда нацистской Германии и общественное информационное пространство в Остланде. // Беларусь i Германiя: Гисторыя i сучаснасць. Выпуск 7. Книга 2. Мiнск, 2009 K.Zellis. Recenzija grām. K.Kļaviņš. Apstāvēšana.// Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls Nr.3 K.Zellis. Book Review. Dribins L. (ED.) Latvian Jews and the Soviet Power // Ethnicity Nr.2. K. Зеллис. Русские в Латвии в период нацистской оккупации: между пропагандай и дейцтвительностью.// Беларусь i Германiя: Гисторыя i сучаснасць. Выпуск 9. Мiнск, K.Zellis. Recenzija grām. Latvijas Kara muzeja gadagrāmata X.// Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls Nr.1. K.Zellis. Nacionālsociālistiskās Vācijas okupācijas režīma propaganda Latvijā, ( ): promocijas darba kopsavilkums doktora zinātniskā grāda iegūšanai vēstures nozarē, apakšnozare: vispārējā vēsture. Propaganda of the occupation regime of national socialistic Germany in Latvia, ( ): Summary of the 316

317 Doctoral Thesis. R.,LU, Zellis.K. Probleme der Geschichte Lettlands. Der I.Kongress der Historiker Lettlands.// Zapiski Historycznie. Tom LXXI Rok 2011, Zeszyt 4. Torun, K.Zellis (kopā ar V.Zelči, D.Eglīti) Latviešu strēlnieku korpusa biogrāfijas mets. Grām: Kacena V. Kājāmgājējs karā. Latviešu kara stāsti. Rīga, Mansards, K.Zellis. recenzija grām. Klotiņš A. (red.) Mūzika okupācijā. Latvijas mūzikas dzīve un jaunrade // Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls Nr.2. K.Zellis. Diskusija Runājot par karu un politiku: Otrā pasaules kara vēsture un atmiņa Latvijā un Krievijā LU Vēstures un filozofijas fakultātē. // Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls Nr.2. Зеллис K. Пропаганда нацистской Германии в Прибалтике в гг. (на примере генерального округа «Латвия»).// Bеликая Oтечественная война Год: Исследования, документы, комментарии. - Москва, Издательство Главного архивного управления города Москвы, Monogrāfijas Bibliogrāfiskie dati (monogrāfijas nosaukums, izdošanas vieta, izdevniecība, gads, lappuses, izdevuma kods), līdzautori Veidojiet katrai monogrāfijai atsevišķu sadaļu, iekopējot rindu. Sāciet ar jaunākajiem datiem K. Zellis Ilūziju un baiļu mašinērija. Propaganda nacistu okupētajā Latvijā: vara, mediju un sabiedrība ( ). Rīga:Mansards, 2012.ISBN K. Zellis (kopā ar I.Lipša, J.Keruss, I.Runce). LU Vēstures un filozofijas fakultātes vēsture padomju laikā: Personības, struktūras, idejas ( ). 2.izdevums. R., LU Akadēmiskais apgāds, K. Zellis (kopā ar I.Lipša, J.Keruss, I.Runce). LU Vēstures un filozofijas fakultātes vēsture padomju laikā: Personības, struktūras, idejas ( ). R., LU Akadēmiskais apgāds, 2010 Mācību un metodiskā literatūra Bibliogrāfiskie dati (literatūras nosaukums, avots, izdošanas vieta, izdevniecība, gads, lappuses, izdevuma kods), līdzautori Veidojiet katrai literatūrai atsevišķu sadaļu, iekopējot rindu. Sāciet ar jaunākajiem datiem 317

318 Citu mācību metodiskie materiāli (t.sk. audio, video, MOODLE materiāli) Gads, materiāla nosaukums, izdevējs Veidojiet katram materiālam atsevišķu sadaļu, iekopējot rindu. Sāciet ar jaunākajiem datiem Zinātniski pētnieciskā darbība Konferences Kopējais konferenču skaits Informācija par konferencēm pēdējo 6 gadu laikā (referāta nosaukums, konferences nosaukums, konferences organizators, norises vieta (pilsēta, valsts), datums 48. Lekcija: Starp Eiropu un Krieviju: Otrais pasaules karš Latvijas sociālajā atmiņā. e) Nolasīta lekcija Pirmais pasaules karš Latvijas sociālajā atmiņā, Latvijas Nacionālā Veidojiet katrai konferencei atsevišķu sadaļu, iekopējot rindu. Sāciet ar jaunākajiem datiem 3. starptautiskā zinātniskā konference Autors. Teksts.Laikmets, Rēzeknes Augstskola,2014. g aprīlis. Referāts Literātu ieguldījums autoritārās ideoloģijas izveidošanā: Sabiedrisko lietu ministrijas Propagandas daļas dokumentu studijas. (kopā ar Inetu Lipšu, LU LVI) LU LFMI konference Meklējumi un atradumi, Rīga, LU, 2014.g maijs. referāts: Vēstures kari Latvijā: pagātnes reprezentāciju konflikti gados. Starptautiska zinātniska konference Беларусь i Германiя: Гисторыя i сучаснасць Minska, Minskas Valsts lingvinistiskā universitāte, 2014.g. 11.aprīlis. Referāts: Геноцид цыган на территории оккупированной Латвии гг Kolokvijs No dzīvesstāsta līdz atmiņu politikai, Birojnīca, Rīga g. 8.maijs. Lekcija: Starp Eiropu un Krieviju: Otrais pasaules karš Latvijas sociālajā atmiņā. Nolasīta lekcija Pirmais pasaules karš Latvijas sociālajā atmiņā, Latvijas Nacionālā Bibliotēka, izstādes "Bēgt un atgriezties: Pirmā pasaules kara pieredze" atklāšanā, 2014.g. 18. Septembris. The Institute of Ethnology and Folklore Studies with Ethnographi cmuseum of the Bulgarian Academy of Sciences konference Balcan and Baltic states in United Europe., Sofija, 2014.g. 1.3.okt Referāts: Starptautiska zinātniska konference Zinātnieka ētika: Latvija, Baltija, Eiropa sept.2012., Rīga, LU. 318

319 LU LVI starptautiska zinātniska konference Baltijas valstis PSRS sastāvā: no poststaļinisma līdz pārbūvei ", Rīga, 2012.gada 19.aprīlis. Valsts programmas Nacionālā identitāte projekta Latvijas sociālā atmiņa un identitāte konference Sociālā atmiņa un lokālā identitāte. Vidzemes Augstskola, Valmiera, 2011.gada 2.decembris Apvienotais pasaules latviešu zinātnieku III kongress un Letonikas IV kongress Zinātne, sabiedrība un nacionālā identitāte, sekcija Latvijas sociālā atmiņa un nacionālā identitāte. LU Sociālo zinātņu fakultāte, Rīga, gada 25. oktobris. Latvijas vēsturnieku I kongresa sekcija Latvijas sociālā un kultūras vēsture. Rīga, LU Vēstures un filozofijas fakultāte, Rīga, gada 17. Septembris Sanktpēterburgas Hercena pedagoģiskās universitātes Sociālo zinātņu fakultātes starptautiskā konference «1941 год в документах и свидетельствах», Sanktpēterburga, 2011.gada novembris. The 9th Conference on Baltic Studies in Europe at Södertörn University Transitions, Visions an d Beyond. Södertörn University, Stokholm, June, Latvijas Universitātes 69. konferences sekcija Sociālā atmiņa, identitāte un kultūra Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātē gada 11. Februārī Daugavpils Universitātes Humanitārās fakultātes XXI zinātniskie lasījumi, 2011.g janv. LU Sociālo zinātņu fakultātes,sociālo un politisko pētījumu institūta valsts programmas Nacionālā identitāte projekta Latvijas sociālā atmiņa un identitāte simpozijs Pēdējais karš. Traumas komunikācija 2010.g. 17.dec. LU. Minskas Valsts Lingvistikas universitātes starptautiskā zinātniskā konference Беларусь i Германия: гiстория i сучаснасць (Minska, 2010.g.8.aprīlis) Latvijas Vēsturnieku komisijas, Latvijas Okupācijas muzeja un Gētes institūta starptautiskā konference Okupācija, kolaborācija, pretošanās: vēsture un vēstures uztvere Rīgā, oktobris. Eksperta darbība Datums, komisijas/ padomes/ darba grupas nosaukums LZP eksperts ( 2014.g. janvāra) Veidojiet katrai darbībai atsevišķu sadaļu, iekopējot rindu. Sāciet ar jaunākajiem datiem 2012; LKM, Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādņu gadam Rīcības plāna pasākuma nr īstenošana; ISEC - vēstures izglītības standarta vidusskolai izstrādes 319

320 ekspertu komisija Citas zinātniskā darba aktivitātes Nosaukums (konferences orgkomiteja, tml.), tituls (priekšsēdētājs, loceklis, u.c.), gads Dalība projektos Laika periods (no...līdz..., norādot mēnesi un gadu), projekta nosaukums, amats projektā, finansējuma avots Darbs koleģiālajās lēmējinstitūcijās Veidojiet katrai aktivitātei atsevišķu sadaļu, iekopējot rindu. Sāciet ar jaunākajiem datiem Veidojiet katram projektam atsevišķu sadaļu, iekopējot rindu. Sāciet ar jaunākajiem datiem Latvijas Zinātnes Padomes finansētais projekts - grants Ārējais faktors Latvijas 20.gadsimta vēsturē. LU Vēstures un filozofijas fakultāte zin.asistents (no ) LU pētnieciskā projekta Latviešu un cittautiešu faktors Latvijas vēsturē pētnieks.(no g.) LU pētnieciskā projekta LU Vēstures un filozofijas fakultātes vēsture padomju periodā: personības, struktūras, idejas zin.asistents. ( ) Valsts pētījumu programma Nacionālā identitāte. Latvijas vēsture, sociālā atmiņa un identitāte no 2010.g. LU promocijas padomes loceklis vēsturē ( no 2014.g. jūnija) Nosaukums (Satversmes sapulce, Senāts, Revīzijas komisija, Šķīrējtiesa, Profesoru padome, Promocijas padome, u.c.), tituls (priekšsēdētājs, vietnieks, loceklis,u.c.), periods Neformālās izglītības un kursu vadība 320

321 Kursa nosaukums, iestādes nosaukums, stundas Dalība profesionālās, sabiedriskās organizācijās Laika periods (no...līdz..., norādot mēnesi un gadu), nosaukums, statuss (priekšsēdētājs, loceklis, biedrs, u.t.t.) Profesionālās pilnveides kursi/ stažēšanās Kursi (programmas nosaukums, kursu tēma, iestāde, stundu/ kredītpunktu skaits, gads) Stažēšanās (pilsēta, valsts, iestāde, veicamā darbība, periods) Saņemtie apbalvojumi Nosaukums, izdevējs, apbalvojuma numurs, datums Valodu prasmes Dzimtā valoda Citu valodu pašnovērtējums Latviešu Sapratne Runāšana R a k s t ī š a n a 321

322 Eiropas līmenis (*) Valoda vāc u Valoda Angļu Klausīšan ās D E E N G R U S Lasīšana Dialogs Monolog s C1 C2 B2 C1 B 2 B2 C1 A2 B1 B 1 C2 C2 C2 C2 C 1 (*) Eiropas kopīgām pamatnostādnēm valodu apguvē atbilstošs līmenis 2014.g.30. sept. Paraksts 322

323 Curriculum Vitae Personas dati Uzvārds / Vārds Darba vietas adrese Tālrunis, mobilais tālrunis e-pasts Dzimšanas datums Izglītība Grāda iegūšanas gads, zinātniskais grāds, tā saīsinājums, nozare, apakšnozare, absolvētās izglītības iestādes nosaukums Darba pieredze akadēmiskajos amatos Laika periods akadēmiskais amats, iestādes, struktūrvienības nosaukums Vilcāne Antonija Akadēmijas laukums 1, Rīga, LV 1050 Mob vilcaneantonija@inbox.lv , LU Vēstures un filozofojas fakultāte, vēsturnieks, vēstures un sabiedrības mācības pasniedzējs 2001.g., vēstures zinātņu doktore, Dr. hist., vēstures nozare, apakšnozare arheoloģija, promocijas darbs Latgaļu kultūras veidošanās dzelzs laikmetā, gs. (pēc Dubnas baseina arheoloģiskā materiāla) no , vadošā pētniece , pētniece , asistente, LU Latvijas vēstures institūts, Arheoloģijas nodaļa , jaunākā zinātniskā līdzstrādniece, LPSR ZA Latvijas PSR Vēstures institūts, Arheoloģijas nodaļa Cita darba pieredze Laika periods, amats, iestādes, struktūrvienības nosaukums no Rēzeknes augstskola, Humanitāro un juridisko zinātņu fakultāte, viesdocente, daļa no studiju kursa Arheoloģija un etnogrāfija 323

324 , Latvijas Nacionālais Vēstures muzejs, Arheoloģijas nodaļa, pētnieks Zinātnisko pētījumu virziens (-i) Zinātniskās publikācijas starptautiski citējamās datubāzēs iekļautos izdevumos Datu bāzes (A&HCI, SSCI vai nozaru vadošajās datubāzes Thomson Reuters Web of science, SCOPUS, ERIH Kopējais publikāciju skaits Grāmatas Konferences Eksperta darbība Datums, komisijas/ padomes/ darba grupas nosaukums Citas zinātniskā darba aktivitātes Konferenču organizēšana Zinātnisko izdevumu redkolēģijas, krājumu sastādīšana Arheoloģiskās Latvijas senvēsture, dzelzs laikmeta arheoloģija LZP Humanitāro un sociālo zinātņu nozare, arheoloģija ( ) Starptautiska konference No apmetnēm līdz mūra pilīm: dzīvesvietas cauri laikmetiem. Arheologam Adolfam Stubavam-100, Rīga, 2013, oktobris, orgkomitejas priekšēdētāja Arheologu atskaites sesija par pētījumiem Latvija gadā, 2012g., 26.aprīlī, organizators LU LVI, orgkomitejas priekšsēdētāja Arheologu atskaites sesija par pētījumiem Latvija gadā, 2010, aprīlī, organizators LU LVI, orgkomitejas priekšēdētāja Starptautiska konference Arheoloģija un laiks. Profesoram Fr. Balodim -125., septembris, 2007, organizatori: LU LVI, VKPAI, LNVM, Valmieras NM, orgkomitejas locekle Arheologu atskaites sesija par pētījumiem Latvija gadā, 2008, 18. aprīlī, organizators LU LVI, orgkomitejas priekšsēdētāja Žurnāla Latvijas Vēstures institūta Žurnāls redkolēģijas locekle, no 2010.Krājuma Arheoloģija un etnogrāfija 24, 25., 26. laid., redkolēģijas locekle, krājuma sastādītāja, redaktore Krājuma Arheologu pētījumi Latvijā gadā, krājuma sastādītāja (2009.), redkolēģijas locekle, no 2009.Brīvkalne E. Mežotnes pilskalna depozīts.- Nordik, 2009, izdevuma zinātniskā redaktore 324

325 ekspedīcijas (skaits) Dalība projektos un projektu vadība 25 LZP grants Nr. 276/2012 Virzoties uz jaunu Latvijas aizvēsturi: ilgtermiņa pārmaiņu izsekošana pēc dzīvesvietu un apbedījumu datiem/towards a new prehistory of Latvia: tracing long-term change from habitations and burials (projekta vad. Dr. habil. hist. A.Vasks), , galvenā izpildītāja Igaunijas Latvijas Krievijas Pārrobežu sadarbības programmas ietvaros projekts "Arheoloģija, vara un sabiedrība: sadarbība arheoloģiskā mantojuma saglabāšanai", (AAC ), ERLI-191, g., partnera un valsts koordinatore LZP grants Materiālās un garīgās kultūras attīstības tendences Latvijā gs g., vadītāja LZP sadarbības projekts: Humanitāro zinātņu virtuālā enciklopēdija: personālijas, avoti, termini ( ), galvenā izpildītāja Trīspusīgs (Zviedrija-Latvija- Baltkrievija) sadarbības projekts Vēsture vieno tautas ( History Uniting peoples ), 2008.g., ekspedīcijas vadītāja Valsts programma Letonica Latvijas arheoloģijas avotu izpēte un publicēšana, g., izpildītāja Darbs koleģiālajās lēmējinstitūcijās Dalība profesionālās, sabiedriskās organizācijās LZP grants Latvijas iedzīvotāju kultūra gs. Baltijas ekonomisko un politisko notikumu kontekstā, g., izpildītāja LU Latvijas vēstures institūta Zinātnes padome, locekle, no 2006.gada LU Latvijas vēstures institūta Arheoloģijas nodaļas vadītāja, no gada Saņemtie apbalvojumi Latvijas Arheologu biedrība, no gada, biedrs Dzimtā valoda Svešvalodas Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas un biedrības ICOMOS Atzinības raksts par kultūras mantojuma izpēti (2013) Balva par ieguldījumu senās Jersikas izpētē, biedrība Daugavas savienība (2008). Broņislava Spūļa prēmija par Latgales vēstures izpēti un kultūras mantojuma izpēti, Preiļu rajona dome (2007). Latviešu Krievu, angļu 325

326 Dzimtā valoda Svešvalodas Latviešu Krievu. angļu Latviešu valoda Krievu val., angļu valoda

327 Pielikums 4.2. Par katras studiju programmas apgūšanu izsniedzamā diploma pielikuma paraugs (aizpildīts) Pielikums Akadēmiskā bakalaura studiju programmas Lietišķā vēsture absolventa diploma pielikums 327

328 328

329 329

330 330

331 331

332 Pielikums Profesionālā maģistra studiju programmas Arhīvniecība absolventa diploma pielikums 332

333 333

334 Pielikums 4.3. Dokumenti, kas apliecina, ka gadījumā, ja studiju programmu likvidē, pieteicējs nodrošinās attiecīgās studiju programmas studējošajiem iespēju turpināt izglītības ieguvi citā studiju programmā vai citā augstskolā vai koledžā (finansiālais pamatojums vai līgums ar citu akreditētu augstskolu vai koledžu) Pielikums Vienošanās starp RA un LU par studiju programmu Lietišķā vēsture 334

335 335

336 Pielikums Vienošanās starp RA un LU par studiju programmu Arhīvniecība 336

337 337

338 Pielikums 4.4. Studējošo, absolventu, darba devēju aptauju materiāli Bakalaura studiju programmas Lietišķā vēsture 2014./2015.st.g. studentu aptauju rezultātu apkopojuma paraugi Anketa Nr. 1 1.Vai Jūs apmierina studiju programma, kuru esat izvēlējies? 2.Studiju kursu svarīguma vērtējums 3.Docētāju darba kvalitātes līmeņa vērtējums 338

339 Profesionālās maģistra studiju programmas Arhīvniecība studentu aptaujas rezultātu apkopojums 1.Vai Jūs apmierina studiju programma, kuru esat izvēlējies? 2. Docētāju darba kvalitātes līmeņa vērtējums 339

340 Akadēmiskā bakalaura studiju programmas Lietišķā vēsture četru darba devēju aptauju materiālu apkopojums Aptauja par jauno speciālistu zināšanām, prasmēm un profesionālo kompetenci 1. Ja esat darba devējs Rēzeknes Augstskolas akadēmiskā bakalaura studiju programmas Lietišķā vēsture absolventam,lūdzu, izvērtējiet darbinieka/u zināšanu, prasmju un profesionālās kompetences līmeni. Šie dati ir nepieciešami studiju programmas pašvērtējumam. Ginta Vītola Zināšanas, prasmes, Kompetences Intereses un zināšanas vēsturē un kultūras vēsturē Atvērtība inovācijām un jaunu darba uzdevumu veikšanai Lietotāju, apmeklētāju apkalpošana Darbs ar elektronisko katalogu un datubāzēm Darbs ar fondu/ krājuma materiāliem Inovāciju un jaunu sadarbības ar sabiedrību formu/ pakalpojumu ieviešana Komunikācijas prasmes, Saskarsme ar kolēģiem Atbildība par uzticētajiem pienākumiem, prasme strādāt patstāvīgi Prasme prezentēt un argumentēt savu viedokli Ļoti augsts Augsts Apmierinošs XX X X X XXX Zems Ļoti zems Nevaru novērtēt XXX X XX X XX X X XX XX XX XX XXX X X X XX X 340

341 Spēja plānot un organizēt darba laiku Nozares normatīvo dokumentu pārzināšana Projektu izstrāde un vadība Vēlme apgūt jaunas zināšanas un pielietot tās praksē (kursu apmeklēšana, tālākās studijas) Svešvalodu zināšanas Datorprasme Citas veikt pārbaudes dokumentu pārvaldības jomā organizēt tikšanās ar jauniešiem veikt uz muzeja krājuma materiāliem balstītus pētījumus plānot saražotās produkcijas realizēšanu XX X XXX X XXX X X XX X X X X X XXX X X X X X X X 1. Kādas ir svarīgākās prasības, kas tiek izvirzītas, pieņemot darbā jaunus darbiniekus Jūsu vadītajā institūcijā? Konkrētie nosacījumu projektam vecums, bezdarbnieka statuss utt. Vēsturnieka izglītība, profesionālās iemaņas darbam ar dokumentiem. Interese par reģiona vēsturi un zinātniski pētnieciskā darba pieredze Spēja uzņemties vadību konkurētspējas priekšrocību attīstīšanā, izraugoties un ieinteresējot darbiniekus, kuri var sasniegt augstāko darbinieku produktivitātes līmeni 2. Kam, jūsuprāt, jāpievērš lielāka vērība jauno vēsturnieku lietišķo prasmju nodrošināšanā augstskolas studiju procesā? Apgūto zināšanu pilnveidošanai praksē. Grūti komentēt, bet konkrētajā gadījumā darba pienākumi ir saistīti ar pasākumu organizēšanas kompetenci un atvērtību inovācijām. Zinātniski pētnieciskā darba iemaņu pilnveidei, muzeja darba prakšu apjoma palielināšanai Vadībzinātnes teorētiskai un praktiskai apguvei Profesionālā maģistra studiju programmas Arhīvniecība sešu darba devēju aptauju materiāli Aptauja par jauno speciālistu zināšanām, prasmēm un profesionālo kompetenci 341

342 1. Ja esat darba devējs Rēzeknes Augstskolas profesionālā maģistra studiju programmas Arhīvniecība absolventam, lūdzu, izvērtējiet darbinieka/u zināšanu, prasmju un profesionālās kompetences līmeni. Šie dati ir nepieciešami studiju programmas pašvērtējumam. Zināšanas, prasmes, Kompetences Intereses un zināšanas dokumentu veidošanā un saglabāšanā Atvērtība inovācijām un jaunu darba uzdevumu veikšanai Lietotāju, apmeklētāju apkalpošana Darbs ar elektronisko katalogu un datubāzēm Darbs ar dokumentu fondu/ krājuma materiāliem Inovāciju un jaunu sadarbības ar sabiedrību formu/ pakalpojumu ieviešana Komunikācijas prasmes, saskarsme ar kolēģiem Atbildība par uzticētajiem pienākumiem, prasme strādāt patstāvīgi Prasme prezentēt un argumentēt savu viedokli Spēja plānot un organizēt darba laiku Nozares normatīvo dokumentu pārzināšana Projektu izstrāde un vadība Vēlme apgūt jaunas zināšanas un pielietot tās praksē (kursu apmeklēšana, tālākās studijas) Svešvalodu zināšanas Datorprasme Citas Vadītāja kompetence un erudīcija Ne vien izpildītāja, bet arī pasākumu organizatora kompetence Reglamenta ievērošanas kompetence, atbilstība Ļoti augsts Augsts Apmierinošs XX XXX X X XXX XX XX XXXX XXXX XX XXXX X X X XXXXX XXX XXX XXX XXX X XXX XX XX XXX X XXXX XX XXXX Zems Ļoti zems Nevaru novērtēt XXXX XX XXXX XX XX XXXXXX X X X 342

343 deleģēto pienākumu apjomam Spēja iegūtās speciālās dokumentu pārvaldības zināšanas, prasmes un X pieredzi izmantot bāriņtiesas darbībā Nepieciešamās zināšanas, profesionālā pieredze, X X izpratne par sadarbību ar sabiedrību Kādas ir svarīgākās prasības, kas tiek izvirzītas, pieņemot darbā jaunus darbiniekus Jūsu vadītajā institūcijā? Iegūtā izglītība un kvalifikācija. Kā arī darbiniekam jābūt atbildīgam, paredzot savas darbības tālākās sekas un izmantojot savas zināšanas, prasmes, iemaņas un darba pieredzi, lai sasniegtu profesionāli visaugstāko rezultātu, jābūt godīgam un taisnīgam utt. Spēja stimulēt produktivitāti un izmantot cilvēku talantus, lai sasniegtu konkurētspējas priekšrocības. Darbiniekam ir jāspēj koncentrēties uz savu kolēģu vērtību sistēmu, kura ir darba kolektīva tēlu veidojošs resurss Jāspēj strādāt komandā Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmantošanas prasmes Kam, jūsuprāt, jāpievērš lielāka vērība arhīvniecības specialistu lietišķo prasmju un teorētisko zināšanu nodrošināšanā augstskolas studiju procesā? Lielāka vērība jāpievērš tieši praktiskām nodarbībām. Programma piedāvā vairākas prakses, bet strādājošiem studentiem ir ļoti grūti apvienot praksi ar darbu, šeit ir runa par praksi LNA zonālajos arhīvos, jo šeit gūtās zināšanas un praktiskās iemaņas ir neatsveramas. Studējošo spējai pilnveidot sevī kompetenci, kas atbilstu izcilas vai pilnībā sekmīgas darba izpildes mērāmajiem indikatoriem Nepieciešams lielāku vērību pievērst tieši elektronisko dokumentu lietu veidošanas un sakārtošanas prasmju nostiprināšanai. Jāpievērš uzmanība arī teorētiskajām pieejām, izskaidrojot, kāpēc mācīšanās pieredze var dot ieguvumu ne tikai konkrētas institūcijas darbiniekiem un viņu ģimenēm, bet arī to, kā piemērot teorētiskos principus mūžizglītībai, t.i., ieviest kursus, kas padziļina izpratni, ka tālākizglītības iegūtie sociālie labumi ir savstarpēji papildinoši Vērība jāpievērš arī pasniedzēju kompetencei un atbildībai par sava studiju kursa satura aktualizēšanu Akadēmiskā bakalaura studiju programmas Lietišķā vēsture 2014./2015. studiju gada absolventu aptaujas kopsavilkums 1. Vai Jūs apmierina iegūtā bakalaura izglītība? (4 apmierina pilnībā; 1 drīzāk apmierina, drīzāk neapmierina; neapmierina) 2. Jūs strādājat vai turpināt studijas maģistrantūrā Studēju maģistratūrā 4 Strādā 343

344 Ogres novada pašvaldībā veic lietveža-arhivāra pienākumus, Rēzeknes Kultūrvēstures muzejā kultūrvēstures speciālists, Ārrindas zemessargs un pasūtījumu izpildīšanas un veikšanas speciālists zemnieku saimniecība Lapegles 2 RA Sabiedrisko attiecību nodaļā Divas absolventes pagaidām studijas neturpina ģimenes apstākļu dēļ, viena no viņām nestrādā sakarā ar ģimenes pieaugumu. 3. Nosauciet docētājus, kuriem ir būtiska nozīme Jūsu personības pilnveidē! Pamatojiet savu izvēli.( K. Zellis 5; V. Čakša 5; I. Brīvere 3; Ivanovs 2; P. Kivrāns 1; V. Malahovskis 1; K. Abricka 1. Pamatojums: K. Zellis ir izcils zinātnieks un pedagogs; V. Čakša ar saviem pētījumiem un monogrāfijām apliecināja zinātniskās intereses, iemācīja pētīt vēsturi, veidot zinātnisko darbu, organizēja visus vēsturnieku kopējos pasākumus, kas paplašināja redzesloku un veidoja praktiskās, piemēram, intervēšanas, periodikas pētīšanas u.c. iemaņas; I. Brīvere prata aizraut ar neikdienišķām nodarbībām ārpus auditorijām, prata ievirzīt pētnieciskās intereses; P. Kivrāns labsirdīgs cilvēks, K. Abricka mācīja strādāt arhīvā; V. Malahovskis iedvesmoja ar personīgo pētnieka paraugu; A. Ivanovs plašas zināšanas arhīvniecībā un historiogrāfijā). 4. Nosauciet apgūtos studiju kursus, kuriem ir būtiska loma Jūsu teorētisko zināšanu nodrošināšanā, dzīves darbības un karjeras veidošanā! (Arheoloģija un etnogrāfija, Pagātnes informācijas avoti, Sociālā atmiņa, Latvijas/Latgales un pasaules kultūras mantojums, Historiogrāfija, Periodika vēstures pētījumos, Jauno un jaunāko laiku vēsture) 5. Nosauciet studiju programmas ietvaros realizētos pasākumus, kuriem ir būtiska nozīme Jūsu dzīves darbības ievirzē! (Muzeja un arhīva prakses, Studentu konferences, Kolektīvās dažādu Latvijas novadu un pilsētu muzeju apskates ekskursijas katru pavasari, mutvārdu vēstures ekspedīcija, Zinātnieku nakts, Rēzeknes informācijas dienestu iepazīšana, Latgales kultūrvēstures muzeja ekspozīciju apskate) Jautājums/ līmenis Ļoti labs Labs Novērtējat studiju programmā iesaistīto docētāju kvalifikāciju un ieinteresētību Jūsu kompetences padziļināšanā XX XX Gandrī z labs X Vidēj s Zems Nevaru atbildēt 344

345 Novērtējat sadarbību ar saviem zinātniskā darba vadītājiem Novērtējiet studiju programmā iegūto teorētisko zināšanu līmeni dzīves darbības un karjeras veidošanā Novērtējiet apgūto praktisko iemaņu līmeni dzīves darbības un karjeras veidošanā X X XXX X XX X XX X XX Pielikums 4.5. Prakses līgumi vai tās personas izsniegtas izziņas, kas nodrošinās prakses vietas, kā arī prakses nolikumi Pielikums Arhīva prakses līguma paraugs 345

346 346

347 347

348 Pielikums Muzeja prakses līgumu paraugi 348

349 349

350 Pielikums Metodiskie norādījumi par muzeja praksi Apstiprināts Vēstures un filosofijas katedras sēdē Protokols Nr. 2 Katedras vadītāja: V. Čakša Rēzeknes Augstskola Informācijas un komunikācijas studiju virziens Metodiskie norādījumi par MUZEJA PRAKSI akadēmiskā bakalaura studiju programmas Lietišķā vēsture studējošajiem Izstrādājusi lektore Valda Čakša 1. Vispārīgie noteikumi 1.1. Viena no vēstures specialitātes studiju programmas realizācijas iespējām ir darbs muzejā, kur var iegūt materiālus gan studiju kursu padziļinātai apgūšanai, gan studiju darbu un bakalaura darbu izstrādei Muzeja prakse ir kā praktisks noslēgums kursam Muzejmācība un muzeja prakse. Muzeja darba iemaņas var atvieglot absolventa iekārtošanos darbā.2 2. Muzeja prakses mērķi: Iepazīstināt studentus ar muzeju kā politiskās, sociālekonomiskās un kultūras vēstures specifisku avotu krātuvi un tā lomu pētniecības darbā, kā arī vēsturisko zināšanu propagandā un sabiedrības izglītošanā. Dot iespēju studentiem iegūt elementāras muzeja darba iemaņas un rosināt interesi par zinātniski pētniecisko darbu. 3. Muzeja prakses uzdevumi 350

351 3.1. Iepazīties ar muzeja profilu un darba specifiku, tā darba organizāciju, krājumu un ekspozīcijām muzejā Iegūt prasmes plānot, organizēt un izvērtēt vēsturnieka (novadpētnieka) darba procesu muzejā Praksē aprobēt studiju kursa apguves laikā iegūtās teorētiskās zināšanas, prasmes un iemaņas. 4. Muzeja prakses organizācija 4.1.Muzeja prakses ilgums ir divas nedēļas, apjoms divi kredītpunkti (80 stundas), tā notiek ceturtā semestra beigās. 4.2.Prakses vietu students var brīvi izvēlēties jebkurā valsts akreditētā Latvijas/ārvalstu muzejā, kurā ir vēstures nodaļa un kur prakses vadītājs ir ar vismaz piecu gadu darba stāžu. Izņēmuma gadījumā praksi var iziet arī atsevišķu kultūras, mākslas, tehnikas u.c. nozaru muzejā, taču ievērojot noteikumu par prakses vadītāja darba stāžu Praksi organizē studiju kursa Muzejmācība un muzeja prakse docētājs vai arī par prakses vietu vienojas students, par to savlaicīgi informējot studiju kursa docētāju Par prakses mērķi, uzdevumiem, gaitu un atskaitēm studentus informē studiju kursa Muzejmācība un muzeja prakse docētājs. 5. Muzeja prakses norise 5.1. Muzeja praksi sāk ar prakses ievadsemināru teorētiskā studiju kursa noslēgumā, kura docētājs izskaidro prakses uzdevumus un atskaites prasības. 5.2.Prakses sākumā notiek organizatoriska sapulce tiešajā prakses vietā (ja praksi vienkopus iziet visa grupa), kurā studenti iepazīstas ar muzeju, tā iekšējiem kārtības noteikumiem, ekspozīcijām, krājumu, darbiniekiem un tradīcijām, kā arī ar veicamā darba saturu un formām Darbs dažādās muzeju nodaļās. Vēlams iespēju robežās pastrādāt visās muzeja nodaļās, lai apgūtu krājuma darba, zinātniskās izpētes, zinātniski izglītojošā un ekspozīciju darba iemaņas. 6. Prakses metodiskais nodrošinājums 6.1. Studiju kursa laikā apgūtā teorija 6.2. Prakses ievasseminārs Metodiskie norādījumi par prakses norisi 351

352 6.4. Konsultācijas ar studiju kursa docētāju un prakses vadītāju 7. Studentam izvirzītās prasības 7.1. Iepazīties ar muzeja struktūrvienībām, dokumentāciju 7.2.Vērot muzeja darba principus un mehānismu 7.3. Praktizēties muzeja speciālista darbā 7.4. Sadarboties ar studiju kursa docētāju un prakses vadītāju, lai veicinātu prakses procesa pilnveidi 7.5.Veikt prakses pašnovērtējumu un sagatavot prakses norises dokumentāciju 7.6.Sagatavot prakses atskaites prezentāciju 8.Atskaite par praksi un prakses vērtējums 8.1.Pēc prakse beigām studentam jāiesniedz reģistrēšanai katedrā: 1) prakses dienasgrāmata un prakse pašnovērtējums, ietverot katrā dienā veikto darbu raksturojumu, apjomu, kā arī subjektīvo vērtējumu par prakses lietderību un aktualitāti; 2) muzeja direktora un prakses vadītāja parakstītu atzinumu par studenta darbu prakses laikā un tā novērtējumu 10 ballu sistēmā Prakses galīgo novērtēšanu veic studiju kursa Muzejmācība un muzeja prakse docētājs, summējot prakses noslēguma seminārā: 1) teorētiskās daļas apguves vērtējumus, 2) muzeja izsniegtā atzinuma vērtējumu, 3) prakses dokumentācijas atbilstību metodiskajiem norādījumiem, 4) studenta sagatavoto prakse norises prezentācijas vērtējums. Pielikums

353 Rēzeknes Augstskola Akadēmiskā bakalaura studiju programma LIETIŠĶĀ VĒSTURE ARHĪVA PRAKSES PROGRAMMA 1. Vispārīgie noteikumi Arhīvu likuma ( ) mērķis ir nodrošināt nacionālā dokumentārā mantojuma veidošanu, uzkrāšanu, izvērtēšanu, saglabāšanu, pieejamību un izmantošanu, īstenojot atbilstošu dokumentu un arhīvu pārvaldību. Likums attiecas uz ikvienu institūciju, kā arī šajā likumā noteiktajos gadījumos uz privātpersonām, kuru īpašumā ir dokumenti ar arhīvisko vērtību. 2. Prakses norises vieta Arhīva prakse norit Latvijas Nacionālā arhīva Rēzeknes zonālajā valsts arhīvā (turpmāk LNA RZVA) vai citā studenta izvēlētā valsts arhīva struktūrvienībā. Praktiskās nodarbības (noteiktu uzdevumu veikšana studiju laikā iegūto teorētisko zināšanu arhīvniecībā pielietošanā praksē). Prakse nosaka uzdevumus: iepazīšanās ar dokumentu uzkrāšanas, saglabāšanas, uzskaites un izmantošanas kārtību, dokumentu izvērtēšanu, aprakstīšanu u.c. : 1.nedēļa 1. Iepazīšanās ar darba aizsardzības noteikumiem arhīvā, līguma par praksi noslēgšana ar LNA RZVA, iepazīšanās ar metodiskajiem norādījumiem par praksi un arhīva darba specifiku. 2. Iepazīšanās ar arhīva dokumentu uzskaiti, normatīvajiem aktiem. 3. Lietu nomenklatūras sastādīšana. Pamatojoties uz lietu paraugnomenklatūru, izveidot institūcijas individuālo lietu nomenklatūru (lietu sarakstu). 4. Pastāvīgi glabājamo un ilgstoši glabājamo (t. sk. personālsastāva) lietu aprakstīšana: dokumentu izvērtēšana, lietu noformēšana, lietu aprakstu, vēsturiskās izziņas un tās turpinājumu sastādīšana, akta par dokumentu atlasi iznīcināšanai sastādīšana. 353

354 Veikt lietu sistematizāciju atbilstoši glabāšanas termiņiem, apgūt lietu iešūšanas prasmi, veikt lietu iešūšanu, lietu noformēšanu, sastādīt lietu aprakstus, vēsturisko izziņu vai vēsturiskās izziņas turpinājumu, iepazīties ar dokumentu atlasi iznīcināšanai. 2.nedēļa 1. Iepazīšanās ar dokumentu saglabāšanu dokumentu glabātavās un kartotēku. Veikt kartīšu aizpildīšanu. 2. Veikt noteikta fonda lietu esības un fiziskā stāvokļa pārbaudi. Piedalīšanās pie dokumentu pieņemšanas valsts glabāšanā. 3. Dokumentu izmantošana, izziņu sagatavošana: izskatīt juridiskās vai fiziskās personas iesniegumu, reģistrēt to, sagatavot izziņu pamatojoties uz lietu aprakstiem, sameklēt glabātavā izziņas sagatavošanai nepieciešamās lietas, iepazīties ar lietu izsniegšanas un atlikšanas kārtību glabātavā, nodrukāt arhīva izziņu noformējot atbilstoši pastāvošajām prasībām. Prakses laikā tiek stādīta dienasgrāmata, kurā students fiksē veicamos uzdevumus. Uz ieskaiti sagatavo prakses atskaiti un pievieno dienasgrāmatu. Prakses atskaiti students raksta individuāli, raksturo prakses vietu, norāda prakses mērķi un uzdevumus, analizē vai apraksta paredzēto uzdevumu izpildi, konstatē problēmas, izsaka savus novērojumus un sniedz ieteikumus arhīva darbā, izsaka novitāti. Prakses atskaites gatavošanai izmanto normatīvos dokumentus (statūtus, nolikumus, Arhīvu likumu, Ministru kabineta noteikumus u.c.). Izmanto LNA mājas lapu un citus informācijas avotus. Pielikums Rēzeknes Augstskola Metodiskie norādījumi 354

355 par praksēm profesionālajā maģistra programmā Arhīvniecība 1. Vispārīgie noteikumi 1.1. Prakse ir neatņemama studiju programmas teorētiskā kursa sastāvdaļa, kurā students praktiski izmanto iepriekšējā studiju periodā apgūto Prakse RA tiek organizēta atbilstoši augstāko izglītību Latvijas Republikā reglamentējošiem normatīvajiem aktiem, RA normatīvajiem dokumentiem un šiem metodiskajiem norādījumiem Saskaņā ar otrā līmeņa profesionālās Augstākās izglītības valsts standarta prasībām reflektantiem jābūt izgājušiem praksi izvēlētajā specialitātē 26 kredītpunktu (turpmāk: KP) apjomā. Reflektantu vismaz viena gada darba stāžs arhīvniecībā vai dokumentu pārvaldībā, saskaņā ar licencēšanas noteikumiem, pielīdzināms 10 KP. Savukārt maģistrantiem bez darba pieredzes papildus (studiju pirmajā semestrī) jāiziet arhīva darba prakse 8 KP (2 KP prakse izieta bakalaura studiju programmā). Turpmākajā studiju posmā visiem maģistrantiem vēl jāiegūst pozitīvs vērtējums (diferencētā ieskaite) par praksēm 16 KP apmērā Atskaite par iegūtām iemaņām praktiskajā darbā arhīvniecībā vai dokumentu pārvaldībā vismaz viena gada laikā (darba pašvērtējums) jāiesniedz fakultātes dekanātā mēneša laikā pēc imatrikulācijas, lai to varētu ieskaitīt kā 10 KP praksi Studiju laikā arhīva prakses norises vietas var būt Latvijas Nacionālā arhīva funkcionālās un teritoriālās struktūrvienības, kā arī valsts un pašvaldības institūciju vai juridisko personu arhīvi, kuri atrodas Latvijas Nacionālā arhīva uzraudzībā. Izņēmuma gadījumā, saskaņojot ar RA prakses vadītāju, praksi var veikt arī privātā arhīvā un ārzemēs ERASMUS apmaiņas programmas ietvaros. 2. Arhīva prakses mērķi un uzdevumi 2.1. Arhīva prakses mērķis: Padziļināt teorētiskajos kursos iegūtās zināšanas un izveidot prasmes patstāvīgi izmantot teorētiskās zināšanas augsti kvalificētā arhīvista profesionālo funkciju veikšanā Latvijas Nacionālajā arhīvā, valsts un pašvaldības institūciju arhīvos un akreditētajos privātajos arhīvos, kā arī attīstīt maģistra darba izstrādei nepieciešamās pētnieciskās iemaņas, analizējot un izvērtējot arhīvu darbības veidus un veicot arheogrāfisko darbu Arhīva prakses uzdevumi: Nostiprināt esošās zināšanas un prasmes vai apgūt no jauna zināšanas un prasmes (iemaņas) arhīvu pārvaldības un darbības jomās: dokumentu uzkrāšana, izvērtēšana, uzziņu sistēmas veidošana, dokumentu saglabāšanas un pieejamības nodrošināšana Apgūt prasmes novērtēt dokumentu pārvaldības kvalitāti valsts un pašvaldības institūcijās, pievēršot uzmanību institūciju darbības dokumentēšanai atbilstoši šo institūciju funkcijām un uzdevumiem, dokumentu sistēmas izveidošanai, dokumentu pārvaldības iekšējai kontrolei un uzraudzībai, dokumentu glabāšanai un izmantošanai līdz to nodošanai institūcijas arhīvā un glabāšanas laikā institūcijas arhīvā, dokumentu izvērtēšanai atbilstoši institūcijas funkcijām, dokumentu aprakstīšanai institūcijas arhīvā Nostiprināt mācību kursos iegūtās teorētiskās atziņas par elektroniskajiem dokumentiem, elektroniskajiem informācijas nesējiem un to sistēmām, kā arī iegūt praktiskas iemaņas to lietošanā. 355

356 Pilnveidot iemaņas arhīvu apmeklētāju apkalpošanā un arhīva dokumentu popularizēšanā, izziņu sagatavošanā un sabiedrības informēšanā par Nacionālo dokumentāro mantojumu Izkopt prasmes dokumentu sagatavošanā edīcijai (publicēšanai) Veikt arhīva pamatdarbības veidu dokumentu uzkrāšanas, izvērtēšanas, uzziņu sistēmas veidošanas, dokumentu saglabāšanas, to pieejamības nodrošināšanas un izmantošanas izpēti Latvijas Nacionālajā arhīvā un valsts un pašvaldības institūciju arhīvos Apgūt arhīvu pedagoģijas darba formas un to pielietošanas iemaņas darbā ar skolēniem vai studentiem. 3. Prakses organizācija 3.1. Profesionālā prakse tiek organizēta ārpus augstskolas ar maģistranta apgūstamo profesiju saistītās iestādēs (Latvijas Nacionālā arhīva struktūrvienībās, valsts un pašvaldību institūciju arhīvos), kurās tiek garantēta prakses metodiskajos norādījumos noteikto uzdevumu izpilde Pētnieciskā prakse tiek organizēta dažāda profila arhīvos - Latvijas Nacionālā arhīva (LNA) struktūrvienībās (LNA Latvijas Valsts vēstures arhīvā, LNA Latvijas Valsts arhīvā, LNA Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvā, LNA Personāla dokumentu valsts arhīva, LNA Zonālajos valsts arhīvos), valsts un pašvaldības institūciju arhīvos, izņēmuma kārtā arī akreditētajos privātajos arhīvos Starp augstskolu un prakses vietu tiek noslēgts sadarbības līgums, kurā tiek ietvertas abu pušu tiesības, pienākumi un atbildība, līguma darbības termiņš, savstarpējo norēķinu kārtība, līguma izbeigšanas nosacījumi u.c. noteikumi Arhīva prakses vieta nodrošina ar nepieciešamo darba materiālu darba uzdevumu izpildei, t.sk. datora izmantošanu prakses uzdevumu izpildei. 4. Prakses norise 4.1. Pirms prakses uzsākšanas maģistrants izvēlas prakses vietu. Ja prakses vieta nav Latvijas Nacionālā arhīva Rēzeknes zonālais valsts arhīvs, maģistrants iesniedz iestādes, kurā izies praksi, vadītāja rakstisku piekrišanu RA prakses vadītājam un vienas nedēļas laikā pirms prakses uzsākšanas tiek noslēgts trīspusējs līgums starp RA no vienas puses, prakses vietas administrācijas no otras puses un maģistrantu-praktikantu no trešās. Līgumā, kura viens eksemplārs pēc pušu parakstīšanas atrodams fakultātē, tiek norādīts maģistranta vārds, uzvārds un personas kods. Praktikants vienojas ar konkrētās iestādes amatpersonu, kas iecelta par atbildīgo par arhīvu un dokumentu pārvaldību, par prakses uzdevumu izpildi, kas noteikti šajā nolikumā Pirms prakses uzsākšanas maģistranti pirmsprakses seminārā iepazīstas ar konkrētā posma arhīva prakses prasībām un vienojas ar RA prakses vadītāju par prakses saturu un konkrētiem darba uzdevumiem Katras prakses noslēgumā maģistrantam jāsagatavo prakses atskaite analītisks paveiktā uzdevuma apraksts ar pašnovērtējumu un izstrādātie dokumenti Maģistrantam ir tiesības saņemt konsultācijas par arhīva prakses darba jautājumiem pie RA arhīva prakses vadītāja. Maģistranta pienākums ir iesniegt visus arhīva prakses atskaites materiālus RA arhīva prakses vadītājam vismaz vienu nedēļu pirms sesijas grafikā noteiktās prakses aizstāvēšanas dienas, reģistrējot dekanātā. 356

357 5. Prakses konkrētie uzdevumi 5.1. Arhīva darba prakse (8 KP) Patstāvīgā iepazīšanās (nepieciešamības gadījumā konsultējoties ar prakses vadītāju) ar svarīgākajiem Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem, kuri reglamentē arhīvu darbību, dokumentu un arhīvu pārvaldību: LR Arhīvu likums; Latvijas Nacionālā arhīva reglaments; Latvijas Nacionālā arhīva nolikums; Arhīvu terminoloģijas rokasgrāmata; LR MK Noteikumi Latvijas Nacionālā arhīva dokumentu uzkrāšanas, nodošanas un pieņemšanas glabāšanā, uzskaites, aprakstīšanas un pieejamības kārtība un dokumentu saglabāšanas tehniskās prasības, kā arī dokumentu arhīviskās vērtības noteikšanas kārtība (projekts); LR MK Noteikumi Dokumentu un arhīvu pārvaldība (2 KP). Atskaites forma: diferencētā ieskaite Arhīva darbinieku uzraudzībā un kontrolē konkrētu praktisku uzdevumu veikšana Latvijas Nacionālā arhīva struktūrvienībā (6 KP): dokumentu optimālu glabāšanas apstākļu nodrošināšana arhīva glabātavās un dokumentu preventīvās aizsardzības pasākumu veikšana; arhīvā glabājamo dokumentu esības un fiziskā stāvokļa pārbaude; arhīva dokumentu (papīra dokumentu) sakārtošana: dokumentu sistematizēšana lietās, lapu numurēšana, lietā esošo dokumentu uzskaites saraksta sastādīšana, apliecinājuma lapas ievietošana, lietas iešūšana u.c.); arhīva dokumentu nodrošinājuma un izmantošanas kopiju sagatavošana; piedalīšanās arhīva lasītavas darbības nodrošināšanā (uzdevumu veikšana lasītavas apmeklētāju apkalpošanā) Profesionālā prakse I; II Iepazīšanās ar arhīvu (kurās maģistrants profesionāli nestrādā vai nestrādāja) darbu, t.sk. Latvijas Nacionālā arhīva struktūrvienības un valsts un pašvaldības institūciju arhīva, kā arī iespēju robežās akreditēto privāto arhīvu darba īpatnībām (to var veikt vienlaicīgi ar kāda uzdevuma izpildi arhīvā vai grupā paplašinātas ekskursijas veidā; atkarībā no iepazīšanās ilguma un maģistranta darba pieredzes var ieskaitīt 2 KP) Arhīviskā apraksta sastādīšana vai pārstrāde atbilstoši LVS369 Arhīviskais apraksts: Vispārīgie principi (4 KP) Institūcijas lietu nomenklatūras veidošana (4 KP) Institūcijas dokumentu klasifikācijas shēmas izstrāde (2 KP) Darbs ar skolēniem un studentiem (2 KP) Dokumentu aprakstīšanas shēmas izstrāde (2 KP) Arhīva fondu rokasgrāmatas, ceļveža un rādītāja, vēsturiskās izziņas sastādīšana un piedalīšanās arhīva uzziņu sistēmas pilnveidē (4 KP) Arhīva izziņu sagatavošana (2 KP). No Nolikuma 5.2. pantā norādītajiem darba veidiem maģistranti patstāvīgi izvēlas darba vaidus, lai to KP kopējais skaits atbilstu šā veida prakses apjomam, respektīvi, 10 KP. Izņēmumā kārtā, praksē var paredzēt arī citus darba veidus, kuri saistīti ar arhīvu un dokumentus pārvaldību, tos saskaņojot ar prakses vadītāju pirms prakses uzsākšanas. Studējošajiem ar darba pieredzi institūciju arhīvos 357

358 Studējošajiem ar darba pieredzi valsts arhīvos Ar līgumu apstiprināta kāda no metodiskajos norādījumos minētajām prakses tematiskajām jomām obligāti jāizvēlas Latvijas Nacionālā arhīva struktūrvienībā. Iesniedz darba devēja apliecinājumu (ar vērtējumu 10 ballu sistēmā) un pašanalīzi par pieredzi kādās no metodiskajos norādījumos minētajām prakses jomām. Atsevišķos gadījumos praksi var aizstāt ar studējošā patstāvīgi izstrādātu dokumentu vai teorētisku atziņu apkopojumu par kādu no arhīva darba virzieniem (rakstu, stenda referātu konferencē u.tml.). Kopā prakses 10 KP Kopā prakses 10 KP 5.3. Pētnieciskā prakse (3KP) Prakse arheogrāfijā. Atlasīt arhīva dokumentu publicēšanai vai arhīva dokumentu izstādes par kādu tēmu veidošanai, pamatojot atlasīto dokumentu kopuma reprezentativitāti Dažādu darba veidu procedūru veikšanas izvērtējums un procedūru aprakstu izstrāde pēc izvēles: apmeklētāju pieņemšana; arhīva izziņu sagatavošana; iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu reģistrācija un atbildes sagatavošana; arhīva dokumentu esības un fiziskā stāvokļa pārbaudes organizēš ana; arhīva dokumentu uzkrāšana, nodošana un pieņemšana glabāšanā; arhīva dokumentu uzskaite; Ekspertu komisijas darbība dokumentu arhīviskās vērtības noteikšanā; lasītāju apkalpošana; dokumentu glabāšanas kārtības ievērošana; u.c. Procedūras apraksts tiek veidots atbilstoši ISO 9001 Kvalitātes vadības sistēma: Prasības", ietverot: - Mērķi un pielietojumu; - Atsauces; - Definīcijas; - Procesu: a.) procesa grafisko attēlojumu; b) procesa aprakstu; c) atbildīgo (par katru darba posmu). - Dokumentus, kas veidojas šajā procesā, to paraugus Kvalifikācijas prakse (3 KP) Vēlams izmanot tiem maģistrantiem, kuri nav strādājuši Latvijas Nacionālajā arhīvā. Pārējie studējošie šo prakses laiku izmanto, papildus pilnveidojot savas darba iemaņas, 358

359 īpaši elektronisko dokumentu pārvaldīšanā, sakārtošanā un apstrādē vai veicot pētniecisku darbu saistībā ar maģistra darba izstrādi. 6. Prakses novērtējums un novērtēšanas kritēriji 6.1. Ņemot vērā to, ka prakses daļēji var tikt veiktas atvaļinājuma laikā, semestrī paveiktās prakses novērtējums var tikt veikts nākošā semestra sākumā pēc prakšu atskaišu saņemšanas un to izvērtēšanas. Prakses aizstāvēšanas datums tiek iekļauts sesijas grafikā, saskaņojot ar studējošajiem Prakses rezultātus vērtē komisija, kurā piedalās prakses vadītājs un vēl vismaz viens SV vadītāja nozīmēts docētājs. Prakse tiek vērtēta ar diferencētu vērtējumu (kā diferencētā ieskaite) Kvantitatīvais vērtējums kredītpunktos: Iepazīšanās prakse ar atsevišķu uzdevumu īslaicīgu veikšanu tiek vērtēta pēc arhīvā pavadītā laika, pildot prakses programmu 1 nedēļa - 1 KP Atsevišķu uzdevumu izpildi novērtē pēc metodiskajos norādījumos fiksētā vērtējuma KP (sk. šo norādījumu 5.nod.). Tie var tikt veikti paralēli savu profesionālā darba uzdevumu veikšanai ilgākā laikā Kvalitatīvais vērtējums 10 ballu sistēmā: Analītiski paveiktā prakses uzdevuma apraksta ar pašvērtējumu kvalitāte Prakses vadītāja prakses vietā sniegtais vērtējums Prakses atskaites konferencē veiktā prakses aizstāvēšana (prezentācija). Profesionālās maģistra studiju programmas Arhīvniecība direktors A.Ivanovs 4.6. pielikums SADARBĪBAS LĪGUMI Sadarbības līgums ar Latvijas Nacionālo arhīvu 359

360 360

361 361

362 4.6.2.Sadarbības līgums ar Latvijas Nacionālo bibliotēku 362

363 363

364 4.6.3.Sadarbības līgums ar Rēzeknes Kultūras un Tūrisma centra struktūrvienību - Latgales Kultūrvēstures muzeju 364

365 365

366 Sadarbības līgums ar Latvijas Tūrisma gidu asociāciju 366

367 367

368 Sadarbības līgums ar Rēzeknes Politiski represēto klubu 368